Jaunākais izdevums

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Igaunijā saskaņā ar darba tirgus un atalgojuma statistikas vietnē palgad.ee atrodamo informāciju algas IT nozarē svārstās no 914 līdz 3129 eiro mēnesī. Pieredzējušākie un zinošākie speciālisti var pretendēt uz IT amatiem, kur alga ir četri tūkstoši eiro un vairāk, taču šādas vakances darba tirgū parādās retāk. Saskaņā ar Igaunijas Statistikas departamenta tīmekļa vietnē atrodamo informāciju vidējā IT sektora alga 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 2537 eiro pirms nodokļu samaksas, kamēr vidējā alga valstī kopumā – 1404 eiro. Savukārt Lietuvā programmētājs saņem vidēji 2584 eiro pirms nodokļu nomaksas, kamēr vidējā alga 2020.gada pirmajā ceturksnī bija 1381 eiro.

IT jomā Baltijā kopumā šobrīd tiek nodarbināti vairāk nekā 26 000 speciālistu. Salīdzinājumam, Baltkrievijā vien šajā jomā strādā ap 70 000, savukārt Ukrainā pat 200 000. Ņemot vērā augsto pieprasījumu un labo atalgojumu, Baltijā vērojams liels darbaspēka pieplūdums no Ukrainas un Baltkrievijas. Pie tam Baltijas valstu vidū valda sīva konkurence, cīnoties par labākajiem šīs jomas speciālistiem, kas varētu vēl vairāk veicināt atalgojuma pieaugumu, norāda "RIA.com Marketplaces" speciālisti.

"Pēdējo gadu laikā IT speciālistu skaits strauji aug visā Baltijā, taču darbinieku bieži vien tik un tā trūkst. Baltijas valstis kļuvušas par vienu no iekārojamākajiem galamērķiem IT jomas viesstrādniekiem no Ukrainas un Baltkrievijas. Šādi speciālisti novērtē ne vien labo darba samaksu, bet arī to, ka Baltijas valstis atrodas ģeogrāfiski salīdzinoši tuvu, kā arī šeit ir labi dzīves apstākļi un par darbu tiek maksāti nodokļi. Daudzi IT uzņēmumi Igaunijā šobrīd domā par darbinieku pārvilināšanu, cenšoties izkonkurēt Latviju. Tajā jābūt ieinteresētām arī valsts iestādēm – ja runājam par IKP, tad informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozare pērn Igaunijā uzrādīja 29% izaugsmi," stāsta Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" pārstāvis Artjoms Umanets.

Ņemot vērā lielo pieprasījumu pēc darbaspēka, arvien pieaug arī izglītības iestādēs sagatavoto un IT jomā strādājošo speciālistu skaits. Spilgts piemērs šajā ziņā ir Ukraina, kur pirms dažiem gadiem IT jomā bija nodarbināti ap 100 tūkstoši darbinieku, taču tagad šis skaitlis dubultojies, un daļa šo jauno speciālistu lūkojas citu valstu darba tirgu virzienā. Liels motivators ir labāks atalgojums, jo vidējā alga IT nozarē Ukrainā 2020.gada pirmajā ceturksnī bija 1725 eiro.

Tajā pašā laikā Ukrainā vērojamas lielas algu gradācijas – IT produktu menedžeris saņem vidēji 2100 eiro, biznesa analītiķis ap 1575 eiro, WEB dizainers – 1050, bet IT projektu vadītāja alga Ukrainā var sasniegt pat 5000 eiro mēnesī, kas ir ļoti daudz, ņemot vērā, ka vidējā alga Ukrainā šobrīd ir vien 368 eiro mēnesī. Līdzīga situācija ir arī Baltkrievijā, kur saskaņā ar dev.by datiem vidējais atalgojums IT nozarē 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 1683 eiro, kamēr vidējā alga valstī – tikai 404 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaujas mašīnas formā veidotais "DJI RoboMaster S1" piedāvā savdabīgu veidu, kā ieinteresēt bērnus programmēšanā un robotu konstruēšanā

Robotizācijai aptverot aizvien jaunas dzīves sfēras, tālredzīgākās nacionālās valstis steidz gatavot rītdienas speciālistu maiņu. Cilvēkus, kuri pratīs izgatavot, apmācīt un apieties ar robotiem. Dažviet jau bērnudārzā tiek piedāvātas robotikas un pirmo soļu programmēšanā nodarbības, un arī tehnoloģiju kompānijas dod savu artavu kopīgajā lietā.

Ar bezpilota lidaparātiem pasaules mēroga atpazīstamību ieguvusī kompānija "DJI" pērn savu produktu klāstu papildināja ar neparastu konstruktoru "RoboMaster S1". Tas palīdz dažādu vecumu interesentiem apgūt prasmes robotu būvēšanā un vadīšanā ar ieprogrammētām komandām, un delverīgus zēnus piesaista ar spēju doties tanku kaujās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Printful rīko programmētāju kursus, labākajiem piedāvājot darbu

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" lielākais uzņēmums "Printful" augustā rīkos programmētāju kursus, kuru labākajiem absolventiem tiks piedāvāts darbs uzņēmumā.

Programmēšanas kursi ir bezmaksas divu nedēļu mācību programma, kuras laikā būs iespēja sastrādāties ar talantīgiem nozares speciālistiem un apgūt nepieciešamos pamatus, lai varētu turpināt profesionāli augt un atrast labu darbu nozarē.

Printful apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru 

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas...

"Programmēšanas kursu iepriekšējo gadu absolventi strādā "Printful" jaunu produktu izstrādes, piegādes, drošības un citās komandās, kā arī paši pasniedz kursus un apmāca jaunos kolēģus. "Printful" IT komandā netrūkst ne darba, ne ideju, tāpēc mēs meklējam jaunus speciālistus", stāsta Jānis Akmentiņš, "Printful" IT departamenta vadītājs, piebilstot, ka kursiem nav noteikta vecuma ierobežojuma, bet galvenais ir priekšzināšanu līmenis, tomēr iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka tie ir dalībnieki, sākot no 16 gadu vecuma.

Šogad kursu programma sevī ietver ne tikai apmācību modernu lietotņu arhitektūrā un izstrādes vidēs, datubāzes projektēšanā, front-end programmēšanā, bet arī programmētāja profesijai nepieciešamo kompetenču attīstību, praktiskas nodarbības un individuālu darbu ar savu mentoru.

Kursu dalībniekiem jābūt pamatzināšanām programmēšanā un lielai vēlmei mācīties. Kursu organizēšanā tiks izvērtēti kandidāti ar līdzīgu priekšzināšanu līmeni. Tiks izskatīti visi pieteikumi un atbilstošākajiem kandidātiem nosūtīs uzdevumu, lai novērtētu zināšanu līmeni.

Iepazīties ar detalizētu mācību programmu un pieteikties var līdz 17.jūlijam, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 48 stundu hakatonā "The Raccoons" jaunieši bez priekšzināšanām apgūs programmēšanas pamatus.

Aizgūstot piemēru no starptautiskās pieredzes, 48 stundu ilgais hakatons pulcēs 100 talantīgus, ambiciozus un apņēmīgus studentus, kuri vēlas iegūt plašākas zināšanas tehnoloģiju jomā izklaidējošā un savstarpējo sadarbību veicinošā vidē. Pasākumā jaunieši darbosies komandās, kopīgi eksperimentēs un īstenos radošas idejas, piemēram, veidojot digitālo mākslu, datorspēles, mājas lapas, aplikācijas, un datu vizualizācijas.

"Hakatoni ir ideāla tehnoloģiju smilšukaste, kur dalībnieki var satikt līdzīgi domājošos un pavadīt nedēļas nogali, kopā strādājot pie trakām un radošām idejām, eksperimentējot, un paralēli arī apgūstot dažādas tehniskās zināšanas. Studentu hakatonu, piemēram, "Major League Hacking" formāts pasaulē ir plaša kustība, kas arvien vairāk attīstās un dod iespēju visu nozaru studentiem gūt pamatzināšanas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās. Līdz šim kustība nebija nonākusi līdz mūsu reģionam, un ir pienācis laiks to mainīt un aicināt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm," uzsver hakatona vadītāja Līna Marta Sarma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Sun Finance grupa trīs gados uzsāk darbu trīs kontinentos

Jānis Goldbergs, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Sun Finance” ir finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmums, kas nodarbojas ar kreditēšanu tiešsaistē. Grupa ir dibināta 2017. gadā un jau trešajā darbības gadā pārsniedza 100 miljonu eiro apgrozījuma robežu.

“Sun Finance” strādā 3 kontinentos un 7 valstīs, tostarp, Meksikā un Vjetnamā, bet šis gads, neraugoties uz Covid-19, kļūs par grupas rekorda izaugsmes gadu.

Par “Sun Finance” izaugsmi DB.lv stāsta grupas dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs.

Kas ir finanšu tehnoloģijas vai tiešsaistes kreditēšana?

Ja cilvēkam ir nepieciešams aizdevums, tad viņš var izvēlēties, kur to saņemt – bankā, patērējot tam nepieciešamo laiku, vai arī tiešsaistē mūsu uzņēmuma mājaslapā vai aplikācijā, tam patērējot aptuveni desmit minūtes.

Kā radās ideja par paša uzņēmumu?

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi visā pasaulē pēdējo desmit gadu laikā ir radušies daudz. “Sun Finance” vadošās komandas darba pieredze konkrētajā jomā ir pietiekami liela. Cilvēki ir strādājuši šajā jomā desmit un vairāk gadus. Arī pats esmu strādājis citā uzņēmumā kā vadošs darbinieks. Pienāca laiks, pirms “Sun Finance” dibināšanas, kad sapratu, ka pietiek sēdēt tikai pie vadības galda, gribu būt arī pie akcionāru galda. Toreiz sazinājos ar savu labāko draugu Emīlu Latkovski, kurš nu ir arī mans biznesa partneris, un šobrīd sēžam vienā kabinetā. Toreiz viņu aicināju līdzi dibināt start-up uzņēmumu finanšu tehnoloģiju jomā. Sākām mēs ar biznesu tepat Latvijā. Šo tirgu toreiz arī vislabāk pārzinājām. Mazu brīdi vēlāk uzsākām darbību Dānijā. Faktiski uzreiz pēc tam sekoja Polija, tad Kazahstāna un tālāk jau sekoja eksotiskākas valstis kā Meksika un Vjetnama. “Visjaunākā” valsts grupas portfelī, kurā esam uzsākuši darbu, ir Zviedrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB, 07.04.2020

Dalies ar šo rakstu

Kas ir universālais pamatienākums, vai tas pandēmijas laikā ir piemērots Latvijai – uz šādiem jautājumiem "Dienas Bizness" kopā ar ekspertiem meklē atbildi 7. aprīļa numurā.

Viena no nozarēm, kas pandēmijas laikā turpina strādāt, ir meža nozare, kura atšķirīgi izjūt koronvīrusa radītās sekas. Meža nozare ziņo – būtiskākais ir iesaldēto līdzekļu samazināšana visos posmos, jo kavējas apmaksas termiņi.

Tikmēr uzņēmumu īpašnieki ārkārtas situācijas laikā atstāti aiz borta.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 7. aprīļa numurā:

- viedokļi - dīkstāve nav variants

- viedokļi - vai interaktīvās azartspēles ir jāaizliedz

- viedokļi - auto ar gāzi kā zelta vidusceļš

- aktuāli - banku sektors skaitļos

- investīcijas - darījumu tirgus uz pauzes

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālās algas paaugstināšana veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos

LETA, 02.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada veicinās bruto algu kāpuma paātrināšanos, kā arī veicinās algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozēja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs uzskata, ka, lai arī inflācija paliek augstā līmenī, vidējās bruto algas pieauguma temps šā gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši lēns - tikai 6,3%, sasniedzot 1384 eiro mēnesī.

Ievērojamā starpība starp inflāciju un algu pieaugumu liecina, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, norāda ekonomists. Darbinieku trūkums, kas bija viens no algas dzinējiem, nedaudz samazinājās šā gada trešajā ceturksnī, un visdrīzāk tas bija iemesls, kādēļ algu pieauguma temps sabremzējās.

Prezidents izsludina likuma grozījumus par minimālās algas paaugstināšanu 

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no...

Kaut arī algu gada pieauguma temps sabiedriskajā sektorā šā gada trešajā ceturksnī bija straujāks, salīdzinot ar privāto sektoru, reģionos situācija ir atšķirīga. Visstraujāk algas pieauga Pierīgā, bet visaugstākā vidējā bruto alga bija Rīgā. Kaut arī Latgale arvien ir reģions ar viszemāko vidējo bruto algu, izaugsme šajā ziņā notiek salīdzinoši lēni, tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī sociālajam aspektam. Migunovs uzsver, ka īpaši svarīgi tas ir šajos ekonomiski sarežģītajos laikos, lai iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem spētu samaksāt par savām pamatvajadzībām un nepaliktu zem nabadzības robežas.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Migunovs atgādina, ka Saeima nolēma palielināt minimālo algu 2023.gadā līdz 620 eiro. Ņemot vērā augstās inflācijas apstākļus, šis palielinājums palīdzēs balansēt nodarbināto ieņēmumus un izdevumus, kas ir īpaši svarīgi vismazāk atalgotajām iedzīvotāju grupām.

Minimālās algas palielināšana atspoguļosies vidējās algas pieaugumā valstī, tajā pašā laikā mazinot zemākas algas saņēmēju atpalicību no vidējā līmeņa. Tomēr Migunos skaidro, ka tās palielināšana pati pa sevi nenozīmē ekonomisko izaugsmi - pieaugot algām, palielinās darbaspēka izmaksas uzņēmējiem, līdz ar to konkurētspējas saglabāšanai vēl jo svarīgāka kļūst darbinieku kvalifikācija un produktivitāte.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš akcentē, ka trešajā ceturksnī darba samaksas pieaugums palēninājās līdz 6,3%, salīdzinot ar 7,6% šī gada pirmajā pusē.

Bremzēšanās lielā mērā ir saistīta ar pandēmijas īpašo pasākumu beigām, skaidro Strautiņš. Ja veselības aprūpē algu kāpums īslaicīgi bija mērāms pat desmitos procentu, tagad tas samazinājies līdz 1,2%. Algu dinamiku nepārprotami ietekmē arī krīze būvniecībā, kur atalgojums gada laikā ir audzis tikai par 0,5%. Pavājš algu kāpums bija arī profesionālo pakalpojumu nozarē, kur tas iepriekš auga ļoti strauji un ir sasniedzis visnotaļ cienījamu līmeni, vidēji 1784 eiro. Straujākais algu kāpums reģistrēts trīs tehniskās nozarēs - ieguves rūpniecībā (par 13,5%), komunālajos pakalpojumos (par 11,7%) un transportā (par 10,6%).

Vidējā neto alga ir pirmo reizi pārsniegusi 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, norāda Strautiņš, vienlaikus atzīstot, ka neto algas pirktspēja ir samazinājusies par 12,9%, kas ir pat sliktāk nekā globālās finanšu krīzes jeb dižķibeles laikā 2008. un 2009.gadā. Tad reālās algas kritums 2009.gada ceturtajā ceturksnī sasniedza 10,8%.

Taču Strautiņš uzsver, ka ir milzu atšķirība - tobrīd aizņemto darbavietu skaits samazinājās pat vairāk nekā par 20% gadā, savukārt tagad to skaits ir stabils. Strautiņa ieskatā pēc šī krituma pirktspējas atjaunošanās notiks daudz straujāk, Latvijas ekonomikai nebūs jācīnās ar nesabalansētības sekām - pirktspējas kritumu ir izraisījuši galvenokārt pārejoši ārēji apstākļi. Konkurence par darbiniekiem ir intensīva, pirktspēju atgūt palīdzēs enerģijas un citu izejvielu cenu kritums.

Lai arī ekonomika visdrīzāk ir recesijā, kas iestiepsies nākamajā gadā, nominālais algu kāpums paātrināsies, veicinot algu pirktspējas atjaunošanos, sākot no 2023.gada otrās puses, prognozē Strautiņš. Viņaprāt, to veicinās minimālās algas palielināšana, kas ir pamatota, ņemot vērā zemo minimālās un vidējās algas attiecību. Labāk veicināt straujāku algu pieaugumu, vienlaikus veicinot ekonomikas pārstrukturēšanos, nevis riskēt zaudēt cilvēkus emigrācijā, uzskata ekonomists.

"Latvijas un Baltijas inflācijā šobrīd ir liela neizskaidrojamā komponente - cenu kāpums, ko neizskaidro enerģijas, izejvielu un darbaspēka izmaksu daļa. Acīmredzot, lielo cenu jucekli daudzi uzņēmumi ir izmantojuši, lai palielinātu maržas. Citiem vārdiem, uzņēmumiem ir izdevies pārdalīt kopējo ienākumu plūsmu par labu sev, pēc šīs daļas pakāpeniskas zaudēšanas iepriekšējos desmit gados," pauž Strautiņš.

Kopējais algu fonds saskaņā ar iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem trešajā ceturksnī auga par 9%, kamēr nominālais IKP trešajā ceturksnī palielinājās par 15%. Savukārt IKP ienākumu komponente, kas ietver uzņēmumu peļņu (bruto ienesa un bruto jauktais ienākums) auga par 23,4%. Taču šī tendence nav ilgtspējīga, uzsver Strautiņš. Viņš uzskata, ka labā peļņa mudinās uzņēmumus pieņemt darbiniekus, tas saasinās konkurenci darba tirgū un stimulēs reālo algu kāpumu. Ar laiku pircēji atkal sāks kritiskāk vērtēt piedāvājumus, savukārt algota darba veicēji izmantos iespējas prasīt lielākas algas.

Strautiņš atgādina, ka 2019.gadā jeb pēdējā pirmspandēmijas gadā darba samaksa veidoja 49% no IKP. Pandēmijas sākumā šis koeficients vēl pieauga, bet šī gada pirmajā pusē algu un sociālās apdrošināšanas iemaksu kopsumma vairs atbilda tikai 46,6% no IKP.

Algota darba veicēju daļa kopējos ienākumos drīz atkal augs un var pārsniegt iepriekšējo maksimumu, prognozē ekonomists. Viņaprāt, to veicinās gan demogrāfiskā situācija, gad ekonomikas struktūras maiņa, jo palielinās to nozaru daļa, kas nav kapitālintensīvas, kur izmaksu struktūrā dominē cilvēku laiks.

Laikā no 2012.gada līdz šī gada otrajam ceturksnim kopējais aizņemto darbavietu skaits auga par 53 000. Lielākie pieaugumi starp bija programmēšanā - par 11 770, medicīnā - par 10 373, sociālajā aprūpē bez izmitināšanas - par 9860, informācijas pakalpojumos - par 6255. Savukārt starp nozarēm ar lielākajiem samazinājumiem dominē kapitālintensīvas jomas, piemēram, apstrādes rūpniecības un transporta apakšnozares. Šobrīd algu daļa IKP ir tuva ES vidējam rādītājam, kas pirmajā pusgadā bija 47,2%. Tādā izteikti uz pakalpojumiem orientētā ekonomikā kā Latvijā šī attiecība var būt augstāka, uzskata Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna profesija tikai par 40 - 70 eiro? Tas ir iespējams! Projekta Mācības pieaugušajiem 5.kārtas ietvarā, kuru īstenojam sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA), aicinām Jūs iegūt modernākas zināšanas un prasmes, maksājot tikai 5-10% no kursu maksas (90-95% apmērā tiek segts no ES fondu un valsts līdzekļiem).

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 22. oktobrim (ieskaitot) - www.viaakursi.mcalfa.lv

“Uzņēmējdarbība, loģistika, lauksaimniecība, tekstilizstrādājumi un vismodernākās zināšanas - digitālās tehnoloģijas un IT sfēra, mēs precīzi zinām, kas šodien ir pieprasīts darba tirgū un kādas zināšanas meklē mūsu studenti! ”. Laila Uzule, izglītības iestādes MC Alfa - mācību centrs direktore, piedaloties profesionālo kursu īstenošanā pieaugušajiem kopš 2017. gada, ir pārliecināta, ka nav lieku zināšanu: “Iepriekšējā mācību kārtā vairāk kā 300 personu pieteicās apgūt programmu Dārzkopības pamati. Cilvēki COVID laikā pamanīja savas dobes, dārzus un balkona puķu kastes. Mūsu lieliskie pasniedzēji sniedza ļoti noderīgas, praktiski pielietojamas zināšanas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Eiroplasts”, kas nodarbojas ar ventilācijas sistēmu ražošanu, vienojies ar Swedbank par investīcijām jaunās ražošanas iekārtās.

Vairāk nekā 400 000 eiro lielais finansējums tiks ieguldīts iekārtās, kas ne tikai palielinās uzņēmuma ražošanas jaudas, bet arī dos ieguldījumu uzņēmuma ilgtspējas principu veicināšanā.

Jaunās metāla izciršanas un liekšanas preses ar uzkraušanas robotu uzlabos SIA “Eiroplasts” ražošanas efektivitāti, kā arī samazinās uzņēmuma ietekmi uz vidi. Jaunās iekārtas darbojas ar mazāku elektroenerģijas patēriņu, precīzāka programmēšana un iekārtu vadība ļauj samazināt ražošanas pārpalikumu veidošanos, kā arī iekārtu uzturēšanā samazinās izlietotās eļļas atkritumu veidošanās.

Kā stāsta SIA “Eiroplasts” valdes priekšsēdētājs Rodions Kravčenko: “Kopumā 2021.gadā ražotnē esam investējuši vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Mūsu ieguldījumu mērķis ir bijis veikt būtiskus uzlabojumus ražošanas ēkās un iekārtās, lai paplašinātu ražošanas jaudas, automatizētu ražošanas procesus, paaugstinātu energoefektivitāti un nodrošinātu labākus darba apstākļus mūsu darbiniekiem. Plānotais investīciju apjoms šim gadam pārsniedz 4 miljonus eiro, kas veicinās tālāko uzņēmuma izaugsmi - palīdzēs apmierināt augošās patērētāju prasības un realizēt savus plānus ilgtspējas attīstības virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valodu tehnoloģijas uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai

Artūrs Vasiļevskis, "Tilde" mašīntulkošanas biznesa vadītājs, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Ielūkojies jaunajā zinātnes centrā Vizium

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 18.jūnijā Ventspilī tiks atklāts jaunizveidotais zinātnes centrs “Vizium”, kurā ar tehnoloģiju, radošo darbnīcu un zinātnes šovu palīdzību visu vecumu interesentus izglītos par STEM jomu – zinātni, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātiku.

Ventspils zinātnes centrā "Vizium" ikdienā četru stundu laikā ikviens apmeklētājs septiņās galerijās varēs izpētīt un izmēģināt 81 interaktīvu eksponātu, vērot zinātnes šovu, darboties laboratorijās, mācību klasēs un tehniski radošajās darbnīcās, lai izzinātu dabaszinātnes.

Zinātnes centra eksponāti ir izveidoti, lai apmeklētājam ļautu izmēģināt, izjust, aptaustīt un izdzīvot jaunu pieredzi, ko dzīvē bieži vien nebūs pat mēģinājuši, tādējādi ļaujot labāk izprast viedās tehnoloģijas, matemātiku, fiziku, ģeogrāfiju un dabaszinātnes.

Mazākajiem zinātnes centra apmeklētājiem izveidota atsevišķa ekspozīcija un aktivitāšu iespējas, kas izglītos un veicinās interesi par mūsdienu tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Riga Coding School aicina uzņēmumus pieteikties dalībai lielākajā IT nozares karjeras dienā WORK[IT]

Sadarbības materiāls, 26.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 25. septembrī RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O telpās (Durbes ielā 4, Rīgā) no plkst. 10.00 līdz 16.00 notiks lielākais IT karjeras pasākums Latvijā - WORK[IT], vienuviet pulcējot nozīmīgākos IT nozares darba devējus un vairāk nekā 1000 darba meklētājus. Pasākumu jau otro gadu organizē karjeras maiņas skola pieaugušajiem Riga Coding School, lai palīdzētu risināt darbinieku meklēšanas problēmas IT sfērā. Organizatori uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās prasības un ieteikumus publiskiem pasākumiem, pasākums notiks klātienē. Līdz 15. septembrim ikvienam IT nozares uzņēmumam ir iespēja pieteikt dalību pasākumā ar darba vides ekspozīciju, semināra vadīšanu vai dalību diskusiju panelī.

Šo pasākumu organizējam, jo mēs vēlamies palīdzēt uzņēmumiem atklāt jaunus talantus un risināt darbinieku trūkumu tirgū kopumā. Tajā pašā laikā pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties - palīdziet efektīvi mainīt karjeras virzienu. Pasākumā ikvienam interesentam būs iespēja satikt potenciālos darba devējus, uzzināt sev interesējošus jautājumus, kā arī piedalīties praktiskās darbnīcās un semināros. Pasākuma un arī mūsu skolas mērķis ir parādīt to, ka IT nozare ir atvērta ikvienam un nekad nav par vēlu vai par sarežģītu īstenot to kā nākamo soli savā karjerā,” uzsver Anna Aile, karjeras maiņas skolas pieaugušajiem Riga Coding School vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad daudziem ir iespēja izvēlēties, kā turpināt strādāt - dot priekšroku darbam birojā, turpināt darbu mājas apstākļos vai tomēr apvienot labāko no abiem variantiem plānojot darbdienas, kuras pavadām birojā un kuras mājās. Lai kādu darba režīmu mēs izvēlētos, ir nepieciešams padomāt par tādām ierīcēm, kas būs piemērotas visiem apstākļiem, tādējādi nodrošinot efektivitāti neatkarīgi no apkārtējās vides.

Darbs birojā - paliekoša vērtība

Pilsētas troksnis un kolēģu sarunas ir neatņemama biroja ikdienas sastāvdaļa, tāpēc programmētāji entuziasti ir ķērušies pie darba, lai izveidotu biroja skaņu ģeneratorus, kas strādājot mājās, radīs biroja atmosfēru – ar īpaši izvēlētām čalām un birojam raksturīgajām skaņām.

Taču tikpat liela nozīme, lai nodrošinātu patīkamus darba apstākļus, ir arī ierīču savstarpējai sinerģijai. Tādas ikdienas situācijas, kā failu pārsūtīšana no vienas ierīces uz otru vai iesākto darbu turpināšana citā ierīcē, var aizņemt ilgāku laiku un pieprasa papildu darbības, kamēr tiek pārnesti faili no vienas ierīces otrā. Pie tam, daži jaunākie tehnoloģiju izstrādājumi pat neatbalsta USB zibatmiņas pievienošanu, tāpēc ir nepieciešama speciāla pāreja, lai ievietotu zibatmiņas nesēju datorā vai citā ierīcē. Šīm laikietilpīgajām darbībām bija nepieciešams ātrs un ērts risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītā mūzikas mācību lietotne "Solfeg.io" tiek izmantota jau vairāk nekā 7000 skolās 117 valstīs un platformā reģistrējušies vairāk nekā desmit tūkstoši skolēnu.

"Solfeg.io" vienmēr ir bijusi radīta ar mērķi iedvesmot jauniešus mācīties mūziku arī mājās. "Tagad, kad skolas vairumā valstu ir pārgājušas uz mājmācību, mūsu produkts spēj demonstrēt savu patieso vērtību un arvien vairāk skolotājiem digitālie rīki kļūst par nepieciešamību," norāda Toms Rusovs, "Solfeg.io" līdzīpašnieks.

Šobrīd risinājums skolām nodrošina arī tiešsaistes mūzikas apmācību, kam ir izveidoti speciāli stundu plāni un mājas darbi. Arvien populārākas kļūst arī "Solfeg.io" robotizētās nodarbības, kur virtuālais asistents māca tādus tematus kā ģitārspēle, klavierspēle un citus.

Pēdējā laikā interese par "Solfeg.io" ir ievērojami kāpusi. Marta pēdējās divās nedēļās vien reģistrējās 800 jaunas skolas, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekš reģistrējās mēneša laikā. Tāpat martā platformā reģistrējās gandrīz 3000 jauni skolnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Draugiem Group" uzņēmums "Printful" 2019. gadā apgrozījis 116 miljonus ASV dolāru, kas ir par 49,6% vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 77,4 miljoni ASV dolāru, informē uzņēmumā.

"Printful Latvia" apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 23 miljonus eiro un guvis 8 miljonus eiro lielu peļņu, kas ir 90% pieaugums salīdzinot ar 2018. gadu. 2019. gadā uzņēmums samaksājis nodokļus 3 miljonu eiro apmērā.

"Printful" komandā visā pasaulē ir vairāk nekā 800 cilvēku, 350 no tiem - Latvijā. Uzņēmumā strādā ražošanas, pārdošanas, mārketinga un klientu atbalsta speciālisti, programmētāji, jauno produktu izstrādātāji, ražošanas iekārtu operatori, dizaineri, šuvēji un citu profesiju pārstāvji.

"Mēs esam sevi pierādījuši kā ilgstspējīgu uzņēmumu, kas attīstītās, sekojot līdzi pasaules e-komercijas tendencēm. Ar mums kopā izauguši vairāki veiksmīgi e-komercijas veikali, un ražot produktus ar savu zīmolu mums uzticējušas lielas, starptautiskas kompānijas. Aicinu arī Latvijas iedzīvotājus padomāt par to, vai "Printful" varētu kļūt par viņu biznesa partneri. Latvijā ir cilvēki, kuriem izdevies iekarot pasaules tirgus," komentē uzņēmuma līdzdibinātājs un izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jau tuvākajā laikā nāksies domāt par plānveidīgām pārkvalifikācijas iespējām

Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam nemainīgi straujo tehnoloģiju attīstību un ienākšanu gan mūsu privātajās, gan profesionālajās dzīvēs. Arī pandēmijas izplatība šo tendenci pastiprina, paātrinot digitalizāciju neatkarīgi no nozares vai darbības sfēras.

Tas rada nepieciešamību aktualizēt pārkvalifikācijas un kompetenču attīstības jautājumu sabiedrībā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darbaspēku ar atbilstošām prasmēm, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi.

Līdz 2030. gadam vismaz 22% no visām darbaspēka aktivitātēm varētu tikt automatizētas

Saskaņā ar globālā vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey prognozēm vairāk nekā 20% no visām darbaspēka aktivitātēm Eiropas Savienībā varētu tikt automatizētas jau līdz 2030. gadam. Šobrīd tādas jomas kā grāmatvedība, mazumtirdzniecība, klientu apkalpošana, ražošana un citas piedzīvo straujas izmaiņas, un arvien vairāk tiek izmantoti gan mākslīgā intelekta, gan robotizācijas risinājumi, pakļaujot riskam tās profesijas un darbus, kurus ar tehnoloģiju palīdzību varētu organizēt efektīvāk. Jau 2018. gadā izdevums Bloomberg publicēja McKinsey & Co veiktā pētījuma rezultātus, kurā tika runāts par mazkvalificēta darba un profesiju automatizāciju, tajā pašā laikā norādot uz kompetencēm, kas nākotnē būs arvien pieprasītākas un labi apmaksātākas neatkarīgi no industrijas un reģiona - IT vadītāji un speciālisti, programmētāji, juristi, skolotāji un pasniedzēji, biznesa attīstības vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāizmanto iespējas piesaistīt no Krievijas bēgošos gudros prātus

Māris Ķirsons, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir radīta ļoti laba jaunuzņēmumu (start-up) ekosistēma, kas pēdējo gadu laikā ļāva būtiski piesaistīt zinošus, talantīgus speciālistus no ārzemēm, it īpaši no Krievijas, kas pēc Imigrācijas likuma grozījumiem, kuros noteikts apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu līdz 2023. gada 1. jūlijam, šo gudro cilvēku plūsmu, visticamāk, pārvirzīs uz citām valstīm.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luksemburgā dibinātā investīciju fonda The Untitled Ventures direktors Konstantīns Sinjušins, kurš no Krievijas uz dzīvi Latvijā pārcēlās pirms dažiem gadiem, turklāt pirms tam vairākus gadus dzīvojot un strādājot Portugālē.

Viņaprāt, ļoti lielā steigā pieņemtās izmaiņas nedrīkstētu attiecināt uz start-up nepieciešamajiem, bet vēl nepiesaistītajiem un arī jau piesaistītajiem speciālistiem, kuriem kaut kad beigsies iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas termiņš.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Man kā cilvēkam, kurš lielāko sava mūža daļu ir dzīvojis Krievijā, nav pieņemama šīs valsts invāzija Ukrainā. Šāds pats viedoklis ir ļoti daudziem Krievijas iedzīvotājiem, jo viņi nevēlas karot un vēl jo vairāk būt par iebrucējiem. Protams, tikai neliela daļa savu pozīciju pauž publiski, jo savu uzskatu dēļ var saņemt ļoti bargu sodu. Tā kā šāda pilsoniskā pozīcija ir daudzu jomu zinātniekiem, IKT nozaru speciālistiem, jo īpaši programmētājiem, kuru darba valoda ir angļu, tad viņi meklē iespējas emigrēt no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru