Jaunākais izdevums

Pabalstu ilgstošo saņēmēju esamību cenšas noliegt, tomēr viņi pastāv - labklājības sistēmai par kauna traipu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Kategorisks nē - Latvijā nepastāv atkarība no sociālajiem pabalstiem! Šādi situāciju komentē Labklājības ministrijā (LM). Arī Rīgas - pilsētas, kas, salīdzinot ar citām, dala lielākās pabalstu summas, - Labklājības departamentā noliedz, ka cilvēki izmantotu iespēju saņemt pabalstus ilgstoši.

Atbildīgās iestādes regulāri nāk klajā ar uzmundrinošiem paziņojumiem par to, ka sociālo pabalstu skaits arvien samazinoties, kas varētu likt domāt, ka Latvija kļūst arvien labklājīgāka, un vienlaikus liecinātu par sociālo dienestu un LM darba ražīgumu. Taču nav objektīvu datu, kas apliecinātu, ka izzudusi profesija «pabalstu saņēmējs», piemēram, anonimizēta pabalstu saņēmēju saraksta veidā, kur būtu norādīts, cik ilgstoši un kāda veida pabalstus persona saņem. Tā vietā iestādes sniedz tikai vienpusējus skaitļus, piemēram, par cik sarucis trūcīgo skaits un izmaksājamo pabalstu summas, norāda laikraksts.

Atliek painteresēties par situāciju ārpus valsts centra, lai uzzinātu informāciju, kas pretēja labklājības politikas veidotāju konstruētajai realitātei. Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Benita Siliņa atzīst: «Ir, ir ilgstošie pabalstu saņēmēji. Es šeit strādāju kopš 2002. gada, un ir ģimenes, no kurām toreiz pēc pabalstiem nāca vecāmāte, tad māte, tagad jau bērni. Ir arī slēptais bezdarbs, kad cilvēki uzrāda, ka nestrādā, bet patiesībā piestrādā, un te nedomāju ogu lasīšanu. Mēs, darbinieki, nereti paši redzam dienesta klientus strādājam tirgū, tad ziņojam darba inspekcijai [par to, ka nav darba līguma], bet situācija nemainās uz labu tā, kā gribētos.» Vaicāta, vai dienesta darbinieki pret pabalstu saņēmējiem izturas ciniski un ar aizdomām vai drīzāk vērsti uz pozitīvu sadarbību un palīdzēšanu, B. Siliņa atbild: «Palīdzam jau jebkurā gadījumā, īpaši, ja ģimenē ir bērni.»

Plašāk lasiet 18. augusta laikrakstā Diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu ieņēmumu plāns septiņos mēnešos izpildīts 100,4% apmērā

Žanete Hāka, 26.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos pārpalikums kopbudžetā bija 207,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn pieauga par 76 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums gan pašvaldību budžetā 108,6 miljonu eiro apmērā, gan valsts budžetā 99 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz kopbudžeta nodokļu un nenodokļu virsplāna ieņēmumiem šā gada septiņos mēnešos, kā arī minēto ieņēmumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, kopā par 245,6 miljoniem eiro, kopbudžeta ieņēmumu kāpums 34 miljonu eiro apmērā vērtējams kā mērens.

Zemais pieauguma temps pamatā saistāms ar būtisku kritumu ieņēmumos no ārvalstu finanšu palīdzības, kur šā gada septiņos mēnešos vērojams samazinājums par 222,9 miljoniem eiro jeb 30,4%, jo Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju aprite vēl nav tik intensīva, lai varētu saņemt Eiropas Komisijas (EK) atmaksas atbilstoši iepriekšējo gadu līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: Astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pirmajos astoņos mēnešos kopbudžetā bija 249,6 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu saglabājās tādā pašā līmenī. Kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi astoņos mēnešos šogad samazinājās gandrīz vienādā apmērā par 37 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrijā (FM).

Gan ieņēmumu, gan izdevumu kritums pamatā skaidrojams ar Eiropas Savienības (ES) fondu iepriekšējā plānošanas perioda projektu pabeigšanu pērn un jaunā plānošanas perioda investīciju uzsākšanu, kā rezultātā ir zemāki kapitālie izdevumi jaunu projektu īstenošanai un Eiropas Komisijas (EK) atmaksas ieņēmumu pusē tiek saņemtas mazākā apmērā nekā iepriekšējos gados. Intensīvs projektu īstenošanas posms sāksies ar 2017. gadu.

Lielākos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos nodrošināja nodokļu ieņēmumi 4 870,3 miljonu eiro apmērā, pārsniedzot šā paša perioda ieņēmumus 2015. gadā par 238,5 miljoniem eiro jeb 5,1%. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns astoņos mēnešos izpildīts 100,2% apmērā, pārsniedzot plānotos ieņēmumus par 10 miljoniem eiro. Virsplāna ieņēmumi iekasēti no akcīzes nodokļa, pārsniedzot astoņu mēnešu plānu par 20,6 miljoniem eiro jeb 3,8%, kā arī pieaugot par 41,6 miljoniem eiro jeb 8%, salīdzinot ar astoņiem mēnešiem pērn, pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājuma patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas rezultātā šajās preču grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarucis kopbudžeta pārpalikums

Žanete Hāka, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Martā turpināja samazināties trūcīgo un maznodrošināto rīdzinieku skaits

Lelde Petrāne, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 17%, informē Rīgas dome.

2016.gada martā salīdzinājumā ar februāri trūcīgo personu skaits turpināja samazināties - par 1% vai 53 personām, savukārt salīdzinot ar 2015.gada martu, trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 2670 personām.

Martā samazinājies arī maznodrošināto personu skaits - par 1% vai 261 personu, bet gada laikā maznodrošināto personu skaits ir samazinājies par 3627 personām.

2016.gada plāns sociālajiem pabalstiem Rīgas domes budžetā ir 17 426 770 eiro, no kuriem gada pirmajos trīs mēnešos izlietoti 3 565 458 eiro jeb 20% no gada plāna.

Martā sociālo pabalstu saņēmēju skaits salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 3% vai 342 personām un sociālajiem pabalstiem izlietotā finansējuma apmērs pieaudzis par 1% vai 15 482 eiro. Tas skaidrojams ar to, ka turpinās apkures sezona, un klienti vēršas Rīgas Sociālajā dienestā ar lūgumu piešķirt dzīvokļa pabalstu. Dzīvokļa pabalstu martā saņēma 9676 rīdzinieki, bet februārī – 9261 rīdzinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžeta pārpalikums ievērojami samazinājies

Žanete Hāka, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada četros mēnešos kopbudžeta pārpalikums sasniedzis 39,3 miljonus eiro, taču salīdzinājumā ar pērno gadu pārpalikums šajā periodā samazinājies par 115,7 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Pārpalikumu kopbudžetā veidoja pārpalikums pašvaldību budžetā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada četriem mēnešiem, ir pieaudzis par 67 miljoniem eiro, galvenokārt mazāku kapitālo izdevumu nekā pērn ES fondu apguvei dēļ, kā arī pateicoties labai nodokļu izpildei. Savukārt valsts budžetā vērojams deficīts 86,3 miljonu eiro apmērā, pretēji pērn novērotajam pārpalikumam 96,4 miljonu eiro apmērā, pamatā mazāku ieņēmumu no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) un ne-nodokļu ieņēmumu, kā arī lielāku tēriņu subsīdijām, dotācijām un sociālajiem pabalstiem dēļ.

Šā gada četros mēnešos ĀFP ieņēmumi iekasēti 376,2 miljonu eiro apmērā. Neskatoties uz to, ka gada sākumā tika saņemti avansa maksājumi struktūrfondiem un Kohēzijas fondam 136,8 miljonu eiro apmērā, kā arī atmaksas lauksaimniekiem par jaunā perioda aktivitātēm, kuras tika uzsāktas jau 2015.gada nogalē, vērojams ieņēmumu kritums pret pērnā gada četriem mēnešiem. Ieņēmumu samazinājumu šogad skaidro pagājušā gada atbilstošajā periodā saņemtie maksājumi 303,7 miljonu eiro apmērā par realizētajiem Eiropas reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektiem, noslēdzoties 2007. – 2013. gada plānošanas periodam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Piecos mēnešos PVN un IIN valsts budžetā iekasēts mazāk nekā plānots

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šā gada pirmo piecu mēnešu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi tika iekasēti atbilstoši plānam, tomēr ir vērojamas novirzes no plāna atsevišķos nodokļu veidos, informē Finanšu ministrijā (FM).

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi ir par 19,2 miljoniem eiro jeb 2,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, ieņēmumi no PVN pieauguši par 41 miljonu eiro jeb 5,8%. Tāpat arī darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojama plāna neizpilde - iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) iekasēts par 4,6 miljoniem eiro jeb 0,8% un sociālas apdrošināšanas iemaksas par 13,5 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, darbaspēka nodokļi pildās sekmīgi un atbilst nodarbinātības rādītāju tendencēm.

Tai pat laikā pārējo nodokļu ieņēmumi iekasēti pat vairāk, nekā plānots, tādējādi kompensējot PVN un darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāna neizpildi (akcīzes nodokļa ieņēmumi iekasēti par 8,6 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, uzņēmuma ienākuma nodoklis - par 12,2 miljoniem eiro jeb 7,2% un nekustamā īpašuma nodoklis - par 4,4 miljoniem eiro jeb 3,9% vairāk).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 249,2 miljonu eiro liels pārpalikums. Salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu tas ir samazinājies par 63,2 miljoniem eiro. Taču, neraugoties uz pārpalikumu, Finanšu ministrija vērš uzmanību uz tradicionāli straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas ievērojami pasliktina bilanci gada nogalē. Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bija 6 073 miljoni eiro, kas ir par 286,4 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī - augustā bija 5 823,8 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 349,6 miljoniem eiro jeb 6,4%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.

Izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauga par 108,9 miljoniem eiro jeb 6,9%, kur izdevumi pensijām pieauga par 27,9 miljoniem eiro jeb 2,4%, savukārt, izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 81 miljonu eiro jeb 19,6%. Pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro, trešo un nākamajiem bērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžetā 217,5 miljonu eiro liels pārpalikums

Žanete Hāka, 30.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos sešos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 217,5 miljonu eiro liels pārpalikums. Taču, ja šā gada piecos mēnešos vēl bija vērojams bilances uzlabojums, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, tad pusgada griezumā pārpalikums ir samazinājies par 58,4 miljoniem eiro, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta izdevumu pieauguma temps šā gada sešos mēnešos bija straujāks nekā ieņēmumu pieauguma temps. Kopbudžeta izdevumi pirmajā pusgadā bija 4 368,6 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 281 miljonu eiro jeb 6,9%. Izdevumu kāpums vērojams gandrīz visās izdevumu pozīcijās. Savukārt, kopbudžeta ieņēmumi šā gada sešos mēnešos bija 4 586,1 miljons eiro, kas ir par 222,6 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko pieaugumu (par 160,7 miljoniem eiro jeb 4,9%) nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī saņemtie ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības, kas pirmajā pusgadā bija par 60,1 miljonu eiro jeb 9% vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Nodokļu ieņēmumu izpilde tuvu plānotajam apjomam

Dienas Bizness, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada desmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā vērojams pārpalikums 201,7 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri – oktobri ir sarucis par 38,7 miljoniem eiro jeb 16,1%, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumu pieaugums šajā periodā ir mazāks (3,9%) nekā izdevumu pieaugums (4,6%). Lai arī pašreiz konsolidētajā kopbudžetā ir pārpalikums, vēsturiski ir novērota situācija, kad izdevumi gada pēdējos mēnešos pieaug gandrīz divkārt straujāk nekā ieņēmumi, kā rezultātā sagaidāms, ka šogad vispārējās valdības budžeta deficīts sasniegs 1,4% no IKP.

Kopumā kopbudžeta ieņēmumu puse ir par 279,5 miljoniem eiro lielāka nekā pagājušā gada desmit mēnešos un sastāda 7 429,1 miljonus eiro. Neskatoties uz zemāku ekonomikas izaugsmi šogad nekā tika prognozēts, apstiprinot budžetu 2015.gadam, nodokļu ieņēmumu izpilde ir tuvu plānotajam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopbudžetā 155 miljonu eiro pārpalikums

Žanete Hāka, 28.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija vērojams 155 miljonu eiro liels pārpalikums, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu konsolidētā kopbudžeta bilance uzlabojās par 165,7 miljoniem eiro. To pamatā noteica būtiski lielāki ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības.

Gada pirmajos četros mēnešos tika saņemts līdz šim neraksturīgi liels ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu apjoms, valsts pamatbudžetā veidojot pusi no apstiprinātā gada plāna – 50,1%. Šo ieņēmumu pieaugums pamatā ir skaidrojams ar Eiropas Komisijas (EK) veiktajām atmaksām par iepriekš realizētajiem projektiem 2007. – 2013. gada plānošanas periodā.

Tā rezultātā pārpalikums valsts budžetā 96,4 miljonu eiro apmērā sekmēja pārpalikumu kopbudžetā. Salīdzinājumam – 2014. gada pirmajos četros mēnešos valsts budžetā bija izveidojies deficīts 82,9 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu ieņēmumi nepieaug tik strauji kā iepriekšējos gados

Žanete Hāka, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemāki ekonomikas izaugsmes tempi šogad salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pērn ietekmē budžeta ieņēmumu pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Lai arī joprojām šī gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 131,6 miljonu eiro liels pārpalikums, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tas ir samazinājies uz pusi (par 133,5 miljoniem eiro jeb 50,4%). Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 5 263,7 miljoni eiro, kas ir par 182,8 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn.

Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī - jūlijā bija 5 132,1 miljons eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 316,2 miljoniem eiro jeb 6,6%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Desmit mēnešos samazinājušies faktiski visu lielāko nodokļu ieņēmumi

Db.lv, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālā uzņēmējdarbība: Iespējas ir - jāķeras pie darba

Anda Asere, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem Latvijā šobrīd ir tik lielas iespējas kā nekad agrāk

«Šogad sociālās uzņēmējdarbības nozarei ir bijis patiešām intensīvs un notikumiem bagāts gads. Oktobrī tika pieņemts Sociālā uzņēmuma likums, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. aprīlī. Šis likums definē sociālo uzņēmumu un iezīmē sociālās uzņēmējdarbības «spēles laukumu», un, cerams, būs kā labs pamats sociālo uzņēmumu darbībai un attīstībai,» saka Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore. Šis likums ir atzinīgi novērtēts arī Eiropas sociālās uzņēmējdabrības ekspertu vidū, un Latviju ierindo to reto pasaules valstu sarakstā, kur sociālajiem uzņēmumiem ir pašiem savs, skaidrs tiesiskais regulējums.

Šogad sāka darboties arī Labklājības ministrijas un Altum kopīgi īstenotā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programma – tie ir vairāk nekā 12 miljonu eiro, kas paredzēti tieši Latvijas sociālajiem uzņēmumiem. «Jāpiemin arī citi nozīmīgi notikumi – Sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkla darbība Latvijas reģionos, Eiropas Investīciju Bankas Sociālo inovāciju turnīra fināla pasākums Rīgā, kā arī Sociālās uzņēmējdarbības forums,» teic M. Ūlande.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopbudžeta ieņēmumos gada pirmajos četros mēnešos vērojams spēcīgs pieaugums

Finanšu ministrija, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus, veidojot kopbudžetā pārpalikumu 239,9 miljonu eiro apmērā, kas bija par 69,2 miljoniem eiro lielāks nekā pērn pirmo četru mēnešu periodā.

Pārpalikums veidojies gan valsts konsolidētajā kopbudžetā (160,1 miljons eiro), gan arī pašvaldību konsolidētajā kopbudžetā (79,9 miljoni eiro). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo četru mēnešu periodu, valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums palielinājās par 92,4 miljoniem eiro, ko noteica nozīmīgais ārvalstu finanšu palīdzības un nodokļu ieņēmumu kāpums. Savukārt pašvaldību konsolidētā kopbudžeta pārpalikums, salīdzinot ar 2017. gada janvāri - aprīli, samazinājies par 23,2 miljoniem eiro, ko ietekmēja salīdzinoši nelielais nodokļu ieņēmumu kāpums par 1,4% un izdevumu pieaugums pašvaldību pamatfunkciju nodrošināšanai par 6,5%.

Gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāms, ka kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts. Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas iestrādāti Latvijas Stabilitātes programmā 2018.- 2021. gadam, vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas prognozēts 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 271,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Samazinājies trūcīgo un maznodrošināto skaits Rīgā

Lelde Petrāne, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ekonomikas izaugsme nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgā ekonomikas izaugsme šogad nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi veidoja 7,399 miljardus eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ieņēmumi palielinājās par 971,5 miljoniem eiro jeb 15,1%. Pozitīvās tendences darba tirgū un stabilais privātā patēriņa pieaugums sekmēja būtisku nodokļu ieņēmumu kāpumu.

Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos palielinājušies par 490,5 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5 725,6 miljonus eiro. Straujākais pieaugums ir vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksās, ieņēmumiem pieaugot par 232,8 miljoniem eiro jeb 15,8%. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes pieaugums šogad par 1% deva iespēju šā gada astoņos mēnešos veselības nozarei novirzīt 55,6 miljonus eiro. Būtisks palielinājums vērojams arī patēriņa nodokļu ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 163,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi par 85,6 miljoniem eiro jeb 14,6%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, neskatoties uz diferencētās likmes ieviešanu un ar nodokli neapliekamo atvieglojumu apmēra kāpumu, palielinājušies par 13,6 miljoniem eiro jeb 1,3%, pateicoties ievērojamajam darba algu fonda kāpumam (10%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni septiņas stundas ilgušām diskusijām, Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības budžetu, paredzot, ka tās izdevumi 2021.gadā būs par aptuveni 20 miljoniem mazāki nekā pagājušajā gadā tomēr tie tāpat būtiski pārsniegs ieņēmumus.

Rīgas pašvaldības šī gada budžeta ieņēmumi plānoti 916,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,04 miljardu eiro apmērā. 2020.gadā pašvaldības budžeta izdevumi bija 1, 06 miljardi eiro.

Ņemot vērā, ka budžeta ieņēmumi ir par 124 miljoniem eiro mazāki, lielāko daļu izdevumu, kas pārsniedz ieņēmumus, plānots segt no naudas līdzekļiem pašvaldības kontos, kur gada beigās bijuši 119 miljoni eiro.

Atlikušos aptuveni piecus miljonus eiro, kas pašvaldībai pietrūkst, lai finansētu plānotos izdevumus, paredzēts aizņemties.

Nodokļu ieņēmumi šogad pašvaldībai plānoti 671,4 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta transferti plānoti 200,4 miljonu eiro apmērā. Nenodokļu ieņēmumi paredzēti 13,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11 mēnešos kopbudžetā ir vērojams pārpalikums 101,4 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar 2014. gada 11 mēnešiem, ir lielāks par 33,1 miljonu eiro. Tam pamatā ir laba nodokļu izpilde, ņemot vērā straujāku ekonomikas izaugsmi, nekā iepriekš prognozēts, kā rezultātā nodokļu ieņēmumi pieauga par 5% pret pagājušā gada atbilstošo periodu, norāda Finanšu ministrija (FM).

Vienlaikus novembrī izdevumu kāpums attiecībā pret vidējo izdevumu apjomu iepriekšējos mēnešos ir bijis nedaudz lēnāks nekā 2014. gadā. Kopumā kopbudžeta izdevumi 11 mēnešos pret pagājušo gadu ir pieauguši par 3,6%.

Decembrī Finanšu ministrija (FM) sagaida būtisku budžeta izdevumu pieaugumu, kas var pat divreiz pārsniegt mēneša ieņēmumus, taču, ņemot vērā uzkrāto pārpalikumu no gada sākuma, kopumā budžeta deficīts 2015. gadā varētu būt mazāks, nekā iepriekš prognozētie 1,4% no IKP. FM aktualizēs vispārējās valdības budžeta deficīta novērtējumu 2015. gadam nākamā gada janvāra beigās, kad būs pieejami Valsts kases oficiālie dati par decembri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu.

Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā pērn veidojies 215,1 miljona eiro deficīts, ieņēmumiem un izdevumiem pieaugot vienlīdz strauji. Tautsaimniecības izaugsmei un sekmīgai Valsts ieņēmumu dienesta darbībai veicinot nodokļu ieņēmumu straujāku palielināšanos, kā arī nozīmīgi pieaugot ārvalstu finanšu palīdzības un nenodokļu ieņēmumiem, kopbudžeta ieņēmumi bija par 1 258,4 miljoniem eiro jeb 13,1% lielāki nekā 2017. gadā, sasniedzot 10 882,9 miljonus eiro. Savukārt kopbudžeta izdevumi 2018. gadā palielinājās par 1 251,9 miljoniem eiro jeb 12,7% un bija 11 098 miljoni eiro. Izdevumu palielināšanos ietekmēja pieaugošās investīcijas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai, nozīmīgais izdevumu kāpums veselības nozarē, izdevumu pieaugums pensijām un pabalstiem, kā arī izdevumu līmeņa aizsardzības nozarē palielināšana līdz 2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FM: Nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī atbilstoši plānotajam

Dienas Bizness, 26.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums 2016. gada pirmajā ceturksnī bija 48,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada trijiem mēnešiem pieauga par 13,9 miljoniem eiro. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja par 3,8% lielāki kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, salīdzinot ar 2015. gada trijiem mēnešiem, informē Finanšu ministrijā.

Nodokļu ieņēmumu plāns trijos mēnešos tika izpildīts 100,1% apmērā, galvenokārt pateicoties iedzīvotāju ienākumu pakāpeniskam pieaugumam tautsaimniecībā, kas atspoguļojas darbaspēka nodokļu izpildē, kā arī patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumos.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izpilde martā pārsniedza plānoto par 8,0 miljoniem eiro jeb 5,9%, kas kopumā sekmēja šā gada janvāra – marta PVN izpildi no periodā plānotā par 100,1%. Lai arī kopējā darījumu vērtība šā gada pirmajā ceturksnī kritās, mazākas PVN atmaksas nekā pērnā gada trijos mēnešos nodrošināja plāna izpildi. Veikto darījumu apjoma samazinājumu ietekmēja naftas produktu zemās cenas un būvniecības apjomu samazināšanās. Salīdzinot ar pagājušā gada trim mēnešiem, vērojams PVN ieņēmumu kāpums par 19,4 miljoniem eiro jeb 4,5%. Akcīzes nodokļa ieņēmumi pildās labi jau kopš gada sākuma, un trijos mēnešos ieņēmumi iekasēti 3,8% apmērā virs plānotā apjoma, un salīdzinājumā ar izpildi pirms gada tie palielinājās par 6,7%. Šī nodokļa sekmīgo izpildi noteica kā patēriņa pieaugums kopš gada sākuma, īpaši degvielai un energoresursiem, tā arī nodokļa likmes palielināšana ar 2016. gada 1. janvāri atsevišķām akcīzes precēm, tostarp degvielai.

Komentāri

Pievienot komentāru