Eiropā kopumā 2025. gada pirmajā ceturksnī augušas siltumnīcas gāzu emisijas, līdztekus augot kopējam Eiropas Savienības valstu iekšzemes kopproduktam.
Latvijā emisijas mazinājušās un dilis arī IKP, liecina Eurostat salīdzinošie dati.
Emisiju pieaugums par 3,4%, IKP par 1,2%
ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas 2025. gada pirmajā ceturksnī sasniedza ap 900 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā ceturksnī (871 miljons tonnu CO2 ekvivalenta). Vienlaikus ES iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 1,2% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo ceturksni.Eurostat nupat publicētie dati parāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Palielinās enerģijas patēriņš no emisijas vairojošām nozarēm, bet proporcionālais ekonomikas pieaugums ir divas reizes mazāks. Galvenokārt par emisiju apjoma pieaugumu Eiropā ir atbildīgas divas ekonomikas nozares. Elektroenerģijas, gāzes apgādes, tvaika un gaisa kondicionēšanas nozarē izmešu apjoma pieaugums ir par 13,6%, un arī mājsaimniecību sadaļā 5,6% liels pieaugums. Trīs nozarēs ir emisiju kritums. Nozīmīgi, ka samazinājums ir apstrādes rūpniecībā – nedaudz, tikai -0,2%. 2,9% kritums ir transporta un uzglabāšanas nozarē, un vēl ir 1,4% liels samazinājums lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Proti, izmešu samazinājums ir vērojams ražojošās nozarēs, un tas diemžēl korelē ar ražošanas apjoma kritumu. Tikai retās valstīs ekonomika aug un izmeši samazinās.
Emisiju samazinājums tikai septiņās ES valstīs
2025. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu ceturksni 2024. gadā, 20 ES valstīs bijis siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, savukārt pārējās septiņās valstīs - samazinājums. Sešu valstu (Bulgārijas, Čehijas, Kipras, Polijas, Ungārijas un Grieķijas) emisijas ir palielinājušās par vairāk nekā 5%.Vislielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums tika lēsts Maltai (-6,2 %), Somijai (-4,4 %) un Dānijai (-4,3 %). No septiņām ES valstīm, kurās reģistrēts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, trīs valstīs (Igaunijā, Latvijā un Luksemburgā) samazinājās arī IKP. Pārējās četrās ES valstīs (Dānijā, Somijā, Maltā un Zviedrijā) emisijas ir samazinājušās, vienlaikus pieaugot IKP.Ievērojot, ka Eiropā ziemas mēnešos ir pamatīgas atšķirības starp dienvidzemēm un ziemeļu valstīm, Dienas Bizness īpaši neievēro Maltas ekonomisko uzvedību, tomēr tuvākos Baltijas kaimiņus salīdzināt ir vērts, tostarp to var darīt uz Dānijas, Somijas un Zviedrijas fona, kur atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, neraugoties uz emisiju samazinājumu, IKP pieaug. Šeit īpaši jāizceļ Dānija. Valstī izmešu apjoms sarucis līdzīgi kā Zviedrijā, bet IKP pieaugums ir par 2,61%, kas piecas reizes pārsniedz Zviedrijas paraugu. Par Lietuvu jāsaka tieši – CO2 ekvivalenta pieaugums tieši korelē ar IKP izaugsmi pirmajā ceturksnī, tomēr ar piebildi – ekonomika aug straujāk nekā izmešu apjoms. Latvijā IKP kritums 0,34% un izmešu samazinājums par 1,25%, kas pirmšķietami norāda, ka daļu no Zaļā kursa mērķiem sasniedzam, sarūkot ekonomikai.
Īpašā sadaļa – zemes izmantošana un mežsaimniecība
Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas aptuvenajiem datiem 2024. gadā redzams, ka rūpniecības SEG emisijas dilst proporcionāli IKP, bet sadaļa Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība ir joma, kurā emisijas samazinājušās divas reizes. Jāteic, pirms gadiem septiņiem šī sadaļa vispār rādīja negatīvu lielumu, tad strauji sasniedza pīķi 2022. gadā, veidojot lielumu, kas pārsniedz gan transporta, gan enerģētikas SEG emisiju ekvivalentus. Šobrīd lielums sadaļā krītas tikpat strauji, galvenokārt pateicoties sadaļai ar nosaukumu Koksnes produkti. Kā zināms, pērnais gads kokrūpniekiem nebija spožs, bet iepriekš bija lielās pļaujas gadi, kas vien norāda uz tiešu saikni aprēķinos: jo vairāk zāģējam, jo lielākas emisijas mums saskaita. Jāteic, ka tieši zemes sadaļu atsevišķi mēdz izdalīt, jo svārstības šajā jomā ir milzīgas. Tendence rāda, ka samazinās emisiju apjoms rūpniecībā un, visticamāk, lielākā ietekme arī 2025. gada pirmajā ceturksnī pēc detalizētiem Latvijas revidētiem datiem būs rūpniecībai, enerģētikai un transportam. To gan būs iespēja apskatīt tikai pēc gada.
DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.
#1/2
