Jaunākais izdevums

Latvijā tikai 20% maza un vidēja lieluma uzņēmumi savas preces vai pakalpojumus klientiem piedāvā iegādāties tiešsaistē, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Savukārt Lietuvā elektroniskos kanālus pārdošanai izmanto 22%, bet Igaunijā 25% uzņēmumu. No trim Baltijas valstīm Latvijā ir arī mazākais to MVU īpatsvars, kas tuvākajā laikā plāno uzsākt tirdzniecību internetā – 13%. Lietuvā savas preces vai pakalpojumus tiešsaistē drīzumā piedāvās 17%, bet Igaunijā – 21% maza un vidēja lieluma uzņēmumu.

«Vairāk nekā divas trešdaļas jeb 67% maza un vidēja lieluma uzņēmumu Latvijā neizmanto interneta iespējas savu preču vai pakalpojumu pārdošanai. Šis fakts mani dara bažīgu, jo tendences liecina, ka klientu vēlmes ir pilnīgi pretējas. Aizvien vairāk cilvēku vēlas iepirkties elektroniskajos kanālos. Tādēļ, ja uzņēmums savus pakalpojumus nepiedāvā internetā, tas pats ierobežo savu klientu skaitu gan vietējā tirgū, gan eksportā, jo ārzemju klientiem elektroniskie kanāli visbiežāk ir vienīgā iespēja iegādāties Latvijas uzņēmumu ražojumus,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Vienlaikus aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas maza un vidēja izmēra uzņēmumu izpratne par digitalizācijas nozīmi pieaug. 45% MVU Latvijā ir atbildējuši, ka ar digitalizāciju saistītās aktivitātes to šī gada plānos ieņem svarīgu lomu. Gadu iepriekš šādi atbildēja tikai 30% aptaujāto uzņēmumu. Lietuvā 44% uzņēmumu digitalizācijas aktivitātēm piešķīruši nozīmīgu lomu savos šī gada plānos, bet Igaunijā – 51% MVU.

Baltijas biznesa pārskats ir SEB bankas veidots mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas apkopojums, kas sniedz Baltijas uzņēmumu redzējumu par piecām jomām: apgrozījuma pieaugumu, nodarbinātību, eksportu, inovācijām un investīcijām. Baltijas biznesa pārskatā par 2019. gadu apkopotas 4200 Baltijas valstu mazo un vidējo uzņēmumu atbildes, tostarp gandrīz 1200 Latvijas uzņēmumu viedokļi. Aptauja veikta 2018. gada decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

2020. gadā plānots jauns atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, 27. augusta sēdē Ministru kabinets atbalstījis Norvēģijas finanšu instrumenta programmas «Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi» (MVU programma) koncepciju, kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts.

MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās – zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR.

Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro komentē: «Mūsdienās ražošana un izaugsme nav iedomājama bez zaļajām tehnoloģijām un IKT, jo tās palielina uzņēmuma konkurētspēju. Ar Norvēģijas finanšu instrumentu sniegto atbalstu mēs varēsim ne tikai stiprināt un padziļināt sadarbības saites ar Norvēģiju, bet arī rast jaunas sadarbības iespējas Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, attīstīt inovatīvus, videi draudzīgus, zaļus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Turklāt šīs programmas ietvaros tiks uzlabota zinātnes un privātā sektora sadarbība, sniedzot kopīgu ieguldījumu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrijas pilsētā Grācā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka tie pērn turpinājuši spēcīgu atveseļošanos un šādas kompānijas joprojām ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pamats.

Ģenerāldirektorāts vēsta, ka MVU radītā pievienotā vērtība pērn pieaugusi par 3,5%, kas seko 1,5% kāpumam 2016.gadā, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pagājušajā gadā palielinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2,3% pieaugumu pirms gada.

Tikmēr MVU skaits pērn pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2,2% kāpumu 2016.gadā.

Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, pagājušajā gadā uzrādījušas MVU radītās pievienotās vērtības pieaugumu, bet deviņas valstis - Igaunija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija - spējušas reģistrēt kāpumu vismaz 8% apmērā. MVU radītās pievienotās vērtības kritums Lielbritānijā galvenokārt tiek skaidrots ar valūtas kursa svārstībām pēdējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Samazinot izmaksas, aicinās uz biržu

Žanete Hāka, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazie un vidējie uzņēmumi finansējumu kapitāla tirgos piesaistīt nesteidz

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vēlmi finansējuma piesaistei izmantot kapitāla tirgos, varētu samazināt administratīvo izmaksu slogu. Tomēr eksperti uzsver, ka izmaksu samazināšana atrisinās tikai vienu no pastāvošajām problēmām.

Rīgas birža ar uzņēmumu aktivitāti lepoties nevar – kaut arī pēdējos gados ir ienākuši pāris pievilcīgi uzņēmumi, ar to ir par maz. Tajā pašā laikā uzņēmumi nereti sūdzas par aizdevuma nepieejamību bankās. Lai risinātu šīs problēmas, jāveicina ne tikai lielu uzņēmumu raudzīšanās biržas virzienā, bet jāieinteresē arī mazie un vidējie uzņēmumi.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijā biržas potenciāls un iespējas uzņēmumu finansēšanai piesaistīt alternatīvo finansējumu kapitāla tirgos netiek pietiekami izmantotas – AS Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas uzņēmumu akcijas, un vēl trīs uzņēmumu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū First North. Salīdzinājumam – Baltijas Oficiālajā sarakstā ir iekļautas 15 Igaunijas un 13 Lietuvas uzņēmumu akcijas. Šobrīd akciju tirgus lielums (tirgus kapitalizācija) attiecībā pret kopējo ekonomikas lielumu ir salīdzinoši mazs. Latvijas tirgus kapitalizācija 2017.gadā sasniedza tikai 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir būtiski zem ES vidējā rādītāja – 77,9%, savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji ir attiecīgi 11,2% un 9%. Latvijas kapitāla tirgus ir viens no vismazāk attīstītajiem kapitāla tirgiem ES, bet Ziemeļvalstīs – viens no attīstītākajiem pasaulē. Lai veicinātu MVU interesi par finansējuma piesaisti caur biržu, nākotnē tiem varētu tikt samazinātas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus

Db.lv, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (58%) šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus.

Aptuveni 90% no tiem MVU, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu.

Visbiežāk MVU izmanto tādus sociālos tīklus kā "Facebook" (92%) un "Instagram (42%), lai piesaistītu jaunus klientus (63%) un veidotu uzņēmuma atpazīstamību (60%).

"Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons sociālo tīklu lietotāju un šī mazo un vidējo uzņēmēju aptauja labi parāda, cik vēl ir liels potenciāls uzņēmējiem izmantot sociālos tīklus, lai pastāstītu par sevi, saviem produktiem vai pakalpojumiem. Dažādi starptautiskie un vietējie pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem pirms veic pirkumus," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse no "Tet" klientiem – mazā un vidēja biznesa pārstāvjiem – šobrīd strādā attālināti visu nedēļu vai vismaz dažas dienas nedēļā, un darbā tie ir saskārušies ar tehniskām problēmām ar datortehniku vai programmatūru.

Par to liecina jaunākā "Tet" klientu aptauja, kas tika veikta jūnijā. Pilnībā attālināti strādā 17% Tet MVU (mazie un vidējie uzņēmēji) segmenta klienti, savukārt nepilna trešdaļa (29%) dažas dienas pavada birojā un dažas strādā no mājām. Ceturtdaļa no tiem, kuri šobrīd vēl turpina strādāt birojā (22%), plāno pāriet uz attālinātu darbu nākotnē.

Gandrīz 40% no aptaujātajiem ārkārtas situācijas laikā saskārās ar tehniskajām problēmām, un visbiežāk tās bija saistītas ar novecojusi tehniku vai programmatūru un nepareizajiem iestatījumiem gan ierīcēs, gan programmatūrā. Savukārt tehnisko atbalstu, darbiniekiem strādājot no mājām, nodrošina mazāk nekā puse uzņēmumu (46%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nacionālās biznesa īpatnības

Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, uzņēmēja Zane Driņķe, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 veido tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu.

Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv instrumenti, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.

Orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti

Mikrouzņēmums vai MVU ir mūsu tirgus īpatnība. Ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus biznesā, var sākt ar mikro, kas, kā liecina statistika, arī aktīvi tiek izmantots. Lai gan ir vairāki instrumenti uzņēmumu izaugsmei, liela daļa visu ekonomiski aktīvo periodu pavada mikro vai MVU statusā, jo nekur jau nav definēts, cik ilgi tā var darboties, un cik gados būtu normāli sasniegt zināmu izaugsmi. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, uzdrošinos apgalvot, ka, nemeklējot eksporta ceļus un orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pirktspējīgā sabiedrības daļa samazinās, tāpēc tāda ir jāmeklē kaut kur citur. Nišas produktiem vietējā tirgū nav izaugsmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Baltijas valstis bija starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropā, un, augot algām un iekšzemes patēriņam, arī mazo un vidējo uzņēmumu segmentā noskaņojums ir uzlabojies.

SEB bankas veiktā aptauja liecina, ka visās trīs valstīs ir būtiski samazinājies pesimistiski noskaņoto MVU īpatsvars, kas tuvākajā nākotnē prognozē apgrozījuma kritumu, un ir pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt sava biznesa attīstībā.

SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars: «Lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu savu biznesu ir fokusējuši uz vietējo tirgu. Straujais atalgojuma un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums ir veicinājis arī iekšzemes patēriņu, ko neapšaubāmi ir sajutuši gan lielie, gan mazie uzņēmumi. Tomēr darba roku trūkumu ir aizvien skaudrāk jūtams arī MVU segmentā. Ar šo faktoru lielā mērā ir skaidrojams arī pieaugušais to uzņēmumu skaits, kas šogad plāno investēt savā biznesā. Liela daļa no šīm investīcijām būs vērstas uz produktivitātes palielināšanu, lai ar to pašu darbinieku skaitu varētu saražot lielākus apjomus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Parlaments apstiprina ES-Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu

Db.lv, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos, informē EP.

ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, «kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.»

Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Lietuvas fintech uzņēmums SME Finance ienāk Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas faktoringa pakalpojumu sniedzējs «SME Finance» uzsācis darbību Latvijas tirgū, kā arī līdz gada beigām plāno uzsākt darbību Igaunijas tirgū.

Uzņēmuma pamatdarbības virziens ir individuālu faktoringa risinājumu nodrošināšana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), šajā segmentā šogad plānojot palielināt aizdevumu portfeli līdz 50 miljoniem eiro. «SME Finance» plāno nodrošināt saviem klientiem labāku piekļuvi apgrozāmo līdzekļu finansējumam, uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī konkurētspējas veicināšanai tirgū.

Nesen veiktais Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka tikai katrs otrais Latvijas MVU uzņēmums ir saņēmis bankas aizdevumu pilnā apmērā. Tas ir par 23% mazāk nekā vidējais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm. Turklāt Latvija ir vadošajās pozīcijās pēc noraidīto kredītu skaita, sasniedzot 12% salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Eiropā, kas ir 5%. Tas liecina, ka ierobežota piekļuve finansēšanas iespējām kļūst par nopietnu problēmu uzņēmējdarbības attīstīšanai MVU segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Covid-19 skartie uzņēmēji no šodienas var pieteikties ALTUM atbalsta programmām

Lelde Petrāne, 25.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan vidēji mēnesī vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju interneta pārlūkošanai izmanto mobilos telefonus, vairāk nekā puse (54%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji atzīst, ka viņu uzņēmumu mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm.

To atklāj mobilo sakaru operatora "Tele2" pētījums.

Kā galvenie iemesli, kādēļ mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm, tiek minēti argumenti, ka klienti jau labi tiek galā ar esošo mājas lapas versiju, nav bijis laika to izdarīt un tas ir dārgi.

MVU aptaujā arī noskaidrots, ka gandrīz visi uzņēmēji (90%), kuriem uzņēmuma mājas lapas dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm, par lielāko ieguvumu uzskata nepārtrauktu pieejamību, 22% no viņiem atzīst, ka tas ir veids, kā iegūt vairāk klientu, 19% kā ieguvumu uzsver atzinību no klientu puses, savukārt 12% uzņēmēju norādījuši, kas tas rada viņiem lielākus ienākumus.

"Dati liecina, ka deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu savā telefonā. Tas ir kļuvis neaizvietojams palīgs dažādu ikdienas jautājumu risināšanā – arī preču un pakalpojumu iegādē, līdz ar to uzņēmējiem ir būtiski sekot līdzi šīm tehnoloģiju un iedzīvotāju paradumu attīstības tendencēm. Piemēram, šogad jūlijā cilvēki daudz biežāk interneta pārlūkošanai izmantoja telefonu, nevis datoru. Arī mēs esam par to pārliecinājušies, piemēram, "Tele2" mobilās lietotnes lietotāju skaits pēdējā pusgada laikā pieaudzis par 500%, jo klientiem ir ātrāk un vienkāršāk dažādus jautājumus atrisināt ar viedtelefona palīdzību. Turklāt tas ir milzīgs ieguvums arī uzņēmumam – tā ir iespēja uzlabot klientu servisu, kas asas konkurences apstākļos ir ļoti būtisks faktors," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele grupas komisijas ienākumi sarukuši, bet procentu ieņēmumi palielinājušies

Db.lv, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadele grupas neto peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 24,7 miljoni eiro, kas atbilst kapitāla atdevei 11,9% gadā, liecina bankas pārskats.

Koriģējot par nodokļu aktīvu norakstīšanu 2017. gada 3. ceturksnī, Koncerna neto peļņa bija nedaudz mazāka kā šajā laika periodā 2017. gadā.

Koncerna neto procentu ieņēmumi palielinājās par 10%, salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, sasniedzot 61,1 miljonu eiro. Šo pieaugumu sekmēja 2% kredītportfeļa apjoma pieaugums, lielāka portfeļa atdeve un zemāki procentu izdevumi. Kredītportfeļa apjoma pieaugumu sekmēja biznesa aktivitātes privātpersonu un MVU apkalpošanas segmentā, kā arī līzinga portfeļu pieaugums. Kopējais kredītportfeļa apjoms pārskata periodā palielinājās par 42 miljoniem eiro.

Koncerna neto komisijas naudas ienākumi 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 24,6 miljoni eiro, kas bija par 9% mazāk kā 2017. gadā pirmajos deviņos mēnešos. Tas galvenokārt saistīts ar koncerna riska mazināšanas pasākumiem un ar SIA «CBL Cash Logistics» meitas uzņēmuma pārdošanu 2017. gadā. Šo samazinājumu pārskata periodā daļēji kompensēja ieņēmumu palielināšanās no maksājumu karšu biznesa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā MVU sektora uzņēmēji sektorā ir vienisprātis: būtiskākie šķēršļi biznesa izaugsmei ir augstais nodokļu slogs un sarežģītās normatīvās un birokrātiskās prasības, liecina SEB bankas veiktā aptauja.

Vērtējot šos faktorus skalā no 1 (nekāda ietekme) līdz 5 (ļoti būtisks šķērslis), nodokļu sloga ietekmi uz sava uzņēmuma iespējām nākamo 12 mēnešu laikā kāpināt apgrozījumu lietuviešu uzņēmēji novērtējuši ar 3.9 ballēm, igauņi ar 3,5 ballēm, bet Latvijas uzņēmēji piešķīruši zemāku vērtējumu – 3,2 balles. Arī normatīvo prasību un birokrātijas ietekmi visaugstāk ir vērtējuši lietuviešu uzņēmēji – ar 3,5 ballēm, kamēr Latvijas uzņēmēji šim faktoram piešķīruši 3,2 balles, bet igauņu uzņēmēji – 3,1 balli.

«Lai arī Latvijā bieži dzirdam viedokļus par Igaunijas nodokļu sistēmas priekšrocībām, ir skaidrs, ka arī tur maza un vidēja lieluma uzņēmumi satraucas par nodokļu slogu. Mazie uzņēmumi – it īpaši tie, kas savu darbību ir uzsākuši nesen, vēl nav uzkrājuši pieredzi un uzaudzējuši biznesa apjomus, jebkādus nodokļus izjutīs sāpīgāk, nekā lielās kompānijas,» saka SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Veiksmes stāstus definējam paši

Baltic International Bank Korporatīvo finanšu pārvaldes vadītājs Oto Davidovs, 17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd notiek darbs pie Nacionālās attīstības plāna 2021.-2027. gadam (NAP2027), kurā paredzēta banku kredītu apjomu palielināšana iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem (atbilstoši NACE klasifikācijai A-K nozares) proporcionāli iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtībai – paaugstinot šo rādītāju no 14% 2018. gadā līdz 23% 2027. gadā.

Saglabājoties Latvijas IKP izaugsmei, banku iekšzemes nefinanšu uzņēmumu kredītu portfelim ir jāpieaug no 4, miljardiem 2018. gadā līdz gandrīz 9 miljardiem 2027. gadā. Paredzētais pieaugums liks bankām ievērojami palielināt bilances.

Vietējā kapitāla bankas aizvien aktīvāk sevi piesaka mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kreditēšanas tirgū, izrādot gatavību 2020. gadā nacionālajā ekonomikā izdot jaunus kredītus 220 miljonu eiro vērtībā, tomēr NAP2027 uzstādīto mērķu sasniegšanai ar to nepietiek. Lai panāktu plānoto kreditēšanas pieaugumu, ir nepieciešama ievērojama jaunu nozaru attīstība. Kuras ir perspektīvākās nozares banku skatījumā ar lielāko izaugsmes potenciālu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veidos atbalsta pasākumu MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos

Zane Atlāce - Bistere, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 4.decembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta instrumenta izstrāde mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansējuma piesaistei kapitāla tirgos.

Lai attīstītu kapitāla tirgus ekosistēmu Latvijā un veicinātu strauji augošu MVU finansējuma piesaistes iespējas publiskajā tirgū caur biržu ir izstrādāts finanšu instruments, kurš novērstu šķēršļus uzņēmumu kotācijai biržā. Priekšlikums paredz iespēju atbalstīt vismaz piecu uzņēmumu akciju emisiju un vismaz piecu uzņēmumu obligāciju emisiju un tai sekojošu kotāciju biržā. Šis plāns atbilst indikatīvajam novērtējumam par uzņēmēju interesi piesaistīt finansējumu biržā un izmantot atbalsta pasākumu.

Lai īstenotu nepieciešamā atbalsta pasākuma izstrādi un pārņemtu starptautisko pieredzi, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija 2018. gada februārī sāka sadarbības projektu ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Līdzīgi atbalsta pasākumi šobrīd ir ieviesti un veiksmīgi darbojas arī citās ES valstīs, piemēram, Austrijā, Ungārijā un Polijā. Projekta īstenošanas gaitā notika konsultācijas ar finanšu nozares pārstāvjiem un sabiedriskajām organizācijām, tai skaitā AS Nasdaq Riga fondu biržu un finanšu tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

ALTUM krīzes skartajiem uzņēmējiem nodrošinās atbalsta instrumentus

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēja: Latvijai jādomā, ko eksportēt, jo pastaliņas nav eksporta prece

Db.lv, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji pārvērtē ārvalstu tirgus un domā, ka tur visi ir bagāti, taču tā nebūt nav, viņi pat vairāk skaita naudu nekā mēs, Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indeksa prezentācijā sacīja SIA SilJa īpašniece Silva Jeromanova-Maura.

Tāpēc ir jādomā, kādas preces piedāvāt eksportam. «Latvijā uzņēmēji nesaprot, ko īsti eksportēt, par to ir jādomā, jo pastaliņas nav eksporta prece,» viņa uzsvēra.

Kā liecina statistika, vairums MVU neraujas uz ārvalstu tirgiem. Tā, Latvijā ir vairāk nekā 100 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu. Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, 50% uzņēmumu pēdējo trīs gadu laikā ir bijis nepieciešams jauns vai papildu finansējums – 39% gadījumu jaunu produktu vai pakalpojumu attīstībai vai ieviešanai.

Satraucošs fakts ir tas, ka tikai 6% MVU plāno apgūt jaunus ārvalstu tirgus, un 83% lūkojas uz biznesa attīstību pašmāju tirgus ietvaros, uzsvēra AS Citadele banka valdes locekle Santa Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Jaunās kapitāla prasības audzēs Eiropas banku klientu izmaksas par 40-45 miljardiem eiro gadā

Žanete Hāka, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno Bāzeles III prasību rezultātā Eiropas bankām būs nepieciešams papildu kapitāls 300-400 miljardu eiro apmērā, kas ir ļoti būtisks kapitāla pieaugums, liecina jaunākais Copenhagen Economics pētījums, kas veikts Eiropas Banku federācijas uzdevumā.

Pētījumā teikts, ka jaunās prasības Eiropas Savienības ekonomikai radīs mazāk ieguvumu nekā izmaksu, un augstākas kapitāla prasības liks paaugstināt aizņemšanās izmaksas Eiropas privātpersonām un uzņēmumiem, kas ietekmēs Ekonomikas izaugsmi, kā arī veicinās darbavietu samazināšanu īstermiņā un vidējā termiņā. Visvairāk cietīs tieši mājsaimniecības un MVU, jo tie tik vienkārši nespēj atrast papildu finansējumu kapitāla tirgos. Kopējā ietekme uz ES IKP tiek lēsta 0,4% apmērā.

Pētījumā lēsts, ka jaunās kapitāla prasības palielinās Eiropas banku klientu izmaksas (augstākās aizdevumu likmēs un komisijas maksās) par 40-45 miljardiem dolāru. Aprēķini licina, ka vidējam aizņēmējam izmaksas pieaugs par 0,12-0,16 procentpunktiemm. Uzņēmumiem tās būs par 0,2 procentpunktiem, MVU - par 0,19 procentpunktiem, mājokļu kredītiem - par 0,1 procentpunktu. Ņemot vērā aizdevumu izmaksu pieaugumu, prognozējams, ka lielie uzņēmumi naudu aktīvāk meklēs kapitāla tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PrivatBank noslēgusi līgumu ar Altum par fizisko un juridisko personu finansējuma programmu īstenošanu

Db.lv, 03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank noslēgusi līgumu ar attīstības finanšu institūciju Altum par sadarbību vairāku fizisko un juridisko personu finansējuma programmu īstenošanā, informē bankas pārstāvji.

Sadarbībā ar Altum PrivatBank klientiem - fiziskām personām tagad ir pieejamas divas mājokļa garantiju programmas: «Mājokļu garantijas jaunajiem speciālistiem» un «Mājokļu garantijas ģimenēm ar bērniem».

«Bankas meitas uzņēmums SIA Amber Real var piedāvāt dažādus mājokļu veidus, kuri atbilst Altum programmām. Amber Real portfelī ir nekustamie īpašumi, kuri atrodas gan Rīgā, gan ārpus tās robežām. Īpaši vēlos izcelt nekustamos īpašumus Liepājā un Daugavpilī, kur mēs varam piedāvāt dzīvokļus, sākot no 4000 eiro,» saka bankas valdes locekle un Amber Real vadītāja Una Jansone.

Juridiskām personām - vidējiem un lieliem uzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un uzņēmumiem - PrivatBank sadarbībā ar Altum piedāvā dažādas līdzfinansējuma programmas un kredīta garantijas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar augošo mazo un vidējo uzņēmumu vēlmi attīstīt savu uzņēmējdarbību un interesi par finansējuma iespējām, Swedbank vienojusies ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) palielināt kopējo izsniedzamo finansējuma limitu COSME atbalsta programmā.

Uzņēmumiem Latvijā palielināts kredītu limits līdz 100 miljoniem eiro, savukārt jaunajiem līzinga darījumiem pieejami vēl 45 miljoni eiro. COSME programmas nosacījumi ļāvuši Swedbank ievērojami samazināt nodrošinājuma prasības kredītiem un pirmās iemaksas līzingam.

Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi, kam ir ierobežota piekļuve finansējumam, var iegūt papildu līdzekļus ar labvēlīgiem nosacījumiem. 2018. gadā Swedbank šīs programmas ietvaros 280 Latvijas uzņēmumiem piešķīra finansējumu vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. No tiem kredītos uzņēmumiem izsniegti 15,4 miljonus eiro (115 līgumi), savukārt līzingā – 11,2 miljonus eiro (214 līgumi).

Swedbank statistika liecina, ka pērn vidējā līguma summa kredītam uzņēmumiem šajā programmā bija 134 400 eiro un līzingam 52 700 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka Citadele sākusi sadarbību ar savstarpējo aizdevumu platformām

Žanete Hāka, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele uzsākusi partnerību ar Somijas aizdevumu platformu – Fellow Finance, kas apvieno privātpersonas, uzņēmumus un investorus, un vācu finanšu tehnoloģiju (FinTech) uzņēmumu CrossLend, kas nodarbojas ar aizdevumu investīciju pārvēršanu vērtspapīros.

Banka Citadele veiks ieguldījumus, izmantojot Somijas FintTech uzņēmuma Fellow Finance aizdevumu platformu, kas izsniedz patēriņa un mazo un vidējo uzņēmumu kredītus Ziemeļvalstīs un Centrāleiropā, un CrossLend, kas nodrošina ar aktīviem segtu vērtspapīru izveidi. Sākuma investīciju apjoms ir 15 miljoni eiro.

"Sadarbība ar CrossLend un Fellow Finance ir jauns veids, kā Citadelei paplašināt savu darbību un mācīties no starptautiskiem inovāciju līderiem. Šī partnerība ļaus Citadelei sasniegt jaunus patēriņa un uzņēmumu kreditēšanas tirgus, vienlaikus piedāvājot finanšu pakalpojumus starptautiskā mērogā," saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru