Atpūta

Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars Zuzāns: Esam lakmusa papīrītis

Kristīne Stepiņa, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

«Iet labi, nevaru sūdzēties,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars Jānis Zuzāns.

Fragments no intervijas:

Jūs aktīvi darbojaties azartspēļu biznesā. Kā jums sokas?

Tiešām? (Smejas.) Domāju, ka to gan neviens nezina. (Smejas.) Jā, mani uzņēmumi ir lielākie šajā nozarē. Iet labi, nevaru sūdzēties.

Jūs esat gan Admirāļu kluba, gan SIA Alfor valdes priekšsēdētājs. Pēdējā gadā būtiski palielinājies šo uzņēmumu apgrozījums, Admirāļu klubam sasniedzot 21,7 milj. eiro un Alforam – 60,4 milj. eiro. Jāsecina, ka cilvēki spēlē vairāk?

Cilvēki spēlē tāpat, kā spēlējuši iepriekš. Ne vairāk un ne mazāk. Mēs savā ziņā esam tāds kā lakmusa papīrītis, pēc kura var noteikt, kāds ir sabiedrības dzīves līmenis. Ja sabiedrībai klājas labāk, arī mums klājas labāk. Ja sabiedrībai iet švakāk, arī mums iet švakāk. 2009. gadā samazinājām biznesu par 40%. Vēl joprojām neesam sasnieguši tā laika finanšu rādītājus. Kompānijām, kuras pārstāvu, šobrīd Latvijā ir 125 spēļu zāles. Tās ir lielākās šajā biznesā un attīstās līdzīgi kā valsts ekonomika – ne ātrāk, ne lēnāk.

Spriežot pēc jūsu uzņēmumu rezultātiem, ar sabiedrības maksātspēju un rocību viss ir kārtībā?

Grūti spriest. Taču, redzot, ar kādām automašīnām brauc cilvēki, kāds ir tirdzniecības centru apmeklējums, šķiet, ka viss ir kārtībā. Domāju, ka šie cilvēki nebrauc iepirkties par SMS kredītu līdzekļiem. Redzam, ka nepārtraukti tiek atvērti jauni veikali un restorāni, tie tiek apmeklēti. Taču ir jāņem vērā, ar ko salīdzinām. Ja mēs salīdzinām ar pensionāru dzīves līmeni, kas ir kritisks, tad nekas nav kārtībā.

Kas ir tie cilvēki, kuri spēlē azartspēles?

Pārsvarā tie ir vietējie. Ap Vecrīgu – arī nedaudz ārzemnieku. Vidēji rēķinot, azartspēļu spēlētājs ir vīrietis starp 30 un 40 gadiem ar vidējo vai augstāko izglītību. Cik esmu novērojis, vairāk ar azartspēlēm ir aizrāvušies krievvalodīgie iedzīvotāji. Iespējams, ka viņi ir azartiskāki. Kurpju izmēru gan es nevarēšu nosaukt. (Smejas.)

Visu interviju Māksla nav siļķe, bet saldumiņš kūkā lasiet 16. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No 2019. gada drīkstēs lietot tikai vienotajā tīklā saslēgtus azartspēļu automātus

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. gada 1. janvāra drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs pieslēgti vienotajai azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmai (vienotā sistēma (AKUS)) vienotā tīklā, informē Finanšu ministrijā.

To paredz noteikumu projekts par vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību, sistēmā iekļaujamajiem datiem un to apmaiņas kārtību, ko otrdien 20. decembrī, paredzēts izskatīt valdības sēdē.

Izstrādātais noteikumu projekts nosaka vienotās sistēmas (AKUS) ieviešanas un uzturēšanas kārtību, prasības azartspēļu automātu pieslēgšanai šai sistēmai, tajā iekļaujamos datus un šo datu apmaiņas kārtību, kā arī prasības iekļaujamo datu uzglabāšanai. Noteikumu projekts nosaka arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas tiesības iegūt informāciju no vienotās sistēmas (AKUS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes kazino un azartspēles ir ērts izklaides veids, kas ļauj spēlēt kazino neizejot no mājām. Tajā pašā laikā, tas ir gan pluss, gan mīnuss ērtās piekļuves dēļ. Ieejot savā tuvākajā, fiziskajā kazino Tu vari būt drošs, ka tas ir licencēts, jo citādāk, tam nebūtu iespēja izveidot savu filiāli Latvijas Republikā. Taču interneta vide ir daudz plašāka un pieejamāka jebkuram azartspēļu mīļotājam. Bieži vien spēlētāji izvēlas nelicencētus kazino, lai laimesta gadījumā nebūtu jāmaksā azartspēļu nodoklis, kurš no 2018. gada 1. janvāra sastāda 23%, ja laimēta summa virs 3000 eiro, tāpēc valdība arvien nāk klajā ar jauniem likuma papildinājumiem.

Latvijā pie nelegālo azartspēļu ierobežošanas aktīvi ķērās pirms dažiem gadiem. 2012. gadā tiešsaistes azartspēļu apgrozījums bija 2,1 miljons eiro, 2018.gadā – 41 miljons eiro. Tā ir ļoti liela izaugsme - norāda azartspēļu un izložu inspekcijas vadītāja.

Cīņa ar nelicencētiem tiešsaistes kazino

Droši vien jau sen biji pamanījis, ka daudziem kazino nav iespējams piekļūt, jo Latvijas interneta pakalpojumu nodrošinātāji jeb provaideri ir bloķējuši nelicencētu kazino mājaslapas, taču to ir viegli apiet izmantojot starpniekservera pakalpojumus. Latvijas Republikas izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir atrodams dokuments, kurš ir 38 lapu garš, kur var apskatīt visus nelicencēto interaktīvo azartspēļu organizētāju mājaslapas. 2019. gada novembrī Finanšu ministrija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un Finanšu nozares asociāciju informēja par sāktajām aktivitātēm, lai ierobežotu piekļuvi Latvijā nelicencētajām tiešsaistes azartspēlēm un izlozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kiršteins: Latvija palaidusi garām iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus

Anita Kantāne, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēļu rīkotāji gatavi ar Rīgas pašvaldību tiesāties Eiropas līmenī

LETA, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā

Anita Kantāne, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nozarei Latvijā ir nepieciešams samērīgs regulējums, lai katrai pašvaldībai nerastos sava likuma interpretācija un politiķiem, veidojot vēlēšanu kampaņas, nav iespēju manipulēt ar sabiedrību par nozares kaitīgumu, šādu viedokli laikrakstam pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Lai nepieaugtu nelegālā nozares tirgus daļa, kā tas noticis valstīs, kur noteikti pārāk stingri ierobežojumi vai aizliegumi, Latvija var mācīties no kaimiņu kļūdām.

Fragments no intervijas

Kādā situācijā nozare atrodas šobrīd? Kādas ir prognozes?

Kopš pērnā pavasara ir sākusies dramatiska, politiska rakstura iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Tas sākās pirms Saeimas vēlēšanām ar Jaunās Konservatīvās partijas iniciatīvu, kas paredzēja aizliegt spēļu zāles visā Latvijas teritorijā. Tā bija priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļa, ļoti populistiska, bez jebkādas datu analīzes un bez argumentēta pamatojuma, balstīta tikai uz emocijām. Iejaukšanās uzņēmējdarbībā turpinājās šopavasar, kad Rīgas dome pieņēma lēmumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgā. Tas atkal notika bez jebkādas izpētes, argumentācijas un pamata, politisku iemeslu dēļ paziņojot, ka nozare ir kaitnieciska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu rīkotāja "Alfor" valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns atcēlis finansējumu kultūras un mākslas procesu atbalstam.

Zuzāns kanāla "Riga TV 24" raidījumā "Kārtības rullis" pavēstīja, ka katru gadu mākslas un kultūras procesam viņš ir novirzījis vienu miljonu eiro. "Patlaban šo summu esam "nokancelējuši"," sacīja "Alfor" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka sadarbības partneriem ir jau izsūtījis vēstules, lai viņus informētu.

Raidījumā viņā pavēstīja, ka viņa uzņēmumam no piektdienas ir aizliegta jebkāda uzņēmējdarbība. "Manuprāt, mūs "izslēdza" nepamatoti, jo mēs nodokļos ģenerējam 77 miljonus gadā," sacīja Zuzāns.

Tāpat viņš pastāstīja, ka uzņēmumi, kuri darbojas šajā sfērā, cenšas viens otram palīdzēt, nāk klajā ar idejām, kā šajā situācija rīkoties. "Mēs apsveram tiesiskos ceļus, piemēram, Eiropas Komisijas tiesu, jo, manuprāt, ar šiem lēmumiem ir pārkāptas gan mana kā indivīda, gan mana kā uzņēmēja tiesības," skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2020. gada varētu tikt būtiski paaugstināta azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem no pašreizējiem 4164 eiro līdz 6000 eiro gadā, budžetā papildus iegūstot vairāk nekā 13 miljonus eiro.

Nozare nodokļu celšanas vietā aicina apkarot ēnu ekonomikas sektoru.

Ministru kabineta sēdē skatītais informatīvais ziņojums Par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.–2022.gadam paredz ne tikai paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi, bet arī mainīt šī nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetu.

Neseko inflācijai

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka azartspēļu nodokļa likmes ir noteiktas naudiskā, nevis procentuālā izteiksmē kā lielākajai daļai nodokļu, kuras neietekmē inflācija. Līdz ar to būtu lietderīgi pārskatīt naudiskā izteiksmē noteiktās azartspēļu nodokļa likmes ik pēc noteikta laika perioda. Kopš 2018.gada 1.janvāra azartspēļu nodokļa likmes nav mainījušās. Valdību veidojošo partiju pārstāvji piedāvā, sākot ar 2020.gadu, paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi videospēlēm un mehāniskajiem automātiem – par katra automāta katru spēles vietu līdz 6000 eiro (pašlaik 4164 eiro). Politiķi šādu ieteikumu pamato ar nepieciešamību palielināt ieņēmumus valsts budžetā un nodrošināt valsts izdevumu pozīciju segšanu, kā arī lai sabalansētu nodokļa likmes ar inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu. Neskatoties uz to, ka, sākot ar 2018.gadu, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem nodokļa likmes tika paaugstinātas par 30%, azartspēļu automātu skaits, salīdzinot ar 2017.gada pirmo pusgadu, nav būtiski samazinājies, bet apgrozījums ir būtiski pieaudzis, secināts informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Interaktīvo azartspēļu sektorā joprojām milzīga ēna

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, secināts Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) un Eiropas Kazino asociācijas veiktajā pētījumā.

Šādu summu - 281 miljonu eiro – deviņi azartspēļu nozares uzņēmumi, kuri piedalījās pētījumā, piecu gadu laikā ir samaksājuši nodokļos un nodevās, būtiski papildinot gan valsts, gan pašvaldību budžetu ieņēmumus. Nozare kopumā nodarbina ap 3800 cilvēku, un vairums no viņiem strādā pilnu darba slodzi.

Pētījumā tika vērtēta nozares primārā ietekme uz tautsaimniecību, proti, nodarbinātība nozarē, vidējais atalgojums, maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī apskatīta ietekme uz citām tautsaimniecības nozarēm uzņēmumu piegādes ķēžu ietvaros. Lai izdarītu secinājumus par azartspēļu sektora ekonomisko ietekmi, pētījuma autori apkopojuši datus par laika posmu no 2013.līdz 2017. gadam, kā arī par 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiska loma sportistu un sporta komandu atbalstīšanā ir azartspēļu uzņēmumiem. Kā zināms, pēc likumdošanas izmaiņām ātrajiem kredītiem “skābeklis ir piegriezts”. Tāpēc tagad sportā liels devums ir tieši azartspēļu biznesa pārstāvjiem. Lai arī kādi zemūdens akmeņi neslēptos zem vārda “azartspēles”, šeit domājot atkarību un no tās izrietošās sekas, sportisti noteikti ir pateicīgi par devumu viņu attīstībā un atbalstā.

Svarīgi piebilst, ka likumdošana Latvijā neatļauj azartspēļu uzņēmumiem izvietot reklāmas - “Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām”. Tāpēc jāmeklē citi veidi, kā sasniegt potenciālo auditoriju. Ar sportistu palīdzību tas izdodas. Publicitātes noklājums skaidrs, ka ir liels. Bet, vai atdeve arī? Iespējams, ka šie uzņēmumi nemaz to nedarītu, ja ieguvuma nebūtu.

Latvijas tirgū jaunākais online sporta likmju un kazino uzņēmums Pafbet, kura saknes meklējamas Somijas Ālandu salās, jau no paša sākuma steidza atbalstīt Latvijas sportistus un komandas. Tā ir jaudīga iespēja ātri gūt atpazīstamību. Viņu paspārnē ir pasaulslavenā tenisiste Aļona Ostapenko, rallijkrosa braucējs Reinis Nitišs, pludmales volejbola pāris Mārtiņš Pļaviņš / Edgars Točs, Latvijas ātrākā sieviete Sindija Bukša, motokrosists Kaspars Stupelis, trīssoļlecējs Elvijs Misāns. Dibinātas arī sadarbības, kuru ietvaros Pafbet izcelts vēl vērienīgāk. Sporta laukumi O-Sands uzsākot sadarbību ar Pafbet mainīja nosaukumu un kļuva par Pafbet / O-Sands. Sadarbība noslēgta arī ar Latvijas hokeja līgu, kuras mājas lapas domēna nosaukumā parādās Pafbet vārds. Var spriest, ka sadarbība ir cieša un abām pusēm apmierinoša. Vēl viena spilgta un pavisam jauna sadarbība ir atbalsts Latvijas - Igaunijas basketbola līgai, kas ieguvusi nosaukumu Pafbet Latvijas - Igaunijas līga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja 13. Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksusa klases viesnīcās.

Situācijas analīze liecina, ka Rīgā šādam statusam varētu atbilst 58 viesnīcas, reģionos – 17.

Pretrunā pamatnostādnēm

Azartspēļu zāļu aizvēršana un izveidošana tikai luksusa klases viesnīcās ir pretrunā tikko izveidotajām pamatnostādnēm Azartspēļu un izložu politikā 2019.–2026. gadam. Lai azartspēļu biznesu Latvijā uzsāktu, ir nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi. Licences cena Latvijā ir 427 tūkstoši eiro, pamatkapitāla apjomam ir jābūt vienam miljonam 400 tūkstošiem eiro, tādēļ nozares uzņēmumi ir veikuši ieguldījumus, rēķinoties ar nākotnes ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci vadošie tiešsaistes azartspēļu operatori Latvijā ir parakstījuši vienošanos, kuras mērķis ir stiprināt atbildīgu azartspēļu praksi Baltijas valstīs. Vēsta nozares portāls gamingintelligence.com.

Tādi operatori kā Pafbet, Betsafe, Optibet, 11.lv un Feniksscasino ir apņēmušies uzlabot atbildīgas spēlēšanas principus. Tādā veidā darot vēl vairāk, nekā pieprasa azartspēļu likums. Piecu operatoru vienošanās paredz, ka atbildīgas azartspēlēšanas rīkiem viņu attiecīgajās tiešsaistes azartspēļu vietnēs jābūt ieviestiem līdz 2020. gada 30. jūnijam. Visi uzņēmumi ir Latvijas Interaktīvo azartspēļu asociācijas (LiAB) biedri un kopā sadala 90 procentus no Latvijas tiešsaistes azartspēļu tirgus.

Ārpus vienošanās palika Olybet un Synottip. Mums diemžēl nav informācijas, kādēļ šie operatori izvēlājās nevienoties viena kopīga mērķa vārdā. Bet tas nenozīmē, ka šie operatori neievēro atbildīgas spēles principus. Arī viņu mājas lapā pieejama atsevišķa sadaļa par atbildīgu spēlēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets atbalstījis Finanšu ministrijas (FM) rosinātos grozījumus likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz ar nākamo gadu celt azartspēļu nodokli.

Patlaban spēkā esošajā regulējumā nodokļa likme azartspēļu automātiem par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu par kalendāro gadu ir 4164 eiro, bet ar nākamo gadu tās būs 6000 eiro.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro.

Plānots arī mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus - 90% apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 10% apmērā ieskaitīt tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tika organizēta azartspēle. Patlaban spēkā esošais regulējums paredz, ka valsts budžetā tiek ieskaitīti 75%, bet pašvaldību - 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts atļauj un iekasē miljonus, pašvaldība – nepiekrīt

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nav īsti tādu normālu, loģisku pamatojumu, kāpēc Rīgas centrā nevar, bet, teiksim, Purvciemā un Pļavniekos var. Vai arī otrādi,» par Rīgas pašvaldības lēmumu galvaspilsētas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles pauž Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes loceklis Andis Jacino. Nozares iedzīšana nelegālajā zonā ir asociācijas uzņēmēju lielākās bažas

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ko nozarei nozīmē Rīgas pašvaldības lēmums Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles?

Šajā jautājumā ir jāskatās ne tikai uz to, ko tas nozīmē nozarei, bet ko tas kopumā nozīmē gan pašvaldībai un valstij, gan arī jebkurai uzņēmējdarbībai pēc būtības.

Pirmkārt, tas nozīmē, ka kārtējo reizi – un tas nav attiecināms tikai uz azartspēļu nozari, bet arī praktiski uz jebkuru citu nozari, it sevišķi, piemēram, uz restorānu biznesu, tirdzniecību un pat nekustamo īpašumu attīstīšanu – pašvaldībai un uzņēmējiem ir bijis atšķirīgs viedoklis, kā tiek piemēroti normatīvie akti un kāda ir pašvaldības lēmumu ietekme. Rīga mums visiem ir viena, un mēs visi esam ieinteresēti, lai tā attīstītos. Bet diemžēl šādi lēmumi principā nozīmē, ka jebkurai nozarei ir jārēķinās, ka ar politiskiem lēmumiem uzņēmējdarbība subjektīvi tiek un tiks ietekmēta. Pirms šo lēmumu pieņemšanas faktiski no pašvaldības puses nebija dialoga ar nozari. Tomēr jebkurā gadījumā mēs turpināsim uzturēt konstruktīvu dialogu ar pašvaldību, lai mēs kopīgi nākotnē novērstu jebkuras bažas, kuras pašvaldībai ir, šādu lēmumu pamatā. Un it īpaši, pievērošot uzmanību drošības aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Legālo azartspēļu "izslēgšana" var dārgi maksāt gan valstij, gan cilvēkiem

Māris Ķirsons, 02.04.2020

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kas cīņai ar koronavīrusa izplatību ir apturējusi interaktīvo licencēto azartspēļu darbību un tādējādi arī šīs jomas atbalstu sportistiem.

Zviedrijas kompānijas "Enlabs" AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA "Optibet" Baltijas reģiona izpilddirektors Dainis Niedra atzīst, ka uzņēmuma akcionāri neizprot Latvijas valdības lēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā, gan arī citās Eiropas valstīs, kurās ir ieviesti Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, ir slēgtas virszemes spēļu zāles, bet nav slēgtas interaktīvās spēļu vietnes, kurās nav iespēju inficēt citus spēlētājus. "Baltkrievijā līdz šim bija noteikti ierobežojumi attiecībā uz studiju apmeklējumiem, taču nekādu ierobežojumu biznesam nebija, tur tiek izspēlēts Baltkrievijas hokeja čempionāta fināls, notiek futbola virslīgas spēles," situāciju tepat līdzās esošajā kaimiņvalstī, kura nav ES dalībvalsts, raksturo D. Niedra. Viņš uzsver, ka Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā nav apturēti sporta pasākumi. "Katrā valstī ir nedaudz atšķirīgi noteikumi attiecībā uz interaktīvo spēļu licencēšanu, taču Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā tās ir atļautas arī koronavīrusa izplatības apturēšanas laikā," uz turīgāko Skandināvijas valstu pieredzi norāda D. Niedra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Rīgas dome tuvākajā laikā grib slēgt spēļu zāles visā pilsētas teritorijā

LETA, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā - gan centrā, gan apkaimēs jeb mikrorajonos, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma normu, sagatavot domei lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Minētā likuma norma paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgrozījums no azartspēlēm deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 12,6%

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik Rīgā, Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā iecerētās mākslas telpas vietā plāno būvēt tirdzniecības centru, liecina zemesgabala īpašnieka SIA "Burdeks" Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtais koku ciršanas pieprasījums.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgā, Kalnciema ielā 38. Zemesgabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns" un jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana.

Plānotās tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūves dēļ iecerēts Kalnciema ielā 38 nocirst četras liepas, divas ošlapu kļavas un Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Kā ziņots, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstams kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru lielajā gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti vienbalsīgi atbalsta spēļu zāļu slēgšanu visā pilsētas administratīvajā teritorijā.

Komitejas deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu «Par Rīgas pilsētas pašvaldības rīcību attiecībā uz atļaujām atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgās azartspēles Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā», kas paredzēs esošo atļauju anulēšanu.

Pēc esošās pieredzes, tie lēmumi, kurus ir uzdots sagatavot Juridiskajai pārvaldei, būs līdzīgi tiem, kādi tika gatavoti par spēļu zālēm, kuras atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Katrai individuālai spēļu zālei tiks sagatavots savs lēmumprojekts un noteikts laiks, līdz kuram tā slēdzama. Tās varētu būt aptuveni 200 spēļu zāles visā pilsētā.

Jau vēstīts, ka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42. panta sesto daļu, sagatavot Rīgas domes lēmumu projektus – administratīvos aktus par spēļu zāļu slēgšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru