Jaunākais izdevums

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Latvijas Bankas izstrādātie priekšlikumi paredz noteikt vispārējus finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, kā arī prasības kredītiestādēm attiecībā uz klātienes pakalpojumu nodrošināšanu. Vispārējie finanšu pakalpojumu sniegšanas nosacījumi izstrādāti ar mērķi veicināt finanšu pakalpojumu sniegšanu klientam draudzīgā veidā, un tie būs jāievēro plašam kredītiestāžu lokam. Ierosināts noteikt arī klātienes pakalpojumu maksas noteikšanas principus, ierobežojot kredītiestādes iespējas noteikt par klātienes pakalpojumu sniegšanu nesamērīgi augstu maksu nolūkā panākt klientu atteikšanos no šādu pakalpojumu izmantošanas.

Regulējums par klātienes pakalpojumu pieejamību būs attiecināms uz tām kredītiestādēm, kuras ir kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas un kuras ir plānots noteikt arī kā atbildīgās par bankomātu infrastruktūras nodrošināšanu. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir četras klientu maksājumu kontu skaita un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoma ziņā lielākās Latvijā darbojošās kredītiestādes, proti, "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle.

Obligāto klātienes pakalpojumu tvērumā uzskaitīti tie sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju apzinātie klātienes pakalpojumi, kuri veido absolūti lielāko apjomu no kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietās šobrīd faktiski sniegtajiem klātienes pakalpojumiem un ikdienā klientiem (patērētājiem) var būt visbiežāk nepieciešami. Obligāto klātienes pakalpojumu tvērumā iekļautas arī konsultācijas kreditēšanas, ieguldījumu pakalpojumu un ar uzkrājumiem saistītos jautājumos, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību reģionos un personām ar zemu digitālo vai finanšu pratību.

Minētajām četrām kredītiestādēm būs jānodrošina pastāvīga klātbūtne tajās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros, kuri atbilst noteiktiem nosacījumiem (t. sk. attālums līdz citai pilsētai, kurā jau tiek nodrošināta pastāvīga klātienes pakalpojumu sniegšana, klientu īpatsvars attiecīgajā pašvaldībā un pašvaldībā dzīvojošo iedzīvotāju skaits). Savukārt, tajās valstspilsētās un novadu administratīvajos centros, kur nebūs pienākuma nodrošināt pastāvīgu klātienes pakalpojumu sniegšanu, pakalpojumi klātienē būs sniedzami pēc klienta pieprasījuma atbilstoši kredītiestādes izvēlētam klātienes pakalpojumu nodrošināšanas risinājumam, kas var būt, piemēram, mobilais klientu apkalpošanas punkts, kredītiestādes nolīgta ārpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu sniegšanas vieta vai tikšanās ar kredītiestādes vai tās nolīgta ārpakalpojuma sniedzēja darbinieku iepriekš saskaņotā vietā un laikā, arī, ja nepieciešams, kombinējot vairākus šādus risinājumus dažādiem pakalpojumu veidiem. Attiecīgo nosacījumu piemērošanas metodoloģijas un robežvērtību noteikšanu paredzēts deleģēt Latvijas Bankai.

Kredītiestādēm būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami optimālo pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu, t. sk. šo prasību izpildi nodrošināt, balstoties uz ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem. Vienlaikus prognozējams, ka būtiska praktiskā nozīme varētu būt arī kredītiestāžu spējai veidot sekmīgu sadarbību ar pašvaldībām.

Konsultējoties ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, aplēsts, ka vadošajām kredītiestādēm būtu nepieciešams 12 mēnešu no Latvijas Bankas noteikumu izdošanas brīža, lai sagatavotos klātienes pakalpojumu tiesiskā regulējuma ieviešanai. Ņemot vērā minēto, priekšlikumi paredz, ka Latvijas Bankas noteikumi tiks izdoti līdz 2024.gada 1.decembrim, bet Kredītiestāžu likuma norma stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem 2013.gada beigās Latvijā bija 319 kredītiestāžu nodrošinātu klientu apkalpošanas vietu, kurās klientiem tika sniegti finanšu pakalpojumi klātienes pakalpojumu formā, savukārt 2024.gada martā - tikai 72 šādas vietas. Aptuveni pusē no pašvaldībām nevienai no lielākajām kredītiestādēm nav savu pastāvīgo klientu apkalpošanas vietu. Latvijas Bankas aplēses, kas balstītas uz plānotajām klātienes pakalpojumu sniegšanas vietu noteikšanas kritēriju robežvērtībām, liecina par to, ka šo prasību piemērošanas rezultātā kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu skaits, ietverot arī mobilos punktus, Latvijā kopumā varētu pieaugt par trešdaļu.

Labi funkcionējošai finanšu nozarei ir nozīmīga loma tautsaimniecības attīstībā. Viens no kritērijiem, kas raksturo labi funkcionējošu finanšu nozari, ir plaša finanšu pakalpojumu pieejamība. Plašs un diversificēts finanšu pakalpojumu klāsts ļauj uzņēmumiem un mājsaimniecībām atrast piemērotākos risinājumus investīciju finansēšanai un citām vajadzībām. Savukārt plaša finanšu pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām, arī ģeogrāfiskā dimensijā, veicina uzņēmumu un mājsaimniecību iekļaušanos tautsaimniecības apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vājās hipotekārās kreditēšanas reģionos iemesls ir zemās nekustamo īpašumu cenas

LETA, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Bankai pērn 54 miljonu eiro zaudējumi

Db.lv, 24.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka pagājušajā gadā strādāja ar zaudējumiem 54 miljonu eiro apmērā, kamēr 2022.gadu Latvijas centrālā banka noslēdza bez peļņas un zaudējumiem, informē Latvijas Bankā.

Vienlaikus Latvijas Bankas pārstāvji atzīmē, ka 2023.gadu Latvijas Banka noslēdza ar labākiem finanšu rezultātiem, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā globālās ģeopolitiskās un ekonomiskās norises, kuru ietekmē Eiropas Centrālā banka būtiski paaugstināja procentu likmes ar mērķi ierobežot inflāciju eirozonā.

Tostarp Latvijas Bankā min, ka, sekmīgi pārvaldot Latvijas Bankas zelta un finanšu ieguldījumus, gada laikā to vērtība tika palielināta par 298 miljoniem eiro jeb 5%. Tā ietekmē kopējais Latvijas Bankas kapitāla un rezervju apmērs pieauga par 143 miljoniem eiro jeb 24% un gada beigās sasniedza 730 miljonus eiro.

Savukārt, Eiropas Centrālajai bankai ceļot procentu likmes, būtiski palielinājās Latvijas Bankas izdevumi par noguldījumiem. Procentu izdevumi par Latvijas kredītiestāžu noguldījumiem sasniedza 174 miljonus eiro, bet par Latvijas valdības noguldījumiem - 45 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija Rēzeknē un Jelgavā atvērs birojus ar 280 darbavietām

Db.lv, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina palielināt atsevišķas dabas resursu nodokļa un akcīzes nodokļa likmes

LETA, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāapsver atsevišķu dabas resursu nodokļa (DRN) un akcīzes nodokļa (AN) likmju palielināšanas iespējas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā dabas resursu un klimata nodokļu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Darba grupa iesaka izvērtēt nepieciešamību atjaunot transportlīdzekļu reģistrācijas nodokli M1, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un motocikliem, indeksēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) likmes visiem transportlīdzekļiem, jo pēdējā TEN pārskatīšana tika veikta 2021.gadā, ieviešot TEN aprēķināšanu, ņemot vērā CO2 izmešus pēc WLTP metodes.

Tiek ieteikts izvērtēt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa atvieglojumus komersantu īpašumā esošajiem elektrotransportlīdzekļiem, tādējādi veicinot to izmantošanu komercpārvadājumos.

Nodokļu darba grupa rosina dīzeļdegvielai un petrolejai, kuru izmanto kā kurināmo, paaugstināt AN pakāpeniski - sākot no 2025.gada un atkārtoti no 2027.gada, jo AN likme kurināmajam nav pārskatīta kopš 2021.gada 1.jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot maksātnespējīgās "Baltic International Bank" bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā.

Savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzrauga "Baltic International Bank" likvidācijas un maksātnespējas procesu, un, lai gan kredītiestādes darbība ir izbeigta, tomēr likvidācijas procesā konstatētie fakti apliecinājuši savulaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktajās prudenciālās un NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un to, ka kredītiestādes valdes locekļi nav nodrošinājuši normatīvo aktu ievērošanu, savukārt valdes priekšsēdētājs veicis tādas darbības, par kurām bija jāapzinās, ka to rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15.maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai, informē Latvijas Banka.

Lēmums stājies spēkā 16.maijā.

"Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji AS INDEXO Banka pakalpojumi būs pieejami privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā strādājošās bankas šogad dividendēs plāno izmaksāt kopumā par apmēram 70% lielāku summu nekā pagājušajā gadā, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā norādīja, ka šogad no peļņas, kas gūta 2023.gadā un arī iepriekšējos gados, atbilstoši aktuālajai informācijai par kredītiestāžu plāniem dividendēs paredzēts izmaksāt kopumā apmēram 400 miljonus eiro, kamēr pērn dividendēs no 2022.gadā un iepriekšējos gados gūtās peļņas tika izmaksāti kopumā 237 miljoni eiro.

Tostarp Latvijas "Swedbank" šogad dividendēs no pagājušā gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas izmaksās kopumā 244 miljonus eiro, kamēr 2023.gadā "Swedbank" dividendēs izmaksāja 50,7 miljonus eiro.

"Swedbank" pārstāvji iepriekš skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, ņemot vērā nākotnes attīstības prognozes, kapitāla pietiekamības prasības un izmaiņas nodokļu regulējumā. "Tā kā "Swedbank" Latvijā jau ir pārskaitījusi teju 60 miljonu eiro nodokļa maksājumu uz Valsts kasi, kā to nosaka Latvijā esošā likumdošana, tad arī dividenžu izmaksa tiks veikta attiecīgā apmērā," pauda bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie projekti reģionos - nākotnes realitāte vai neiespējamā misija?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 09.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī inflācija ir rimusies un dažādas tautsaimniecības jomas, tai skaitā būvniecības nozare, atkal atdzīvojas, apgalvot, ka jauni dzīvojamo ēku projekti augtu kā sēnes pēc lietus, vēl nevar. Kāpēc lielie nekustamo īpašumu attīstītāji savus projektus galvenokārt koncentrē Rīgā un Pierīgas reģionā, atturoties no būvniecības attālākos Latvijas novados.

Jauns mājoklis ir viens no lielākajiem pirkumiem dzīves laikā, kas prasa rūpīgu izvēli, visu “par” un “pret” izsvēršanu un arī finansiālu gatavošanos, nereti – ilgtermiņa saistību uzņemšanos. Kā zināms pēdējo gadu laikā dažādi ārēji izaicinājumi, tai skaitā dzīves dārdzības pieaugums, daudziem ir licis atlikt lēmumu par jauna mājokļa iegādi, mazinot aktivitāti jauno dzīvokļu tirgū. Eiropas Centrālās bankas (ECB) Euribor procentu likme kāpusi vairāku gadu garumā, visaugstāko punktu – 4% – sasniedzot 2023. gada septembrī, un tikai šī gada jūnijā ECB lēma par tās samazināšanu par 0,25%. Vienlaikus tirgū jau vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piedāvājums kā šobrīd, vairumam no tiem koncentrējoties Rīgā un Pierīgas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus jau divus gadus nodrošinātajiem ienākošajiem zibmaksājumiem sabiedrības norēķinos ar valsti Valsts kase sākusi izejošos zibmaksājumus, tādējādi padarot zibenīgus arī valsts budžeta iestāžu un citu Valsts kases klientu norēķinus ar sabiedrību, informēja Valsts kases pārstāvji.

Pievienošanās Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai, nodrošinot divvirzienu - izejošo un ienākošo - zibmaksājumu funkcionalitāti, sekmē finanšu sektora un valsts pārvaldes sadarbību un digitālo attīstību, uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Ikdienas dzīvē Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi šīs pārmaiņas jutīs, saņemot maksājumus no Valsts kases, piemēram, nodokļu atmaksas, pabalstus, samaksu par valsts pārvaldei sniegtajiem pakalpojumiem.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa norāda, ka valsts sektors turpina pilnveidot un modernizēt publiskos pakalpojumus, un tas, ka valsts izejošie maksājumi pie iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāks dažu sekunžu laikā, būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā. Latvija ir moderno maksājumu lielvalsts, un Latvijas Banka arī turpmāk rūpēsies, lai būtu pieejama atbilstoša un moderna infrastruktūra, uzsver Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas saskaņojuma saņemšanas AS Magnetiq Bank valdes sastāvā darbu uzsāk jauni valdes locekļi Sandra Rituma, Edgars Valmers un Maksims Leščinskis.

Sandras Ritumas pārraudzībā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas joma (NILLTPFN), sankciju risku pārvaldības, darbības atbilstības un e-komercijas risku jomas. S. Rituma ir pieredzējusi atbilstības eksperte ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi NILLTPFN un atbilstības jomā gan banku, gan FinTech sektoros. Pēdējos divus gadus strādājusi uzņēmumā “Pyypl” Apvienotajos Arābu Emirātos, vadot Atbilstības un NILLTPFN uzraudzības komandu vairākās valstīs. No 2019. gada līdz 2023. gadam pildīja NILLTPFN jomas vadītājas pienākumus “Mintos AS”. S. Rituma ieguvusi profesionālā maģistra grādu finanšu vadībā Banku augstskolā un absolvējusi Executive MBA programmu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pastāvīgi pilnveidojot savas zināšanas, 2018. gadā S. Rituma ieguvusi CAMS (Certified Anti-Money Laundering Specialist) sertifikātu un 2022. gadā projektu vadīšanas sertifikātu PRINCE2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trīs lielās bankas vēl domā, vai tiesāties ar valsti par hipotekāro kredītņēmēju atbalsta likumu

LETA, 30.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor Bank" nolēmusi tiesā neapstrīdēt mājokļu kredītņēmēju atbalstam pieņemtos likuma grozījumus, bet pārējās trīs lielās bankas lēmumu vēl nav pieņēmušas.

"Luminor Bank" pārstāvji pavēstīja, ka banka nolēmusi šajā jautājumā tiesā nevērsties.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka gala lēmums vēl nav pieņemts, jo, no vienas puses, banka saprot, ka šāda vēršanās Satversmes tiesā būtu bezprecedenta gadījums, kas pēc būtības neatrisinātu Latvijas ekonomikai svarīgus jautājumus.

"No otras puses, ir svarīgi vērst uzmanību tam, ka neprognozējama un populistiska darbošanās ap nodokļu politiku ietekmē esošo un vēl vairāk - potenciālo investoru interesi par Latviju kā savam ilgtermiņa biznesam atbilstošu vietu," pauda "Swedbank" pārstāvji.

Arī "SEB bankas" pārstāvji informēja, ka par juridiskiem risinājumiem šo grozījumu kontekstā lēmumu banka vēl nav pieņēmusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties diskusijām par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina samazināt darbnespējas lapu kompensācijas, turklāt šādai diskusijai ir gatava arī Labklājības ministrija (LM).

Kā informēja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, ministrija, līdzīgi kā sociālie partneri, ir saņēmusi EM apkopojumu par iespējamām izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas regulējumā. LM uzsver, ka tas ir diskusiju dokuments, nevis priekšlikums, par ko būtu panākta vienošanās.

Patlaban darbiniekiem pirmā darbnespējas diena netiek apmaksāta, otro un trešo dienu darba devējs apmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no ienākumiem, bet no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80% apmērā. Ja slimošana turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

EM rosina, ka pirmo dienu tāpat kā līdz šim neapmaksātu, bet otrajā un trešajā dienā darbiniekiem izmaksātu 60% no algas. No ceturtās līdz astotajai dienai izmaksātu 70% no algas, bet no devītās dienas - 75%. EM sagatavojusi šo priekšlikumu, reaģējot uz darba devēju informāciju, ka novērojama nepamatota darba nespējas lapu izsniegšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ministru prezidente: Ja šīs Saeimas laikā nodokļu izmaiņas būs, tad tās būs šogad

LETA, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šī Saeimas sasaukuma laikā nodokļu izmaiņas tiks ieviestas, tad tas notiks šogad, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa atgādināja, ka valdošie politiķi ir devuši solījumu nodokļus pārskatīt vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, un tieši patlaban potenciālās izmaiņas tiek vērtētas.

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupa strādā kopā gan ar uzņēmējiem, gan darba devējiem, gan ārvalstu investoriem, gan valsts pārvaldes iestādēm, un 31.maijā būs gatavs piedāvājums, solīja premjere.

Viņa uzsvēra, ka konkrēta nodokļu izmaiņu piedāvājuma pagaidām vēl nav, bet tas tiks meklēts. "Prasības ir ļoti dažādas - no pilnīgas nodokļu samazināšanas līdz dažādām citādām izmaiņām, bet šobrīd nav gatavs piedāvājums un ir pāragri spriest par kaut kādu nodokļu paaugstināšanu," sacīja Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Centrāleiropas vadošā politikas institūta GLOBSEC Sieviešu līderu padomei, kas izveidota ar mērķi stiprināt sieviešu balsis politikā, biznesā, akadēmiskajā vidē un pilsoniskajā sabiedrībā, pievienojusies Latvijas premjerministre Evika Siliņa.

Savukārt GLOBSEC Starptautiskajai konsultatīvajai padomei piebiedrojies Latvijas bijušais ārlietu un satiksmes ministrs, diplomāts Aivis Ronis.

GLOBSEC Sieviešu līderu padome izveidota šī gada maijā, un tajā uzaicinātas desmit līderes no dažādām valstīm. Līdz ar Latvijas premjerministri Eviku Siliņu padomē darbojas Džena Ben-Jehuda, Kolinda Grabar-Kitaroviča, Kersti Kaljulaida, Sallija Peintere, Ursula Plasnika, Maitreiji Sitaramana, Mārgrete Vestagere un Sjūzana Voltone, kā arī Džons Barters.

Sieviešu līderu padomi vada GLOBSEC valdes locekle Anita Orbāna. Katru gadu padomes sastāvs tiks papildināts ar nolūku nodrošināt pēc iespējas plašu dialogu un radīt spēcīgu globālo kopienu. Sieviešu līderu padomei būs būtiska loma arī ikgadējā GLOBSEC drošības foruma un GLOBSEC Tatru samita satura veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) attiecībā uz Latviju nav konstatējusi pārmērīgu budžeta deficītu un makroekonomisko nesabalansētību, norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), komentējot Eiropas semestra pavasara rekomendācijas Latvijai.

Eiropas semestra ietvaros EK izvērtē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fiskālo un makroekonomisko situāciju. Ņemot vērā, ka ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi, visas ES dalībvalstis tiek aicinātas savlaicīgi sagatavot jaunajiem noteikumiem atbilstošus vidēja termiņa fiskāli-strukturālos plānus.

Kā informēja komisāra padomniece Maija Celmiņa, Dombrovskis norāda, ka rekomendācijās Latvijai tiek uzsvērta nepieciešamība realizēt reformas un investīcijas, lai uzlabotu valstu ekonomiku konkurētspēju. Tāpat esot jāturpina īstenot Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns, kā arī jāpaātrina kohēzijas programmu ieviešana.

Dombrovskis piebilst, ka Latvijai tiek rekomendēts arī strādāt pie darbaspēka prasmju ciešākas pielāgošanas darba tirgum, īpaši STEM nozarēs, kur inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā, arī dabaszinātnēs, matemātikā un informāciju un tehnoloģiju sektorā sagaidāms darbaspēka deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur likt “lieku” naudu vasarā?

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja, 14.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļu kreditēšana reģionos - kuri ir TOP novadi?

Db.lv, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs trešais no visiem pirmajā ceturksnī piešķirtajiem SEB bankas hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai ārpus Rīgas un Pierīgas.

Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē.

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB banka mājokļa kredītos klientiem piešķīrusi ap 30 miljoniem eiro, palielinot savu hipotekāro kredītu portfeli par 2,7% salīdzinājumā ar 2023. gada pirmo ceturksni. Apmēram trešdaļa no aizdevumiem bija paredzēta mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas. Summas ziņā tie bija nedaudz vairāk par 8,5 miljoniem eiro, un vidējā aizdevuma summa bija ap 68 tūkstošiem eiro.

“Protams, lielāka iedzīvotāju aktivitāte saglabājas pilsētās, kur ir attīstīta infrastruktūra. Proti, ir darba vietas, skolas, bērnudārzi, tirdzniecības centri un izklaides iespējas. No ārpus Rīgas un Pierīgas piešķirtajiem aizdevumiem nepilni 40% bija mājokļa iegādei vai būvniecībai lielajās pilsētās – Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē un Ventspilī. Turklāt Liepājā, Jūrmalā un Jelgavā piešķirti divreiz vairāk aizdevumu, nekā parējās pilsētās. Savukārt reģionos lielākais pieprasījums bija Ogres, Valmieras, Siguldas un Cēsu novados, kur piešķirti 30% aizdevumu,” saka SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns.

Komentāri

Pievienot komentāru