Enerģētika

Latvijas Gāze: Pēc izaicinājumiem gada sākumā darbības vide tirgū stabilizējusies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Ja 2019. gada pirmajā pusē siltās ziemas un krasā tirgus cenu krituma dēļ gāzes tirgotāji kā Baltijas reģionā, tā Eiropā saskārās ar būtiskiem izaicinājumiem, trešajā ceturksnī darbības vide stabilizējās, trešā ceturkšņa pārskatā norāda AS Latvijas Gāze.

Elektroenerģijas ražošanas segments un lielo klientu apjomīgie iepirkumi iesūknēšanai krātuvē nodrošināja būtisku trešā ceturkšņa dabasgāzes patēriņu Latvijā. Vienlaikus GASPOOL front month indeksa cena, kas ir viena no galvenajām salīdzināmajām cenām Baltijas reģionā, laikā no janvāra līdz jūnija beigām noslīdēja par vairāk nekā 40%, zemāko punktu sasniedzot jūlijā. Tiesa, cenām arvien bija raksturīga izteikta īstermiņa nestabilitāte, dienas ietvaros reizēm mainoties par vairāk nekā vienu eiro uz megavatstundu.

Neraugoties uz labvēlīgāku darbības vidi, trešais ceturksnis, kā jau prognozēts, pilnībā neatsvēra koncerna pieticīgos pēc 2019. gada pirmās puses ziņotos darbības rezultātus. Tiesa, gan sadales, gan pārdošanas un tirdzniecības segmentam izdevās vismaz nedaudz uzlabot finansiālo stāvokli.

Kopējam gāzes patēriņam Latvijā esot zemākam nekā gadu iepriekš, gāzes sadales sistēma tika mazāk izmantota, kas negatīvi atspoguļojās sadales segmenta pirmā pusgada neto apgrozījumā, bet trešajā ceturksnī situācija uzlabojās. Kopumā no janvāra līdz septembrim AS “Gaso” savā sadales tīklā pārvadīja 971 miljonu m3 dabasgāzes, kas ir vien par 1,2% mazāk nekā attiecīgajā 2018. gada periodā.

Savukārt pārdošanas un tirdzniecības segmentam sarežģītos tirgus apstākļos izdevās sasniegt par 23% lielākus pārdošanas apjomus nekā gadu iepriekš. Pateicoties apjomīgām piegādēm Igaunijas dabasgāzes tirgū un ievērojami augstākam gāzes pieprasījumam elektroenerģijas ražošanas segmentā vasaras mēnešos, AS “Latvijas Gāze” 2019. gada deviņos mēnešos kopumā pārdeva 1,181 miljardus m3 (12 451 GWh) dabasgāzes vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu.

Lai gan Koncerna neto apgrozījums periodā no 2019. gada janvāra līdz septembrim pārsniedza gadu iepriekš uzrādīto, EBITDA un neto peļņa ievērojami atpalika no attiecīgā 2018. gada perioda rādītājiem. Ar 14,4 miljoniem EUR EBITDA bija par 48,2% zemāka nekā gadu iepriekš.

Koncerna neto peļņa 2019. gada trešā ceturkšņa beigās sasniedza 2,8 miljonus eiro, bet 2018. gada deviņos mēnešos tā bija 18,5 miljoni eiro. Finanšu rezultātu pasliktināšanās galvenokārt saistāma ar vairāku nelabvēlīgu faktoru kombināciju, kas skāra Koncerna pārdošanas un tirdzniecības segmentu.

AS Latvijas Gāze koncernu veido divi uzņēmējdarbības segmenti:

AS Latvijas Gāze pārziņā esošais dabasgāzes pārdošanas un tirdzniecības segments; AS Gaso pārziņā esošais dabasgāzes sadales segments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ reģistrēti trīs gadījumi, kad pagaidām nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, ar viltu iekļuvusi senioru dzīvokļos, informē Valsts policijā.

Vienā gadījumā, novēršot uzmanību, sirmgalvei tika nozagta ievērojama naudas summa, savukārt citos gadījumos noziedzīgie plāni nav izdevušies. Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pārbaudīt personas identitāti pirms ielaist svešinieku savā mājoklī!

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par trīs gadījumiem, 2. un 3. jūlijā, kad kāda sieviete ar viltu, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, iekļuvusi senioru mājokļos Rīgā, Ķengaragā. Viltvārde centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" koncerns saskārās ar izaicinājumiem pilnu tirgus un darbības vidi, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Salīdzinoši mērena gaisa temperatūra un stingrie ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa izplatību bija galvenie faktori, kas veidoja AS "Latvijas Gāze" darbības vidi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Koncerna neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī bija 65,5 miljoni eiro, EBITDA sasniedza 18,9 miljonus eiro un neto peļņa bija 15,3 miljoni eiro.

Pārdošanas un tirdzniecības segmenta neto apgrozījums 2020. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 49,7 miljonus eiro, segmenta EBITDA bija 9.9 miljoni eiro un peļņa pirms nodokļiem bija 9,6 miljoni eiro. 2020. gada pirmajā ceturksnī AS "Latvijas Gāze" pārdeva 3 307 GWh dabasgāzes klientiem Latvijā un ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" 26. augustā organizē ikgadējo konferenci "Siltumapgāde 2020".

Šā gada konferences mērķis ir veicināt atklātu informācijas apmaiņu un diskusiju par siltuma ražotāju nākotnes iespējām, identificējot nozīmīgākos nozares izaicinājumus un riskus Eiropas Savienības iniciatīvas "Green Deal" jeb Zaļā kursa īstenošanā.

Konferences programma:

9.00 – 9.30 Reģistrēšanās/Pieslēgšanās pasākumam

9.30 – 9.40 Atklāšana

ES Green Deal iniciatīva un finansiālie atbalsti ekonomiskās atgūšanās periodā

9.45 – 10.00 Siltumapgādes un energoefektivitātes nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reorganizācija reģistrēta sašķidrinātās naftas gāzes tirgotājam un gāzes apgādes sistēmu projektētājam, uzstādītājam SIA Latvijas Propāna gāze.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka š.g. 15.novembrī uzņēmumam reorganizācijas ceļā pievienota SIA Eko gāze.

2018.gadā pievienotais uzņēmums apgrozīja 1,89 milj.EUR un gadu noslēdza ar 188,70 tūkst.EUR zaudējumiem. Tikmēr iegūstošais uzņēmums SIA Latvijas Propāna gāze 2018.gadā turpināja palielināt savu apgrozījumu un tas sasniedza jau 65,10 milj.EUR, bet peļņa palielinājās teju 3 reizes, pēc nodokļu nomaksas tai 2018.gadā esot 2,75 milj.EUR.

Autogāzes mazumtirgotāju ar 11 autogāzes uzpildes stacijām Rīgas reģionā SIA Latvijas Propāna gāze” 100% apmērā iegādājās pirms gada, 2018.gada 12.novembrī. Līdz tam uzņēmumam šajā kapitālsabiedrībā piederēja 51% kapitāldaļu, atlikušie 49% - Kiprā reģistrētajam Semental Holdings Limited.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ziedojusi 100 000 eiro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Atbalsta fondam, lai atbalstītu medicīnas tehnoloģiju un individuālo aizsarglīdzekļu iegādi vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC).

"Izjūtot atbildību par valsti un līdzcilvēkiem, "Latvijas Gāze" vēlas piedalīties cīņā ar pasauli pārņēmušo Covid-19, jo vīruss ir atstājis iespaidu uz mūsu ikdienu un negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Šobrīd sabiedrību pārņem šaubas par stabilitāti un neziņa par nākotni, tādēļ katram iedzīvotājam un uzņēmumam jāpiedalās ar savu ieguldījumu pandēmijas seku mazināšanā, tādā veidā palīdzot atgriezt šobrīd zaudēto mieru un drošības sajūtu.", saka AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Lipīgās slimības pasaulei ir nodarījušas un turpina nodarīt milzīgu postu. "21.gadsimts - jaunu infekciju rašanās gadsimts" - šī Pasaules Veselības organizācijas pirms 30 gadiem izteiktā atziņa šodien ir biedējoša Covid-19 pandēmijas realitāte. Infektologu zināšanas, medicīniski tehnoloģiskās iespējas un prasmes šobrīd redzamas reālā darbā, ārstējot Covid-19 infekcijas slimniekus. "Latvijas Gāzes" dāvinājums ir pilsoniskās sabiedrības atbildības un saliedētības paraugs. Tas raisīs Latvijas Infektoloģijas centra mediķos gan emocionālu saviļņojumu un pateicību, gan dos iespēju iegādāties dažādu infekcijas slimību pacientu ārstēšanai ilgtermiņā nepieciešamās medicīnas tehnoloģijas. Par ziedotajiem līdzekļiem, rūpīgi izvērtējot, plānojam iegādāties gan medicīnas aparatūru Intensīvās terapijas un citām nodaļām, gan telpu dezinfekcijas iekārtas. Latvijas Infektoloģijas centra uzdevums ir glābt cilvēku dzīvības un nodrošināt slimnīcā drošu vidi pacientiem un mediķiem," norāda LIC galvenā ārste, RSU profesore Baiba Rozentāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad deviņos mēnešos bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes informācija.

Starp desmit Latvijas lielākajiem degvielas mazumtirgotājiem 2019.gada deviņos mēnešos bija arī "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Augstceltne", "Gotika auto", "Latvijas propāna gāze" un "Ingrid A".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad deviņos mēnešos lielākās kompānijas bija "Circle K Latvia", "Neste Latvija" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2019.gada deviņos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Augstceltne"

8. "Gotika auto"

9. "Latvijas propāna gāze".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākā degvielas mazumtirgotāja pozīcijā arī šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes daļas informācija.

Lielākie degvielas mazumtirgotāji šogad pirmajā pusgadā bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia", "Viada Baltija", "Virši-A", "East-West Transit", "Astarte-nafta", "Gotika auto", "Augstceltne", "Kool Latvija" un "Latvijas propāna gāze".

Savukārt pēc patēriņam nodotā naftas produktu (degvielas) apmēra šogad pirmajos sešos mēnešos lielākās kompānijas bija "Neste Latvija", "Circle K Latvia" un "Pirmas".

Lielākie komersanti pēc mazumtirdzniecībā realizētā degvielas apmēra 2020.gada pirmajos sešos mēnešos:

1. "Neste Latvija"

2. "Circle K Latvia"

3. "Viada Baltija"

4. "Virši-A",

5. "East-West Transit"

6. "Astarte-nafta"

7. "Gotika auto"

8. "Augstceltne"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2019. gada pirmajā pusē sasniedza 190 miljonus eiro, kas ir par 41% vairāk nekā attiecīgajā 2018. gada periodā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pateicoties apjomīgām piegādēm Igaunijas dabasgāzes tirgū un ievērojami augstākam gāzes pieprasījumam elektroenerģijas ražošanas segmentā maijā un jūnijā, AS «Latvijas Gāze» 2019. gada pirmajā pusē kopumā pārdeva 755 miljonus m3 (7 952 GWh) dabasgāzes vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu.

Salīdzinājumā ar 2018. gada pirmajiem 6 mēnešiem kopējais pārdošanas apjoms pieauga par 54%. Koncerna saimnieciskā darbība gada pirmajā pusē radīja 11,2 miljonu eiro EBITDA un 2,7 miljonu eiro neto peļņu. Neraugoties uz sarežģīto tirgus vidi, AS «Latvijas Gāze» saglabā mērķi sasniegt iespējami labākos finanšu rezultātus un radīt ilgtspējīgu vērtību visām ieinteresētajām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ko par ideju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai domā biznesa vidē?

Ilze Žaime, 01.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pieļauj iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai. Tas nepieciešams autoceļu finansēšanai. Biznesa portāls db.lv vērsās pie uzņēmumiem un to pārstāvošajām asociācijām, jautājot, kāda būtu šāda lēmuma ietekme uz biznesu.

«Neskrienot laikam pa priekšu, es domāju, ka viens no finansējuma avotiem varētu būt akcīzes nodokļa palielinājums dīzeļdegvielai. Par cik mēs ejam uz vairāk videi draudzīgu sabiedrisko transportu un vispār transportu Latvijā, tas būtu, no vienas puses, sāpīgs risinājums, bet, no otras puses, tas dotu iespēju papildus finansēt ceļus,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja satiksmes ministrs.

Ko par to domā biznesa vidē?

Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs Andris Lubāns:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņi gadi ES klimata mērķu sasniegšanai – kur slēpjas Latvijas neizmantotais potenciāls?

Jānis Bethers, AS “Latvijas Gāze” Biznesa attīstības vadītājs, 12.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēl nesen Eiropas Savienības (ES) mērķis bija panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas samazinātos par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu, tad pēdējā mēnesī ir tapis skaidrs, ka plāni ir kļuvuši krietni ambiciozāki.

17. septembrī Eiropas Komisija izziņoja 55% SEG emisiju samazinājumu, bet 7. oktobrī Eiropas Parlaments, pieņemot nostāju sarunām par ES Klimata aktu, nobalsoja, ka pēc deviņiem gadiem ES SEG jāsamazina līdz pat 60%.

Ko tas nozīmēs Latvijai? No vienas puses valstiski tā būs izšķiršanās, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt ES izvirzītos mērķus, kas ir dalībvalstu kolektīva vienošanās. No otras puses tas ir arī jauns izaicinājums transporta nozarei, jo Latvijā transportā atjaunīgo energoresursu (AER) lietošana ir ļoti zema. Turklāt Latvijā lauksaimniecības un transporta nozarēm ir vislielākais īpatsvars no kopējām valsts emisijām un šo nozaru loma no piesārņojuma viedokļa ir lielāka nekā vidēji OECD valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nozieguma brīdī pieķerta viltus AS Latvijas Gāze darbiniece

Zane Atlāce - Bistere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties attapīgam un drosmīgam iedzīvotājam, ceturtdien, 4. jūlijā, nozieguma brīdī Rīgā tika aizturēta viltvārde, kura kārtējo reizi, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, bija iekļuvusi seniores dzīvoklī ar mērķi izdarīt zādzību.

Pašreizējā informācija liecina, ka aizturētā, iespējams, saistīta gan ar šonedēļ izdarītu zādzību un zādzības mēģinājumiem, gan ar citiem līdzīgiem gadījumiem Rīgā šogad un pagājušajā gadā. Valsts policija aicina iedzīvotājus aplūkot sievietes fotogrāfiju un atsaukties arī citus, kuri cietuši no viņas noziedzīgajām darbībām, zvanot policijai pa tālruņa numuru 110 vai vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī!

Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts policija reģistrēja trīs gadījumus, kad tobrīd nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, bija iekļuvusi senioru dzīvokļos Rīgā, Ķengaragā. Sieviete centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt. Taču 3. jūlijā noziedzniece kādai 1925. gadā dzimušai sievietei nozagusi 1100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Kam pieder nākotne - gāzei vai elektrībai?

Māris Ķirsons, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējo diskusiju "Eiropas zaļā plāna izaicinājumi", joprojām ir aktuāls jautājums par alternatīvajiem energoresursiem un vai tie ir rentabli. Skaties un spried, kam pieder nākotne!

Uz diskusijas 2. daļu tika aicināts AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs, SIA Jēkabpils autobusu parks valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis un SIA Dinotrans valdes loceklis Allans Aukštikalnis. Diskusiju vadīja Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Ierakstā uzzināsi vairāk par to, kāpēc gāze joprojām netiek plaši izmantota, kā Vācija pagaidām ir nonākusi pretrunās ar ieņemto zaļo kursu un ko Latvijas valdība var darīt, lai motivētu un paātrinātu pāreju uz zaļo enerģiju!

Video fragmenti:

00:01:23 - Latvijā ir tikai 600 elektroauto

00:03:03 - Latvenergo un CSDD attīsta uzlādes tīklus

00:06:32 - Eiropa dod 80-90% līdzfinansējumu un kā to izmantoja Jēkabpili

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka parakstījusi garantijas līgumu 16 miljonu eiro apmērā ar vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoru Latvijā - AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), lai uzņēmums ar līdzfinansējumu varētu piedalīties Lietuvas – Polijas gāzes starpsavienojuma (GIPL) izveidē.

Gāzes vads, kas savienos Lietuvu un Poliju, būs pirmais gāzes starpsavienojums starp Baltijas jūras reģiona austrumu daļu un kontinentālo Eiropu.

Tādējādi, līdz ar projekta īstenošanu, visām projektā iesaistītajām valstīm būs pieeja Eiropas Savienības gāzes tīklam, nodrošinot, ka dabasgāzes lietotājiem būs iespēja izmantot dažādus-alternatīvus dabasgāzes avotus.

"Atbalstot šī projekta īstenošanu, kā rezultātā Baltijas valstīs tiks attīstīta vienota, neatkarīga gāzes infrastruktūra, tādējādi palielinot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas enerģētisko stabilitāti, mēs kā banka apliecinām, ka mums ir svarīgi, lai tiktu realizēti ilgtspējīgi, valstiski nozīmīgi projekti. Turklāt laikā, kad ir tik mainīga ekonomiskā situācija, atbalstīt stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu, kuram ambīcijas nav mazinājušās, ir ne tikai likumsakarīgs, bet uz nākotni balstīts solis," komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atļaus nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» trasē atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam, paredz šodien Ministru kabineta (MK) atbalstītie grozījumi dzelzceļa projekta «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumos.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus noteikumos par nacionālā interešu objekta - Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» - teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Grozījumu mērķis ir nodrošināt derīgo izrakteņu ieguvi «Rail Baltica» skartajā trasē, līdz tajā tiek uzsākti būvdarbi atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam.

Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izveidotā Latvijas derīgo izrakteņu atradņu reģistra datiem, Latvijas teritorijā ģipšakmens atradnes sastopamas astoņu novadu teritorijās - Apes, Baldones, Ķekavas, Mālpils, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, un Vecumnieku novados. Tikai Salaspilī šobrīd notiek ieguves darbi. Nozīmīgs potenciāls novērtēts ģipšakmens atradnēs «Saulkalne», Salaspils novadā, tām pārklājoties ar «Rail Baltica» projektam noteikto teritoriju. Vienlaikus ģipšakmens ieguvi ģipšakmens atradnēs «Saulkalne» ierobežo arī citi infrastruktūras objekti - maģistrālais gāzes vads Rīga-Paņeveža, kā arī autoceļš A4.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru