Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

A/s Limbažu siers pēc dīkstāves divos gados ir uzņēmis apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2012. un 2013. gadā a/s Limbažu piens nostāvēja dīkstāvē, bet 2013. gada oktobrī to iegādājās viens no uzņēmuma akcionāriem Ēvalds Putniņš. Piena pārstrādes ražotne Limbažos ieguva jaunu nosaukumu - Limbažu siers. Šobrīd 70% no a/s Limbažu siers saražotās produkcijas ir cietais siers, bet 30% - industriālais krējums, no kura gatavo dažādus produktus, piemēram, kuļ sviestu vai izmanto saldējuma ražošanai. «No uzņēmuma saražotā cietā siera, ko pasaulē pazīst kā Parmezānu (Parmigiano-Reggino), Latvijā paliek tik, cik melns aiz naga, aptuveni 1-2%,» stāsta a/s Limbažu siers valdes priekšsēdētājs Ē. Putniņš.

"Luminor" banka piešķīrusi faktoringa limitu 500 000 eiro apmērā piena pārstrādes uzņēmumam "Limbažu siers". Kā nodrošinājums šim aizdevumam ir arī "Altum" eksporta kredīta garantija, kas pirmo reizi tiek izmantota faktoringa sadarbībā.

"Limbažu siers" ir uzņēmums, kas, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, ražo dažādus piena produktus, bet tā galvenais produkts ir cietais siers. Tas tiek ražots pēc īpašas receptūras, un 70% saražotās produkcijas tiek eksportēta uz Itāliju. Lai varētu turpināt produktu eksportu un pārdošanu vienam no galvenajiem klientiem, tika piesaistīta "Altum" eksporta garantija.

"Pirmo reizi faktoringa sadarbībā piesaistām "Altum" eksporta garantiju, lai uzņēmumam "Limbažu siers" varētu piešķirt nepieciešamo finansējumu un tas varētu veiksmīgi turpināt savas produkcijas eksportu. Šis ir jauns nodrošinājuma veids, kas dod iespēju klientam sūtīt savas preces arī pircējiem, kuriem pēc risku izvērtēšanas nevar piesaistīt apdrošinātāju sniegtos limitus. Šo garantijas veidu turpmāk plānojam piedāvāt arī citiem klientiem," stāsta Ilze Zoltnere, "Luminor" Korporatīvā departamenta vadītāja.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Lai pielāgotos iedzīvotāju vājajai pirktspējai, piena pārstrādes uzņēmumi patlaban samazina produktu klāstu, pastāstīja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš sacīja, ka ar realizēto produktu apjomu tirgū piena pārstrādes uzņēmumi nevar pilnībā segt ražošanas izdevumus, tāpēc tiek samazināts gan realizētās produkcijas apjoms, gan klāsts. Tas skaidrojams ar patērētāju iepirkšanās paradumu maiņu, patērētājiem izvēloties vienkāršākus produktus.

Komentējot izskanējušo vēsti par uzņēmuma AS "Limbažu siers" darbības pārtraukšanu, Jānis Šolks atbildēja, ka "viņi ["Limbažu siers"] jau kādu laiku ir apturējuši darbību".

Tāpat viņš stāstīja, ka piensaimniecības nozarē uzņēmumi ir ļoti atkarīgi no iedzīvotāju pirktspējas. Tā kā Latvijā pirktspēja ir salīdzinoši vāja, piena produktu ražotājiem ar lielākiem eksporta tirgiem pašlaik ir labāks finansiālais stāvoklis.

Danske Bank piešķīrusi finansējumu siera ražotājam un eksportētājam AS Preiļu siers 9,2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Daļu aizņēmuma uzņēmums novirzījis esošo kredītsaistību refinansēšanai, bet aptuveni trešdaļu ieguldīs ražotās produkcijas klāsta paplašināšanā.

Aptuveni 60% saražotās produkcijas uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Turpinot attīstīties, AS Preiļu siers 2013.gadu ir noslēdzis ar apgrozījumu 48,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% lielāks nekā 2012.gadā, un peļņu 1,95 miljonu eiro apmērā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda, ka bankas finansējums ļaus uzņēmumam turpināt paplašināt produktu sortimentu un paaugstināt efektivitāti. «Šajā jomā esam paveikuši jau daudz. Nesen kompānijas meitas uzņēmums SIA Sēļi realizēja projektu, uzbūvējot lielfermu 500 slaucamajām govīm, tādejādi blakus pamatražošanai ir sperts plats solis piena kā izejvielas ražošanā,» uzsver J. Šņepsts.

Šogad Jāņu sieru ražos pieci industriālie uzņēmumi, savukārt piensaimnieku kooperatīvs Straupe ir pirmais, kurš produkcijai izmantos jaunu marķējumu, apliecinot Latvijas Jāņu siera piederību Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistram, informēja biedrības Siera klubs vadītāja Vanda Davidanova.

«Tuvojas Jāņi, tradīcijām bagātākie svētki un, protams, to neatņemama sastāvdaļa būs Jāņu siers, kuru šogad piedāvās tikai pieci piena pārstrādes uzņēmumi - Valmieras piens, Straupe, Dundaga, Rankas piens un Lazdonas piensaimnieks,» sacīja Davidanova.

Viņa arī norādīja , ka produkta marķējumā pircēji šogad ieraudzīs jaunumu - ES Garantēto tradicionālo īpatnību reģistra logotipu, kas Jāņu sieru izcels pārējo produktu vidū.

«Logotips nodrošinās šim sieram vēl lielāku patērētāju uzticēšanos, garantējot augstu kvalitāti un atpazīstamību gan pašmāju ļaudīm, gan tūristiem,» atzina biedrības vadītāja.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas zemnieku saimniecības «Vecsiljāņi», kurā tiek gatavoti cietie sieri ar zīmolu «Ievas siers». Šoreiz piedāvājam aplūkot, kā top «Ievas siers» ar pesto.

Zemnieku saimniecība «Vecsiljāņi» atrodas Kokneses novada Bebru pagastā. Saimniekošanas pamatnozares ir piena lopkopība un kviešu, miežu, auzu, rudzu, kukurūzas un zālāju audzēšana. Saimniecībā strādā 30 darbinieki. Tā apsaimnieko vairāk nekā 900 hektārus zemes un kopj ap 400 piena govis.

2010. gada martā ZS «Vecsiljāņi» sāka cietā siera ražošanu ar nosaukumu «Ievas siers». Siera meistare Ieva Midega pati brauc arī uz gadatirgiem un izstādēm, lai tiktos ar siera cienītājiem un stāstītu par savu produktu. «Mums ļoti svarīgs ir katrs klients. Svarīgi ir aprunāties ar katru un uzzināt viņa viedokli par produktiem,» informē I. Midega.

«Ievas siers» tiek gatavots no nepasterizēta rīta slaukuma piena. Tikko govis izslauktas, pienu ved uz ražotni, kur to sāk apstrādāt, kamēr tas vēl ir silts. Meistari pievieno pienam siera fermentu, no kura sāk veidoties siera lodītes, kuras vēlāk tiek pildītas Ievas sieram raksturīgās siera formās. Katrs siera ritulis ir meistaru roku darbs.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā pieaudzis par 5,9% jeb 3,627 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017.gadu - līdz 65,416 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt grupas peļņa pērn samazinājusies - tā bija 1,774 miljoni eiro pēc nodokļiem, kas bija par 8,8% jeb 171 tūkstoti eiro mazāk nekā 2017. gadā.

AS «Preiļu siers» grupa nodarbojas ar piena pārstrādi un siera ražošanu, lauksaimniecību, piena lokopību, graudaugu, pākšaugu, sēklu audzēšannu, kā arī tvaika piegādi un kondicionēšanu. Grupā bez koncerna vadošā uzņēmuma ietilpst AS «Latgales piens», SIA «Zolva», SIA «Agrofirma Turība», SIA «Vietējā», kas visi pagājušajā gadā darbojušies ar peļņu, kā arī uzņēmums AS «Krāslavas piens», kas pērn strādāja ar zaudējumiem.

Paša AS «Preiļu siers» neto apgrozījums pērn bija 61,347 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa pērn bija 1,477 miljoni eiro.

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pagājušajā gadā grupas uzņēmumu attīstībā ir ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes AS Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš pastāstīja, ka koncerns pagājušajā gadā īstenojis vairākus investīciju projektus, lielākos ieguldījumus veicot tieši meitas uzņēmumos. Kompānijas meitas uzņēmumā A/s Latgales piens pagājušajā gadā ierīkots jauns, moderns biezpiena cehs. Arī citās meitas kompānijās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. A/s Preiļu siers pērn rekonstruēti ūdensapgādes ārējie tīkli.

Grupa kopumā ir investējusi gandrīz četrus miljonus eiro, sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka arī šogad koncerns neapstāsies un plāno investēt attīstībā. Būvējam jaunu piena bloku un jaunu korpusu vienā no savām fermām, sacīja Šņepsts, piebilstot, ka tādējādi iecerēts palielināt piena kā izejvielas ražošanu, lai to mazāk nāktos iepirkt no citiem.

Piena pārstrādes uzņēmuma "Limbažu siers" galvenais eksporta tirgus ir Itālija, kur nonāk aptuveni 65–70% no kopējā apjoma, taču limbažnieku radīto sieru ēd arī ASV, Indijā, Ēģiptē un Eiropā.

Uzņēmuma galvenais produkts ir cietais siers. Tautā to mēdz saukt arī par parmezānu, taču, līdzīgi kā šampanietim un konjakam, tam jānāk no konkrētā reģiona. Hobija līmenī "Limbažu siers" ražo arī citus piena produktus, taču biznesa pamatā ir siers.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radītās sekas, "Limbažu siers" kopā ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību izstrādājis vairākus kritērijus un piedāvājumus valdībai, kas ražotājam šajā laikā būtu svarīgi. “Mēs piedāvājam valdībai iepirkt noliktavas atlikumus, ja uzņēmējam ir pārcelti produktu realizācijas termiņi. Summa – par pašizmaksu," pauž uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Aleksejevs.

Līdzās nacionālajiem ēdieniem sklandrausim, salinātai rupjmaizei, Carnikavas nēģiem un Latvijas pelēkajiem zirņiem arī Jāņu siers iekļauts Eiropas Savienības (ES) nacionālo produktu reģistrā, liecina Eiropas Komisijas (EK) paziņojums.

Kā norādīts EK paziņojumā, Jāņu siers ir produkts, kas ražots no piena un biezpiena, izmantojot tradicionālu, gadsimtiem ilgi nemainītu metodi. «Nosaukums Jāņu siers tika dots tādēļ, ka šis siers tiek gatavots tradicionālajiem vasaras saulgriežu svētkiem,» teikts ziņojumā.

Pieteikums par Jāņu sieru attiecīgajā reģistrā EK tika iesniegts 2014.gada 15.oktobrī.

Patlaban Eiropas Savienības (ES) Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir reģistrēti un pieteikti vairāk nekā 700 produkti, no tiem Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā ir apmēram 600 produkti, tostarp Latvijas pelēkie zirņi, bet Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā - vairāk nekā 60 produkti, kuru vidū savukārt reģistrēti arī sklandrausis, salināta rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāja amatu atstājis Ēvalds Putniņš, un viņa vietā par uzņēmuma jauno valdes priekšsēdētāju iecelts Igors Aleksejevs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma jaunais vadītājs Igors Aleksejevs līdz šim ieņēma AS «Limbažu siers» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu.

Bez izmaiņām AS «Limbažu siers» valdē veiktas arī izmaiņas uzņēmuma padomē. Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Teimurazs Zumbulidze un padomes locekle Anastasija Zumbulidze pārapstiprināti savos amatos uz jaunu termiņu. Tā kā amatu padomē par labu valdes priekšsēdētāja amatam atstājis Igors Aleksejevs, tad par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Deniss Sadovenko.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 28.septembrī.

AS «Limbažu siers» dibināts 1993.gadā un tas ražo cietos un puscietos sierus. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 370 796 eiro. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Krievijas pilsonis Vladimirs Morozovs, īstenojot kontroli caur Latvijā reģistrēto uzņēmumu SIA «LKTAB».

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Trikātas siers apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par 59%, savukārt zaudējumi sasnieguši 538,8 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma finanšu gada pārskata dati.

Kompānija 2013. gadā apgrozīja 1,77 miljonus eiro. Zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā uzņēmuma vadība skaidro ar produkcijas ražošanas procesa pārstrukturēšanu.

Pērn a/s Trikātas siers pakāpeniski pārtrauca esošā produkcijas sortimenta ražošanu, plānojot nākotnē attīstīt cita veida produktu ražošanu, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

2013. gadā 73% no savas saražotās produkcijas a/s Trikātas siers pagājušajā gadā realizējis Latvijā, savukārt pārējos 27% - Krievijas tirgū.

Pagājušā gada nogalē a/s Trikātas siers uzsācis sieru ražošanu no nepasterizēta piena, uzņēmums ražo puscieto sieru ar nogatavināšanas periodu 60 dienas, kā arī svaigos sierus ar dažādām garšvielām un mozarella sieru. Šī gada vidū tiek plānots uzsākt baltā pelējuma siera ražošanu, ko paredzēts piedāvāt restorānu tīkliem Latvijā.

Paužot atbalstu Ukrainas tautai, uzņēmums “Cesvaines piens” turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu, proti, “Krievijas siers” turpmāk tiks saukts par “Tilzītes sieru” (“Tilsit”, “Tilsiter”).

Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piens” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai.

“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.

Šobrīd “Krievijas siers” ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta.

Raunas ģimenes uzņēmumā SIA Siera ražotne gatavotais Zaļais siers, kas ir vienīgais šāda veida produkts Latvijā, veiksmīgi startējis Zviedrijas tirgū un plāno paplašināt gan ražotni, gan arī eksporta tirgu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma īpašnieks Ilmārs Ceriņš.

Mūsu produktu sācis tirgot viens no specializētajiem veikaliem Stokholmā, kas piedāvā Baltijas valstu ražotāju pārtiku. Zaļo sieru ieteica mūsu produkcijas izplatītājs Latvijā, kurš veikalam piegādā arī citu ražotāju pārtiku, un izskatās, ka sieram būs panākumi, jo pircēji ir krietni ieinteresējušies, sacīja Ceriņš.

Viņš atzina, ka veikala īpašnieks pārdevis visu eksperimentālo Zaļā siera partiju un patlaban risina sarunas par nākamajām piegādēm.

Zviedrijas pircējs pieradis pie industriāli ražotiem produktiem, tādēļ īpaši novērtē nišas pārtiku - kaut ko tādu, kas pārsātinātajā Skandināvijas tirgū nav atrodams, sacīja uzņēmējs.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Zemnieku saimniecībā Vecsiljāņi tiek nodrošināts pilns piena pārstrādes cikls – no pašu fermas gotiņām tiek iegūts piens, ko izmanto cietā gouda tipa siera ražošanā, savukārt biogāzes stacijā govju mēsli tiek pārveidoti siltumā un elektroenerģijā. Šoreiz piedāvājam aplūkot kā top Ievas siers Vecsiljāņos, Kokneses novada Bebru pagastā.

Ideja par cietā gouda tipa sieru ražošanu Vecsiljāņu saimniekam Jurim Sprukulim radās pirms vairākiem gadiem viesojoties Holandē. «Kad tika apēsts no Holandes atvestais siera ritulītis, nonācām pie secinājuma, ka šādu sieru jāražo arī pašiem,» stāsta Ieva Midega, Ievas siera galvenā meistare. Holandē «atrasts» arī skolotājs, kurš Vecsiljāņu saimniecībā ierādīja, kā cietais gouda tipa siers ir gatavojams. Siera ražošanas prasmes patiesībā tiek papildinātas ik dienas siera gatavošanas procesā, stāsta I. Midega. Pirms vairākiem gadiem, domājot par to, kāds vārds dodams jaunajam Vecsiljāņu sieram, tika lemts to nosaukt siera meistares Ievas vārdā – par Ievas sieru. «Pietiekami latvisks nosaukums, bet tajā pašā laikā pietiekami vienkārši izrunājams ārzemniekiem,» stāstīja siera meistare.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

AS Preiļu siers aizvadītajā nedēļā atklājusi jauno katlu māju, projekta īstenošanai izmantots Danske Bank finansējums 2,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Projekta ietvaros izbūvēta tvaika katlu māja ar ražību 12,3 tonnas tvaika stundā un nominālo siltuma jaudu 8 MW, kurā kā kurināmais tiks izmantota koksnes biomasa, kā arī šķeldas noliktava, auto svari, piebraucamie ceļi un laukumi. Bez tam sakārtota infrastruktūra un labiekārtota teritorija apmēram viena hektāra platībā. Turklāt visi šie darbi ir paveikti mazāk nekā 9 mēnešu laikā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda: «Šim projektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmuma darbību vairākos aspektos – jaunā katlu māja ne tikai ļauj samazināt risku, saistītu ar gāzes piegādēm, bet arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, samazinot ražošanas izmaksas un tādejādi paverot jaunas iespējas ārējos tirgos. No piena mūsu ražotnē galvenokārt iegūstam sieru un sausos piena produktus, un šo produktu ražošanas procesiem raksturīgs liels siltuma patēriņš. Līdz šim piena produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantojām divus tvaika katlus, kuros kā kurināmais tika izmantota dabasgāze. Tā kā šķelda ir vietējais dabas resurss, no tās iegūtais siltums ir ievērojami lētāks. Būtisks faktors ir arī tas, ka vairāk nekā par 60% samazināsies CO2izmešu daudzums, tādejādi strādāsim gan efektīvāk, gan dabai daudz draudzīgāk.»

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, padomi atstājot līdzšinējai padomes priekšsēdētājai Inārai Čingulei, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Preiļu siers» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Vitālijs Livmanis, kurš bijis uzņēmuma valdes loceklis no 2004.gada līdz pat šī gada 3.aprīlim.

Savukārt līdzšinējā padomes locekle Anita Ciša ievēlēta par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieci. Pārējie AS «Preiļu siers» padomes locekļi - Vitālijs Kudiņš, Ernests Milevskis, Vitālijs Pastars, Edgars Šņepsts un Lolita Valdone - pārvēlēti savos līdzšinējos amatos. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja turpinās būs Lolita Valdone.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.aprīlī.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 57,752 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,177 miljoni eiro. Tas nodarbināja 311 darbiniekus.

Piena pārstrādes uzņēmums «Preiļu siers» plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera «Čedars» ražošanas pilna cikla tehnoloģiskajā līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka ražošanas līniju un iekārtas plānots uzstādīt esošajās, kā arī jaunbūvējamajās ēkās. Ražošanas līnija nepieciešama, lai ražotu cieto sieru «Čedars» ar stingru, elastīgu konsistenci bez acojuma.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2020.gada 30.novembrim Daugavpils ielā, Preiļos, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Pretendenti iepirkuma piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 12.novembrim, plkst.12.

«Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts aģentūrai LETA teica, ka «Preiļu siers» projekta rezultātā palielinās ražošanas jaudu. Šņepsts gan neatklāja, cik lielā mērā ražošanas jaudas iecerēts kāpināt, norādot, ka plašāku informāciju par projektu būs gatavs sniegt vien pēc tā realizēšanas.

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā tiek ražots Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa mīkstais siers.

Piena pārstrādes uzņēmums Elpa ražo pienu, krējumu, kefīru, biezpienu, jogurtu un arī svaigo nenogatavināto sieru. Slaukumu iegādājas pārsvarā no zemniekiem, kas strādā 50 kilometru radiusā ap ražotni.

Lai arī siera plaukti veikalos ir gana gari, Elpas ražojumam Latvijā līdzinieku nav. «Katram ir savi noslēpumi,» saka uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Gundars Sisenis. Tradicionāli Kazdangā top trīs veidu sieri – ar ķimenēm, dillēm un garšaugiem. Savulaik bijis arī ar ķiplokiem, bet radušās problēmas ar izejvielas pieejamību.

Dilles speciāli Elpai audzē netālu esošajā Aizputes dārzniecībā, sagatavo arī ziemai sasaldējot. Ķimenes iepērk no liela zemnieka Lietuvas pierobežā. Pērtersīļu, seleriju un paprikas maisījums, ko izmanto garšaugu siera ražošanā, Latvijā nav pieejams, to iepērk Vācijā.

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.