Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Miljonāri visā pasaulē pārceļas dzīvot uz citām valstīm biežāk nekā jebkad to darījuši, raksta Bloomberg.

2018.gadā uz citu valsti dzīvot pārcēlušies aptuveni 108 tūkstoši miljonāru, salīdzinot ar 95 tūkstošiem.

Kā norāda Bloomberg, miljonāri maina dzīvesvietu lielākoties nodokļu režīmu dēļ vai arī, lai izvairītos no valsts ekonomiskās vai politiskās spriedzes. Visvairāk par savu jauno mītnes vietu miljonāri izvēlējušies Austrāliju, jo šajā valstī ir zems kriminālais līmenis un augsta kopējā drošība, kā arī labvēlīga nodokļu vide.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuras bijušas miljonāru iecienītākās valstis pērn!

#1/12

Spānija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#2/12

Grieķija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#3/12

Portugāle

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 2%

#4/12

Izraēla

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#5/12

Singapūra

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 0%

#6/12

Jaunzēlande

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 1000

Pieaugums gada laikā: 1%

#7/12

Karību salas

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 3%

#8/12

Apvienotie Arābu Emirāti

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 2000

Pieaugums gada laikā: 2%

#9/12

Šveice

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 3000

Pieaugums gada laikā: 1%

#10/12

Kanāda

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 4000

Pieaugums gada laikā: 1%

#11/12

ASV

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 10 000

Pieaugums gada laikā: 0%

#12/12

Austrālija

Jauno miljonāru skaits 2018.gadā: 12 000

Pieaugums gada laikā: 3%

Skatīties pārējos attēlus

Pandēmijas – 2020. – gadā par vairāk nekā 26 600 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tajā pašā laikā par nepilniem 2000 kompāniju palielinājās to skaits, kurām valsts atmaksājusi vairāk, nekā tās samaksājušas.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un vai tie, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro, nav no tām nozarēm, kuru darbība Covid-19 pandēmijas ierobežošanai tika liegta.

Dīvaina aina

SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba akcentē, ka to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi nepārsniedz 5000 eiro gadā vai pat ir negatīvi, kopš 2017. gada ir samazinājies par vairāk nekā 26 tūkstošiem jeb apmēram 20%. “Būtu jauki, ja šāda statistika būtu izaugsmes rezultāts. Diemžēl Uzņēmumu reģistra jaundibināto un likvidēto uzņēmumu dinamika liecina, ka šajā pašā laika posmā ir likvidēti par 36 tūkstošiem vairāk uzņēmumu, nekā nodibināti. Spriežot pēc datiem, varētu pieņemt, ka 26 tūkstoši likvidēto uzņēmumu ir ilgstoši bijuši tukši, jo nodokļos ir maksājuši tieši nulli,” skaidro K. Rumba.

Valsts kontroles revīzijas ieteikumi attiecībā uz derīgo izrakteņu uzskaiti un to ieguves maksas apmēriem būs parlamentāriešu dienaskārtībā, savukārt secinājumi par nesamērīgi zemajiem ieņēmumiem no purvu iznomāšanas kūdras ieguvei pārsteigusi biznesu.

Tāds ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes rezultāts, izskatot Valsts kontroles revīzijas ziņojumu "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu - derīgos izrakteņus?". Savukārt Latvijas kūdras ražotāju asociācija skarbi kritizēja ziņojumā ietvertos secinājums un salīdzinājumus.

Neesošās stratēģijas trūkums

Vienlaikus visas puses bija vienisprātis par to, ka ir vajadzīga kūdras nozares attīstības stratēģija, kuras joprojām nav. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs bija izbrīnīts, kādēļ tik nozīmīgam derīgajam izraktenim, kāds ir kūdra, līdz šim Latvijā nav izstrādāta stratēģija. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija rīkosies, lai šāda stratēģija būtu. Vienlaikus jāatgādina, ka 13.10.2016.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Vairāk nekā 80 miljonāri pirmdien atklātā vēstulē aicinājuši valdības visā pasaulē piemērot bagātniekiem lielākus nodokļus, lai palīdzētu finansēt ekonomikas atveseļošanu no krīzes, ko radījusi jaunā koronavīrusa pandēmija.

Miljonāri vēstulē pauduši viedokli, ka viņiem būtu nekavējoties, pamatīgi un uz ilgu laiku jāpiemēro augstāki nodokļi.

Vēstules parakstītāju vidū ir uzņēmējs Džerijs Grīnfīlds, režisori Ričards Kērtiss un Abigeila Disneja.

"Kad Covid-19 skāris pasauli, miljonāriem kā mums ir kritiska loma mūsu pasaules dziedēšanā. (..) Nē, mēs neesam tie, kas rūpējas par slimajiem intensīvās aprūpes nodaļās. Mēs nevadām ātrās palīdzības mašīnas (..). Mēs nepiepildām pārtikas veikalu plauktus un nepiegādājam pārtiku. Bet mums ir nauda, daudz naudas. Nauda, kas tagad ir izmisīgi nepieciešama un būs nepieciešama turpmākajos gados, mūsu pasaulei atkopjoties no šīs krīzes," teikts vēstulē.

Latvijas viesmīlības nozare 2019.gadā Latvijas valstij nodokļos samaksājusi 147 miljonus eiro, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) analīze liecina, ka nozares uzņēmumi nodokļos valstij nomaksājuši 20% no apgrozījuma, kas ir pusotru reizi vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi.

"Aktuālie skaitļi vēlreiz apliecina, ka nozare pirms Covid-19 pandēmijas turēja savu solījumu par pašsakārtošanos un iziešanu no pelēkās zonas, pēdējos trijos gados būtiski palielinot valstij nomaksāto nodokļu apjomu. Vēl vairāk - aktuālie VID dati pilnībā atspēko mītu par nodokļu nemaksāšanu, tieši pretēji - tie parāda, ka viesmīlības uzņēmumi nodokļos samaksā proporcionāli vairāk nekā citu nozaru uzņēmumi," norāda LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs.

LRB informē, ka saskaņā ar VID datiem, citu nozaru uzņēmumi nodokļos valstij pērn samaksāja vidēji 14% no apgrozījuma, pieņemot, ka visus nodokļus maksā uzņēmumi (reāli nelielu daļu maksā arī privātpersonas u.tml.). Attiecīgi tas ir par trešdaļu mazāk nekā vidēji maksā viesmīlības uzņēmumi (20% no apgrozījuma). Tāpat daudz mērenāk ir auguši valsts kopējie nodokļu ieņēmumi - 2019.gadā tie ir tikai 5,4%, kas ir trīsreiz mazāks pieaugums nekā viesmīlības nozarē, norāda LRB.

Aizvadītajā gadā VID administrētajos nodokļos uzņēmumi samaksājuši 7,17 miljardus eiro un kopējais samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis teju visās nozarēs, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā visstraujāk samaksāto nodokļu apjoms pieaudzis zivsaimniecības un ēku būvniecības nozarēs, neskatoties uz to, ka kopējais uzņēmumu skaits, piemēram, zivsaimniecības nozarē palielinājies minimāli, savukārt ēku būvniecībā pat sarucis, izpētījis Lursoft.

Raugoties pēc valsts kopbudžetā samaksātās nodokļu kopsummas, līderos esošās nozares saglabājušās nemainīgas arī 2018.gadā. Pirmajās vietās ierindojas vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ar VID administrētajos nodokļos samaksātiem attiecīgi 1,5 miljardiem eiro un 1,1 miljardu eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļos samaksātās summas apjoms audzis par nepilniem 2%, savukārt mazumtirdzniecībā – par 10,4%. Abas nozares ir pirmajās vietās pēc tajās reģistrēto uzņēmumu skaita, kas arī ir iemesls tam, ka to pienesums nodokļos valsts kopbudžetam ir ievērojami lielāks nekā citām, skaitliski mazāk pārstāvētām nozarēm.

Pērn samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, bet pieaudzis tādu kompāniju skaits, kuras gada laikā valsts makā ieskaitīja vairāk nekā 50 000 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīst, ka dati ir interesanti, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un kas īsti tie par uzņēmumiem, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro. Turklāt pēc samaksātajām nodokļu summām lielākie maksātāji nemainās, jo līderos ir akcizēto preču – degvielas tirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji ir valstij piederošās kapitālsabiedrības.

Daudz mazu maksātāju

Lursoft dati liecina, ka 2023. gadā uzņēmumu nodokļu iemaksas valsts kopbudžetā sasniegušas 10,6 miljardus eiro, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās uzņēmumi 2023. gadā samaksājuši 3,64 miljardus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī – 1,92 miljardus eiro. Dati rāda, ka no visiem nodokļu maksātājiem visvairāk pērn ir bijis to uzņēmumu, kuru nodokļos samaksātā summa bija robežās starp vienu centu un 5000 eiro — 39 732 ar 100% vietējo kapitālu un 3210 ar 100% ārvalstu kapitālu. Otra skaitliski lielākā grupa ar 29 779 100% pašmāju kapitāla uzņēmumiem un 2242 100% ārvalstu kapitāla uzņēmumiem nodokļos pērn samaksāja 5000 līdz 49 999,99 eiro.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Pēdējo sešu gadu laikā gadā par vairāk nekā 36 800 kompānijām samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, tāpat ir sarucis to uzņēmumu skaits, kuru samaksātie nodokļi bija ar mīnusa zīmi.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tiem, kuriem valsts nodokļos piemaksā, vai tie, kuri nodokļos samaksājuši 0 eiro. “Tendence ir pozitīva, taču tik un tā par to ir daudz jautājumu,” vērtē Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņas ieskatā fakts, ka samazinās uzņēmumu skaits, kuri nodokļos samaksāja 0 eiro, apliecina — tie, kuri grib strādāt, tie maksā nodokļus, bet tie, kuri nav bijuši aktīvi, ir izslēgti no datubāzēm.

“Tie, kuri cenšas radīt produktu vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, kuri grib strādāt ar peļņu un maksāt nodokļus, veselīgā ilgtspējīgā uzņēmumā, tiem nodokļu nomaksa ir goda lieta,” tā E. Egle. Vienlaikus viņa atgādina, ka Latvijā gan cilvēku, gan uzņēmumu demogrāfija ir mīnusos, kas atsauksies gan uz nodokļu ieņēmumiem, gan arī uz sabiedrībai nepieciešamo valsts pakalpojumu finansējuma apmēriem, savukārt uzņēmumiem būtībā jārēķinās ar darbaspēka trūkumu un pat augstāku nodokļu slogu, lai valsts spētu apmaksāt sabiedrībai vajadzīgus pakalpojumus.

Vairāk nekā 130 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien aicinājuši piemērot bagātajiem īpašu nodokli, kas līdzinātos tam, ar kādu aplikti starptautiskie uzņēmumi, lai finansētu pāreju uz zaļāku ekonomiku.

Eiropas Savienības (ES) plāns par globāla minimālā ienākuma nodokļa noteikšanu 15% apmērā daudznacionāliem uzņēmumiem stāsies spēkā šogad.

"Mūsu priekšlikums ir vienkāršs - noteikt progresīvu nodokli sevišķi bagātiem cilvēkiem starptautiskā mērogā, lai samazinātu nevienlīdzību, vienlaikus palīdzot finansēt investīcijas, kas nepieciešamas zaļajai un sociālajai pārejai," laikrakstā "Le Monde" skaidroja franču EP deputāti un šīs kampaņas autori Orora Laluka un Gabriels Zukmans.

Jau vairāk nekā 130 EP deputāti ir pauduši atbalstu šai iniciatīvai.

Kampaņas iniciatori apgalvo, ka miljardieris Īlons Masks 2018.gadā, kad viņš tika atzīts par otru bagātāko cilvēku pasaulē, "nemaksāja nevienu centu federālajos nodokļos" un "Francijā, kas pazīstama ar saviem augstajiem nodokļiem, 370 bagātākās ģimenes faktiski tiek apliktas ar nodokļiem tikai aptuveni divu līdz trīs procentu apmērā".

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Latvijas Finieris pērn investējis 20 milj. eiro, šogad ieguldīt plānots 29 milj. eiro, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA “Verems” paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas “VIOBOND” konsorcija ietvaros Rīgā.

Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

2021. gadā investīciju galvenais uzsvars bijis uz energoefektivitātes paaugstināšanu, procesu automatizāciju un produktu attīstību.

EBITDA – 36,1 miljoni eiro

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2021. gadā bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spējis elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonu eiro.

Šogad situāciju ir būtiski mainījis ģeopolitiskais pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielāka un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Biedrība "Rīgas biznesa kamera" portālā "manabalss.lv" vāc parakstus par nodokļu izmaiņu atlikšanu līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja kameras valdes priekšsēdētājs Gatis Silakaktiņš.

Kamera šo iniciatīvu portālā "manabalss.lv" ievietojusi ceturtdien, 3.septembrī.

Silakaktiņš norādīja, ka pašreizējās krīzes laikā ir nepareizi celt nodokļus. "Šobrīd nauda, atstāta uzņēmēju un iedzīvotāju maciņos, stimulēs ekonomisko aktivitāti. Tāpēc tieši otrādi - pareizi būtu mazināt nodokļu slogu, vai vismaz to atstāt nemainīgu līdz ekonomikā atsākas izaugsme," uzskata iniciatīvas autori.

Tāpat Silakaktiņš piebilda, ka piedāvātās izmaiņas nodokļos nerisina sabiedrībā rezonansi izraisījušo nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu, kā arī paredz tādu nodokļu pārdali, kas būtiski samazinās pašvaldībām pieejamos līdzekļus un apdraudēs to funkciju veikšanu.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Vienam no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem SIA Latvi Dan Agro pievienoti divi māsas uzņēmumi - SIA Baltic Breeders un SIA Econ un pēc reorganizācijas palielināts tā pamatkapitāls, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Visu trīs uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir Dānijā reģistrētā kompānija Torpgard Holding ApS. Latvi Dan Agro dibināts 2001.gadā, un ir viens no lielākajiem Latvijas cūkaudzētājiem. SIA Baltic Breeders dibināta 2002.gadā, un nodarbojās ar tīršķirnes cūku audzēšanu, savukārt SIA Econ, dibināta 2007.gadā, nodarbojās ar graudu audzēšanu. Uzņēmumu reorganizācijas līgums liecina, ka visas SIA Baltic Breeders un SIA Econ tiesības un saistības pāriet SIA Latvi Dan Agro.

Pēc reorganizācijas SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls palielināts par 728 908 eiro, kas ir SIA Baltic Breeders un SIA Econ novērtējums pēc uzņēmumu pamatkapitāla. Tādējādi SIA Latvi Dan Agro pamatkapitāls tagad ir 1 374 891 eiro. Abas pievienojamās kompānijas SIA Baltic Breeders un SIA Econ izslēgtas no komercreģistra. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 31.janvārī.

Patlaban pārtrauktās politiskās diskusijas par nodokļu izmaiņām tiks atsāktas pēc Finanšu ministrijas (FM) analīzes, pirmdien mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka koalīcijas partneru vidū valda konsenss jautājumos par visu strādājošo sociālo aizsardzību, nepieciešamo finansējumu veselības nozarei, kā arī mediķu un pedagogu algām.

Lai arī politiskās sarunas par izmaiņām nodokļos ir apturētas Jaunās konservatīvās partijas prasības par neapliekamā minimuma celšanu līdz 500 eiro dēļ, kas pārējo koalīcijas partneru ieskatā ir fiskāli ietilpīgs pasākums, Kariņš atzina, ka politiskie spēki laika gaitā tomēr spēs vienoties par izmaiņām nodokļos.

"Jebkurās diskusijās ir grūtības. Tāpēc palūdzām FM precizēt aprēķinus. Kad tie būs gatavi, tad varēsim detalizētāk skatīties," piebilda premjers, neprecizējot, kad nodokļu izmaiņu sarunas varētu atsākties.