Jaunākais izdevums

Šis gads rūpniecības nozarē Latvijā sācies salīdzinoši veiksmīgi, janvārī kopējiem rūpniecības izlaides apjomiem palielinoties par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Ražošanas apjomu kāpums janvārī tika reģistrēts visās rūpniecības nozarēs, apstrādes rūpniecības izlaidei gada griezumā palielinoties par 2,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsmei sasniedzot 7,5%, kamēr ieguves rūpniecības apjomi bija par 4,0% augstāki nekā pirms gada.

Apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī. Līdz ar to 2020. gadā koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības pieaugums uz ASV sasniedza 86% jeb eksports bija par 21,5 miljoniem eiro augstāks nekā 2019. gadā. Šā gada janvārī kokrūpniecības produkcijas ražošanā turpinājās izaugsme, izlaides pieaugumam sasniedzot 6,3%.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm straujš izlaides kāpums janvārī tika reģistrēts mēbeļu ražošanā (+13,3% gada griezumā), kur spēcīgs apjomu pieaugums bija vērojams arī pērnā gada nogalē. Poligrāfija un ierakstu reproducēšana, uzrādot labus rezultātus iepriekšējā gadā, šo gadu uzsāka ar 14,7% lielu apjomu kāpumu. Tikmēr apģērbu ražošana, ko smagi skāra Covid-19 izplatība, kad pērnā gada pavasarī apakšnozarē tika reģistrēts izlaides sarukums 20-30% apmērā, 2021. gada janvārī uzrādījusi izaugsmi par 16,6%. Tikmēr mašīnbūvi veidojošās apakšnozares janvārī demonstrējušas mērenu izaugsmi.

Savukārt straujāko apjomu kritumu šā gada janvārī, tāpat kā visa pērnā gada laikā, uzrādīja uz vietējo tirgu orientētā iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozare, tās apjomiem sarūkot par 37,3%. Pārtikas produktu ražošanas apjomi janvārī samazinājās par 8,0%, kā rezultātā apakšnozares izlaide bija zemāka nekā Covid-19 krīzes pašā sākumā – pērnā gada aprīlī. Lai gan atsevišķi Latvijas pārtikas produktu ražotāji ir norādījuši, ka tieši Covid-19 ietekmē pieprasījums pēc to ražotās produkcijas ir pieaudzis, statistikas dati par apakšnozari kopumā to neapstiprina. Ražošanas apjomu kritums janvārī reģistrēts arī dzērienu ražošanā (-1,4%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-2,3%), būvmateriālu ražošanā (-5,6%), tekstilizstrādājumu ražošanā (-7,3%).

Tikmēr elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsme šā gada sākumā skaidrojama ar pērnā gada janvāra zemo bāzi. Turklāt šā gada janvārī tika sasniegti augsti saražotās elektroenerģijas apjomi koģenerācijas stacijās, ko noteica zemā gaisa temperatūra janvārī.

Atbilstoši Eiropas Komisijas apkopotajiem aptauju rezultātiem, šā gada februārī Latvijas rūpnieku ekonomiskā sentimenta rādītājs pasliktinājās piekto mēnesi pēc kārtas, liecinot par pesimistiska noskaņojuma pastiprināšanos nozarē. Tomēr jāatzīmē, ka šobrīd ražotāju ekonomiskā sentimenta indekss, lai gan ir noslīdējis zem pirmspandēmijas vidējā līmeņa, ir krietni virs 2020. gada aprīlī un maijā reģistrētā krituma. Rūpnieku sagaidāmā ražošanas aktivitāte nākamajos mēnešos uzrāda sarukumu, kamēr pārdošanas cenas saražotajai produkcijai un nodarbinātības tendences saglabāsies stabilas.

Tikmēr Eiropas Savienības kopējais ekonomiskā sentimenta indekss februārī ir uzlabojies, kas varētu būt skaidrojams ar vakcinācijas procesa īstenošanu, kas ļauj cerīgāk raudzīties nākotnē, jo ir skaidrs, ka arī 2021. gadā Latvijas, Eiropas Savienības, kā arī pasaules ekonomisko attīstību lielā mērā noteiks Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gada nogale Latvijas rūpniecībā ir bijusi veiksmīga

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Covid-19 otro vilni Latvijā, pērnā gada nogale Latvijas rūpniecībā ir bijusi visnotaļ veiksmīga un novembrī Latvijā ir sasniegts jauns rūpniecības izlaides rekords.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 4,3 % salīdzinājumā ar 2019. gada novembri. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš 2019. gada pirmās puses, un rūpniecības sniegums pērn ir būtiski apsteidzis citas ekonomikas nozares. Pozitīvās tendences rūpniecībā šobrīd vērojamas ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Ņemot vērā, ka apjomīgie stimulēšanas pasākumi ir spējuši pasargāt iedzīvotāju ienākumus, globālais ražotāju noskaņojums ir pozitīvs un pasaules tirdzniecība lielā mērā ir atkopusies no krituma pavasarī. Tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ būtiski sarukusi pakalpojumu pieejamība, kā rezultātā gan rūpniecības, gan tirdzniecības rādītājos arī Latvijā ir redzama patēriņa rotācija no precēm uz pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pozitīvie pārsteigumi ekonomikā ir beigušies

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēc pandēmijas pārdzīvošanas būs jāpārdzīvo tās beigas

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investējot 20 miljonus eiro, Lietuvā darbu sāk Linde gaisa sadales rūpnīca

Db.lv, 05.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķēdaiņu speciālajā ekonomiskajā zonā ir pabeigta gaisa sadales rūpnīcas celtniecība, kas Baltijas tirgū nodrošinās sašķidrināto skābekli un slāpekli.

Šīs ir visvairāk lietotās rūpnieciskās gāzes. Tās izmanto pārtikas rūpniecībā, metālapstrādē, ķīmijas rūpniecībā, stikla un papīra ražošanā, ūdens attīrīšanā, zivju audzēšanā un citās jomās.

Šī ir jau otra Linde gaisa sadales rūpnīca Baltijā. Pirmā tika atvērta Valmierā 2007. gadā, kur ražo arī medicīnisko skābekli.

"Testi parādīja, ka aprīkojums pilnībā atbilst gan kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem tehniskajiem parametriem un rūpnīca ir gatava ražot līdz pat 100 tonnām slāpekļa un skābekļa dienā,” teic Lietuvas Linde rūpnīcas vadītājs Darius Kočanas.

"Palielināta ražošanas jauda ļaus mums apmierināt pieaugošo patērētāju pieprasījumu. Pandēmijas dēļ izaugsme ir nedaudz palēninājusies, taču mēs sagaidām, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums pēc gāzes produktiem turpinās pieaugt. Jaunā rūpnīca palīdzēs paplašināt un nostiprināt esošo rūpniecisko gāzu līdera pozīciju Baltijā reģionā un ļaus izstrādāt jaunus gāzes pielietošanas projektus,” sacīja Dalius Klīvis, Baltijas biznesa attīstības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas ekonomikā līdz šā gada jūnija beigām sasniegušas 16,4 miljardus eiro, kas ir aptuveni 53% no valsts iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir iespaidīgs, liela daļa šīs naudas ir ieguldīta finanšu starpniecībā un nekustamo īpašumu darījumos.

Lielākie ieguldītāji Latvijas ekonomikā ir investori no Zviedrijas – 15,4% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) nāk no Zviedrijas. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā, un Zviedrijas investoru kapitāls ir ieguldīts nekustamajos īpašumos. Jau vēsturiski lielākās ĀTI plūsmas Latvijā nāk no tuvākajām kaimiņvalstīm – Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Krievijas, kā arī no Nīderlandes, Kipras un Vācijas, apliecināja Latvijas Bankā.

Nozaru struktūrā lielākais uzkrāto ĀTI īpatsvars – 24% – ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā. Šis ir viens no nozīmīgākajiem iemesliem ĀTI svārstībām, gan raugoties plašāk pa gadiem, gan pa ceturkšņiem gada ietvarā. Piemēram, 2016. gadā ĀTI kritums bija tieši saistāms ar AS Swedbank grupas kapitāla optimizāciju, kas izpaudās kā pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksa. Tas bija skaidrojams ar zemajām procentu likmēm aizdevumos, kad augsta kapitalizācija rada vien papildu administratīvo slogu. Vienkāršāk runājot, situācijās, kad nav izdevīgi aizdot Latvijā, nauda tiek izņemta un investēta citos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latvijā otrajā ceturksnī mazāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pērn, pieauga par 3,6%, kas ir mazāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati.

Straujākais darbaspēka izmaksu pieaugums otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu reģistrēts Rumānijā (+16,1%), Portugālē (+13,5%), Lietuvā (+12,4%) un Ungārijā (+12,2%). Igaunijā darbaspēka izmaksas šajā periodā augušas par 1,9%. Tikmēr darbaspēka izmaksu kritums fiksēts Kiprā (-8,6%), Īrijā (-3,3%), Zviedrijā (-2,5%), Nīderlandē (-1,7%) un Luksemburgā (-0,7%).

ES vidējās stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī gada izteiksmē palielinājās par 4,1%, bet eirozonā pieaugums bija par 4,2%. Rūpniecībā vidējās stundas darba izmaksas ES otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieauga par 3,9%, bet eirozonā kāpums bija par 3,8%. Latvijā rūpniecībā stundas darbaspēka izmaksas aprīlī-jūnijā bija par 4% lielākas nekā pirms gada, Lietuvā pieaugums bija 10,7%, bet Igaunijā reģistrēts 2,4% kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksporta pieaugums palīdz mazināt Covid-19 radītos zaudējumus ekonomikā

Mārtiņš Āboliņš, Bankas Citadele ekonomists, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Latviju ir skāris COVID-19 otrais vilnis, kā rezultātā tirdzniecības un daudzu pakalpojumu nozaru darbība ir apturēta vai būtiski ierobežota, savukārt ekonomikā kopumā šī gada sākumā atkal ir sagaidāms IKP kritums.

Tomēr situācija starp dažādām tautsaimniecības nozarēm ir ievērojami atšķirīga, un rūpniecībā, kā arī eksportā, pērnā gada nogalē turpinājās spēcīgs pieaugums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī Latvijas preču eksports pieauga par 12,5 % salīdzinājumā ar 2019. gada decembrī, savukārt 2020. gadā kopumā Latvijas preču eksports pieauga par 1,7 %, pirmo reizi pārsniedzot 13 miljardus eiro. Tā ir laba ziņa, jo straujais eksporta pieaugums šobrīd lielā mērā palīdz mazināt COVID-19 otrā viļņa radītos zaudējumus Latvijas ekonomikā.

Lielais eksporta kāpums decembrī lielā mērā ir sasniegts pateicoties apjomīgam graudu, koka izstrādājumu, ķīmijas un farmācijas produktu, kā arī elektroiekārtu eksporta pieaugumam. Salīdzinājumā ar 2019. gada decembri, graudaugu eksports pērnā gada decembrī ir audzis par 25,1 %, kas ir saistīts gan ar pērnā gada labo graudu ražu Latvijā, gan graudaugu cenu kāpumu pasaules tirgos. Tikmēr elektroiekārtu eksports decembrī palielinājās par 34,6 %, savukārt Latvijas koka izstrādājums eksports decembrī pieauga par 22,4 %. Koku izstrādājumu eksporta pieaugums gan, visticamāk, vismaz daļēji varētu būt saistīts ar papildus krājumu veidošanu pirms Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas vienotā tirgus pērnā gada beigās, un tuvākajos mēnešos pieauguma tempi varētu mazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apstrādes rūpniecībai vēl pilnībā uz kājām nostāties neizdodas

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trīs mēnešu izaugsmes augustā apstrādes rūpniecības izlaidē atgriezās kritums. Ražošanas apjomi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 2.7%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un atkal noslīdēja zem iepriekšējā gada līmeņa (-1.5% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem).

Viens no iemesliem atgūšanās fāzes pārtraukumam apstrādes rūpniecībā varētu būt saistīts ar ražošanas procesa apstādināšanu vai ierobežošanu vasaras mēnešos, kas ir skaidrojams ar atvaļinājumu laiku. Tomēr šogad darbības atjaunošanās pēc atvaļinājumiem notiek lēnāk nekā pērn.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, kopējo ražošanas apjomu visbūtiskāk pavilka uz leju krituma turpināšanās gatavo metālizstrādājumu (-8.2%), automobiļu (pus)piekabju (‑27.4%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu (-9.5%, galvenokārt būvmateriāli) ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-18.1%). Kopējo sniegumu būtiski deldēja arī farmaceitisko produktu ražošanas kritums, par ko atsevišķi dati nav pieejami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas modernizēsies

Db.lv, 19.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Kalna Mikas saņēmusi Luminor bankas finansējumu 650 tūkstošu eiro apmērā fermas ēkas rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei.

Ar jauninājumiem tiks palielinātas ražošanas jaudas, kā arī nodrošināta saimniecības ilgtspējīga darbība un govju labturības apstākļu uzlabošana.

Z/S Kalnu Mikas ir viens no tiem MVU, kas kvalificējušies izdevīgākiem aizdevuma nosacījumiem, ko sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) kopš gada sākuma piedāvā Luminor. Kopējās fermas ēkas rekonstrukcijas un jaunu iekārtu iegādes izmaksas ir 826 tūkstoši eiro.

Projekts tiek īstenots piesaistot Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējumu 341 tūkstošu apmērā, kur daļa finansējuma pēc projekta realizācijas tiks izmantota saistību daļējai pirmstermiņa dzēšanai.

Pēdējo piecu gadu laikā zemnieku saimniecība Kalna Mikas attīstībā investējusi jau 1.5 miljonus eiro jaunu iekārtu, instrumentu, noliktavas un ūdens novadīšanas sistēmas atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas

LETA, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

"Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%," atzina ministrijā.

FM vērtējumā, labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei - kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Samazināt valsts investīcijas ēkās un infrastruktūrā būtu vandālisms pret ekonomiku

Db.lv, 30.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nākamgad Latvija plāno straujāko strukturālā valsts budžeta deficīta samazināšanu starp ES valstīm. Es noteiktu citas prioritātes. Šobrīd samazināt valsts investīcijas ēkās un infrastruktūrā būtu vandālisms pret ekonomiku, bet nozares pārstāvji brīdina, ka tas var notikt".

Tā uzskata Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) trešā ceturkšņa rezultātus un prognozējot nākotni. Viņaprāt, nevajadzētu paļauties tikai uz tirgus ekonomikas “dabisko” elastību.

Būvnieks: Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu 

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020...

"Nākotnes prognozēšana šobrīd ir īpaši riskanta, taču kādam tas ir jādara. Sagaidāms, ka 4. ceturksnī IKP pret 3. ceturksni atkal samazināsies. Ceturkšņa ietvaros pa mēnešiem būs izteikta lejupslīde, bet tā būs aptuvens spoguļattēls 3. ceturksnim, kura ietvaros aktivitāte auga. Tātad otrā pusgada aktivitātes līkne kopumā varētu izskatīties pēc divslīpju jumta. Šogad IKP samazināsies apmēram par 5%, savukārt nākamgad pieaugums varētu būt ap 4%. Taču, ja līdz vakcīnas sniegtajam glābiņam Eiropā būs arī trešais pandēmijas vilnis, tad izaugsme nākamgad var būt krietni lēnāka," prognozē eksperts.

Latvijas IKP trešajā ceturksnī samazinājies par 3,1% 

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem...

P.Strautiņš atzīst, ka pēc prognožu uzlabošanās kopš aprīļa tās šobrīd atkal pasliktinās. Taču pandēmijas otrā viļņa radītās ekonomiskās grūtības visdrīzāk nebūs tik lielas kā pavasarī: "Daudz mazāks ir pārsteiguma efekts, kas traucēja piegādes ķēdes, nav un netiek plānota robežu slēgšana attiecībā pret citām Šengenas zonas valstīm. Nozares, kuras ir visjūtīgākās pret vīrusa ietekmi, jau šobrīd darbojas ar ļoti samazinātu jaudu, tāda lejupslīde kā martā un aprīlī vairs nav iespējama pat teorētiski. Ārvalstu tūristu Latvijā jau šobrīd gandrīz vairs nav. Nav gaidāmas lielas grūtības rūpniecībā, kurai arī pirmais vilnis traucēja tikai nedaudz".

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata,...

Ekonomists akcentē, ka pasaulē sāk iedarboties būvniecības stimulēšanai domātie pasākumi – gan valsts pasūtījumi, gan zemās procentu likmes. Par to liecina industriālo metālu cenu kāpums, kas ir augstākais kopš 2018. gada jūlija, arī augstās koksnes cenas.

Pandēmijas ietekme uz ekonomiku var mazināties, atkāpjoties pašai pandēmijai - tas būtu vēlamais scenārijs. Cits scenārijs – cilvēki samierināsies ar augstāku riska līmeni, apradīs ar domu, ka dzīvot ir kļuvis bīstamāk. Var sagaidīt, ka Baltijas valstīs epidēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, bet cena dzīvību un ilglaicīgu veselības problēmu izteiksmē – diemžēl lielāka. Cilvēkiem ir svarīgi mazināt riskus, bet tas nav vienīgais viņu dzīves mērķis. "Dienišķā saslimšanas gadījumu statistika notrulina. Cilvēki pierod pie tā, ka dzīvot kļuvis bīstamāk. Pacietība pamazām izsīkst, var zust atbalsts stingriem brīvības ierobežojumiem gan politiskā, gan individuālā līmenī. Pandēmijas ekonomisko ietekmi jau pirms tās beigām var mazināt, specializējoties nozarēs, kuras ir mazāk skartas. Ilgākā laikā ekonomikas pielāgošanās spējas ir gandrīz bezgalīgas. Šajā ziņā Latvijai ir labas starta pozīcijas, daudz eksportējam gan pārtiku, gan celtniecībā izmantojamās preces un citus šobrīd pieprasītus produktus," secina ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Turbulence, vietējais ražotājs un greizā investīciju vide

Andrejs Ždans, vietējā gaļas pārstrādes uzņēmuma "Forevers" valdes loceklis, 09.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ekonomika piedzīvo turbulenci pandēmijas atnesto izaicinājumu dēļ, valsts līmenī izgaismojas ne tikai akūtās problēmas, kas tūlītēji jārisina, bieži vien pieņemot nepopulārus lēmumus.

Krīzes ir neērtas un nepateicīgas arī citu iemeslu dēļ - kā uz delnas redzami lēmumpieņēmēju atliktie stratēģiskie lēmumi, kuri "iegūluši" atvilktnēs, paliekot bez konkrētas rīcības. Viens no tiem - kāda ir valsts politika, lai stiprinātu vietējo ražošanu?

Šā brīža ekonomiskā situācija nav vienkārša. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2020.gada augustā pēc neizlīdzinātajiem datiem bija par 4,1% mazāki nekā pirms gada. Arī pārtikas produktu ražošanas apjomi saruka par 2,7%. Šobrīd ikviens izjūt Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku, un ikviens uzņēmējs apzinās, ka nākotnes perspektīvas ir neskaidras, jo varam saskarties ar pieprasījuma ierobežojumiem gan vietējā tirgū, gan arī ārējos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) Eiropas Savienības (ES) fondu programmā energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā iesniegumu atlases trešajā kārtā saņēmusi 48 projektu iesniegumus.

Lielākā aktivitāte – uzņēmumu attīstībai Pierīgā.

Programmā, kas paredzēta rūpnieciskās ražošanas ēku pārbūvei un energoefektīvu ražošanas iekārtu iegādei, pieprasītais finansējums par 14 % pārsniedz atlases kārtā pieejamo: no Kohēzijas fonda (KF) trešajai atlases kārtai paredzēti 11 679 793 eiro; visu projektu īstenošanai kopā pieprasītais KF finansējums - 13 503 357 eiro.

Gandrīz pusi no projektiem - 23 jeb 48 % - plānots īstenot Pierīgā un Rīgā (attiecīgi 15 un 8).

Vidzemē paredzēta 10 ražošanas uzņēmumu attīstība, Zemgalē - 7, Kurzemē - 6. Viszemākā interese par ES fondu atbalsta iespējām bijusi Latgalē – tur plānota 2 projektu īstenošana.

Projektu pirmreizējo izvērtēšanu plānots pabeigt līdz š.g. 30. martam. Apstiprinātie projektu iesniegumi tiks publicēti sadaļā “Izsludinātās atlases”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

PayRay sadarbosies ar Altum uzņēmumu kreditēšanā

Db.lv, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmums SIA “PayRay” noslēdzis sadarbības līgumu ar valsts attīstības finanšu institūciju Altum par kredītu garantiju un eksporta kredītu garantiju nodrošināšanu Latvijas mazajiem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem.

”Pandēmija ir ļoti neviendabīgi ietekmējusi dažādas tautsaimniecības nozares. Atšķirībā no krīzes smagi skartās tūrisma un izklaides industrijas, daudzi uzņēmumi Latvijai būtiskos ražošanas sektoros – lauksaimniecībā, kokrūpniecībā, metālapstrādē un pārstrādes rūpniecībā – ir spējuši pielāgoties jaunajai situācijai un nostabilizēties. Šie uzņēmumi ir gatavi investēt un attīstīt ražošanu, palielināt darba vietas un kāpināt eksportu. Viens no viņu lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir kredītu pieejamība, jo daudzas bankas pandēmijas radītās nenoteiktības dēļ ir īpaši piesardzīgas jaunu aizdevumu izsniegšanā. Tāpēc kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Turklāt bankas līdz šim ir pārlieku fokusējušās uz kredītu izsniegšanu pret ķīlu un līdz ar to Latvijā ir vāji attīstīts bezķīlas aizdevumu tirgus. Šis ir viens no pamatvirzieniem, ko plāno attīstīt PayRay, piedāvājot finansējumu ar debitoru riska nosegšanu (faktorings). Tas šobrīd ir ļoti aktuāli visiem uzņēmumiem, kuri eksportē, kuriem ir starptautiski darījumi, kuriem ir ilgs preču un pakalpojumu apmaksas periods,” komentē SIA “PayRay” vadītājs Mareks Basankovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairumā nozaru strādāt attālināti nav iespējams

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Attālināts darbs, attālināta saziņa, darbinieku vēlme strādāt mājās Covid-19 pandēmijas ierobežojumu laikā tiek daudzināta teju kā vienīgā darba un saziņas iespēja, tomēr tās pienesums ir tikai daļā tautsaimniecības.

Vairumā gadījumu attālināti strādāt vispār nav iespējams. Jautājums ir – ko iegūstam, un kādi ir trūkumi.

"Ir nozares, kur attālināts darbs var būt produktīvs un atsevišķos gadījumos pat dot lielāku labumu, nekā strādājot klātienē, tomēr lielākajā daļā tautsaimniecības ir citādi. Rūpniecībā, lauksaimnieciskajā ražošanā, tirdzniecībā ir nepieciešams klātienes darbs. Kādam preces ir jāsaražo, stāvot pie virpas vai sēžot traktorā, ieliekot tās kastēs vai arī tās piegādājot," Dienas Biznesam sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Turklāt publiskajā un privātajā sektorā ir būtiska atšķirība. "Proti, privātajā sektorā teju vienmēr ir virzība uz mērķi, bet publiskajā sektorā bieži ir procesa nodrošināšana, līdz ar to attālinātā darba efektivitātes mērījumi privātajā sektorā ir daudz vienkāršāki. Biznesā viss ir atkarīgs no rezultāta," uzsver J. Endziņš. Proti, privātais sektors neatkarīgi no darba formas ir tendēts uz mērķi – peļņu, un tas ir skaidrs darba efektivitātes mērītājs. Valsts iestādes iet savu ceļu, skaidri definējot uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rūpniecībai Ķīnā augustā straujāks kāpums par prognozēto

LETA--RTTNEWS, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas Statistikas biroja jaunākie dati liecina, ka rūpniecības produkcijas apjoms valstī šogad augustā reģistrējis straujāku kāpumu par prognozēto, bet mazumtirdzniecība atgriezusies pie izaugsmes.

Rūpniecības produkcijas apjoms Ķīnā augustā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pieaudzis par 5,6%, kas seko 4,8% kāpumam jūlijā.

Analītiķi bija prognozējuši, ka rūpniecība pieaugs par 5,1%.

Rūpniecības kāpumu veicinājuši fiskālie stimulēšanas pasākumi un eksporta pieaugums, kas palielinājis ekonomisko aktivitāti.

Tikmēr mazumtirdzniecības apjoms augustā gada griezumā palielinājies par 0,5% pēc jūlijā fiksētā 1,1% krituma.

Mazumtirdzniecības pieaugums tiek skaidrots ar iekšzemes pieprasījuma palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada Vijciema pagasta zemnieku saimniecība Piekalnes, kas ir sertificēts kartupeļu sēklas ražotājs un vieni no lielākajiem kartupeļu audzētājiem, investējot 400 000 eiro, uzsākuši jaunas noliktavas būvniecību.

No projekta kopējām izmaksām 274 400 eiro ir bankas Citadele līdzfinansējums. Jaunajās, 1200 kvadrātmetrus lielajās telpās atradīsies laboratorija, saimniecības daļa un plaša noliktava kartupeļu uzglabāšanai.

Šā gada maijā uzsāktos noliktavas būvniecības darbus plānots pilnībā pabeigt līdz gada beigām. Piekalnes kartupeļus audzē sēklai, cietei un čipsiem un ar kartupeļiem nodrošina tādus uzņēmumus kā Aloja Starkelsen un Orkla Latvija (Ādažu čipsi), kā arī piedāvā sertificētus sēklas kartupeļus.

Saimniecība audzē vairāk nekā trīsdesmit kartupeļu šķirnes, no kurām lielākā daļa ir ievestas no Vācijas izmēģinājumam, savukārt līdz desmit – ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

East Capital Tallinas apkaimē veidos jaunu loģistikas un rūpniecības parku

Db.lv, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvu pārvaldītājs East Capital Real Estate iegādājies 30 hektāru lielu zemes gabalu vairāku Tallinas galveno satiksmes artēriju tuvumā ar mērķi izveidot jaunu loģistikas un rūpniecības parku.

Topošais loģistikas parks atradīsies Tallinas apvedceļa un Tartu šosejas krustojumā, rajonā, kur tuvāko gadu laikā plānots uzbūvēt arī IKEA centru. Kopā ar jauno loģistikas parku, East Capital loģistikas nekustamo īpašumu portfelis pieaugs līdz 350 tūkstošiem kvadrātmetru.

Šobrīd ar vairāk nekā 200 tūkstošu kvadrātmetru loģistikas platību savā portfelī, uzņēmums ir lielākais loģistikas nekustamo īpašumu īpašnieks Baltijā. Aptuveni pirms gada investīciju fonds East Capital Baltic Property Fund III iegādājās 23 tūkstošus kvadrātmetru lielu loģistikas centru “Lidostas Parks” netālu no starptautiskās lidostas "Rīga".

"Mēs mērķtiecīgi fokusējamies uz loģistikas nozari, jo pēdējo gadu tendences un pandēmijas radītas sekas ir mainījušas un turpina mainīt daudzu uzņēmumu darbības modeļus. Mēs redzam pieaugošu pieprasījumu pēc loģistikas telpām un risinājumiem, lai spētu apmierināt augošās e-komercijas vajadzības un “pēdējās jūdzes” piegāžu vadību,” skaidro Martins Otsa (Martin Otsa), East Capital investīciju vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru