Jaunākais izdevums

Latvijas uzņēmēji sadarbībā ar zinātniekiem strādā pie jauna, inovatīva siltumizolācijas materiāla IZOpearl izstrādes, kas ļaus efektīvāk siltināt līdz 1970. gadam būvētas daudzdzīvokļu mājas un pēc dubulto sienu tehnoloģijas būvētas privātmājas, teikts paziņojumā medijiem.

Jauno siltumizolācijas materiālu izstrādā, testē un tirgū virza SIA ThermEko. Pašreiz, paralēli IZOpearl ražošanas bāzes izveidei, notiek aktīvi pētniecības un testēšanas darbi kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Procesu analīzes un izpētes centru (PAIC). Uzņēmumam šis ir jau otrais inovatīvais materiāls, bet pirmsākumi šim materiālam meklējami SIA Thermeko siltumizolācijas materiāla, termovates IZOprok, ražošanas un pārdošanas pieredzē.

«Siltināšana ar IZOpearl būs īpaši izdevīga veco ēku segmentā, jo tās tika būvētas pēc dubulto sienu principa, t.i. sienās ir speciāli veidots tukšs dobums. Aizpildot šo dobumu, pie minimāliem ieguldījumiem iespējams samazināt siltuma zudumus par 20-40%. 5cm platā dobuma siltināšana nodrošinās iekštelpu temperatūras paaugstināšanu par pieciem grādiem. Turklāt, salīdzinājumā ar klasisko ēku siltināšanu, izmaksas būs iespējams samazināt pat par 20%,» uzsver SIA ThermEko valdes loceklis Igors Usiļonoks.

Ar Zaļo tehnoloģiju inkubatora atbalstu realizētais projekts būs arī vērtīgs vides ieguvums. Pēc ekspertu aprēķiniem, izmantojot jaunā inovatīvā siltumizolācijas materiāla plānotos apjomus māju siltināšanā, tiks samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas par 13,9 tūkst. tonnu CO2 četru gadu laikā.

Pirmo reizi jauno produktu un iepūšanas tehnoloģiju produkta autors Juris Timofejevs prezentēs šajā nedēļas nogalē starptautiskajā izstādē Māja. Dzīvoklis 2015, Ķīpsalā.

Projekts tiek realizēts ar Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas (SIVA) nodibinātā SIA Green Industry Innovation Center atbalstu, kas darbojas Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Norvēģijas valsts industriālās attīstības korporācijas paspārnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Putuplasta vietā termoiepakojumu piedāvā izgatavot no skuju koku zaleņa

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki piedāvā tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā ļoti plaši pieejamā skuju koku zaleņa – smalkiem zariņiem un skujām, informē RTU.

Skuju koku zalenis faktiski ir mežizstrādes atlikums, tā lietošanas iespējas ir ievērojami plašākas par šobrīd izmantotajām.

«Izstrādājot mežu, koku smalkie zariņi ar skujām paliek turpat mežā. Pēc izkalšanas skujas un zarus var izmantot meža šķeldas ražošanai vai arī klāt uz zemsedzes, lai sliktos laikapstākļos tehnika varētu pārvietoties pa mežu. Nelielos apjomos Latvijā zaleni izmanto arī skuju ekstraktu ražošanā,» uzskaita RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) vadošā pētniece Indra Muižniece. Zaleni pārstrādā SIA Vecventa Piltenes pusē, vairāki uzņēmumi izmanto zaleņa pārstrādes produktus, piemēram, skuju ekstraktu un hlorofila pastu lieto kā izejvielu kosmētikas un farmācijas produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Vides tehnika no nišas produkta – ekovates – izplatītāja kļuvusi par plaša klāsta būvmateriālu tirgotāju

SIA Vides tehnika biznesu sāka ar siltumizolācijas materiāla, t.s. ekovates tirdzniecību, bet gadu gaitā uzņēmums ievērojami paplašinājis darbības virzienus. 2014. gadā uzņēmums sāka izmēģināt spēkus ceļu būvē un ēku siltināšanā. SIA Vides tehnika ir kāpinājusi apgrozījumu no 1,3 milj. eiro 2012. gadā līdz 5 milj. eiro 2014. gadā, kas ļāva uzņēmumam iekļūt Dienas Biznesa un Lursoft strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Uzņēmuma īpašnieks Didzis Eglītis DB stāsta, ka savulaik ir strādājis siltumizolācijas ražošanas uzņēmumā Vekover Valmierā, taču pēc tā nodegšanas sāka pats savu biznesu. Klientu bāze un ārvalstu siltumizolācijas ražotāju kontakti jau bija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tenapors reorganizācijas ceļā izveidojis meitasuzņēmumu Tenax Panel

LETA, 31.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumizolācijas materiālu ražotājas SIA «Tenax» meitasuzņēmuma SIA «Tenapors» reorganizācijas ceļā, nodalot daļu mantas, izveidota meitassabiedrība SIA «Tenax Panel», liecina paziņojums par reorganizāciju.

«Tenax Panel» Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 20.decembrī ar 1 537 144 eiro pamatkapitālu.

«Tenapors» vienīgais dalībnieks - SIA «Tenax» - 2018.gada 17.septembrī ir pieņēmis lēmumu par reorganizāciju. Reorganizācijas veids - sadalīšana, nodalīšanas ceļā nodalot daļu no «Tenapors» mantas, izveidojot jaunu SIA «Tenax Panel».

Pēc reorganizācijas uzņēmums «Tenapors» turpinās pastāvēt.

«Tenapors» 2017.gadā strādāja ar 16,448 miljonu eiro apgrozījumu un guva 978 193 eiro peļņu. «Tenax» 2017.gadā strādāja ar 829 543 eiro apgrozījumu un guva 458 695 eiro peļņu.

«Tenapors», tāpat kā būvķīmijas ražotājs «Tenachem», tika izveidots 2008.gadā, atdalot uzņēmumus no «Tenax». «Tenax» ir «Tenapora» un «Tenax Panel» vienīgais īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā tehnoloģiju zivju eļļas ieguvei no ražošanas atkritumiem

Monta Glumane, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju, kas zivju barošanai nepieciešanās eļļas ieguvei ļautu izmantot ražošanas blakusproduktus un atkritumus.

Zinātnieki norāda, ka tādā veidā būtu iespējams iegūt augstvērtīgāku zivju barību, kurā ir nepieciešamā omega-3 taukskābes, līdz ar to patērētāji uzturā saņemtu vērtīgākus zivju produktus. Jauno tehnoloģiju iecerēts komercializēt.

«Pieaugot cilvēku skaitam pasaulē, palielinās pieprasījums pēc pārtikas produktiem. Zivju resursi savvaļā ir ierobežoti, tāpēc attīstās akvakultūra – zivju, čaulgliemju un ūdensaugu audzēšana ir viens no visstraujāk augošajiem pārtikas ieguves veidiem. Akvakultūra gan arī ietekmē savvaļas zivju resursus, proti, nebrīvē augošu zivju barībai nepieciešamo zivju eļļu un miltus izgatavo no savvaļā nozvejotām mazvērtīgām zivīm,» pastāstīja Krišs Spalviņš, RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieks, doktorantūras students.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmā «Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai» tehnoloģiju pārnesei piesaistījusi gandrīz 1,8 milj. eiro, informē RTU.

LIAA divās konkursa kārtās atbalstījusi 11 RTU zinātnieku izstrādātas potenciāli komercializējamas tehnoloģiju idejas, kam veikta tehniski ekonomiskā priekšizpēte un izstrādāta komercializācijas stratēģija. Tālākai attīstībai un tehnoloģiju pārneses pasākumu īstenošanai atbalstītas piecas no tām.

RTU zinātnieki turpina attīstīt Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadošā pētnieka Andra Šutkas vadībā radītu nulles enerģijas tehnoloģiju farmācijas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai no īpaši noturīga organiska piesārņojuma. Savukārt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izstrādā dabisku termoiepakojuma materiālu no Latvijā plaši pieejama skuju koku zaleņa un tehnoloģiju omega-3 eļļas ieguvei no biodegradējamiem citu nozaru ražošanas atkritumiem, izmantojot mikroorganismus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sastopamie Covid-19 vīrusi ir ieceļojoši no tādām valstīm kā Ķīna, Beļģija, Francija un Lielbritānija, bet Latvijā sastopamā vīrusa ģenētiskajā kodā ir atklātas arī vairākas unikālas mutācijas, kas pagaidām vēl nav ziņotas nekur citur pasaulē, noskaidrojuši Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, pētot Latvijā sastopamo "SARS-CoV-2" vīrusu genomus.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Monta Ustinova skaidro, ka, reaģējot uz Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, centra zinātnieki sadarbībā ar diagnostikas laboratorijām, Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), SIA "Latvia MGI Tech" un vairākām universitātēm Latvijā sāka veikt "SARS-CoV-2" vīrusa genoma izpēti, izmantojot sekvencēšanas tehnoloģijas.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki ir veikuši 35 vīrusa paraugu sekvencēšanu jeb visa ģenētiskā materiāla nolasīšanas analīzi, iegūstot Baltijas valstīs pirmos šāda veida datus. Vīrusa genoma izpētē tiek izmantoti bioloģiskie paraugi, kas ir iepriekš iegūti infekcijas apstiprināšanai diagnostikas laboratorijās - Latvijas Infektoloģijas centrā, "Gulbja laboratorijā" un "Centrālajā laboratorijā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta ar foto - RTU demonstrē unikālu industriālās elektroapgādes sistēmu

Dienas Bizness, 07.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki trešdien, 7. oktobrī, medijus un industrijas pārstāvjus iepazīstināja ar pasaulē unikālu līdzstrāvas elektroapgādes sistēmu, kas ir energoefektīva un ražošanas uzņēmumiem ļaus ietaupīt līdz pat 25 % elektroenerģijas.

Minēto sistēmu RTU izstrādā un aprobē sadarbībā ar Vācijas autoražošanas uzņēmumu Daimler AG izmantošanai Mercedes-Benz automobiļu rūpnīcā.

RTU ir Eiropā pirmā universitāte, kuras īpašumā ir šāds inovatīvs robota prototips. «Šis ir pirmais solis ceļā uz nākotnes rūpnīcu ideju, kad, izmantojot inovatīvus rīkus, metodes un tehnoloģijas, būs iespējams nodrošināt energoefektīvu un ilgtspējīgu robotizētu ražošanu. Jaunā tehnoloģija ļaus izstrādāt labākus energoefektivitātes uzlabošanas tehniskos risinājumus līdzstrāvas elektroapgādes tīklam,» saka RTU Enerģētikas un elektrotehnikas (EEF) fakultātes pētnieks Ansis Avotiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Iepakojums sazobē ar ražotājiem

Kristīne Stepiņa, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma materiālu izplatītāju tirgus Latvijā ir visnotaļ piesātināts, konkurence palielinās, it īpaši videi draudzīgajā segmentā.

Uzņēmumi, kas darbojas iepakošanas materiālu izplatīšanas jomā, paplašina ekoloģisko produktu klāstu, nodrošinot daudzveidīgu iepirkšanās pieredzi. Pēdējā laikā būtiski auguši iepakojuma materiālu pārdošanas apjomi interneta tirdzniecības vietnēs.

Pilns servisa cikls vienuviet

Polipaks grupas uzņēmums SIA Multipack šogad svin 25 gadu jubileju. Tas ir viens no tirgus līderiem iepakojuma materiālu izplatīšanā Latvijā gan pēc apgrozījuma, gan piedāvātā produktu sortimenta, gan tirgus daļas, pauž SIA Multipack direktors Romāns Filatovs. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 20,6 miljoni eiro. Tā produktu portfelī ir vairāk nekā 5000 dažādu preču – iepakojuma materiālu. «Tas, ka SIA Multipack ir tirgus līderis, nav nekāds tukšs sauklis, tuvākā konkurenta apgrozījums ir vismaz četras reizes mazāks,» viņš apgalvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Parakstīts saprašanās memorands jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai

Žanete Hāka, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija un Latvijas Start-up uzņēmumu asociācija Startin.LV parakstījušas Saprašanās memorandu, vienojoties par tālāko sadarbību jaunuzņēmumu vides konkurētspējas paaugstināšanai Latvijā.

Ekonomiskās sistēmas transformācijas apstākļos Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīga loma ir tādu konkurētspējīgu un tehnoloģisku uzņēmumu izveidei un attīstībai, kuri rada un realizē preces vai pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, sniedzot ieguldījumu pētniecības attīstībā, komercializācijā, straujā eksporta pieaugumā un iedzīvotāju labklājības celšanā.

Inovatīvu jaunuzņēmumu attīstība Latvijā ir viena no Ekonomikas ministrijas prioritātēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par start-up jeb strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lai investors sajūt, ka zinātnes projekts smaržo pēc lielas peļņas

Anita Kantāne, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ieguldīja vienu mārciņu, pretī saņēma septiņas," šādu piemēru par ieguldījumu atdevi zinātnē min Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš. Latvijas zinātnes potenciāls ļauj īstenot globālus, inovatīvus, uz biznesu orientētus projektus, un inovatīvu produktu eksports varētu mainīt Latvijas tautsaimniecību, ir pārliecināts akadēmiķis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents uzskata, ka šobrīd ir īstais brīdis plānam par Latvijas zinātnes ideju komercializēšanu un inovatīvu produktu radīšanu, jo drīzumā būs pieejams finansējums no Eiropas Atveseļošanas plāna. Ieguldot daļu no pandēmijas seku pārvarēšanai paredzētā finansējuma zinātnē, Latvijai būtu savs pētniecības, attīstības un inovāciju parks, kura iespējas un atdevi var salīdzināt ar Silīcija ieleju. Latvijas zinātnei tā, iespējams, ir pēdējā iespēja izkļūt no bārenītes lomas un attīstīties kopsolī ar tautsaimniecības vajadzībām, intervijā Dienas Biznesam pauž LZA prezidents. I. Kalviņš amata pienākumus sāka pildīt 1. decembrī, un kopā ar komandu izpētījis, ko nepieciešams darīt, lai ambiciozo plānu īstenotu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā darbību uzsākusi ražotne IZOpearl. Tā ražo jaunu siltumizolācijas materiālu, kas paredzēts gaisa spraugu aizpildīšanai vecās apbūves ēkās.

Ražotni atvēris uzņēmums SIA Thermeko un tās līnijas projektēšana, izgatavošana un uzstādīšana prasījusi astoņus mēnešus.

Uzņēmumam šis ir jau otrais īstenotais projekts. Pirmais – termovates siltinātāja IZOprok ražošana. Tieši šī produkta pielietošanas gaitā tika konstatēts, ka pastāv plašs ēku segments, kurās nepieciešams siltināt šauras spraugas starp sienām, kur IZOprok nav tik efektīvs. Tādēļ arī radusies ideja par siltinātāja ražošanu, kurš ļautu nosiltināt visgrūtāk pieejamās vietas vecajās ēkās.

«IZOpearl izejvielas ir grafīta-polistirola granulas. Speciālā ierīcē ar tvaika palīdzību smalkas granulas «uzpūšas», palielinoties 20-50 reižu. Tālāk uzputotās granulas nonāk milzīgās tvertnēs – lai atdzistu un nostāvētos. Granulām tiek pievienota termovate IZOprok, kas uzlabo IZOpearl siltumizolācijas īpašības salīdzinājumā ar analoģiskiem materiāliem,» stāsta ražotnes tehniskais direktors Jurijs Timofejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) plāno izveidot regulatīvo smilškasti FinTech jeb inovatīviem finanšu pakalpojumiem, tādā veidā, atbalstot inovatīvu un pārdomātu risinājumu ienākšanu tirgū, informē FKTK.

FKTK ieskatā sākotnēji smilškastes testa režīms tiktu piedāvāts inovatīviem maksājumu pakalpojumiem, bet pēc tam, ņemot vērā pieprasījumu, attīstīts arī plašāk citos finanšu pakalpojumu segmentos.

«Vēl neapzinātie pakalpojuma riski un ietekme uz tirgu, ir galvenais priekšnoteikums, kāpēc parasti regulatori visā pasaulē ir piesardzīgi atļauju izsniegšanai inovatīviem pakalpojumiem. Tāpēc aizvien vairāk valstu finanšu uzraugu sāk piedāvāt regulatīvās smilškastes, kas atvieglo inovatīvu ideju īstenošanu, kuras citādāk būtu grūti īstenot,» saka Gunta Razāne, FKTK priekšsēdētāja vietniece.

«Tomēr nevienā no valstīm dalība smilškastē nenozīmē darbību bez licences. FKTK mērķis ir izveidot tādu smilškasti, kas reāli funkcionētu un būtu atspēriena punkts gan jaunuzņēmumu, gan esošo tirgus dalībnieku inovatīvu ideju attīstībai. FKTK ieskatā Latvijā strādājošajiem tirgus dalībniekiem – gan bankām, gan jaunajiem pakalpojumu sniedzējiem - ir visas iespējas attīstīt globālajam tirgum pievilcīgus risinājumus,» bilst G. Razāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA 3D Strong ražotās oglekļa nanocaurulīšu piedevas 3D printeru materiāliem var palielināt to mehānisko izturību pat par 50%.

«Oglekļa nanocaurulītes ir nākotnes tehnoloģija – pēc pieciem līdz desmit gadiem tās izmantos visur. Pagaidām ir problēma tās «izaudzēt» un pielietot dažādās jomās, kombinējot ar citiem ķīmiskiem elementiem. Taču mūsu zinātnieki jau 30 gadu strādā šajā jomā, un viņiem ir liela pieredze «audzēt» oglekļa nanocaurulītes. Viņi zina, kādus ķīmiskos elementus pievienot, lai iegūtu gaidīto efektu,» saka Marija Korabovska, SIA 3D Strong līdzdibinātāja. Idejas autori ir Novosibirskas Valsts Tehniskās universitātes zinātnieki, taču SIA 3D Strong līdzdibinātāja Marina Petričenko uzsver, ka zinātnes pārnese ir notikusi Latvijā. «Ambīcijas mums ir lielas. Gribētu būtu pasaules līderi oglekļa nanocaurulīšu ražošanā industriālajam pielietojumam. Ceru, ka ap mums būs dažādu saistīto produktu ražotnes, kur studenti, zinātnieki un citi uzņēmēji izstrādās jaunas tehnoloģijas,» pauž Marija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Rūpnīcas Ķīnā iepludina atmosfērā ozona slāni noārdošu ķimikāliju

LETA--DPA, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpnīcas Ķīnas ziemeļaustrumos iepludinājušas atmosfērā ievērojamus apjomus ozona slāni noārdošu aizliegtu ķimikāliju, pārkāpjot globālo aizliegumu, noskaidrojuši zinātnieki.

Kopš 2013.gada aizliegtā trihlorfluormetāna (CFC-11) emisija no Ķīnas ziemeļaustrumiem palielinājusies par 7000 tonnu gadā, teikts žurnālā «Nature» publicētajā pētījumā.

CFC-11 atmosfērā stabili samazinājies no 2002.gada līdz 2012.gadam, bet pēc tam šis process palēninājies par 50%, kas lika domāt par jaunu, nereģistrētu CFC-11 avotu, pagājušajā gadā paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) zinātnieki.

Liecības norādīja uz pieaugošu CFC-11 emisiju no Austrumāzijas pēc 2013.gada, taču tagad zinātniekiem izdevies noskaidrot precīzu emisijas avota atrašanās vietu - tas ir reģions ap Šaņdunas un Hebei provincēm.

70.gados zinātnieki pierādīja, pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina rūpnieciskās ķimikālijas hlorfluoroglekļa savienojumi (CFC), kuras izmanto lielākoties ledusskapju un aerosolu ražošanā. Pēc cauruma izveidošanās ozona slānī virs Antarktīdas pasaules valstis 1987.gadā noslēdza Monreālas protokolu, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu ražošanu, pēc kā emisijas apjomi saruka un ozona slāņa caurums sāka samazināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē veidojas «jauns klimata režīms», kuru raksturos līdz šim nepieredzēti karstuma viļņi, secināts šonedēļ žurnālā «Earth’s Future» publicētajā pētījumā.

Pagājušajā vasarā ziemeļu puslodi vienlaicīgi piemeklēja vairāki karstuma viļņi, kuru dēļ dzīvību zaudēja simtiem cilvēku un tūkstošiem tika hospitalizēti. Karstuma dēļ pastiprinājās arī savvaļas ugunsgrēki.

Pētījumā secināts, ka šī karstuma viļņu epidēmija nebūtu sākusies bez cilvēku izraisītām klimata izmaiņām.

Meteorologu prognozes liecina, ka līdzīga situācija var atkārtoties arī šogad, iespējams, signalizējot, ka intensīvi karstuma viļņi kļūst par jauno normu.

Pēdējās dienās apdullinošs karstums skāris vairākas ziemeļu puslodes daļas.

Indijas galvaspilsētā Deli termometra stabiņš pirmdien pakāpās līdz 48 grādiem pēc Celsija, kas ir augstākā Deli jebkad reģistrētā temperatūra jūnijā. Citviet Indijā karstums sasniedzi pat 50 grādus pēc Celsija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnieki paziņojuši, ka pirmo reizi uz planētas ārpus mūsu Saules sistēmas atraduši ūdens tvaikus, turklāt planēta atrodas zonā, kur ir piemērota temperatūra dzīvībai.

Londonas Universitātes koledžas zinātnieki paziņoja, ka planēta atrodas 110 gaismas gadu attālumā un tās atmosfērā atrasti ūdens tvaiki. Planēta atrodas pareizajā attālumā no savas zvaigznes, lai uz tās varētu pastāvēt dzīvība.

Kā norādīja zinātnieki, šī ir līdz šim vienīgā zināmā eksoplanēta, uz kuras ir gan ūdens, gan dzīvībai piemērota temperatūra, padarot to par galveno kandidātu dzīvības pastāvēšanai ārpus Zemes. Tomēr zinātnieki brīdina, ka tā nav vēl viena Zeme.

Planēta ir divreiz lielāka par Zemi, tās masa ir astoņas reizes lielāka, bet tās zvaigzne nelīdzinās mūsu Saulei. Nav zināms, vai ūdens plūst pa tās virsmu.

Kā norādīja pētījuma vadošais autors Angels Ciars, tā varētu palīdzēt noskaidrot, «vai Zeme ir unikāla?»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande atrodas virs iepriekš nezināma kontinenta, kas lielākoties atrodas zem ūdens Klusā okeāna dienvidos, piektdien paziņoja zinātnieki, aicinot šo kontinentu atzīt ar nosaukumu Zēlandija.

Pētnieki paziņojuši, ka Zēlandija ir atsevišķa ģeoloģiska vienība, kura atbilst visiem kontinenta kritērijiem, kam ir pacēlums virs apkārtējās teritorijas, atšķirīga ģeoloģija, noteikta teritorija un garoza, kas ir daudz biezāka nekā okeāna dibenā atrodamā.

Amerikas ģeoloģiskās sabiedrības žurnālā GSA Today publicētā pētījuma autori raksta, ka Zēlandijas teritorija ir pieci miljoni kvadrātkilometru, no kuriem 94% atrodas zem ūdens.

Pētījuma autori skaidro, ka kontinentam ir tikai trīs lieli sauszemes masīvi - Jaunzēlandes Ziemeļsala un Dienvidsala dienvidos un Jaunkaledonija ziemeļos.

Zinātnieki, kas lielākoties pārstāv Jaunzēlandes oficiālo pētniecības organizāciju GNS Science, norāda, ka Zēlandija savulaik ietilpa superkontinentā Gondvānā, bet atdalījās no tā pirms 100 miljoniem gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Biznesa ideja: RTU zinātnieki rada tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādā tehnoloģiju vērtīgās tropu mikroaļģes spirulīnas audzēšanai Latvijā un gatavi paši to pārvērst biznesā, informē RTU.

Biznesa ideja prezentēta pasaulē vadošajā videi draudzīgo biznesa ideju konkursā «ClimateLaunchpad 2018» Skotijā.

Konkursā ar biznesa ideju «SpirulinaNord» pasauli iepazīstināja RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva. Viņa kopā ar kolēģiem ir radījusi inovatīvu tehnoloģiju spirulīnas audzēšanai Latvijas klimatiskajos apstākļos, piedāvājot izejvielu veselīgām maltītēm.

Spirulīna ir augu valsts izcelsmes omega-3, olbaltumvielu un antioksidantu avots. Vērtīgo īpašību dēļ tā tiek dēvēta par superēdienu, piemēram, olbaltumvielu spirulīnā ir 2-3 reizes vairāk nekā gaļā vai pākšaugos. Tradicionāli šo tropu mikroaļģi audzē seklos dīķos Āfrikā, rūpnieciskos mērogos – tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā. Tās audzēšanai vēsā klimatā RTU zinātnieki izveidojuši speciālu reaktoru, kurā notiek visu spirulīnai nepieciešamo audzēšanas parametru stingra kontrole – ar noteiktu ūdens temperatūru, apgaismojumu un barības vielām jeb aļģu «ēdienkarti».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā astoņu mēnešu remontdarbiem Jelgavas pilī atklātas LLU Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centra telpas, kurās ietilpst LLU aula un pils dienvidaustrumu spārna telpu grupa, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Vēsturiski šīs telpas Jelgavas pilī bija Sudraba un Zelta zāles un hercoga guļamistaba, bet pēc remontdarbiem tās pielāgotas zinātnes funkciju veikšanai un starptautiskās sadarbības pētniecībā veicināšanai, stāstījusi augstskolas pārstāve Lana Janmere.

Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrs darbosies kā starpdisciplināru pētījumu ierosmes un pētniecības rezultātu popularizēšanas centrs Latvijā un starptautiskā līmenī. Sagaidāms, ka tā darbība veicinās pastāvošo zinātnisko institūciju atpazīstamību starptautiskajā pētniecības vidē un starptautisko sadarbību.

Aizvadītā gada nogalē Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Bioekonomikas stratēģiju 2030. gadam, kurā noteikts, ka LLU kā vadošajai bioekonomikas augstākās izglītības un pētniecības iestādei Latvijā ir jāīsteno ieguldījumi izglītības kvalitātes un zinātnes kapacitātes attīstībā un jāvairo atpazīstamība un konkurētspēja Eiropas mērogā, jo īpaši Baltijas un Skandināvijas reģionā. Šim nolūkam Bioekonomikas un ilgtspējīgo resursu vadības centrā papildus plānots izveidot arī divas jaunas darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu kokapstrādes uzņēmums SIA "Qinn Design" kā vienu no produktiem ražo izlietnes no masīvkoka.

"Doma par savu uzņēmumu mums radās, kad SIA "Qinn Design" līdzdibinātājs Toms Plažio strādāja pie CNC iekārtas izveides. Viņu vienmēr ļoti interesējusi inženierija un dažādas mākslas formas, arī iekārta tika būvēta ar mērķi uz tās vēlāk radīt lielizmēra dizaina objektus inovatīvās nestandarta formās. Savukārt, es biju tikko pabeigusi bakalaura studijas psiholoģijā, kas raisīja manī interesi par vides nozīmi mūsu dzīvēs. Uzskatu, ka izvēlētās krāsas un tekstūras, dizaina estētika, interjerā ietverti dabai raksturīgi materiāli un formas ietekmē to, kā jūtamies savā dzīves telpā, spēj iedvesmot un ļauj rast mieru pēc ikdienas steigas. Savukārt, kokapstrādes nozare man vienmēr bijusi tuva, jo tajā darbojas mans tētis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Elīza Bartkeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Imantā attīsta pasīvo māju kvartālu

Zane Atlāce - Bistere, 09.01.2018

Projekta attīstītāji Deniss Marmiševs (no kreisās) un Dmitrijs Jegorovs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajā mazdārziņu teritorijā Imantā, Rīgā top karkasmāju kvartāls Sebru Mājas. Pašlaik ir uzbūvētas septiņas mājas, tuvāko gadu laikā šādi plānots apbūvēt vēl pusotru hektāru lielu teritoriju.

Viens no projekta attīstātājiem Deniss Marmiševs stāsta, ka ekomāju celtniecības tehnoloģija aizgūta no Francijas, savukārt kokmateriāli tiek pasūtīti no Somijas. Māju būvniecībā tiek izmantotas līmētas brusas 200mm biezumā un siltumizolācijas pildījumam poliuretāna (PIR) paneļi, kas ir viens no efektīvakajiem siltumizolācijas materiāliem celtniecībā. Māja ir pilnībā hermētiskā, tāpēc gaisa apmaiņu nodrošina vēdināšanas sistēma, kurā iebūvēta siltumapmaiņas iekārta. Tā atdot līdz pat 93% siltuma no gaisa, kas tiek izvadīts no mājas. Veiktie gaisa caurlaidības testi gatava karkasa stadijā ļaujot šos namus uzskatīt par pasīvajām mājām.

Projekta īstenošana aizņēmusi diezgan ilgu laiku – pēc zemes iegādes projekta saskaņošana Rīgas domē ilgusi divus gadus. Toties teritorijas labiekārtošana un māju celtniecība paveikta aptuveni septiņu mēnešu laikā. Ceļš un pilsētas komunikācijas jau nodotas ekspluatācijā, mājas plānots nodot līdz 2018.gada februārim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru