Ražošana

Lauksaimnieki: Tik neprognozējami kā šogad sen nav gājis

Žanete Hāka, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Ja no katras lauksaimniecības nozares nebūtu atkarīgs iedzīvotāju skaits, bērnu skaits skolās un darbavietas lauku reģionos, tad par šī brīža situāciju lauksaimniecībā varētu ironizēt, ka atkal lauksaimniekiem daba traucē strādāt, norāda Zemnieku saeimas pārstāvji.

«Mēs bieži sūdzamies, ka ir vai nu pārlieku sauss vai pārāk līst un sabiedrība to jau uztver ar smaidu. Bet diemžēl tas nav joks. Šogad situācija ir dramatiska. Kas laukos notiek šobrīd,» ar informāciju dalījās biedrības Zemnieku saeima” valdes locekļi ikmēneša valdes sēdē 7.septembrī sacīja lauksaimnieki.

Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi valdes priekšsēdētāja no Ogres novada: «Šogad situācija dārzeņkopībā ir traģiska – pavasarī bija izteikts sausums, vasarā kaitēkļi un nepārtrauktas lietus gāzes. Ražas novākšana ir pamatīgi iekavējusies. Joprojām vācam sīpolus un tikai tad sekos kartupeļi, arī ar nosacījumu, ja nelīs. Laikapstākļu ietekmē, piemēram, bietes ir gan ļoti lielas, gan ļoti mazas, kas neatbilst veikalu standarta izmēram. Tāpat sarežģīti šādus dārzeņus būs pārstrādāt. Uz laukiem veidojas peļķes un dubļi, kā rezultātā vēlās kāpostu šķirnes, stāvot ūdenī, iet bojā. Situāciju vietējiem ražotājiem pasliktina arī šī gada labās ražas Polijā. Jau šobrīd Latvijā ir pieejami poļu kartupeļi par 0,09 eiro kilogramā. Latvijā viena kilograma kartupeļu pašizmaksa nav zemāka par 0,13 eiro . Ja pirms pāris gadiem, kad rēķinājām santīmos, dārzeņiem bija zemas cenas, tad šobrīd tiek uzstādīts zemo cenu rekords,» norāda Edīte Strazdiņa, biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un KS Mūsmāju dārzeņi” valdes priekšsēdētāja no Ogres novada.

Mareks Bērziņš, biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis un z/s Lojas saimnieks no Mazsalacas novada: «Manu saimniecību šogad izglāba tehnika, kas aprīkota ar kāpurķēdēm. Šajā sezonā visā Vidzemes reģionā sāpīgi izjuta kaltēšanas jaudu trūkumu, būtu novākts vairāk un augstākas kvalitātes graudu un rapšu. Problēmas būs ar vasarāju sēklas kvalitāti. Savas saimniecības vajadzībām esam izveidojuši nelielu sēklu rezerves fondu, ko saglabājām no pagājušā gada, kad sēklas kvalitāte bija izcila. Graudu audzētāji šo gadu kaut kā pārdzīvos, taču nozares attīstība noteikti nobremzēsies. Piensaimniekiem klājas krietni sliktāk, tuvākajā apkārtnē jau vairākas saimniecības ir pārtraukušas nodarboties ar piena lopkopību, un daudzi vēl apsver šādu variantu. Arī kaimiņos Igaunijā kāda liela ferma ir pārtraukusi savu darbību, un viss tiek izpārdots.»

Gints Gžibovskis, biedrības Zemnieku saeima biedrs un z/s Lācīši saimnieks no Gulbenes novada: «Šobrīd ražas novākšana ir finiša taisnē, uz laukiem nenovākti palikuši galvenokārt vairs tikai vasaras rapšu lauki, kas daudzviet vēl nav pilnīgi nogatavojušies. Ražība šogad graudaugiem ir ļoti pieticīga, piemēram, vasaras kviešiem no 2,5 līdz 3,5 tonnām no hektāra. Tiem lauksaimniekiem, kam nav sava kalte, darbi ir iekavējušies. Esam uzsākuši ziemāju sēju. Ziemas rapši ir apsēti, bet nepiemēroto laikapstākļu dēļ, mazākos apjomos, kā bija iecerēts. Mūsu pusē ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvas sēklas materiāla. Liela daļa sēklai paredzēto sējumu tika sabojāti spēcīgajās lietavās, tādēļ sēklas materiālam ir zemāka dīgtspēja, kā ierasts. Runājot par piena lopkopību, pamazām pieaug piena iepirkuma cenas, jo Polijā ir pieprasījums pēc svaigpiena. Mūsu pusē piena iepirkuma cena dažviet sasniedz jau 0,24 euro par kilogramu. Kopumā lauksaimniekiem noskaņojums nav optimistisks, jo ražas šogad novāktas krietni mazākas, nekā ieguldīts un cerēts.»

Arnis Burmistris, biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis un z/s V Vilciņi-1 saimnieks no Jelgavas novada: «Jelgavas pusē graudaugus sāka kult laicīgi, un līdz lielajām lietavām puse jau bija novākta. Tās saimniecības, kas laicīgi nenokūla, vēlāk varēja nokult tikai lopbarības kvalitātes graudaugus. Lauksaimnieki šobrīd vēl apstrādā augsni un sēj ziemāju kultūras. Rapsim un graudaugiem bija labas ražas, kā rezultātā naudas trūkumu vēl nejūt. Tomēr graudu cena šogad ir ļoti zema, kam papildus nāk lielās kaltēšanas izmaksas. Tādēļ pavasarī sējumu kopšanas darbiem un pārējiem ražošanas nodrošināšanas maksājumiem naudas līdzekļi varētu trūkt. Zemniekiem šobrīd ir svarīgi izvērtēt izmaksu pozīcijas un laikus meklēt apgrozāmos līdzekļus.»

Juris Cīrulis, biedrības „Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietnieks un z/s „Mežacīruļi” saimnieks no Jelgavas novada: «Lai samazinātu piena pašizmaksu, savā saimniecībā esam pārtraukuši govīm pirkt dažas barības piedevas, kuras ir ļoti dārgas. Rezultātā ir samazinājies izslaukums, bet pie šīm zemajām piena iepirkuma cenām tas attaisnojas. Uzskatu, ka ir vesela virkne ar barības piedevām, kuras ir jāizvērtē – pirkt vai nepirkt, jo cenas šiem produktiem nav samazinājušās, un uzcenojums ir iespaidīgs. Neskatoties uz piena iepirkuma cenas atšķirību Latvijā un Vācijā, dažiem barības piedevu produktiem cenas ir identiskas. Un tad ir retorisks jautājums: kāpēc šāda situācija izveidojusies? Joprojām, aicinu katru saimnieku rūpīgi izvērtēt situāciju savā saimniecībā un neiekrist uz vilinošiem piedāvājumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka nosacījumi, kas nāk līdzi paredzētajiem maksājumiem, liedz Latvijas lauksaimniekiem tiekties uz Eiropas vidējo līmeni. "Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro uz hektāra," sacīja Lazdiņš.

Viņš minēja, ka šajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimnieki saņem 130-140 eiro par hektāru, bet nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumu apmērs uz hektāru varētu samazināties par 20-25%. "100-105 eiro ir maksimums, ko lauksaimnieki saņems," pauda Lazdiņš.

"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šobrīd lauksaimniekiem vienoto platībmaksājumu un zaļināšanas prasību izpilde nerada sarežģījumus, bet nākamajā plānošanas periodā šīs abas komponentes katram lauksaimniekam būs obligātas, kā arī par tām papildus maksājumi vairs nepienāksies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Polijas lauksaimnieki sākuši protestus pie robežas ar Lietuvu; satiksmes sastrēgumu nav

LETA/BNS, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā.

Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai.

Lauksaimnieki ar aptuveni 1500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā, paziņoja policija.

Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestē pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un pakāpeniski atcelt dīzeļdegvielas subsīdijas vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki pirmdien bloķēja divus lielus robežšķērsošanas punktus ar Vāciju, protestējot pret lauksaimniecības produkcijas importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), un pret bloka tā dēvētā zaļā kursa ierobežojumiem.

Poļu lauksaimnieki bloķējuši robežkontroles punktus arī ar Ukrainu, sūdzoties, ka imports no kara novārdzinātās kaimiņvalsts kaitē viņu ieņēmumiem. Tagad protesti turpinās arī uz Polijas rietumu robežas.

Pirmdien blokāde sākta Svecko un Gubinekas robežšķērsošanas punktos. Vietējās policijas preses pārstāvis Marcins Maludijs informēja, ka lauksaimnieku protesta akcija turpināsies līdz trešdienas vakaram.

Lauksaimnieki uz autoceļa A2 ir novietojuši traktorus, bloķējot satiksmi abos virzienos.

Pagājušajā mēnesī Polijas lauksaimnieki Slubicē īslaicīgi bloķēja autoceļu uz Vāciju. Pašlaik šis autoceļš ir atvērts, tomēr tur veidojas sastrēgumi, autovadītājiem meklējot alternatīvus maršrutus bloķētajām robežšķērsošanas vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Polijas lauksaimnieki protesta akcijas laikā plāno pārbaudīt kravas automašīnas uz Lietuvas robežas

LETA/BNS, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki, kas piektdien plāno sākt nedēļu ilgu robežas ar Lietuvu daļēju bloķēšanu, pārbaudīs, kādas preces kravas automašīnās tiek vestas pār robežu, pirmdien paziņoja protesta akcijas organizators Karols Pečinskis.

"Protesta akcijai jāsākas 1.martā plkst.10," viņš sacīja Lietuvas sabiedriskajai raidorganizācijai, piebilstot, ka tā nebūs pilnīga blokāde, bet lauksaimnieki kopā ar Polijas varasiestāžu pārstāvjiem "vēlēsies pārbaudīt, kas tiek vests kravas automašīnas, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļiem, kuros varētu vest lauksaimniecības produkciju". "Protams, tas neattiecas uz privātiem transportlīdzekļiem," uzsvēra Polijas lauksaimnieku pārstāvis.

Viņš paskaidroja, ka protesta akcijas mērķis ir palielināt spiedienu uz Polijas valdību saistībā ar "iespējams ne pilnīgi legāliem lauksaimniecības produktu pārvadājumiem starp Poliju un Lietuvu". "Es lūdzu būt saprotošiem, jo mēs tikai vēlamies pievērst uzmanību," piebilda Pečinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā simtiem lauksaimnieku otrdien ar traktoriem sapulcējušies uz protestiem pret normām, cenu kariem un globāliem tirdzniecības līgumiem, kas zemnieku skatījumā traucē viņiem gūt peļņu un ir vainojami pašnāvību skaita pieaugumā lauksaimniecības sektorā.

Lemānā, Francijas rietumos, lauksaimnieki izgāza sienu un uzraka rotācijas apli pie reģionālās valdības ēkas. Lemānā protesti sākās jau aizvadītajā naktī.

Tie ir otrie masu protesti šomēnes. 8.oktobrī 10 000 zemnieku Francijā bloķēja ceļus.

«Mēs pieprasām beigt (..) padarīt mūsu darbu arvien sarežģītāku un sarežģītāku, pārtraukt bāzt sprunguļus mūsu riteņos un vainot mūs par visu,» norādīja Jauno lauksaimnieku asociācijas prezidente Gāra departamentā Delfīna Fernandesa. "Katru dienu lauksaimnieki atņem sev dzīvību, un izskatās, ka Emanuela Makrona valdība nezina par problēmu,» viņa piebilda.

Francijas veselības aizsardzības dienesti jūlijā apstiprināja, ka 2015.gadā pašnāvību izdarījuši 605 lauksaimnieki. Par pēdējiem gadiem šādi dati pagaidām nav pieejami. Laikā no 2007.gada līdz 2011.gadam pašnāvību izdarīja vidēji 150 lauksaimnieki gadā. Pēdējās nedēļas mediji pievērsuši uzmanību šai problēmai, lielā mērā pateicoties popularitāti ieguvušajai filmai «Au Nom de la Terre», kurā atspoguļots patiess stāsts par lauksaimnieku, kuru līdz pašnāvībai noveda arvien pieaugošās prasības viņa darbības sektorā. Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nīderlandē simtiem protestējošu lauksaimnieku bloķē automaģistrāles

LETA--AFP, 06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Simtiem lauksaimnieku pirmdienas vakarā rīkoja protestus dažādos Nīderlandes rajonos, bloķējot automaģistrāles un kurinot ugunskurus, vēstīja policija un mediji.

Šie protesti bija daļa no demonstrāciju viļņa Eiropā, kurās lauksaimnieki pieprasa zemākas degvielas nodevas, labākas lauksaimniecības produktu cenas un Eiropas Savienības (ES) vides noteikumu mīkstināšanu.

Lauksaimnieki: Ja nesagaidīsim atbalstu no premjeres, pēc nedēļas būsim Rīgā 

Lai protesti apstātos Latvijas reģionos un pēc nedēļas neturpinātos to II posms...

"Ir iekurti ugunskuri un šautas petardes, un lauksaimniecības mašīnas brauc pa automaģistrāli," sociālo mediju platformā "X" rakstīja policija Gelderlandes provincē.

Policija piebilda, ka "ir īstenota rīcība", bet nepaskaidroja, vai ir veiktas aizturēšanas.

Nīderlandes un Beļģijas lauksaimnieki ir protestējuši kopš pagājušās nedēļas, pievienojoties lauksaimnieku protestu kustībai, kas janvārī sākās Francijā un pēc tam izplatījās uz Vāciju, Poliju, Rumāniju un Grieķiju.

Lauksaimnieki pauž sašutumu par pārmērīgi ierobežojošiem noteikumiem lauksaimniecībai un citām netaisnībām.

ES mēģina atbildēt uz lauksaimnieku bažām pirms šogad paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Eiropas Komisija ceturtdien solīja veikt pasākumus, lai aizsargātu ES lauksaimnieku "leģitīmās intereses" tirdzniecības sarunās, tostarp "nodrošinot vienlīdzīgu spēles laukumu standartu ziņā, kad mums ir tirdzniecības vienošanās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvā 23 reizes pazemina akcīzes nodokli sašķidrinātajai naftas gāzei

LETA--BNS, 15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Seims ceturtdien nolēma, ka no marta akcīzes nodoklis sašķidrinātajai naftas gāzei tiks samazināts vairāk nekā 23 reizes - no 304 eiro līdz 13 eiro par tonnu.

Samazināt akcīzes nodokli sašķidrinātajai naftas gāzei nesenajās protesta akcijās pieprasīja lauksaimnieki.

Valdība bija ierosinājusi noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā.

Tajā pašā balsojumā tika atcelti ierobežojumi lauksaimniekiem izmantot marķēto dīzeļdegvielu.

108 deputāti balsoja par, neviens nebija pret, bet pieci deputāti atturējās.

Seima Lauku lietu komitejas deputāts Ķēstutis Mažeika sacīja, ka akcīzes nodokļa samazinājums sašķidrinātajai naftas gāzei visvairāk skars iedzīvotājus, nevis lauksaimniekus.

"Šodienas lēmums skar nevis lauksaimniekus, bet drīzāk iedzīvotājus, īpaši tajās teritorijās, kur izmanto gāzi, jo pēdējā laikā cilvēki aktīvi brauc ar baloniem gan uz Latviju, gan uz Poliju, pērk tur, un tas ir jūtams. Šie cilvēki visvairāk izjutīs ietekmi, savukārt lauksaimnieki izmaiņas, visticamāk, izjutīs tikai vasarā," pēc balsojuma Seimā žurnālistiem sacīja Mažeika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Aug neapmierinātība ar valsts vilcināšanos elektroenerģijas problēmjautājuma risināšanā

Biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, 22.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lauksaimnieki saņēma neadekvāti augstos elektroenerģijas rēķinus, ir pagājuši gandrīz divi mēneši. Šajā laikā ir notikušas neskaitāmas tikšanās un diskusijas, tomēr joprojām nav pieņemts lēmums par problēmas risinājumu. Lauksaimnieki ir neizpratnē par lēmumpieņēmēju neizlēmību tautsaimniecībai tik būtiskā jautājumā.

Teju divu mēnešu laikā vairākkārtīgi esam diskutējuši gan ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, gan tikušies ar nozares speciālistiem, lai kopīgi meklētu atbilstošākos risinājumus. Tāpat esam nosūtījuši vēstules ar priekšlikumiem, kas būtu optimāli un pieņemami elektroenerģijas patērētajiem ar izteiktu sezonalitāti. Diemžēl pieņemams risinājums nav rasts un Ekonomikas ministrijas un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izstrādātais priekšlikums ir formāls un problēmu nerisinās.

Elektroenerģijas jaudu problēma ir jārisina pēc būtības, nevis jāveic «kosmētiskais remonts». Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ekonomikas ministrijas piedāvājums problēmu risinātu tikai nelielai daļai lauksaimnieku, kas mums noteikti nav pieņemami. Pēc aptuveni divām nedēļām lauksaimnieki saņems jau trešo nesamērīgi lielo rēķinu par elektroenerģiju un tā turpinās maksāt par ierēdņu nekvalitatīvi paveikto darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki uz jaunas ēras sākuma sliekšņa

Māris Ķirsons, 05.05.2021

Tiešsaistes konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem atbrīvoties no šīfera, trešdien lauksaimnieku tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem pauda lauksaimnieki.

Lauksaimnieki uzsvēra, ka šīferi pašvaldībās varēja nodot līdz 1.oktobrim, bet lauksaimniekiem termiņš bija neizdevīgs, jo tobrīd vēl aktīvi notika sējas darbi.

Lauku atbalsts dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš solīja jautājumu atkārtoti aktualizēt pašvaldībās, lai šīfera nodošanas termiņu pagarinātu.

Vienlaikus lauksaimnieki uzsvēra, ka šīfera nodošana izmaksā 400 eiro par tonnu, tādējādi divas kravas izmaksā 8000 eiro, taču lielākajai daļai lauksaimnieku brīvu līdzekļu šīfera utilizācijai nav.

Pēc lauksaimnieku paustā, ņemot vērā, ka šīferis ir bīstams materiāls, tā savākšanu būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka trešdien Tērvetes kultūras namā ar ZM pārstāvjiem tiekas šogad 7.augusta vētrā cietušie lauksaimnieki, lai meklētu risinājumus vētrā cietušo lauksaimnieku atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas lauksaimnieki piektdien ar traktoriem sabraukuši Parīzes centrā, palielinot spiedienu uz valsts prezidentu Emanuelu Makronu, kurš solījis ar viņu pārstāvjiem tikties lauksaimniecības izstādes laikā.

Lauksaimnieku arodbiedrības vēlas līdz izstādes atklāšanai sestdien saņemt rakstiskas garantijas, ka viņu sūdzības par produktu cenām un birokrātiju tiks risinātas. Pretējā gadījumā lauksaimnieki turpinās protestus.

Lauksaimnieki ir neapmierināti ar apgrūtinošajiem vides aizsardzības noteikumiem, lētu importu no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un zemajiem ienākumiem.

Francijas premjerministrs Gabriels Atāls trešdien izklāstīja galvenos pasākumus, kas iekļauti topošajā lauksaimniecības likumā. Taču tas nespēja nomierināt lauksaimniekus, un tagad visi skatieni ir pievērsti Makronam, kurš sestdien, kā ierasts prezidentiem, apmeklēs lauksaimniecības izstādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu par ieteikumiem dalībvalstīm attiecībā uz to kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskajiem plāniem, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ieteikumi virza Latviju uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kura pārtaps par dabas rezervātu, kur lauksaimniecība būs neizdevīga un konkurētnespējīga.

Neskatoties uz Latvijas aktīvu iesaisti un priekšlikumu un viedokļu sniegšanu, dokuments ir sagatavots ļoti vispārīgi, neiedziļinoties konkrētās valsts situācijā, kā rezultātā ieteiktās rekomendācijas ir neizprotamas un diskriminējošas dalībvalstu vidū, norāda LOSP.

Eiropas Komisija kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, kā bioloģiskā daudzveidība, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. LOSP piekrīt, ka ES dalībvalstīm ir jārūpējas par vidi, bet tai ir jābūt solidārai. Ir būtiski piebilst, ka Latvija visos rādītājos ir viena no zaļākajām valstīm ES. Tāpēc uzskatām, ka nevar prasīt Latvijas zemniekiem piemērot tādus pašus nosacījumus vides kvalitātes uzlabošanai, kā valstij, kur rādītāji ir būtiski augstāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts lauksaimniecības tehnikas iegādei, zemnieki vairāk pērk lietotu tehniku

Pēdējos gados pieaugusi gan jaunu, gan lietotu lauksaimniecības tehnikas vienību iegāde, taču daudz biežāk lauksaimnieki tomēr iegādājas izmantoto. 2016. gadā lauksaimnieki iegādājušies divas reizes vairāk lietotas tehnikas vienību nekā jaunu. Šogad līdz 7. novembrim valstī nopirkti 240 lietoti graudaugu novākšanas kombaini un tikai 109 jauni, kā arī 1088 lietoti traktori, bet tikai 588 jauni.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta pasākumu ietvaros 2014.–2020. gadam jau 1636 lauksaimnieki tikuši pie gandrīz četriem tūkst. tehnikas vienību par kopējo summu, kas pārsniedz 137 miljonus eiro, 53% ir ES fondu līdzfinansējums. Pieprasījums pēc lauksaimniecības tehnikas ir nemainīgi liels, projekti tiek iesniegti daudz vairāk, nekā ir iespējams tiem piesaistīt ES finansējumu, saka LAD Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis. Viņš prognozē, ka Lauku attīstības programmas projektu ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam lauksaimnieki tiks kopumā pie 10 tūkst. tehnikas vienību. Šajā plānošanas periodā jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības sākšanai ir iespēja iegādāties arī lietotu tehniku, to izmantojuši jau 107 uzņēmēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas lauksaimnieki svētdien bloķēja galveno autoceļu uz Vāciju, šādi protestējot pret Eiropas Savienības (ES) noteikumiem un nodokļiem.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau vairākas nedēļas protestē pret, viņuprāt, pārmērīgi ierobežojošiem vides aizsardzības noteikumiem, konkurenci, ko rada lēts imports no valstīm ārpus Eiropas Savienības, un zemiem ienākumiem.

Svētdien Polijas lauksaimnieki bloķēja autoceļu A2 netālu no Slubices, kas atrodas uz robežas ar Vāciju.

"Blokāde sākās plkst.13. Abas A2 šosejas puses ir apstādinātas," aģentūrai AFP sacīja vietējās policijas pārstāve Eva Murmilo.

Sākotnēji lauksaimnieki bija plānojuši 25 dienu blokādi, bet pēc sarunām ar vietējiem pārstāvjiem, uzņēmumiem un pārvadātājiem to samazināja.

Viņi ir nolēmuši "atbloķēt ceļu, iespējams, rīt", pirmdien, sacīja viens no poļu lauksaimnieku organizatoriem Darjušs Vrobels.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Saeima paklanās ES līdz pat zemei

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 24.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirsimies no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs»

Kā pret sienu. Apbruņojušies ar ierosinājumiem, kas kopēti no citu Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālās likumdošanas, lauksaimnieki centušies Saeimai iegalvot, kā sev par labu grozīt likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos. Zemnieku pūliņi gan necik nav spējuši pārvarēt sēra slāni likumdevēja ausīs. Atšķirībā no tādām valstīm kā Dānija, Austrija vai Francija, kas mācējušas izdarīt tā, lai «pašu lauksaimnieki paēduši un Eiropas Savienības ego dzīvs», mūsu valstsvīri nevēlas tanti Eiropu raustīt aiz ūsām.

Neskatoties uz to, ka Eiropas normatīvi nepieļauj ārvalstu pircēju diskriminēšanu, dalībvalstis tomēr ir spējušas izsist tajos robus, kurus aizbāzušas ar saviem nacionālajiem noteikumiem un ierobežojumiem, kas sargā nacionālo resursu – zemi. Līdz ar to Latvijas investoram iegādāties zemi Francijā vai Igaunijā būs grūtāk, nekā ārzemniekam nopirkt zemes vai meža strēli Latvijā. Vai tas nav patoloģisks precedents?

Komentāri

Pievienot komentāru