Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Ieva Litiņa, LLKC Bauskas biroja augkopības konsultante: “Zemgalē šis nav bijis labākais gads ziemas rapsim, jo vidējā raža ir zem un ap 3 t/ha. Galvenais iemesls – stublāju un sēklu smecernieku, kā arī pāksteņu pangodiņu bojājumi. Liela amplitūda kviešu ražai – no 4,5 t/ha līdz pat 8 t/ha.”

Ja Zemgalē ražas novākšana teju pabeigta, tad Vidzemē vēl kuļami vasarāji – auzas, rapsis, lauka pupas un griķi. Madonas apkaimē šo varot dēvēt par auzu gadu, jo pat bioloģiskajās saimniecībās to raža bijusi līdz pat 6 t/ha. “Šogad problēmas sagādāja veldrē sagūlušo zirņu kulšana. Tajās saimniecībās, kur pieticīgāk lietoja mēslošanas līdzekļus, arī ražas bija pieticīgākas. Tomēr pat saimniecībās, kur ziemājus mēsloja atbilstoši nepieciešamībai un viss liecināja, ka varētu nokult 8–9 t/ha, nokūla vien 6–7t/ha,” skaidro LLKC Madonas biroja augkopības konsultante Anita Brosova.

Iepriecinoša šogad ir vasarāju raža, ar kuriem kopumā valstī apsēti 264,5 tūkst./ha. Ja pērn, piemēram, vasaras kviešu ražība bija 2,72 t/ha (kopraža – 307,8 tūkst./t), tad šogad tās bijušas 4,30 t/ha, kopražu palielinot līdz 381,5 tūkst./t.

Latgalē dažviet jau svin apkūlības un gatavojas ziemāju sējai, bet vēl ir vācami vasarāji. “Šobrīd radušās grūtības ar graudu realizāciju – ir uzņēmumi, kas uz kādu brīdi vairs ražu nepieņem vai pieņem ik pārdienās. Bija grūtības ar rudzu realizāciju, jo tiem bija melnie graudi, kurus grūti attīrīt, līdz ar to kravas tika atgrieztas atpakaļ. Tomēr kopumā ražas mūspusē vērtējamas kā labas,” uzskata LLKC Rēzeknes biroja augkopības konsultante Anita Dzene.

Neraugoties uz bažām par kartupeļu ražu, tā šogad bijusi lielākā nekā pērn – 23 t/ha (2021. gadā – 20,2 t/ha), tādējādi kopraža šogad ir 171 tūkst./t pretstatā 141,5 tūkst./t aizvadītajā gadā.

Salīdizinoši veiksmīgā sezona lauksaimniekiem tomēr rada bažas par nākamajā sezonā audzējamo kultūraugu pašizmaksas palielināšanos. Valda arī neziņa, par kādu cenu 2023.gadā varēs ražu realizēt. “Saimnieki pat īsti nesaprot, ko un kā rēķināt, jo pašlaik ir pārāk daudz nezināmo. Tomēr sēja notiek un laukus apsēs jebkurā gadījumā,” uzsver Oskars Balodis.

Uzziņai. Kultūraugu ražas prognozēšanu LLKC Augkopības nodaļas speciālisti veic, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība”.

Kultūraugu ražības prognozes tiek veiktas desmit galvenajiem Latvijā audzētajiem kultūraugiem: ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, rudziem, tritikālei, vasaras miežiem, auzām, griķiem, vasaras rapsim, ziemas rapsim un kartupeļiem. Prognozes tiek veiktas trīs reizes: divas reizes tiek apsekoti kultūraugi uz lauka, bet trešo reizi pēc kultūraugu novākšanas tiek veikta aptauja par iegūto ražību. Ziemājiem prognozes tiek veiktas maijā, jūlijā un augustā, vasarājiem jūnijā, augustā un septembrī, kartupeļiem jūlijā, augustā un oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šopavasar koksnes stādu tirgū ir priedes stādu deficīts, jo strauji audzis pieprasījums, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centra apkopotā informācija.

Bērza stādus pagaidām kokaudzētavas vairumā nepiedāvā, jo nezināmu iemeslu dēļ lielas platības bērza stādu ir gājušas bojā. Pieprasījums pēc bērza stādiem ir lielāks, nekā audzētāji spēj nodrošināt.

Savukārt egļu stādi ir pieejami vairākās kokaudzētavās.

LLKC apkopotā informācija liecina, ka Latvijā meža koku stādus piedāvā 32 kokaudzētavas, no kurām desmit ir AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokaudzētavas, bet pārējās - privātas.

Tostarp Vidzemē koku stādus iespējams iegādāties 13 kokaudzētavās, Latgalē un arī Kurzemē - astoņās kokaudzētavās, bet Zemgalē - divās.

LLKC arī norāda, ka šogad LVM kokaudzētavās mainīta stādu pārdošanas un pasūtīšanas kārtība. Pieteikšanās stādu iegādei organizēta centralizēti. Savukārt privātās meža kokaudzētavās katrā ir sava kārtība, kā iegādāties un pasūtīt stādus.

Komentāri

Pievienot komentāru