Egils Jurševics

Foto: Paula Čurkste/LETA

Lētākās zāles nav sliktākas par dārgajām 

Ģenēriskās zāles ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā mazināt zāļu cenas un padarīt tās pieejamākas pacientiem

Rūta Kesnere, 2019. gada 28. janvāris plkst. 9:27

To intervijā DB uzsver Egils Jurševics, AS Grindeks valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:


Veselības ministrija norāda, ka pacienti par kompensējamām zālēm gadā pārmaksā 25 miljonus eiro, jo savā zāļu grupā neizvēlas lētāko medikamentu ar vislielāko valsts līdzfinansējumu, kas var būt pat 100% apmērā. Nereti pacienti un ārsti vairāk uzticas dārgākajām oriģinālzālēm, nevis tā sauktajiem patentbrīvajiem medikamentiem jeb ģenēriķiem. Kā jūs komentētu šo situāciju?

Kopējais zāļu budžets 2017. gadā bija 396 miljoni eiro, tā ka 25 miljonu eiro pārmaksa it kā nav tik liela summa. Pacientiem, protams, ir izvēle, kādus medikamentus izvēlēties, tajā pašā laikā, manuprāt, cilvēkiem ir pārāk maz zināšanu par to, kas ir ģenēriskās zāles. Nereti tās tiek jauktas ar uztura bagātinātājiem vai tiek uzskatītas par kaut ko ne īpaši kvalitatīvu. Valsts, protams, ir ieinteresēta, lai cilvēki iegādātos lētākos medikamentus, tādējādi par tiem nepārmaksājot un uzlabojot pieejamību kompensācijas sistēmā.

Tomēr daudzi cilvēki bažījās, vai ģenēriskās zāles nav pakāpi zemākas par oriģinālpreparātiem, vai tām nav vairāk blakņu? Ir sajūta, ka ģenēriķus uztver, kā, piemēram, Luija Vitona oriģinālās rokassomiņas viltojumus, kādi par zemu cenu dabūjami tirgū. Cik lielā mērā mēs varam teikt, ka ģenēriķi ir tikpat efektīvi kā oriģinālās zāles, īpaši blakņu ziņā?

Visā Eiropā un arī Latvijā darbojas farmakovigilances sistēma, kas uzliek par pienākumu jebkuram veselības aprūpes sistēmas dalībniekam ziņot par zāļu blaknēm, kuras to aprakstā nav norādījis ražotājs. Visi ziņojumi nonāk gan Latvijas, gan Eiropas Zāļu aģentūrā, un tiek pieņemts lēmums – konstatētās blaknes norādīt zāļu aprakstā vai ierobežot zāļu lietošanas indikācijas, vai pat zāles izņemt no apgrozības. Taču es neesmu dzirdējis par daudziem gadījumiem, kad blakņu dēļ no apgrozības būtu tikušas izņemtas ģenēriskās zāles. Tādi gadījumi, protams, var būt. Tomēr tādi ir arī attiecībā uz oriģinālproduktiem. Blaknes, par kurām satraucas pacienti, var būt arī oriģinālajam preparātam, un atradīsies cilvēki, kuriem, ēdot zemenes, arī būs radušies kādi sarežģījumi.

Tomēr – vai varam apgalvot, ka konkrētajā zāļu grupā ģenēriķi ir tikpat labi kā oriģinālpreparāti?

Jā. Tie satur to pašu aktīvo vielu, ko oriģinālzāles, ir pārbaudīti bioekvivalences pētījumos un tiek ražoti saskaņā ar labas ražošanas prakses standartiem. Tā ka ģenēriskās zāles ir tikpat drošas un efektīvas.

Tad uz kā rēķina ģenēriķi var būt būtiski lētāki par oriģinālzālēm?

Pilnīgi jaunu zāļu radīšanas izmaksas no idejas līdz aptiekas plauktam tuvojas jau diviem miljardiem ASV dolāru. Lielākā daļa izmaksu aiziet klīniskajos pētījumos, kas ir ļoti dārgi. Turklāt ne tuvu visas idejas tiek realizētas un pārtop par zālēm, ko redzam aptieku plauktos. Ģenēriskajām zālēm ir nepieciešams mazāk klīnisko pētījumu, jo aktīvā viela jau ir pārbaudīta pētījumos, kas tapuši oriģinālzāļu radīšanas procesā. Ģenēriskām zālēm nepieciešami bioekvivalences pētījumi, jo aktīvā viela jau ir izstrādāta un citi zāļu darbības un drošības pētījumi jau ir veikti. Tāpēc ģenēriķi ir lētāki. Par pacientu drošību tiek domāts nemitīgi. Tūlīt stāsies spēkā tā sauktā pretviltojumu direktīva, kas paredz virkni pasākumu, lai ievērojami apgrūtinātu viltojumu iepludināšanu legālajā zāļu apritē. Par aizsardzību pret viltojumiem pašlaik domā vairums pasaules valstu. Pie līdzīgas sistēmas ieviešanas pašlaik strādā arī Krievija. Mūsu uzņēmums ir ieguldījis vairākus miljonus eiro, lai šīs prasības varētu izpildīt.


Visu interviju Lētākās zāles nav sliktākas par dārgajām lasiet 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2019. gada 15. februāris plkst. 7:29

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

2019. gada 25. janvāris plkst. 7:42

Identisku pārtikas produktu cena dažādās tirdzniecības vietās atšķiras, turklāt dažām precēm...

2019. gada 23. janvāris plkst. 17:50

Alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja «Amber Beverage Group» grupā ietilpstošais mazumtirgotājs...

2019. gada 23. janvāris plkst. 8:30

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču veikala «IKEA», kas Latvijā darbību sāka 2018.gada...

2019. gada 22. janvāris plkst. 11:46

1A interneta veikala uzņēmumu grupas Baltijas kopējais pārdošanas apjoms 2018.gada laikā sasniedzis...

2019. gada 18. janvāris plkst. 11:28

Vācijas alusdarītavas šogad sāks uz etiķetēm norādīt informāciju par patērēto kaloriju daudzumu,...

2019. gada 16. janvāris plkst. 14:29

Pašlaik tiek pārstrādāta dokumentācija lielveikala «Lidl» būvniecības RAF mikrorajonā Jelgavā,...

2019. gada 16. janvāris plkst. 6:56

Šogad pirmajā pusgadā Latvijā plānots atvērt pirmo Vācijas apģērbu un apavu zīmola...

2019. gada 15. janvāris plkst. 13:21

Jēkabpilī, Ledus ielā 5, sākta lielveikala «Lidl» būvniecība....

2019. gada 14. janvāris plkst. 14:19

«Maxima» veikalā, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, novērsti...