Lētākās zāles nav sliktākas par dārgajām 

Ģenēriskās zāles ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā mazināt zāļu cenas un padarīt tās pieejamākas pacientiem

Rūta Kesnere, 28.1.2019

Egils Jurševics

Foto: Paula Čurkste/LETA

To intervijā DB uzsver Egils Jurševics, AS Grindeks valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Veselības ministrija norāda, ka pacienti par kompensējamām zālēm gadā pārmaksā 25 miljonus eiro, jo savā zāļu grupā neizvēlas lētāko medikamentu ar vislielāko valsts līdzfinansējumu, kas var būt pat 100% apmērā. Nereti pacienti un ārsti vairāk uzticas dārgākajām oriģinālzālēm, nevis tā sauktajiem patentbrīvajiem medikamentiem jeb ģenēriķiem. Kā jūs komentētu šo situāciju?

Kopējais zāļu budžets 2017. gadā bija 396 miljoni eiro, tā ka 25 miljonu eiro pārmaksa it kā nav tik liela summa. Pacientiem, protams, ir izvēle, kādus medikamentus izvēlēties, tajā pašā laikā, manuprāt, cilvēkiem ir pārāk maz zināšanu par to, kas ir ģenēriskās zāles. Nereti tās tiek jauktas ar uztura bagātinātājiem vai tiek uzskatītas par kaut ko ne īpaši kvalitatīvu. Valsts, protams, ir ieinteresēta, lai cilvēki iegādātos lētākos medikamentus, tādējādi par tiem nepārmaksājot un uzlabojot pieejamību kompensācijas sistēmā.

Tomēr daudzi cilvēki bažījās, vai ģenēriskās zāles nav pakāpi zemākas par oriģinālpreparātiem, vai tām nav vairāk blakņu? Ir sajūta, ka ģenēriķus uztver, kā, piemēram, Luija Vitona oriģinālās rokassomiņas viltojumus, kādi par zemu cenu dabūjami tirgū. Cik lielā mērā mēs varam teikt, ka ģenēriķi ir tikpat efektīvi kā oriģinālās zāles, īpaši blakņu ziņā?

Visā Eiropā un arī Latvijā darbojas farmakovigilances sistēma, kas uzliek par pienākumu jebkuram veselības aprūpes sistēmas dalībniekam ziņot par zāļu blaknēm, kuras to aprakstā nav norādījis ražotājs. Visi ziņojumi nonāk gan Latvijas, gan Eiropas Zāļu aģentūrā, un tiek pieņemts lēmums – konstatētās blaknes norādīt zāļu aprakstā vai ierobežot zāļu lietošanas indikācijas, vai pat zāles izņemt no apgrozības. Taču es neesmu dzirdējis par daudziem gadījumiem, kad blakņu dēļ no apgrozības būtu tikušas izņemtas ģenēriskās zāles. Tādi gadījumi, protams, var būt. Tomēr tādi ir arī attiecībā uz oriģinālproduktiem. Blaknes, par kurām satraucas pacienti, var būt arī oriģinālajam preparātam, un atradīsies cilvēki, kuriem, ēdot zemenes, arī būs radušies kādi sarežģījumi.

Tomēr – vai varam apgalvot, ka konkrētajā zāļu grupā ģenēriķi ir tikpat labi kā oriģinālpreparāti?

Jā. Tie satur to pašu aktīvo vielu, ko oriģinālzāles, ir pārbaudīti bioekvivalences pētījumos un tiek ražoti saskaņā ar labas ražošanas prakses standartiem. Tā ka ģenēriskās zāles ir tikpat drošas un efektīvas.

Tad uz kā rēķina ģenēriķi var būt būtiski lētāki par oriģinālzālēm?

Pilnīgi jaunu zāļu radīšanas izmaksas no idejas līdz aptiekas plauktam tuvojas jau diviem miljardiem ASV dolāru. Lielākā daļa izmaksu aiziet klīniskajos pētījumos, kas ir ļoti dārgi. Turklāt ne tuvu visas idejas tiek realizētas un pārtop par zālēm, ko redzam aptieku plauktos. Ģenēriskajām zālēm ir nepieciešams mazāk klīnisko pētījumu, jo aktīvā viela jau ir pārbaudīta pētījumos, kas tapuši oriģinālzāļu radīšanas procesā. Ģenēriskām zālēm nepieciešami bioekvivalences pētījumi, jo aktīvā viela jau ir izstrādāta un citi zāļu darbības un drošības pētījumi jau ir veikti. Tāpēc ģenēriķi ir lētāki. Par pacientu drošību tiek domāts nemitīgi. Tūlīt stāsies spēkā tā sauktā pretviltojumu direktīva, kas paredz virkni pasākumu, lai ievērojami apgrūtinātu viltojumu iepludināšanu legālajā zāļu apritē. Par aizsardzību pret viltojumiem pašlaik domā vairums pasaules valstu. Pie līdzīgas sistēmas ieviešanas pašlaik strādā arī Krievija. Mūsu uzņēmums ir ieguldījis vairākus miljonus eiro, lai šīs prasības varētu izpildīt.

Visu interviju Lētākās zāles nav sliktākas par dārgajām lasiet 28. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!