Jaunākais izdevums

Eiropas tērauda ražotāju rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas ražotāju auksti velmēta tērauda importu ES var mainīt Latvijas metālapstrādi

Pašlaik gan vēl pāragri spriest, ar ko īsti beigsies Eiropas tērauda ražotāju (Eurofer) rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas un Ķīnas ražotāju auksti velmēta tērauda ievešanu ES. Šo pasākumu daļa uzskata par sava veida ES tirgus pārdali auksti velmēta tērauda ražotāju starpā, vēl jo vairāk situācijā, kad pieprasījums pēc šī produkta neaug, bet cenas pēdējo triju gadu laikā ir kritušās aptuveni par 25–28%. Nevar noliegt, ka Eiropā ir ietekmīgi tērauda ražotāji, tomēr, pēc vairāku metālapstrādātāju domām, tirgu vajag «paņemt» ar šī industriālā produkta patērētājiem vilinošiem un izdevīgiem nosacījumiem, nevis ar vēlmi «izslēgt» konkurentus no spēles ES tirgū. Tomēr jautājumu vēl sarežģītāku padara ģeopolitiskā situācija – notikumi Austrumukrainā, ES un Krievijas sankciju kariņš, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums pērnā gada nogalē.

Pašlaik nav arī skaidrības par to, vai patiešām antidempinga procedūrai ir kāds pamats, jo ļoti ticamu datu par auksti velmēta tērauda cenām Krievijā nav. Lai arī Latvijā nav auksti velmēta tērauda lokšņu ražotņu, tomēr 93% no minētā Latvijas metālapstrādātāju un mašīnbūvētāju produkta patēriņa nāk no Krievijas. Tāpēc šis jautājums varētu kļūt būtisks daudziem auksti velmēta tērauda patērētājiem – metālapstrādātājiem. Proti, antidempinga sankciju ieviešanas rezultātā Krievijā un Ķīnā ražotajam tēraudam cena (atkarībā no ievedmuitas apmēra) varētu pieaugt pat par 100 USD/t vai 30%, tādējādi nāktos meklēt citus šīs izejvielas piegādātājus. Pašlaik par reālāko iespējamo alternatīvu tiek minēta Tallinas osta, kur izvietota viena Eiropas ražotāja vairumtirdzniecības noliktava, tomēr jautājums ir par to, vai šis tirgotājs Latvijā strādājošajiem metālapstrādātājiem, it īpaši mazajiem un vidējiem, piemēros pēcapmksu, vai tomēr prasīs daļēju vai pilnīgu priekšapmaksu. Tādējādi daudziem var nākties risināt jautājumu par apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Pašlaik Krievijas auksti velmēto tēraudu daudzi saņem ar pēcapmaksu. Tieši šis nosacījums daudziem metālapstrādes uzņēmumiem ļāva pārdzīvot recesijas laiku.

Krievijas Severstaļ meitas kompānija SIA Severstal Distribution, kas tajā skaitā nodarbojas arī ar auksti velmēta tērauda pārstrādi savā Rīgas rūpnīcā – ražo loksnes, lentas un sagataves štancēšanai, un šo produkciju eksportē talāk uz ES valstīm, nekādus komentārus šajā lietā nesniedz, norādot, ka «šis jautājums ir adresējams Latvijas iestādēm». Tomēr ir skaidrs, ka negatīva Eiropas Komisijas lēmuma antidempinga nodevas ieviešanas gadījumā uzņēmums Metālapstrādes servisa centrs savu darbību būtiski samazinās, tādējādi valsts tiešā veidā varētu zaudēt darba vietas (neskaitot ar to saistītās darba vietas transporta un apkalpojošajos sektoros), kā arī prāvus nodokļu ieņēmumus. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem SIA Severstal Distribution pērn nodokļos kopumā samaksājis 6,13 milj. eiro.

Plašāk lasiet rakstā Liedzot Krievijas tēraudam ES, cietīs Latvija otrdienas, 10.novembra laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uzliek superlielu ievedmuitu Ķīnas tēraudam; agonējošajā nozarē gan nav viegli nevienam, un sava daļa soda sankciju tiek vēl sešām valstīm.

Dzīšanās pēc noteicošā stāvokļa tradicionālajās smagajās industrijās, ar centrālās valdības ziņu tās pastiprināti kreditējot, ir novedusi Ķīnas ražošanu pie ļoti lielām liekajām jaudām un rūpniecības izejvielu pārprodukcijas (skat. DB 26.02.2015. http://www.db.lv/razosana/parprodukcija-kina-kaite-visiem-445964). Pasaules ekonomikai sabremzējoties, milzīgos saražotā uzkrājumus pārdot ir problemātiski, tāpēc virkne valstu jau ir ieviesusi muitas soda tarifus sevišķi pret Ķīnas tēraudu, un šai tendencei nupat ir sekojušas ASV ar 266% tarifu Ķīnas auksti velmētā tērauda importam, ziņo valsts Tirdzniecības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ieguldot gandrīz 10 miljonus eiro, Karostā atklāta jauna melnā metāla izstrādājumu ražotne

Monta Glumane, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot gandrīz 10 miljonu eiro,uzņēmums LSEZ «Jensen Metal» SIA atklājis jaunu ražotni Liepājā, Karostas industriālā parka teritorijā, informē uzņēmums.

Būvē investēti 7,3 miljoni eiro, bet iekārtās - 2,5 miljoni eiro.

Līdz ar jaunās ražotnes atvēršanu plānots kāpināt līdzšinējo ražošanas jaudu par 50%, kā arī turpināt paplašināšanos jau tuvākajā laikā.

11 400 kvadrātmetru ražotnes teritorijā LSEZ «Jensen Metal» SIA ražos melnā metāla izstrādājumus. Jaunās telpas un iekārtas ļaus Furnitūras departamentā saražot līdz pat 130 000 profiliem nedēļā, būtiski kāpinot jaudu un efektivitāti. Šogad uzceltā ēka nodrošinās loģisku un efektīvu ražošanas plūsmu, kā arī papildu automatizācijas iespējas nākotnē.

«Būvēt jaunu ražotni uzņēmumu pamudināja viens no lielākajiem klientiem, kas pirms pāris gadiem iesniedza izaugsmes plānu ar pieaugumu 25% apmērā ik gadu nākamajiem pieciem gadiem. 2018. gada janvārī noslēgtais ilgtermiņa līgums ar klientu bija pamats būves uzsākšanai,» pastāstīja Ieva Līmeža, LSEZ «Jensen Metal» SIA un LSEZ SIA «JM Properties» prokūriste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas regulators trīs tērauda ražotājiem par cenu fiksēšanu nosaka 646 miljonu eiro naudassodu

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konkurences uzraudzības dienests ceturtdien paziņoja, ka trīs tērauda ražotājiem un trīs personām piemērojis 646 miljonu eiro naudassodu par lokšņu tērauda cenu fiksēšanu.

Dienests norāda, ka Vācijas "Thyssenkrupp Steel Europe". "Ilsenburger Grobblech" un Austrijas "Voestalpine Grobblech" atzinuši vainu šajās apsūdzībās un piekrituši maksāt naudassodu. Dienesta ziņojumā teikts, ka šo uzņēmumu pārstāvji regulārās sanāksmēs laika periodā no 2002.gada līdz 2016.gadam vienojušies par biezo lokšņu tērauda cenām Vācijā.

Šāds lokšņu tērauds tiek izmatots kuģubūvē, tiltu būvniecībā, vēja ģeneratoru un cauruļvadu ražošanā. Uzņēmums "Dillinger Huettenwerke" arī bijis iesaistīts šajā kartelī, taču no naudassoda izvairījies, jo kā pirmais sadarbojies šajā izmeklēšanā.

Līdzīgā izmeklēšanā Vācijas Konkurences uzraudzības dienests pagājušajā mēnesī autoražotājiem BMW, "Daimler" un "Volkswagen" piemēroja kopumā 100 miljonu eiro naudassodu, jo tie bija īstenojuši pret konkurenci vērstu praksi tērauda iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nerūsējošā tērauda, melnā metāla un alumīnija produktu un komponenšu ražotājs LSEZ SIA "Jensen Metal" 2019.gadu noslēdzis ar augstu peļņas līmeni.

"Lursoft" pieejamais gada pārskats rāda, ka LSEZ SIA "Jensen Metal" peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn palielinājusies par 30,19%, tai pēc nodokļu nomaksas pieaugot līdz 5,94 miljoniem eiro.

Ļoti augstais rezultāts ir saistīts ar ārkārtīgi augsto aktivitātes līmeni gada laikā, kā arī vairāku gadu mērķtiecīgu sadarbību ar esošajiem klientiem, jaunu klientu attiecību nodibināšanu un koncentrēšanos uz efektivitātes un produktivitātes palielināšanu. Ražotāja apgrozījums gada laikā palielinājies par 24,02%, sasniedzot 36,32 miljonus eiro.

LSEZ SIA "Jensen Metal" nākotni uzņēmuma vadība vērtē pozitīvi, norādot, ka jauno tehnoloģiju iespējas melnā metāla ražošanā, jauns tehnoloģiskais aprīkojums, palielināta jauda un stipra klientu bāze nodrošina uzņēmumu ar iespējām nākamā gada laikā palielināt apgrozījumu un optimizēt ražošanas procesus turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmējs: Klienti nav jāmeklē, tie atnāks paši

Laura Mazbērziņa, 21.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rūķis» ir ražošanas uzņēmums, kas specializējies PVC auduma un metāla konstrukciju apstrādē un kopš dibināšanas sākuma savus klientus nav meklējis, tie atnākuši paši, biznesa portālam db.lv pastāstīja Pēteris Lucāns, SIA «Rūķis» īpašnieks.

Uzņēmuma pamatnodarbošanās ir telšu, angāru, pārsegu, auto tentu, markīzu un PVC auduma vārtu ražošana un montāža. SIA «Rūķis» bizness sākās, kad uzņēmuma īpašnieks, aizbraucot pie drauga uz Somiju, redzēja, kā notiek šāda auduma ražošanas process tajā valstī.

Uzņēmuma nosaukums radies, jo tas atspoguļo uzņēmuma darbinieku būtību. Uzņēmumā strādā 14 cilvēki, un pats īpašnieks vienmēr ir uz vietas. «Uzņēmuma nosaukums ir šāds, tāpēc, ka mēs paši esam «darba rūķi»,» smejoties stāsta īpašnieks.

SIA «Rūķis» izveidē investēti pašu līdzekļi. Konkrētus rādītājus P.Lucāns neatklāj.

SIA «Rūķis» Latvijā strādā ar firmas «Forsstrom» un «Zemat technology group» augstfrekvences iekārtām, kas nodrošina hermētisku un PVC auduma šuvju apstrādi. Uzņēmums ir itāļu markīzu ražotāja «Gibus» pārstāvis Latvijā, kur tiek iepirkti no «Gibus» markīzu detaļas un pašas markīzes tiek komplektētas SIA «Rūķis» ražotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA "LowTech" nodarbojas ar izstāžu stendu un iekārtu būvniecību, un tam krīze sākās vēl pirms Latvijā tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Saprotot, ka šis laiks tik ātri nepaies, bija jādomā, ko darīt tālāk, un tā radusies ideja par pedāļauto.

"Mūsu uzņēmums nodarbojās ar starptautisku izstāžu stendu ražošanu Eiropā. Tā kā Covid-19 laikā tika atcelti visi jau praktiski realizētie pasūtījumi un neviens jauns klāt nenāca, bija ātri jādomā, kā glābt uzņēmumu, jo trieciens bija pamatīgs. Turklāt neizskatījās, ka tuvākajā laikā atsāksies tik liela pulcēšanās, lai izstāžu centri atsāktu darbu. Mūsu izejas situācija - mums ir darbnīca, instrumenti, frēze un brīvas darba rokas - jautājums, ko ar to visu darīt? Bijām arī vieni no Covid-19 laika sejas aizsargvairogu ražotājiem, taču pienāca brīdis, kad bija skaidrs, ka mums no šīs Covid-19 krīzes ir jādistancējas. Ar sievu Līvu mājās runājām, ka varētu ražot produktu, kas gan mums, gan patērētājam radītu prieku un nebūtu saistīts ar visu šo stresaino un nomācošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Man tiešām nepatika dzīve Krievijā

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca valdes locekļa amatu atstājusi Olga Pētersone, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma valdē ietilpst tās priekšsēdētājs Nikolajs Jerohovs, Aleksandrs Popadins, Iļja Šestakovs, Grigorijs Kapustins.

Kompānijas darbības veids ir elektrisko vilcienu, pasažieru vagonu elektroiekārtu, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana, to remonts, rezerves daļu izgatavošana; zinātniski-pētnieciskais darbs, eksperimentālās izstrādnes; aparatūras, elektroiekārtu un ierīču projektēšana un izgatavošana, tērauda līdz 3000kg un vieglo metālu liešana no 5-40kg, metāla kalšana, štancēšana, locīšana, metināšana, vispārīgā mehāniskā metālapstrāde, virsmas pārklāšana; lūžņu otrreizējā apstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Britu bizness starp bezspēcību un dusmām

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien uzstājīgāk Lielbritānija virzās uz iespējamo Brexit bez vienošanās, kas ir britu uzņēmumu lielākais bieds. Ko tas īsti nozīmē biznesam?

Ja 29. martā Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, tad britu eksportētājiem uz ES tas nozīmē, ka viņu precēm tiek piemērotas tās pašas muitas procedūras un tarifi, kas trešajām valstīm saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas standartiem. Eksperti lēš, ka tas izraisīs strauju preču cenu pieaugumu, tādējādi mazinot to konkurētspēju, kā arī radīs iespējamus preču piegādes trūkumus gan Lielbritānijā, gan ES. Briti īpaši uztraucas par importa trūkumu. Jāteic, ka uzraugošās institūcijas bankām un aptiekām, kā arī farmācijas firmām jau savlaicīgi ieteikušas gatavoties bezvienošanās Brexit.

Tas nozīmē, ka, piemēram, farmācijas kompānijas veido zāļu krājumus papildu sešiem mēnešiem iespējamu medikamentu piegāžu pārtraukšanas gadījumā. Savas bažas jau izteikušas vairākas pacientu organizācijas, jo ir pacienti, kuriem nepieciešamas un derīgas tikai konkrētas ES ražotas zāles. Savukārt bankas jau ir pārvietojušas darbiniekus uz meitasuzņēmumiem kontinentā, lai nodrošinātu darbības kontinuitāti. 30. janvārī Augstākā Tiesa atļāva britu bankai Barclays pārcelt vērtspapīrus 190 miljardu eiro apmērā no Londonas uz Dublinu. Tas vien jau liecina par satraukumu britu finanšu tirgos. Vieglāk neklājas arī citām nozarēm. Faktiski visi mazumtirgotāji veido krājumus, lai, viņu vārdiem runājot, pēc 29. marta plaukti nebūtu tukši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmums Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā SIA «Jensen Metal» pagājušajā gadā palielinājis apgrozījumu par 26,2% jeb 6,086 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, - līdz 29,286 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma peļņa augusi vēl straujāk - tā 2018. gadā bija 4,567 miljoni eiro, kas bija par 57,8% jeb 1,672 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Jensen Metal», kas nodarbojas ar produktu un komponenšu ražošanu no nerūsējošā tērauda, melnā metāla un alumīnija, gada pārskatā atzīmē, ka «ārkārtīgi labais rezultāts» ir rezultāts daudzām aktivitātēm, kas veiktas 2018.gadā. Piemēram, tas pagājušajā gadā ieguldījis līdzekļus ražošanas resursos, tādējādi uzlabojot spējas apmierināt klientu vajadzības.

SIA «Jensen Metal» pamatā saražoto produkciju eksportē, ienākumi no preču un pakalpojumu pārdošanas Latvijā pērn veidojuši tikai 227 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nākotnē katrai iekārtai būs savs digitālais dvīnis

Anda Asere, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pieciem gadiem industriālās iekārtas varētu tikt piegādātas komplektā ar programmatūru, kurā būs reālās iekārtas virtuālais dvīņubrālis, kas modelēs notiekošo vienu soli uz priekšu

«Ražošanā šobrīd valda ceturtās industriālās revolūcijas koncepcija. Notiekot kārtējai industriālajai revolūcijai, ražošanas līnijās ievietojot sensorus, var iegūt atgriezenisko saiti un uzlabot procesus. Izstrādājot jaunas iekārtas, inženieri izdomā koncepciju, modelē to virtuālā vidē datorā, jo fizikālā prototipēšana mūsdienās maksā diezgan dārgi. Inženieri modelē, kā iekārta vai process uzvedīsies reālajā pasaulē, uztaisa vairākus ciklus, lai atrastu optimālo, sāk ražošanu. Paredzu, ka pēc pieciem gadiem katra industriālā iekārta tiks piegādāta komplektā ar īpašu programmatūru, kura modelēs notiekošo vienu soli uz priekšu. Pēc desmit gadiem tas būs pat mūsu cepeškrāsnij – ieliksim kaut ko krāsnī un tā pati izdomās, kā gatavot,» lēš Mihails Ščepanskis, SIA CEnOS līdzīpašnieks. Šis uzņēmums izstrādā platformu, kas apvieno vairākus atvērtā koda rīkus. Aiz atvērtā koda stāv lielas kopienas, kas tos strauji attīsta. «Mēs tās apvienojam un no šīm divām salām veidojam vienu kontinentu. Tā kā atvērtais kods ir pieejams ikvienam, tas paver iespējas inženieriem izveidot programmatūru un izstrādāt pielāgotas tehnoloģijas, kas būtu digitālo dvīņu pamatā,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Garmin Venu" patiks tiem sportiska dzīvesveida cienītājiem, kuri sagaida ne vien plašas sporta pulksteņa iespējas, bet arī kvalitatīvu skārienekrānu.

Kopš iesaistīšanās ar viedtelefonu savienojamu valkājamo tehnoloģiju ražošanā aizgājušās desmitgades sākumā "Garmin" uzaudzējis prāvu piekritēju pulku, kas augstu novērtē amerikāņu ražotāja piedāvātās daudzveidīgās sporta aktivitāšu mērīšanas iespējas. Tomēr visu šo laiku kompānija pati sev «šāvusi kājā», viedajiem pulksteņiem izvēloties taupīgus, taču modernos lietotājus pavisam neuzrunājošus zemas izšķirtspējas displejus. Pērnā gada nogalē "Garmin" šo kļūmi laboja, prezentējot savu pirmo izstrādājumu ar laika garam atbilstošu AMOLED ekrānu.

Dizains

✪✪✪✪✪✪✪

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Atšķirībā no "Garmin" dārgajiem modeļiem, "Venu" vizuāli ir pavisam vienkāršs un viegls. Šeit nav ne titāna, ne safīra. Korpuss veidots no plastmasas, kas mārketinga vajadzībām nosaukta par «šķiedru stiprinātu polimēru» un tikai ap pašu 1,2 collu AMOLED displeju ir dažus milimetrus plats nerūsējoša tērauda gredzens, kurā nez kādēļ iegrebtas sīkas gropes. Var jau būt, ka vizuāli tas piešķir pulkstenim savdabīgu šarmu, taču praktisku labumu nedod. Gredzenu nevar pagriezt, tādēļ šādai saķeres virsmai jēgas nav. Vēl vairāk – gropēs viegli ieķeras netīrumi un tos ir grūti izkasīt no dziļajām rievām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca samazinājusi dalību uzņēmumā RER-Termināls

Žanete Hāka, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca dalība meitas uzņēmuma SIA RER-Termināls pamatkapitālā ir samazināta līdz 7,89%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Otrs dalībnieks SIA «BSCT» papildus iegādājies 2500 SIA «RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, kopumā tam pieder 10500 SIA »RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, jeb 92,11 %.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca darbības veids ir elektrisko vilcienu, pasažieru vagonu elektroiekārtu, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana, to remonts, rezerves daļu izgatavošana; zinātniski-pētnieciskais darbs, eksperimentālās izstrādnes; aparatūras, elektroiekārtu un ierīču projektēšana un izgatavošana, tērauda līdz 3000kg un vieglo metālu liešana no 5-40kg, metāla kalšana, štancēšana, locīšana, metināšana, vispārīgā mehāniskā metālapstrāde, virsmas pārklāšana; lūžņu otrreizējā apstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,18 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 220%, Krievijā - par 94%, un Kirgizstānā - par 71%. 2016. gada oktobrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Nīderlandi, Vāciju un Gruziju. Lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 1,62 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 64 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada oktobrī bija 0,53 miljoni eiro, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada oktobrī realizēja produktus astoņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 0,87 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies par 28%

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru