Enerģētika

Liepājā nedrīkstēs liegt izvēlēties izdevīgāko siltumapgādi

Vēsma Lēvalde, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Liepājas dome zaudējusi tiesvedībā, kur tika apstrīdēti pašvaldības saistošie noteikumi, kas ierobežo patērētāju tiesības izvēlēties siltumapgādes veidu.

Augstākā tiesa noraidījusi Liepājas pilsētas domes kasācijas sūdzību par Administratīvas apgabaltiesas lēmumu strīdā ar maksātnespējīgo SIA MIG holdings.

Pieteicēja maksātnespējīgā SIA MIG holdings vērsās Liepājas pilsētas būvvaldē ar būvniecības pieteikumu gāzes katlu mājas un gāzes pievada izbūvei Liepājā. Taču Liepājas pilsētas būvvalde 2010.gada aprīlī būvniecības pieteikumu noraidīja, jo atbilstoši Liepājas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem īpašums, par kuru bija iesniegts būvniecības pieteikums, atrodas centralizētās siltumapgādes zonā, kur nav pieļaujama jaunu decentralizētas siltumapgādes avotu attīstība.

Būvvaldes lēmumu apstiprināja arī domes izpilddirektors. SIA MIG holdings noraidījumu apstrīdēja tiesā, lūdzot to atzīt par prettiesisku. Pirmajā instancē uzvarēja Liepājas dome, taču apgabaltiesa lēma citādi. Pašvaldība, izvērtējot katra konkrētā gadījuma apstākļus, vispārīgi ir tiesīga neakceptēt jauna siltumavota izbūvi, taču šāda rīcība ir jāpamato ar konkrētiem faktiem un apstākļiem, no kuriem nepārprotami izriet objektīva nepieciešamība ierobežot ēku un būvju īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, spriedumā norādīja Apgabaltiesa.

Liepājas dome iesniedza kasācijas sūdzību Augatsākajā tiesā, kurai bija jāizšķir, vai pašvaldība varēja noraidīt pieteicējas gāzes katlu mājas un gāzes pievada būvniecības pieteikumu, pamatojoties uz saistošo noteikumu normām, kuras noteiktās pašvaldības teritorijās liedz jaunu decentralizētu siltumapgādes objektu ierīkošanu.

Augstākā tiesa apgabaltiesas spriedumu atstājusi negrozītu, bet Liepājas pilsētas domes kasācijas sūdzība noraidījusi.

Tāpat AT ar blakuslēmumu nolēmusi vērst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra uzmanību uz to, ka Liepājas pilsētas pašvaldības 2009.gada 20.februāra saistošo noteikumu Nr.5 Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā 3.3.apakšpunkts un, iespējams, arī citas šo noteikumu normas, ciktāl ar tām ierobežotas būvju un ēku īpašnieku tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu, ir pretrunā ar Enerģētikas likuma 50.pantu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas noslēgumā norisinājās arhitektūras konkursa ideju prezentācijas par būvju kompleksa Liepājā, Vecā ostmala 22/24 dizainu un funkcionalitāti.

Liepājas Latviešu biedrības namu 28. februārī piepildīja gan latviešu, gan lietuviešu arhitektu firmu pārstāvji, kas ar savām idejām un skicēm prezentēja vīziju Izziņu, izstāžu un izklaides centram Liepājā, Vecajā ostmalā 22/24, kā arī piekrastes dizainam un tehniski-funkcionālam risinājumam. Konkursā piedalās tādas firmas kā SIA Projektēšanas birojs ARHIS, SIA Diānas Zalānes projektu birojs, SIA Aka birojs, APL dizains, UKA (Klaipēda), kā arī Natkevicius & Partners (Lietuva).

Katram arhitektam bija ļauts uzstāties ar savu nākotnes redzējumu šim centram 30 minūšu garumā, prezentējot savu darbu, kā arī atbildot uz ekspertu jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Nekustamo īpašumu tirgus Liepājā «uz bremzēm»

Vēsma Lēvalde, 07.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Komentāri

Pievienot komentāru