Jaunākais izdevums

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Duļķis pateicies visiem, kuri Lieldienu laikā atturējušies no mazsvarīgiem braucieniem, un pastāstījis, ka turpmāk pandēmiju iegrožot paredzēts plašākas testēšanas un vakcinācijas ceļā, vienlaikus cerot uz sabiedrības apzinīgumu.

"Acīmredzot jāatzīst, ka pārvietošanās ierobežojumi savu darbu ir paveikuši, palīdzot Lietuvai nobraukt no rekordu kalna, kad bijām pirmajā vietā Eiropā, un nu tie savas iespējas ir izsmēluši. Tagad redzam, ka lielākā daļa inficēšanās gadījumu ir vai nu izglītības jomā, vai ražošanas uzņēmumos un vīruss lielākoties pārceļo tādēļ, ka [netiek ievēroti ierobežojumi attiecībā uz] kontaktiem starp mājsaimniecībām, personisku saskarsmi, masku valkāšanu," skaidrojis ministrs.

Vienlaikus viņš brīdinājis, ka valstī joprojām pieaug gan jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits, gan pozitīvo testu īpatsvars, īpaši starp cilvēkiem, kuri dodas testēties, jūtot slimības simptomus.

Pēc ministra teiktā, tas ir "ļoti nopietns signāls", tādēļ ir svarīgi, lai pārbaudītos visi, jo tas ir viens no veidiem, kā samazināt vīrusa izplatību.

Satraukumu vieš arī apstāklis, ka Lietuvas slimnīcās ārstējas jau gandrīz tūkstotis Covid-19 pacientu. Sarežģītākā situācija izveidojusies Viļņā, kur nedēļas laikā slimnīcās uzņemto sirdzēju skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%, bet stāvoklis pasliktinās arī Kauņā.

Kā izteicies veselības ministrs, turpinoties pašreizējām tendencēm, septiņu līdz desmit dienu laikā visa Lietuva var nonākt tā dēvētajā melnajā zonā saskaņā ar diviem kritērijiem, pēc kuriem tiek izvērtēta epidemioloģiskā situācija pašvaldībās. Šai zonā tiek iekļautas tās pašvaldības, kurās 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 500 un pozītīvo testu īpatsvars septiņu dienu laikā ir lielāks par 10%.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī pozitīvo testu īpatsvars Lietuvā bijis 12,5%, bet 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta datiem ir 382,3.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture ir pieņēmis lēmumu atvērt jaunu tehnoloģiju centru Viļņā, Lietuvā.

Jaunais centrs pievērsīsies plaša starpnozaru tehnoloģiju risinājumu izstrādei un piegādei visās vadošajās tehnoloģiju platformās, kā arī pielāgotas inženierijas, infrastruktūras un mākoņpakalpojumu sniegšanai klientiem visā pasaulē.

Jaunais centrs, kuru paredzēts atvērt 2021. gadā, ievērojami paplašinās Accenture darbību Baltijas valstīs. Lietuvā ir paredzēta strauja izaugsme. Sākotnēji ir plānots pieņemt darbā vairākus desmitus darbinieku, bet tuvāko gadu laikā speciālistu skaitu ir plānots palielināt līdz pāris simtiem. Kopš 2002. gada Accenture ir pārstāvēts Latvijā – šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 1800 cilvēku.

Lietuvā Accenture koncentrēsies uz darbinieku piesaisti no valsts kvalificēto talantu kopuma, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgām sistēmu integrācijas prasmēm un pielāgotas programmatūras izstrādei, piemēram, Java, .NET un SAP. Lai valstī sekmētu IT speciālistu skaita pieaugumu, uzņēmums Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, organizēs apmācības Accenture bootcamp. Tās būs daļa no uzņēmuma personāla atlases programmas, un pēc tām dalībnieki iegūst sertifikātu un sekmīgākie – apmaksātu praksi Accenture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO 2023.gada samits notiks Lietuvā, pirmdien pavēstīja alianses dalībvalstu līderi.

Viņu kopīgajā paziņojumā teikts: "Mēs gaidām iespēju tikties Spānijā 2022.gadā, bet nākamajā gadā tikšanās notiks Lietuvā."

Šo informāciju žurnālistiem Briselē apstiprināja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"NATO komunikē Lietuva minēta kā nākamā valsts, kurā tiks organizēts NATO samits pēc 2022.gada tikšanās Spānijā," viņš sacīja.

Lietuvā 2005.gadā tika rīkota NATO valstu ārlietu ministru sanāksme, bet 2008.gadā - alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme. Abi šie pasākumi norisinājās Viļņā.

Kā radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien sacījusi prezidenta galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, tik liela mēroga pasākums Lietuvā vēl nav rīkots, tādēļ būs jāpaveic lieli sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīna mudina Continental pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu

LETA--REUTERS/BNS, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna izdara spiedienu uz Vācijas autodetaļu ražotāju "Continental", mudinot to pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu, ziņu aģentūrai "Reuters" apliecinājuši divi informēti avoti.

Šīs Pekinas darbības acīmredzot saistītas ar Lietuvas un Ķīnas diplomātisko konfliktu, ko izraisījis Viļņas lēmums atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna".

""Continental" meitasuzņēmuma Lietuvā "Continental Automotive Lithuania" pārstāve Ieva Koncevičūte ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka minēto informāciju uzzinājusi no preses, un atteikusies to komentēt.

"Politiskus jautājumus korporācijas līmenī mēs vispār nekomentējam," viņa norādījusi.

Kompānija "Continental" savu darbību Kauņas rajonā sāka 2019.gada nogalē. Šīs rūpnīcas izveide bija lielākā ārvalstu investīcija ražošanā Lietuvā divdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori Latvijā ar biznesa prognozēm vispiesardzīgākie Baltijā, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) no 15. martam līdz 16. aprīlim veiktā ikgadējā Vācijas investoru biznesa aptauja.

Šī gada apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas ekonomiskajām sekām, un rezultāti liecina par salīdzinoši ātru ekonomikas atveseļošanos. 20 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā un Igaunijā jau 2021. gada pavasarī bija sasnieguši apgrozījumu, kāds tiem bija pirms koronvīrusa uzliesmojuma, savukārt Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau pavasarī bija sasnieguši to apgrozījumu, kāds tiem bija pirms pandēmijas.

Paredzams, ka līdz šā gada beigām arī Igaunijā vairāk nekā puse aptaujāto investoru būs sasnieguši savu primskrīzes līmeni. Latvijā uzņēmumi ir piesardzīgāki savās prognozēs, un tikai trešdaļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida, ka šogad pārdošanas apjomi atgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pirms koronvīrusa. Aptuveni 30 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādīja, ka pirmskrīzes līmeni, visticamāk, sasniegs tikai 2023. gadā vai vēl vēlāk. Igaunijā tik vēlas atkopšanās prognozes izteica 12 % aptaujāto uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka no otrdienas tiks atcelti Covid-19 epidēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi starp Lietuvas pašvaldībām, Lietuvas valdība pirmdien nolēma, ka pārvietošanās ierobežojumi attiecībā uz 16 pašvaldībām būs spēkā līdz marta beigām.

Valdības lēmums noteic, ka ierobežojumi līdz 31.martam būs spēkā attiecībā uz Viļņas pilsētu, Viļņas rajonu, Klaipēdu, Visaginu, Kupišķu rajonu, Marijampoli, Neringu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Biržu, Šalčininku, Širvintu, Traķu, Utenas un Varēnas rajoniem.

Veselības ministrs Arūns Duļķis valdības sēdē norādīja, ka pārvietošanās ierobežojumi paliks spēkā attiecībā uz tām pašvaldībām, kur pēdējās divās nedēļās reģistrētais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 200.

Personām aizliegts iebraukt šajās pašvaldībās un izbraukt no tām, izņemot tādus gadījumus kā došanās uz savu dzīvesvietu vai darbavietu šajā pašvaldībā, tuva radinieka nāve vai lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 950 cilvēkiem, kā arī reģistrēti seši jauni nāves gadījumi ar vīrusa izraisīto slimību Covid-19, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Lietuvā izsludina Covid-19 karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā 

Lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no trešdienas...

Inficēšanās ar jauno koronavīrusu valstī diagnosticēta kopumā 13 088 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 4582 cilvēkiem.

Pagājušajā diennaktī veiktas 11 866 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 8% testu. Pavisam Lietuvā veiktas 997 860 analīzes.

Lietuvā jauni ierobežojumi Covid-19 izplatības apturēšanai 

Lietuvas valdība nolūkā pakļaut kontrolei jaunā koronavīrusa izplatību trešdien nolēmusi no...

Vīrusa izraisītā slimība Lietuvā prasījusi pavisam 150 cilvēku dzīvības, bet vēl 55 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ļaujiet strādāt, nebūs premjeram jātaisnojas

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SpaceX ienāk Lietuvā

LETA--BNS/LRT, 04.06.2021

Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania".

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania", liecina Lietuvas Reģistru centra dati.

"Starlink" ir ASV kompānijas "SpaceX" satelītu sistēmas projekts, kura mērķis ir izvietot Zemes orbītā 12 000 satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz planētas. Šobrīd ap Zemi riņķo vairāk nekā 1700 "Starlink" pavadoņu.

"Starlink" ienākšanu Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" apliecinājis arī satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Varu apstiprināt, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai "Starlink" sāktu sniegt pakalpojumus Lietuvā," viņš norādījis. "Lietuvai tas nozīmēs inovatīvākus interneta pakalpojumus. Mūsu intereses ir vienkāršas - lai Lietuvas interneta lietotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks pakalpojumu klāsts un izvēles iespējas. Turklāt mēs gribētu, lai šādi pakalpojumi Lietuvā būtu pieejami iespējami drīz."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmumi Lietuvai apliecinājuši, ka nepametīs šīs valsts tirgu Ķīnas spiediena dēļ, ceturtdien paziņojusi prezidenta Gitana Nausēdas ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Pēc viņas teiktā, šāds apliecinājums saņemts pirms Nausēdas vizītes Vācijā.

Lietuvas prezidents kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu šodien Berlīnē tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā. Nausēda šīs vizītes laikā plāno ar Vācijas līderiem apspriest arī jautājumu par Pekinas draudiem Lietuvā strādājošajām starptautiskajām kompānijām, ka tās nevarēs sadarboties ar Ķīnu, ja Lietuva nemainīs savu nostāju attiecībā uz Taivānu.

"Labi, ka pirms vizītes esam saņēmuši apliecinājumu no Vācijas uzņēmumiem Lietuvā, ka viņi nedomā aiziet," Skaisgirīte sacījusi Lietuvas sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā ieguldīs 220 miljonus eiro

LETA--BNS, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.marta, iebraucot vai atgriežoties Lietuvā, būs jāuzrāda dokuments ar tulkojumu lietuviešu, angļu vai krievu valodā, kas apliecina, ka personai ne agrāk kā pirms trim diennaktīm veikts Covid-19 tests un tā rezultāts bijis negatīvs, trešdien nolēmusi valdība.

Seroloģisko antivielu testu rezultāti netiks ņemti vērā.

Šāds apliecinājums nolūkā nepieļaut jauno vīrusa paveidu ievešanu valstī tiks pieprasīts visām personām, kas ierodas Lietuvā ar visu transporta veidu starptautisko pasažieru pārvadājumu maršrutu regulārajiem, speciālajiem vai čārterreisiem.

Lietuvā atvieglo ierobežojumus 

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 karantīnas dēļ noteiktos ierobežojumus...

Minētā prasība neattieksies uz transportlīdzekļu apkalpju locekļiem, cilvēkiem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, šķērso Lietuvu tranzītā, ir vakcinēti pret jauno koronavīrusu vai pārslimojuši Covid-19, ja šī diagnoze apliecināta ar polimeriāzes ķēdes reakcijas vai antivielu testu.

Savukārt pārvadātājiem būs jāgādā, lai viņu transportlīdzeklī neatrodas pasažieri, kam šāda dokumenta nav.

Saskaņā ar līdzšinējo kārtību bija jāuzrāda apliecinājums par negatīvu testu, kas veikts ne agrāk kā divas diennaktis pirms ierašanās, vai arī jāveic tests jau Lietuvā.

Kā preses konferencē norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, vairākos Lietuvas apriņķos jau atklāts arī Lielbritānijas paveida vīruss. Pēc viņa teiktā, jaunā prasība nepieciešama arī tādēļ, ka ne visi cilvēki, kas reģistrējušies testēšanai Lietuvā, tiešām ierodas pārbaudīties.

"Protams, ir daudz pozitīvu piemēru, taču pietiek ar nelielu cilvēku grupiņu, lai vīruss izplatītos. (..) Jā, šis ierobežojums nav patīkams, bet diemžēl redzam, ka valstis iet arī tādā virzienā. Mūsu kaimiņvalsts Latvija to ieviesusi jau no janvāra," viņš piebildis.

Pēc Statistikas departamenta datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 3.martā Lietuvā ir 254,7. Pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā diennaktī bijis 5,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Banka piedāvā iedzīvotājiem personiskās inflācijas kalkulatoru

LETA--BNS, 15.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijai Lietuvā sasniedzot rekordaugstu līmeni, valsts centrālā banka piedāvājusi iedzīvotājiem izmantot personiskās inflācijas kalkulatoru, kas ļaus salīdzināt savu situāciju ar kopējo inflāciju valstī.

"Katra cilvēka personiskā inflācija var atšķirties no inflācijas Lietuvā, jo atšķiras cilvēku pirktās preces, saņemtie pakalpojumi, to apjoms, attiecīgi atšķiras arī izdevumi," Statistikas departamenta un Lietuvas Bankas ekspertu diskusijā par cenām norādījusi centrālās bankas ekonomiste Justīna Gaižutīte.

Pēc viņas teiktā, elektroniskais kalkulators dos iespēju detalizēti salīdzināt savus tēriņus par divpadsmit svarīgākajiem preču un pakalpojumu veidiem - pārtiku, veselības aprūpi, transportu, atpūtu un citiem.

"Ikviens var sīki ierakstīt savus izdevumus un salīdzināti, kur tie pārsniedz un kur nesasniedz vidējos tēriņus valstī ," skaidrojusi eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru