Jaunākais izdevums

Lai gan epidemioloģiskā situācija Lietuvā neuzlabojas, pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām tiks atcelti, otrdien paziņojis veselības ministrs Arūns Duļķis.

Kā preses konferencē pastāstījis ministrs, pārvietošanās ierobežojumi, kas Covid-19 dēļ noteikti līdz šodienai ieskaitot, vairs netiks pagarināti un no pusnakts visā valsts teritorijā atkal būs atļauts brīvi pārvietoties.

Vienlaikus viņš atzinis, ka epidemioloģiskā situācija valstī nebūt neuzlabojas un situācija drīz atkal var kļūt kritiska, tomēr norādījis, ka ierobežojumi savu paveikuši un to sniegtās iespējas ir izsmeltas.

"No pusnakts var atsākties brīva kustība neatkarīgi no situācijas atsevišķās pašvaldībās," žurnālistiem sacījis ministrs.

Pārvietošanās ierobežojumi starp pašvaldībām Lietuvā tika ieviesti decembra vidū, bet no 16.marta palika spēkā tikai pašvaldībās ar vissliktāko epidemioloģisko situāciju. Tomēr nedēļu pirms Lieldienu brīvdienām valdība nolēma tos līdz 6.aprīlim atjaunot visā valstī, ņemot vērā, ka saslimstība atkal sākusi pieaugt. Tikmēr pērn 7.novembrī ieviestā karantīna pašlaik ir spēkā līdz 30.aprīlim, un valdība trešdien gatavojas lemt par iespējamajiem grozījumiem pašreizējā režīmā.

Duļķis pateicies visiem, kuri Lieldienu laikā atturējušies no mazsvarīgiem braucieniem, un pastāstījis, ka turpmāk pandēmiju iegrožot paredzēts plašākas testēšanas un vakcinācijas ceļā, vienlaikus cerot uz sabiedrības apzinīgumu.

"Acīmredzot jāatzīst, ka pārvietošanās ierobežojumi savu darbu ir paveikuši, palīdzot Lietuvai nobraukt no rekordu kalna, kad bijām pirmajā vietā Eiropā, un nu tie savas iespējas ir izsmēluši. Tagad redzam, ka lielākā daļa inficēšanās gadījumu ir vai nu izglītības jomā, vai ražošanas uzņēmumos un vīruss lielākoties pārceļo tādēļ, ka [netiek ievēroti ierobežojumi attiecībā uz] kontaktiem starp mājsaimniecībām, personisku saskarsmi, masku valkāšanu," skaidrojis ministrs.

Vienlaikus viņš brīdinājis, ka valstī joprojām pieaug gan jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits, gan pozitīvo testu īpatsvars, īpaši starp cilvēkiem, kuri dodas testēties, jūtot slimības simptomus.

Pēc ministra teiktā, tas ir "ļoti nopietns signāls", tādēļ ir svarīgi, lai pārbaudītos visi, jo tas ir viens no veidiem, kā samazināt vīrusa izplatību.

Satraukumu vieš arī apstāklis, ka Lietuvas slimnīcās ārstējas jau gandrīz tūkstotis Covid-19 pacientu. Sarežģītākā situācija izveidojusies Viļņā, kur nedēļas laikā slimnīcās uzņemto sirdzēju skaits pieaudzis par vairāk nekā 30%, bet stāvoklis pasliktinās arī Kauņā.

Kā izteicies veselības ministrs, turpinoties pašreizējām tendencēm, septiņu līdz desmit dienu laikā visa Lietuva var nonākt tā dēvētajā melnajā zonā saskaņā ar diviem kritērijiem, pēc kuriem tiek izvērtēta epidemioloģiskā situācija pašvaldībās. Šai zonā tiek iekļautas tās pašvaldības, kurās 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 500 un pozītīvo testu īpatsvars septiņu dienu laikā ir lielāks par 10%.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī pozitīvo testu īpatsvars Lietuvā bijis 12,5%, bet 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju saskaņā ar Lietuvas Statistikas departamenta datiem ir 382,3.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture ir pieņēmis lēmumu atvērt jaunu tehnoloģiju centru Viļņā, Lietuvā.

Jaunais centrs pievērsīsies plaša starpnozaru tehnoloģiju risinājumu izstrādei un piegādei visās vadošajās tehnoloģiju platformās, kā arī pielāgotas inženierijas, infrastruktūras un mākoņpakalpojumu sniegšanai klientiem visā pasaulē.

Jaunais centrs, kuru paredzēts atvērt 2021. gadā, ievērojami paplašinās Accenture darbību Baltijas valstīs. Lietuvā ir paredzēta strauja izaugsme. Sākotnēji ir plānots pieņemt darbā vairākus desmitus darbinieku, bet tuvāko gadu laikā speciālistu skaitu ir plānots palielināt līdz pāris simtiem. Kopš 2002. gada Accenture ir pārstāvēts Latvijā – šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 1800 cilvēku.

Lietuvā Accenture koncentrēsies uz darbinieku piesaisti no valsts kvalificēto talantu kopuma, īpašu uzmanību pievēršot spēcīgām sistēmu integrācijas prasmēm un pielāgotas programmatūras izstrādei, piemēram, Java, .NET un SAP. Lai valstī sekmētu IT speciālistu skaita pieaugumu, uzņēmums Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, organizēs apmācības Accenture bootcamp. Tās būs daļa no uzņēmuma personāla atlases programmas, un pēc tām dalībnieki iegūst sertifikātu un sekmīgākie – apmaksātu praksi Accenture.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrum paplašinot darbību ārpus Latvijas, ekspluatācijā nodevis pirmo saules enerģijas parku Lietuvā. 3 hektārus lielais parks atrodas Klaipēdas rajonā, un tā jauda sasniedz 1,5 MW (megavatus), informē uzņēmums.

Šis ir Elektrum kā viena no Baltijā vadošajiem saules paneļu tirgotājiem pirmais zaļās enerģijas ražošanas projekts Lietuvā. Tādejādi šis ir nozīmīgs solis Latvenergo koncerna darbības izvēršanā kaimiņvalstīs un būtisks zaļās enerģijas ražošanas iespēju papildinājums.

Saules ražotu elektroenerģiju sāk piegādāt pirmais AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum Lietuva attīstītais saules parks Lietuvā, kas atrodas Klaipēdas rajona piejūrā. Tā platība ir 3 hektāri, uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, paredzams, ka viens parka kilovats gada laikā ģenerēs ap 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Šis ir pirmais šāda veida projekts, taču Elektrum Lietuva tuvākajos plānos ir arī citi mērķi saules parku jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO 2023.gada samits notiks Lietuvā, pirmdien pavēstīja alianses dalībvalstu līderi.

Viņu kopīgajā paziņojumā teikts: "Mēs gaidām iespēju tikties Spānijā 2022.gadā, bet nākamajā gadā tikšanās notiks Lietuvā."

Šo informāciju žurnālistiem Briselē apstiprināja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"NATO komunikē Lietuva minēta kā nākamā valsts, kurā tiks organizēts NATO samits pēc 2022.gada tikšanās Spānijā," viņš sacīja.

Lietuvā 2005.gadā tika rīkota NATO valstu ārlietu ministru sanāksme, bet 2008.gadā - alianses valstu aizsardzības ministru sanāksme. Abi šie pasākumi norisinājās Viļņā.

Kā radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien sacījusi prezidenta galvenā ārlietu padomniece Asta Skaisgirīte, tik liela mēroga pasākums Lietuvā vēl nav rīkots, tādēļ būs jāpaveic lieli sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesa optimisms – pamats ekonomikas atjaunotnei

Māris Ķirsons, 23.04.2021

Auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi un savu vadīto kompāniju ienākumu pieaugumu, vienlaikus meklējot efektivizācijas iespējas iekšienē un norādot, ka valdībai būtu jāstrādā efektīvāk.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa norāda, ka Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju aptauja uzrāda vairākas pozitīvas iezīmes, kas apliecina – bizness ir pielāgojies jaunajai situācijai, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai noteiktie pasākumi.

Fragments no intervijas

Kā uzņēmēji prognozē tautsaimniecības atgūšanos pēc Covid-19 krīzes?

Jāņem vērā, ka gan Latvijā, gan Baltijā, gan Eiropā un pasaulē ir nozares, piemēram, tūrisms, pasažieru pārvadājumi, kuras ir ļoti smagi cietušas pēdējā gada laikā, kopš korekcijas visas pasaules dzīvē ieviesusi pandēmija, un līdztekus tām ir jomas, kā, piemēram, būvniecība un citas, kur šajos apstākļos novērojams pieaugums. Lai arī kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāju optimisms par pasaules ekonomikas izaugsmi ir krietni mērenāks nekā kolēģiem no Rietumeiropas, Centrālās un Austrumeiropas, tomēr Latvijas gadījumā tas ir četras reizes augstāks, nekā bija 2020. gadā. Interesanti, ka globālās ekonomikas pieaugumu prognozē 76% aptaujāto Rietumeiropā, bet Latvijā to prognozē tikai 53% un Lietuvā – tikai 42% uzņēmumu vadītāju. Šāda optimisma pamatā ir valstu (arī Latvijas) valdību izstrādātās un daļēji jau iedarbinātās ekonomikas atjaunošanās programmas un sekmes pandēmijas ierobežošanā. Jāņem vērā, ka par savas mītnes valsts tautsaimniecības izaugsmi nākamo 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar pērno gadu, Baltijas uzņēmumu vadītāju viedoklis ir krietni vien optimistiskāks. Latvijā 43% aptaujāto vadītāju prognozē tautsaimniecības pieaugumu. Igaunijā tādi ir 56% un Lietuvā – pat 58%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori Latvijā ar biznesa prognozēm vispiesardzīgākie Baltijā, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) no 15. martam līdz 16. aprīlim veiktā ikgadējā Vācijas investoru biznesa aptauja.

Šī gada apsekojumā galvenā uzmanība tika pievērsta pandēmijas ekonomiskajām sekām, un rezultāti liecina par salīdzinoši ātru ekonomikas atveseļošanos. 20 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā un Igaunijā jau 2021. gada pavasarī bija sasnieguši apgrozījumu, kāds tiem bija pirms koronvīrusa uzliesmojuma, savukārt Lietuvā gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu jau pavasarī bija sasnieguši to apgrozījumu, kāds tiem bija pirms pandēmijas.

Paredzams, ka līdz šā gada beigām arī Igaunijā vairāk nekā puse aptaujāto investoru būs sasnieguši savu primskrīzes līmeni. Latvijā uzņēmumi ir piesardzīgāki savās prognozēs, un tikai trešdaļa aptaujāto uzņēmumu Latvijā sagaida, ka šogad pārdošanas apjomi atgriezīsies tajā līmenī, kāds tas bija pirms koronvīrusa. Aptuveni 30 % aptaujāto uzņēmumu Latvijā norādīja, ka pirmskrīzes līmeni, visticamāk, sasniegs tikai 2023. gadā vai vēl vēlāk. Igaunijā tik vēlas atkopšanās prognozes izteica 12 % aptaujāto uzņēmumu, bet Lietuvā - tikai 3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka no otrdienas tiks atcelti Covid-19 epidēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi starp Lietuvas pašvaldībām, Lietuvas valdība pirmdien nolēma, ka pārvietošanās ierobežojumi attiecībā uz 16 pašvaldībām būs spēkā līdz marta beigām.

Valdības lēmums noteic, ka ierobežojumi līdz 31.martam būs spēkā attiecībā uz Viļņas pilsētu, Viļņas rajonu, Klaipēdu, Visaginu, Kupišķu rajonu, Marijampoli, Neringu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Biržu, Šalčininku, Širvintu, Traķu, Utenas un Varēnas rajoniem.

Veselības ministrs Arūns Duļķis valdības sēdē norādīja, ka pārvietošanās ierobežojumi paliks spēkā attiecībā uz tām pašvaldībām, kur pēdējās divās nedēļās reģistrētais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 200.

Personām aizliegts iebraukt šajās pašvaldībās un izbraukt no tām, izņemot tādus gadījumus kā došanās uz savu dzīvesvietu vai darbavietu šajā pašvaldībā, tuva radinieka nāve vai lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 950 cilvēkiem, kā arī reģistrēti seši jauni nāves gadījumi ar vīrusa izraisīto slimību Covid-19, ceturtdien paziņojusi Veselības ministrija.

Tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Lietuvā izsludina Covid-19 karantīnu Viļņā, Kauņā un Klaipēdā 

Lai ierobežotu straujo jaunā koronavīrusa izplatību, Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi no trešdienas...

Inficēšanās ar jauno koronavīrusu valstī diagnosticēta kopumā 13 088 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 4582 cilvēkiem.

Pagājušajā diennaktī veiktas 11 866 analīzes, līdz ar to pozitīvi bijuši 8% testu. Pavisam Lietuvā veiktas 997 860 analīzes.

Lietuvā jauni ierobežojumi Covid-19 izplatības apturēšanai 

Lietuvas valdība nolūkā pakļaut kontrolei jaunā koronavīrusa izplatību trešdien nolēmusi no...

Vīrusa izraisītā slimība Lietuvā prasījusi pavisam 150 cilvēku dzīvības, bet vēl 55 ar šo vīrusu inficētajiem nāves cēlonis bijis cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SpaceX ienāk Lietuvā

LETA--BNS/LRT, 04.06.2021

Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania".

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īlona Maska kosmisko tehnoloģiju kompānija "SpaceX" šonedēļ Lietuvā reģistrējusi uzņēmumu "Starlink Lithuania", liecina Lietuvas Reģistru centra dati.

"Starlink" ir ASV kompānijas "SpaceX" satelītu sistēmas projekts, kura mērķis ir izvietot Zemes orbītā 12 000 satelītu bezvadu interneta nodrošināšanai jebkurā vietā uz planētas. Šobrīd ap Zemi riņķo vairāk nekā 1700 "Starlink" pavadoņu.

"Starlink" ienākšanu Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" apliecinājis arī satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Varu apstiprināt, ka tiek darīts viss nepieciešamais, lai "Starlink" sāktu sniegt pakalpojumus Lietuvā," viņš norādījis. "Lietuvai tas nozīmēs inovatīvākus interneta pakalpojumus. Mūsu intereses ir vienkāršas - lai Lietuvas interneta lietotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks pakalpojumu klāsts un izvēles iespējas. Turklāt mēs gribētu, lai šādi pakalpojumi Lietuvā būtu pieejami iespējami drīz."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā ieguldīs 220 miljonus eiro

LETA--BNS, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "PKN Orlen" tuvāko četru gadu laikā tam piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas modernizācijā plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu zlotu (apmēram 220 miljoni eiro), paziņojis "PKN Orlen" meitasuzņēmuma Lietuvā "Orlen Lietuva" vadītājs Mihals Rudņickis.

Viņš norādījis, ka "Orlen Lietuva" paaugstinās jēlnaftas pārstrādes efektivitāti, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, un pēc modernizācijas no viena barela jēlnaftas varēs iegūt vairāk naftas produktu, nekā līdz šim.

Rudņickis uzsvēris, ka tik lielas investīcijas liecina par to, ka "PKN Orlen" nedomā pārdot Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu, bet plāno paplašināt tās darbību.

"Orlen Lietuva" vadītājs arī pastāstījis, ka pašlaik Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā 79% pārstrādātās jēlnaftas ir no Krievijas, taču no Krievijas importētās jēlnaftas īpatsvars pastāvīgi samazinās.

Jau ziņots, ka Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" 2020.gadā strādājis ar 590 miljonu zlotu (129 miljoni eiro) zaudējumiem pretstatā 290 miljonu zlotu (64 miljoni eiro) peļņai gadu iepriekš, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pasaule atveras, bet mums atkal draud ar lokdaunu?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visur citur Eiropā sāk mazināt saistībā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus, nupat bija šāda ziņa arī par Igauniju, bet mūsu gaužām neveiksmīgās vakcinācijas virsvadītājs Pavļuts sācis biedēt ar D+ režīmu, proti, lokdaunu. Ko tas mums nozīmē?

Uzņēmēji jau iesmej, ka tad tiešām būs d... un, ja gribat, ar lielo sākuma burtu un ar vairākiem plusiem. Jau rudenī tika lēsts, ka valstis, kuras visātrāk tiks galā ar pandēmiju – vai nu īslaicīgi ieviešot striktus ierobežojumus un norobežojoties no vīrusa ievešanas, vai strauji vakcinējot iedzīvotājus –, varēs ātrāk ļaut ekonomikai funkcionēt un tā iegūs būtiskas priekšrocības attīstībai, savukārt valstis, kurās ilgstoši saglabāsies apdraudējumi un ierobežojumi, pakļaus sevi atpalicībai.

Nu redzam, kurp ved Latviju tās ministri, šajā gadījumā ar veselības (kādreizējo ekonomikas!) ministru priekšgalā. Ir jau saprotams, kādēļ tādi draudi, – Pavļuts visupirms ir politiķis, tam galvenās rūpes ir par sevi. Visi tie līdzšinējie aizliegumi un arī draudi par jauniem ierobežojumiem ir nekas cits kā vainas par savām neprasmēm krīzes pārvaldībā novelšana uz tautas pleciem. Proti, ja saslimušo statistika kļūs sliktāka, varēs skandināt: redz, kā mēs strikti rīkojāmies, noteicām ierobežojumus cilvēkiem kontaktēties, brīdinājām par sekām, bet tā ir, ja tauta ir tik neapzinīga, nepaklausīga, nedisciplinēta utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirgotāji pieprasa līdzsvarotu dialogu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 10.marta, iebraucot vai atgriežoties Lietuvā, būs jāuzrāda dokuments ar tulkojumu lietuviešu, angļu vai krievu valodā, kas apliecina, ka personai ne agrāk kā pirms trim diennaktīm veikts Covid-19 tests un tā rezultāts bijis negatīvs, trešdien nolēmusi valdība.

Seroloģisko antivielu testu rezultāti netiks ņemti vērā.

Šāds apliecinājums nolūkā nepieļaut jauno vīrusa paveidu ievešanu valstī tiks pieprasīts visām personām, kas ierodas Lietuvā ar visu transporta veidu starptautisko pasažieru pārvadājumu maršrutu regulārajiem, speciālajiem vai čārterreisiem.

Lietuvā atvieglo ierobežojumus 

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi atvieglot Covid-19 karantīnas dēļ noteiktos ierobežojumus...

Minētā prasība neattieksies uz transportlīdzekļu apkalpju locekļiem, cilvēkiem, kas ir jaunāki par 16 gadiem, šķērso Lietuvu tranzītā, ir vakcinēti pret jauno koronavīrusu vai pārslimojuši Covid-19, ja šī diagnoze apliecināta ar polimeriāzes ķēdes reakcijas vai antivielu testu.

Savukārt pārvadātājiem būs jāgādā, lai viņu transportlīdzeklī neatrodas pasažieri, kam šāda dokumenta nav.

Saskaņā ar līdzšinējo kārtību bija jāuzrāda apliecinājums par negatīvu testu, kas veikts ne agrāk kā divas diennaktis pirms ierašanās, vai arī jāveic tests jau Lietuvā.

Kā preses konferencē norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, vairākos Lietuvas apriņķos jau atklāts arī Lielbritānijas paveida vīruss. Pēc viņa teiktā, jaunā prasība nepieciešama arī tādēļ, ka ne visi cilvēki, kas reģistrējušies testēšanai Lietuvā, tiešām ierodas pārbaudīties.

"Protams, ir daudz pozitīvu piemēru, taču pietiek ar nelielu cilvēku grupiņu, lai vīruss izplatītos. (..) Jā, šis ierobežojums nav patīkams, bet diemžēl redzam, ka valstis iet arī tādā virzienā. Mūsu kaimiņvalsts Latvija to ieviesusi jau no janvāra," viņš piebildis.

Pēc Statistikas departamenta datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju 3.martā Lietuvā ir 254,7. Pozitīvo testu īpatsvars pagājušajā diennaktī bijis 5,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi atļaut darboties slēpošanas centriem, taču, ņemot vērā joprojām spēkā esošos pārvietošanās ierobežojumus, uz tiem vismaz pagaidām varēs doties tikai attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji.

Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz Ārkārtējo situāciju komisijas ieteikumu. Šonedēļ, konsultējoties ar ekspertiem, paredzēts lemt arī par to, vai un kad atļaut daļēji atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra, un skaistumkopšanas saloniem; iecerēts, ka līdz februāra beigām skolās varētu atgriezties sākumskolas klašu skolēni, drīzumā varētu tikt pārskatīti arī stingrie ierobežojumi, kas kopš decembra vidus liedz bez īpašas nepieciešamības atstāt savas pašvaldības teritoriju.

Āra slēpošanas centri varēs sākt darboties jau otrdien, bet slēgtais ziemas sporta komplekss "Snow arena" Druskininkos apmeklētājus uzņemt vēl nedrīkstēs. Slēpošanas centru apmeklējumam būs iepriekš jāpiesakās, un biļetes varēs iegādāties tikai elektroniski, turklāt inventāra noma un citi ar slēpošanas trašu darbību tieši nesaistīti pakalpojumi joprojām nebūs atļauti. Pieļaujamās apmeklētāju plūsmas tiks aprēķinātas tā, lai, rēķinot uz vienu pacēlāju, slēpošanas centrā vienlaikus neatrastos vairāk par 30 apmeklētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība piektdien nolēmusi līdz 6.aprīlim atjaunot Covid-19 dēļ noteiktos pārvietošanās ierobežojumus starp pašvaldībām, ņemot vērā, ka saslimstība valstī atkal sākusi pieaugt.

Karantīna valstī pagarināta līdz 30. aprīlim.

Kā valdības sēdē uzsvērusi premjerministre Ingrīda Šimonīte, atjaunoto ierobežojumu mērķis ir pasargāt tās pašvaldības, kur situācija pašlaik ir labāka, un lokalizēt Dienvidāfrikas paveida vīrusa izplatību, potējot pēc iespējas vairāk riska grupu cilvēku, īpaši pašvaldībās, kur saslimstības rādītāji ir augsti.

"Ļoti ceram, ka spēsim stabilizēt situāciju un neļaut šim vilnim celties augstu. Pēc Lieldienām, iespējams, varēsim apspriest citas lietas, taču pagaidām - uz šīm divām nedēļām - mums ir jākoncentrējas uz testēšanu un vakcināciju," viņa norādījusi.

"Šis grozījums neparedz neko jaunu nedz uzņēmējdarbībā, nedz kādā citā darbības jomā - tas vienkārši sūta vēstījumu, ka pirms Lieldienām mēs paliksim mājās tāpat, kā to jau darījām pirms Ziemassvētkiem, un Lieldienu laikā samazināsim pārvietošanos, burzmu un kņadu," piebildusi premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība nolūkā pakļaut kontrolei jaunā koronavīrusa izplatību trešdien nolēmusi no piektdienas uz divām nedēļām aizliegt cilvēku pulcēšanos un masu pasākumus gan iekštelpās, gan brīvā dabā, izņemot sporta un kultūras pasākumus, bet attiecībā uz tiem noteikti jauni ierobežojumi.

Aizliegums neattiecas arī uz bērēm.

Sporta un kultūras pasākumos skatītāju skaits iekštelpās nedrīkstēs pārsniegt 300 un brīvā dabā - 400 cilvēkus, nodrošinot starp viņiem divu metru atstatumu, aizpildot tikai sēdvietas, nosakot obligātu aizsargmasku valkāšanu un nodrošinot visu dalībnieku reģistrāciju.

Tiks ierobežotas arī pircēju plūsmas veikalos, tirdzniecības centros un tirgos, kur būs jānodrošina desmit kvadrātmetru platība katram apmeklētājam.

Jaunie aizliegumi būs spēkā līdz 13.novembrim.

Lietuvā pēdējā laikā ļoti strauji pieaug jaunatklātu inficēšanās gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī inficēšanās apstiprināta 776 cilvēkiem, un tas Lietuvā ir lielākais vienas dienas laikā atklātais jauno inficēšanās gadījumu skaits kopš Covid-19 epidēmijas sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā no trešdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi, kuru nolūks ir iegrožot Covid-19 izplatību, pirmdien nolēma Lietuvas valdība.

Ministru kabinets arī pagarināja valstī spēkā esošo karantīnas režīmu līdz gada beigām.

Noteikts, ka karantīnas režīma laikā jāpārvietojas tikai tad, ja tas ir patiešām nepieciešams. Dzīvesvieta būtu jāatstāj, tikai dodoties uz darbu, tirdzniecības vietām, veselības aprūpes iestādēm vai lai saņemtu citus pakalpojumus.

Aizliegti tuvi kontakti starp vairāk nekā divām ģimenēm vai mājsaimniecībām, izņemot gadījumus, kad jāsniedz neatliekama palīdzība, jāaprūpē slimnieki vai personas, kas nespēj par sevi parūpēties.

Aizliegts arī rīkot personīga rakstura svinības sabiedriskās un personīgās telpās, ja tajās piedalās vairāk nekā divas ģimenes vai divas mājsaimniecības, un šādās svinībās nedrīkst piedalīties vairāk par desmit cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva no 1.marta varētu ļaut atsākt darbu muzejiem, bibliotēku lasītavām un mākslas galerijām, kā arī rīkot tā dēvētos autokino seansus, kuros filmas var skatīties pa automobiļa logu, pieļāvis kultūras ministrs Simons Kairis.

Kā viņš ceturtdien pastāstījis radiostacijai "Žiniu radijas" ("Ziņu radio"), tāds lēmums varētu tikt pieņemts jau trešdien, 24.februārī, paredzētajā valdības sēdē. Līdz tam ministrs plāno sīkāk apspriest ar šo nozaru pārstāvjiem praktiskos jautājumus, kas saistīti ar iespējamajiem atvieglojumiem.

"Pārrunāsim, kā labāk parūpēties gan par apmeklētāju, gan darbinieku drošību.(..) Jāparaugās arī, vai visu muzeju rīcībā ir maskas un dezinfekcijas līdzekļi," norādījis Kairis.

Pēc ministra teiktā, kā nākamie uz karantīnas režīma atvielglojumiem saskaņā ar Lietuvā paredzētajiem risku vadības algoritmiem pēc zināma laika varētu cerēt kinoteātri un teātri. Izvērtējot turpmākos atvieglojumus, tiks ņemts vērā, vai attiecīgajās kultūras iestādēs tiek iepriekš tirgotas biļetes un iespējamā Covid -19 uzlismojuma gadījumā būtu iespējams izsekot inficēšanās perēklim un pakļaut situāciju kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru