Nodokļi

Lietuvas valdība atbalsta minimālās algas celšanu līdz 840 eiro mēnesī

LETA--BNS, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Lietuvas valdība piektdien atbalstīja minimālās algas paaugstināšanu no 1.janvāra par 15% līdz 840 eiro mēnesī un ar nodokļiem neapliekamā minimuma celšanu par 16% līdz 625 eiro mēnesī.

Finanšu ministre Gintare Skaiste sacīja, ka abu summu paaugstināšana nozīmē, ka minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas pieaugs par 83,5 eiro mēnesī.

Saeimas komisija vienbalsīgi atbalsta minimālās algas palielināšanu  

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vienbalsīgi virzīšanai otrajā lasījumā atbalstīja...

Minimālā stundas darba samaksa likme Lietuvā nākamgad pieaugs līdz 5,14 eiro no pašreizējiem 4,47 eiro.

Minimālās algas un neapliekamā minimuma celšanai nākamā gada valsts budžeta izdevumi pieaugs par 37,6 miljoniem eiro.

Valdības lēmums par minimālās algas apmēru ir galīgs.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

Savukārt gala lēmumus par ierēdņu bāzes atalgojuma aprēķinu un ar nodokļiem neapliekamo minimumu pieņems parlaments.

Šogad minimālā alga Lietuvā ir 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, bet neapliekamais minimums - 540 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vienbalsīgi virzīšanai otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra.

Tāpat grozījumi paredz minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nebija saņemti. Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (K) piektdien komisijā norādīja, ka jau gadiem runāts par minimālo algu, bet Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) nav spējīga šajā jautājumā vienoties.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

"Tas nozīmē, ka iet uz priekšu laiks, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība, bet visi runā, ka vajag šo minimālo algu. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šos grozījums, tad galu galā ministrijas un uzņēmēji nezinās laicīgi, ar ko rēķināties. Šādi vilkt garumā šo jautājumu inflācijas laikā ir pilnīgs neprāts," norādīja Zālīte-Grosa.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka minimālā alga ir jāceļ, tā noteikti tiks celta un pamatā tas notiekot "budžeta pakas ietvaros".

Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts 

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli...

"NTSP izskata jautājumu sociālā dialoga ietvaros, proti, arodbiedrības un darba devēji izrunā lietas kopā ar Ministru kabinetu, un Ministru kabinets budžeta pakas ietvaros pieņem lēmumu. Tā tas ir bijis un tā tas arī būs," uzsvēra Leiškalns.

LDDK vienmēr esot norādījis, ka atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski, tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas.

"Minimālā algas paaugstināšana ir jāskata sociālā dialoga ietvaros un tas noteikti šogad notiks. Nevajadzētu pārcelt uz parlamentu tās lietas, kam pēc ES direktīvas tomēr jānotiek sociālā dialoga ietvaros," uzsvēra Leiškalns un norādīja, ka pie šī jautājuma var atgriezties, diskutējot par budžeta sagatavošanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve Kristīne Robežniece norādīja, ka pievienojas Leiškalna komentāram par to, ka ir saprotams ierosinājums celt šo minimālo algu, tomēr ir jāņem vērā jautājuma izskatīšanas process, tāpēc tam jānotiek diskusijās ar sociālajiem partneriem. Tāpat viņa norādīja, ka minimālā alga ir piesaistīta dažāda veida finansējumam.

Komisija šos grozījumus lūgs iekļaut 13.oktobra Saeimas plenārsēdes darbakārtībā. Grozījumus paredzēts pieņemt trīs lasījumos.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms trešā lasījuma būs piecas dienas.

Izmaiņas likumā iesnieguši "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Evita Zālīte-Grosa.

Grozījumi paredz, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas palielināšanu Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos būtu jāpieņem valdībai.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos. Politiķi atzīmē, ka Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.

"Konservatīvo" partiju pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis iepriekš ir atzinis, ka Latvijā būtu jāpārskata minimālā alga, un to varētu noteikt kā aptuveni pusi no vidējās darba samaksas valstī.

Tāpat komisija pirms pirmā lasījuma izskatīs grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz strādājošā vecāka pabalsta palielināšanu līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra.

Pabalsta palielināšana attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kuri gūst ienākumus kā pašnodarbinātie.

Šobrīd minētās personas saņem 30% no pabalsta apmēra.

Paredzēts, ka pabalsta palielināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2023.gadā būtu nepieciešami papildu 5 773 504 eiro, 2024.gadā - 6 119 976 eiro, taču 2025.gadā - 6 444 303 eiro. Vienlaikus likumprojekta anotācijā ir atzīmēts, ka likumprojekta ietekmi nav iespējams aprēķināt precīzi, jo mērķa grupas uzvedība un to ietekmējošie sociāli ekonomiskie faktori nav paredzami.

Likumprojektā paredzēts, ka likums stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas palielināšanu no 500 līdz 620 eiro no 2023.gada 1.janvāra.

Tāpat grozījumi nosaka minimālo algu palielināt līdz 700 eiro no 2024.gada 1.janvāra.

Likumā noteikts, ka oficiālu lēmumu par minimālās algas palielināšanu Ministru kabineta attiecīgajos noteikumos būtu jāpieņem valdībai.

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk 

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu...

Kā ziņots, iepriekš Sociālo un darba lietu komisijā Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (K) norādīja, ka jau gadiem runāts par minimālo algu, bet Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) nav spējīga šajā jautājumā vienoties.

"Tas nozīmē, ka iet uz priekšu laiks, mēs nezinām, cik ilgi veidosies valdība, bet visi runā, ka vajag šo minimālo algu. Ja mēs šobrīd nepieņemsim šos grozījumus, tad galu galā ministrijas un uzņēmēji nezinās laicīgi, ar ko rēķināties. Šādi vilkt garumā šo jautājumu inflācijas laikā ir pilnīgs neprāts," iepriekš komisijas sēdē norādīja Zālīte-Grosa.

Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts 

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka minimālā alga ir jāceļ, tā noteikti tiks celta un pamatā tas notiekot budžeta pakotnē.

NTSP izskata jautājumu sociālā dialoga ietvaros, proti, arodbiedrības un darba devēji izrunā lietas kopā ar Ministru kabinetu, un Ministru kabinets pieņem lēmumu, virzot budžeta pakotnes likumprojektus, skaidroja LDDK pārstāvis. "Tā tas ir bijis un tā tas arī būs," uzsvēra Leiškalns.

LDDK vienmēr esot norādījis, ka atbilstoši sociālajam dialogam vajadzētu vienreiz vienoties par algoritmu, lai minimālā alga tiktu indeksēta katru gadu automātiski, tāpat kā valsts amatpersonu un citu valsts nodarbināto personu amata algas.

Minimālās algas palielināšanu rosināja "Konservatīvo" deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Butāns, Reinis Znotiņš un Zālīte-Grosa.

Deputāti norāda, ka minimālās algas palielināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai - īpaši cenu pieauguma apstākļos. Politiķi atzīmē, ka Lietuvā minimālā alga ir 730 eiro un Igaunijā - 654 eiro.

"Konservatīvo" partiju pārstāvošais labklājības ministrs Gatis Eglītis iepriekš ir atzinis, ka Latvijā būtu jāpārskata minimālā alga, un to varētu noteikt kā aptuveni pusi no vidējās darba samaksas valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: LM piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LM piedāvā, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Attiecīgi 2023.gadā minimālā alga pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.

Sākotnēji ministrija bija izstrādājusi piedāvājumu minimālo algu nākamgad celt līdz 640 vai 700 eiro, tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka palielinājums līdz 700 eiro būtu pārāk straujš.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai norādīja, minimālajai darba algai valstī jābūt 42% līdz 45% no iepriekšējā perioda vidējās algas. LM piedāvātais kāpums ir aptuveni par 28% lielāks.

Viņa norādīja, ka, lai nodrošinātu samērīgumu, minimālo atalgojumu būtu jāaktualizē ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, vienojoties par to, cik procenti no iepriekšējā perioda vidējās algas vai konkrētajam gadam prognozētās vidējās algas tā būs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finanšu un Sociālās drošības un darba lietu ministrijas rosina nākamgad minimālo mēnešalgu valstī celt par 15% līdz 840 eiro mēnesī, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu - par nepilniem 16%.

"Šodien abas ministrijas iesniedza valdībā ierosinājumu palielināt minimālo algu par 15% līdz 840 eiro mēnesī jeb 633 eiro pēc nodokļu nomaksas. Lēmums tiek iesniegts valdībā, tomēr mēs ar to atgriezīsimies arī pie Trīspusējās sadarbības padomes," trešdien preses konferencē teica sociālās drošības un darba lietu ministre Monika Navickiene.

"Mēs ierosinām par 85 eiro palielināt maksimālo ar nodokļiem neapliekamo ienākumu slieksni līdz 625 eiro mēnesī no 540 eiro, kas nozīmē kāpumu par 15,7%," paziņoja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Navickiene piebilda, ka sociālajiem partneriem ierosinājumi tiks prezentēti 27.septembrī.

Valdībā iesniegtie ministriju ierosinājumi paredz, ka minimālā alga tiks celta par 110 eiro mēnesī. Šogad minimālā alga Lietuvā ir 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pieaugt par 15-19%, bet pensiju un ierēdņu atalgojums mēnesī varētu palielināties par 10%, paziņojis Lietuvas parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mīkols Majausks.

Intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas" viņš sacīja, ka minimālajai mēnešalgai Lietuvā nākamgad vajadzētu pieaugt par 15-19%.

"Atbilstoši tam valdībai ir jāaprēķina, cik daudz ir jāpaceļ ar nodokļiem neapliekamā minimuma slieksnis, lai kaut kādā veidā mazinātu slogu uzņēmumiem, jo minimālās algas pieaugums vispirms ir slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," klāstīja deputāts.

Viņš paskaidroja, ka minimālā alga tiek celta saskaņā ar iepriekš apstiprinātu formulu, tādēļ tās pieaugums ir atkarīgs no objektīviem ekonomikas rādītājiem, nevis politiķu labās gribas.

Nākamgad par 10% vajadzētu pieaugt gan pensijām, gan pamatsummai, kas tiek izmantota ierēdņu algu aprēķinā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimālās algas saņēmējs izmaksās par 24% dārgāk

Māris Ķirsons, 07.10.2022

Nodokļu eksperts un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālās algas paaugstināšana līdz 620 eiro jau no 2023. gada mazo algu saņēmēju makos nozīmēs vairāk naudas, taču palielinās daudzu darba devēju izmaksas, spiežot tos paaugstināt savu preču un pakalpojumu cenas.

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini. Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz no 2023. gada minimālo algu palielināt no pašreizējiem 500 eiro līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien, 7.oktobrī plkst.10 pirms otrā lasījuma skatīs šos grozījumus Darba likumā.

Tā kā nauda, ko izmaksāt darba algās, ir jānopelna, tad, pēc dažu uzņēmēju sacītā, preču un pakalpojumu cenas nāksies paaugstināt, kas savukārt draud samazināt to pircēju – patērētāju – skaitu, un rezultātā arī kāds darbinieks tiks atlaists. Vienlaikus skaidrs, ka jautājumu par minimālās algas pieauguma apmēru skatīs jaunievēlētā Saeima, kurai to sagatavos un iesniegs jaunā valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis grozījumus Darba likumā, kas paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 620 eiro, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Grozījumi Darba likumā paredz arī to, ka no 2024.gada 1.janvāra minimālā mēneša darba alga nav mazāka par 700 eiro.

Aicina neizsludināt likumprojektu par minimālās algas palielināšanu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt...

Valsts prezidents paziņojumā norādījis, ka likumu ierosināja Saeima. Lai arī likuma virzība Saeimā notika strauji, tam no paša sākuma bija stabila vairākuma atbalsts. To atbalstīja deputāti no visām 13.Saeimas frakcijām.

Levits vērsa uzmanību uz to, ka Darba likums nosaka, ka minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets (MK).

Prezidents secina, ka par minimālās mēneša darba algas noteikšanu 2023. un 2024.gadā Saeima ir devusi tiešu uzdevumu MK, nepieļaujot atkāpes no dotā uzdevuma. Valsts pirmā persona akcentēja, ka Saeima ir tiesīga dot MK saistošus uzdevumus, taču tie nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Pēc prezidenta paustā, šajā gadījumā uzdevums ir dots ar Saeimas apspriestu un pieņemtu likumu, kas izpilda šo prasību.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

Levits atzīmēja, ka likums zināmā mērā izjauc tiesisko noteiktību un paredzamību procesam, kādā tiek lemts par minimālās mēneša darba algas noteikšanu. Prezidents uzsvēra, ka ar likuma pieņemšanu Saeima ir iejaukušies MK deleģētajā kompetencē un pati ar likumu izlēmusi jautājumi, kas būtu lemjams ar MK noteikumiem MK noteikumos noteiktajā kārtībā.

Valsts prezidenta ieskatā, no likumprojekta anotācijas secināms, ka tā autori nav veltījuši pienācīgu uzmanību jautājuma izpētei par ekonomiskās situācijas mainīgumu ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā.

Levits norādīja, ka jaunie ģeopolitiskie apstākļi, potenciālā enerģētiskā krīze un resursu ierobežotā pieejamība atstāj būtisku iespaidu gan uz inflāciju, gan uz ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Minētie apstākļi jau ir mainījušies kopš brīža, kad deputāti iesniedza likuma projektu izskatīšanai Saeimā. Attiecīgi tie jau rada būtisku iespaidu uz valsts politiku, kas saistīta ar minimālās mēneša darba algas noteikšanu, un turpinās ietekmēt šo politiku arī nākamajos gados.

Prezidents arīdzan uzvēra, ka šis likums iezīmē aizgājušās 13.Saeimas darba stilu - "jēdzīgu un vajadzīgu jautājumu" risināšanu sasteigt un ne vienmēr izmantojot iespēju rast līdzsvarotu un visām iesaistītajām pusēm pieņemamu kompromisu.

Levits norādīja, ka minimālās mēneša darba algas paaugstināšana ir vajadzīgs solis, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju labklājību un izaugsmi, tomēr ilgtermiņa riskus var radīt tas, ka šādu jautājumu politiski izlēmis pats likumdevējs ar likumu, pārņemot tā noteikšanu no MK.

Paziņojumā prezidents pauda aicinājumu 14.Saeimai rūpīgi apsvērt, vai un kā būtu lietderīgi atgriezties pie šī jautājuma pārskatīšanas. Viņa ieskatā, Saeimai, tās Sociālo un darba lietu komisijai un nākamajai valdībai vajadzētu rūpīgi sekot likuma izpildes iespējamībai 2023.gadā, ieklausoties sociālo partneru argumentos un tautsaimniecības ekspertu viedokļos, un atgriezties pie jautājuma par minētās mēneša darba algas līmeni 2024.gadā.

"Ja populārs un pareizs lēmums nav ekonomiski izpildāms vai var radīt nopietnus riskus tautsaimniecības izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai, likumdevējam ir pienākums meklēt citus, niansētākus un smalkākus problēmas risinājumus," paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka likumdevējam vajadzētu respektēt paša piešķirtās tiesības MK noteikt minimālās mēneša darba algas apmēru, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanas kārtību, kā to paredz Darba likums, un neiejaukties tajā ar atsevišķiem likuma pārejas noteikumiem.

Saeima pieņēma grozījumus Darba likumā trešajā lasījumā 27.oktobrī. Kā likumprojekta anotācijā atzīmēja tā autori, minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu, kas darba devējiem obligāti jānodrošina saviem darbiniekiem par darbu normāla darba laika ietvaros.

Minimālās algas paaugstināšana veicina mājsaimniecību ienākumu pieaugumu un vienlaikus var motivēt lielāku iesaisti darba tirgū, kā arī minimālās algas paaugstināšana ir viens no instrumentiem strādājošo nabadzības mazināšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

LETA jau rakstīja, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtīja Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli Valsts prezidentam, aicinot izsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Darba likumā. LBAS kategoriski nepiekrita LDDK nostājai par minimālās algas paaugstināšanas atlikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas parlaments piektdien apstiprinājis likumā noteiktās minimālās algas palielināšanu, sākot no oktobra, līdz 12 eiro stundā.

Minimālās algas palielināšanu atbalstīja valdošā koalīcija - sociāldemokrāti (SPD), zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) -, kā arī opozīcijā esošā kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie").

Konservatīvā opozīcija un labējā eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD) no balsošanas atturējās.

Pašreiz minimālā alga Vācijā ir 9,82 eiro stundā, bet jūlijā tā tiks palielināta līdz 10,45 eiro.

Tajā pašā laikā maksimālais atalgojums par tā dēvētajiem mazajiem darbiem no oktobra pieaugs no 450 līdz 520 eiro mēnesī.

Vācijas darba lietu ministrs sociāldemokrāts Hubertuss Heils norādīja, ka sevišķi labumu no minimālās algas palielināšanas gūs sievietes un Austrumvācijas iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, nav spējusi vienoties par minimālās algas pieaugumu nākamgad un valdībai iesniegs atšķirīgus ierosinājumus minimālās algas apmēram valstī.

"Mēs ierosināsim atšķirīgu viedokļu reģistrēšanu, un valdībai būs jāpieņem tūlītējs lēmums, lai uzņēmēji var plānot savu darbību nākamajā gadā," pēc sanāksmes otrdienas vakarā sacīja Trīspusējās sadarbības padomes priekšsēdētāja Aurēlija Maldutīte, kura ir arī Lietuvas Darba devēju konfederācijas prezidija locekle.

Arodbiedrības uzskata, ka minimālā mēnešalga ir jāpaaugstina atbilstoši Lietuvas centrālās bankas formulai, kas nozīmētu no 1.janvāra to celt par 21,6% līdz 888 eiro. Savukārt lielākā daļa darba devēju pārstāvju uzstāj, ka minimālā alga jāpaaugstina līdz 800 eiro mēnesī.

Daļa darba devēju piekrita centrālās bankas otrdien izteiktajam ierosinājumam minimālo algu Lietuvā paaugstināt divas reizes gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā skolotāju darba samaksa Igaunijā nākamgad sasniegs 2048 eiro mēnesī, bet skolotājiem, kas Austrumviru apriņķī, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, mācīs igauņu valodā, algai tiks noteikts koeficients 1,5, kas nozīmē, ka no nākamā mācību gada tā sasniegs 3000 eiro mēnesī, otrdien paziņoja Igaunijas izglītības un zinātnes ministrs Teiss Lukass.

Tomēr minimālā skolotāju darba likme nākamajā gadā būs zemāka par arodbiedrības prasīto.

Ministrs sarunā ar laikrakstu "Postimees" teica, ka pagājušajā nedēļā Vihulas muižā notikušajās valdības sarunās par nākamā gada valsts budžetu tika sāktas diskusijas par skolotāju algas kāpumu par 15%.

"Tādas sarunas sākās ar finanšu ministres teikto, ka skolotāju, glābēju, policistu un kultūras darbinieku algas pieaugs par vismaz 15%. Skolotājiem pieaugums ir daudz lielāks," paziņoja Lukass.

Viņš sacīja, ka skolotāju mērķis ir samērot skolotāju algas ar valstī vidējās algas pieaugumu. Izglītības darbinieku arodbiedrības prasība ir minimālo skolotāja algas likmi noteikt 1845 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolotāju vidējās faktiskās algas Latvijā būtiski pieaugušas no 2015.gada līdz 2021.gadam, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu (OECD) izglītības pārskats "Education at a Glance 2022".

No 2015. līdz 2021.gadam vidēji visās OECD valstīs Eiropas Savienībā pamatizglītības otrajā posmā skolotāju faktiskās algas reālajā izteiksmē pieauga par 18%. Latvijā algas pieauga vairāk - par 59% šajā pašā periodā.

Tomēr pamatizglītības skolotāju vidējās faktiskās algas joprojām bija zemas - 29 169 amerikāņu dolāri (29 490,45 eiro) 2021.gadā, salīdzinot ar 50 026 dolāriem (50 577,29 eiro) vidēji OECD valstīs.

Kā norādīja OECD, lielākajā daļā OECD valsts publisko izglītības iestāžu skolotāju un skolu direktoru regulējumos noteiktās alga palielinās līdz ar izglītības pakāpi, kurā viņi māca, kā arī ar pieredzi. Līdz ar izglītības pakāpi pieaug arī faktiskās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pieaugt līdz 868 eiro mēnesī

LETA--BNS, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pieaugt līdz 868 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, tomēr Lietuvas centrālā banka, ņemot vērā lielo nestabilitāti ekonomikā, aicina pieņemt piesardzīgus lēmumus, piemēram, atlikt minimālās algas celšanu vai to palielināt pakāpeniski.

Šogad minimālā alga Lietuvā ir 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pieaugums nākamgad varētu sasniegt 18,9% jeb par 138 eiro.

Lietuvas Bankas Makroekonomikas un prognožu nodaļas vadītāja Kotrīna Tamoševičiene paziņoja, ka tāds pieaugums aprēķināts, balstoties uz Trīspusējās sadarbības padomes izstrādāto formulu. Viņa uzsvēra, ka centrālā banka nerosina atkāpties no formulas, tomēr brīdina, ka gadījumā, ja būs ekonomikas lejupslīde, minimālās algas celšana radīs papildu izaicinājumus.

Minimālās algas paaugstināšana iespējama kopsolī ar darba spēka nodokļu samazināšanu 

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas...

"Mēs ierosinām turpināt izmantot formulu un nesaskatām pārliecinošus iemeslus būtiski no tās atkāpties. Vienlaikus mēs redzam, ka pašlaik ekonomikas neskaidrības ir lielas," viņa otrdien sacīja Trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Centrālās bankas pārstāve norādīja, ka atbalstāmi būtu piesardzīgi lēmumi, piemēram, par minimālo algu lemt vēlāk šogad, apsvērt iespējas aizsargāties pret riskiem un izvērtēt izmaiņu ekonomikā ietekmi.

Lietuvas Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, jau vairākus gadus ir noteikusi, ka minimālajai algai jābūt robežās no 45 līdz 50% vidējās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Darba devēju konfederācija un Igaunijas Arodbiedrību konfederācija parakstījušas vienošanos par minimālo algu 2023.gadam, kas paredz minimālo mēnešalgu valstī nākamgad palielināt par 71 eiro līdz 725 eiro.

Stundas darba samaksas likmi paredzēts celt līdz 4,3 eiro.

Sociālie partneri arī ierosinājuši atcelt minimālās algas sasaistīšanu ar dažādām maksām un izmaksām, piemēram, bērnudārza maksu un pašvaldību vadītāju atalgojumu.

Arodbiedrību konfederācijas priekšsēdētājs Jāns Hendriks Tomels pauda cerību, ka minimālās algas celšana nākamgad ļaus mazināt enerģijas un citu cenu ietekmi uz cilvēku ienākumiem.

Viņš atgādināja, ka laika gaitā dažādi sodi un pabalsti vairs nav sasaistīti ar minimālo algu, tomēr joprojām ir, piemēram, pašvaldības, kurās bērnudārza maksājumi ir piesaistīti minimālās algas apmēram, tādēļ viņš aicināja parlamenta deputātus un pašvaldības atrast alternatīvu un godīgu risinājumu, kas nenoslogotu cilvēku maksātspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pusei Latvijas iedzīvotāju šoziem sagaidāms ievērojams dzīves līmeņa kritums

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 16.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajai valdībai ir nekavējoties jāatbalsta Latvijas kultūra, teātris, prese un grāmatu izdošana, jo pārtikas, energoresursu un elektrības tarifu kāpums Latvijas lauku apvidos zemo algu saņēmējus pilnībā izputinās.

Kā liecina CSP apkopotā statistika, tad dzīves līmeņa kritums minimālās algas saņēmējam šī gada rudenī bija par aptuveni 22%. Minimālā alga nav palielināta kopš 2021. gada janvāra. Vidējais patēriņa cenu pieaugums tikai pēdējā gada laikā (2022. gada septembris pret 2021. gada septembri) bija 22%. Tas nozīmē, ka tīri matemātiski minimālās algas saņēmējs šī gada septembrī varēja nopirkt (100%-22%= 78%) tikai aptuveni 78% no tā paša preču un pakalpojumu daudzuma, kādu varēja iegādāties pirms gada. Minimālās algas saņēmējam šī gada rudenī dzīves līmenis ir krities vismaz par vienu piekto daļu, salīdzinot ar pagājušā gada rudeni.

Kā mainījās dzīves līmenis vidējās algas saņēmējam? Atbilstoši CSP datiem, 2022. gada jūnijā vidējā alga (1012 eiro) gada laikā (pret 2021. gada jūnija vidējo algu) pieauga par 7,3%. Matemātiski, ņemot vērā vidējo patēriņa cenu pieaugumu, kas ir aptuveni 22% gadā, sanāk (100%+7,3% -22%= 85,3%), ka vidējās algas saņēmējs šī gada septembrī varēja nopirkt tikai aptuveni 85,3% no to pašu preču un pakalpojumu daudzuma, kādu varēja iegādāties pirms gada. Vidējās algas saņēmējam šī gada rudenī dzīves līmenis ir krities par vismaz 15 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

No politiķiem sagaidām, ka inflāciju vismaz neveicina

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka Latvijā martā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji.

Proti, gada inflācija Latvijā martā bijusi 11,5%. Vēl augstāka inflācija bijusi vien Lietuvā (15,6%), Igaunijā (14,8%), Čehijā (11,9%) un Nīderlandē (11,7%), pārējām valstīm – zemāka, vairākām, kā Somijai (5,8%), Portugālei (5,5%), Francijai (5,1%), Maltai (4,5%) – pat būtiski zemāka nekā pie mums. Savukārt ES vidēji gada inflācija martā bijusi 7,8%, bet eirozonā – 7,4%. Vēl būtiski, ka martā Latvijā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas pieaugušas par 3,3%, Lietuvā – par 2,4%, bet Igaunijā – par 2,7%.

Tātad, tā turpinot, varam izvirzīties arī līderos. Saprotams, ka ar administratīvām metodēm inflācijas pieaugumu ievērojami apturēt nevar, it īpaši, ja tas, kā šoreiz, lielā mērā ir ārējo notikumu ietekmēts. Taču tas, ko var darīt, ir vismaz neveicināt cenu pieauguma tempu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Precizēta - Rīgā no jūnija par 21,4% pieaugs ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs

LETA, 03.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā no 1.jūnija par 21,4% pieaugs kopējais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs, sasniedzot 1,93 eiro par kubikmetru pašreizējo 1,59 eiro vietā, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmums.

Tostarp ūdensapgādes pakalpojumu tarifs būs 1,02 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim, bet kanalizācijas pakalpojumu tarifs būs 0,91 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,17 eiro vairāk nekā līdz šim.

Savukārt notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu tarifs būs 0,42 eiro par kubikmetru, kas ir par 0,09 eiro vairāk nekā līdz šim.

Jaunos tarifus plānots piemērot Rīgā, Baltezerā, Garkalnē, Berģos, Maksteniekos, Langstiņos, Upesciemā, Krustkalnos, Valdlaučos, Dreiliņos, Rumbulā, Ulbrokā un daļā Garkalnes pagasta ("Alīses", Remberģi 1", "Remberģi 2", "Selgas").

Iepriekšējie "Rīgas ūdens" tarifi apstiprināti 2018.gadā.

SPRK apstiprinātie tarifi nedaudz atšķiras no "Rīgas ūdens" sākotnēji iesniegtā piedāvājuma pērnā gada beigās. Uzņēmums bija plānojis ūdensapgādes pakalpojumu tarifu noteikt 1,02 eiro par kubikmetru, kanalizācijas pakalpojumu tarifu - 0,93 eiro par kubikmetru, bet attīrīšanas pakalpojuma tarifu - 0,43 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik mēbeļu piegādēs aktivitāte pieklususi, tomēr ir ļoti liela interese par sadarbību no dažādiem potenciālajiem ārvalstu tirgotājiem, jo Covid-19 pandēmijas laikā nebija iespēju tikties un attīstīt produktus. Izmantojot šīs iespējas, nākotnē ražošanā būs kāpums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons.

Viņš norāda, ka uzņēmums izmantos šo situāciju, jo īpaši, ja daudzi Eiropas tirgotāji ir apdedzinājušies ar mēbeļu pasūtījumiem Āzijā, tāpēc meklē iespējas šos pasūtījumus izvietot tepat Eiropā, kaut arī nenoliedzami tie izmaksās dārgāk nekā ražotājiem ārpus Eiropas, tomēr līdztekus tam vēl jāpieskaita transporta izdevumi un piegādes laiks.

Kāda ir pašreizējā situācija mēbeļu ražošanā, ja Latvijā inflācija ir vairāk nekā divas reizes augstāka par to cenu pieaugumu, kāds ir eirozonā, ar nākamā gada 1. janvāri tiek būtiski paaugstināta minimālā alga, ir loģistikas pārrāvumi piegādēm no dienvidaustrumu Āzijas valstīm, ir jautājumi par konkrētu izejvielu un komponentu piegāžu apjomu un termiņiem, vienlaikus Eiropas Centrālā banka paaugstina procentu likmes, kā ietekmē kredītņēmējiem pieaug izmaksas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Minimālās algas paaugstināšana iespējama kopsolī ar darba spēka nodokļu samazināšanu

Db.lv, 17.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – diskutēja par Labklājības ministrijas priekšlikumu pakāpeniskai minimālās algas celšanai.

“LDDK atbalsta pakāpenisku, plānveidīgu un paredzamu minimālās algas palielināšanas modeli, nosakot proporciju pret valstī noteikto vidējo algu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka minimālās algas paaugstināšana rada papildu ietekmi uz citām algu grupām, tāpēc paaugstināšana iespējama kopsolī ar darba spēka nodokļu samazināšanu,” uzsver LDDK prezidents Andris Bite.

“Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākās Baltijas reģionā. Mūsu valstī piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas. Strauja minimālās algas paaugstināšana radīs spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielinās tādas darbaspēka izmaksas kā virsstundu apmaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba nespējas lapu apmaksa. Tāpēc, paaugstinot minimālo algu, svarīgi analizēt un ņemt vērā šīs kopsakarības un to ietekmi uz darba devējiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīspusēja sadarbība – ģenerālvienošanās

Rita Pfeifere, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanās ir trīs pušu apliecinājums par gatavību sadarboties, kur darba ņēmēji, darba devēji un valsts apņemas konkrēto nozari attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi tajā strādājošie. Jau 2019.gada decembrī stikla šķiedras nozarei izdevās noslēgt nozares Ģenerālvienošanos.

Stikla šķiedras nozares Ģenerālvienošanās mērķis ir veicināt abpusēju sadarbību sociālā dialoga attīstībā darba tiesību, darba aizsardzības, darba produktivitātes, labvēlīgas sociālās vides radīšanā nozarē nodarbinātajiem darba ņēmējiem un attīstīt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas jomas izaugsmi un nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Taču pēc vairāku gadu strādāšanas, ievērojot to, par ko vienojāmies, redzam gan ieguvumus, gan arī atsevišķus jautājumus, kuru risināšana ir iestrēgusi.

Ja raugāmies uz ieguvumiem, varu minēt trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, pats process bija ļoti svarīgs, jo arodbiedrība kopā ar uzņēmējiem sarunu ceļā nonāca līdz galvenajiem jautājumiem, kas nozarei ir būtiski un risināmi ar visu trīs pušu iesaisti. Ir daudz darbiniekiem svarīgu jautājumu, ko iespējams risināt uzņēmuma līmenī, savukārt visai nozarei būtiskākos risinājumus varējām fiksēt nozares Ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Minimālā alga nav politiķu vairāksolīšanas objekts

Andris Bite, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, 30.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāris dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, ar kuriem iecerēts pakāpeniski paaugstināt minimālo mēnešalgu.

Varētu pat atzinīgi novērtēt operativitāti un vienprātību, ar kādu strādā Saeimas komisiju deputāti, ja vien uz sliekšņa nebūtu Saeimas vēlēšanas un ja izmaiņas būtu izdiskutētas un akceptētas ar sociālajiem partneriem.

Šīs Saeimas un valdības laikā mēs kā atbildīgs valdības sociālais partneris ne vienu vien reizi esam piedzīvojuši ignoranci vai formālu iesaisti. Lai iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanā, nodrošinātu saskaņotu, visai sabiedrībai un valsts interesēm atbilstošu sociālekonomiskās attīstības jautājumu risināšanu, kas garantētu sociālo stabilitāti, labklājības līmeņa un tautsaimniecības izaugsmi valstī, ir sociālais dialogs un tā pārstāvētā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kas ir nacionālā līmeņa konsultāciju mehānisms, kur demokrātiski un atbildīgi sociālie partneri: Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vienojas par sociālekomiskajiem jautājumiem, arī par minimālās algas apmēru valstī. Par minimālās algas izmaiņām arī visā demokrātiskajā Eiropā vienojas sociālie partneri, jo abas puses veido iekšzemes kopproduktu – darba devēji ar kapitālu, bet darba ņēmēji ar cilvēkkapitālu. Tāpēc tā ir sociālo partneru, nevis politiķu vienošanās. Tāpēc ceram, ka šo jautājumu turpināsim skatīt loģiskā un pieņemtā secībā un kopsakarībās.

Komentāri

Pievienot komentāru