Jaunākais izdevums

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Vienlaikus, jautāts par nozares pretenzijām pret likumprojektu, Linkaits teica, ka regulāri notiek savstarpējas tikšanās ar konkrētiem uzņēmējiem, gan ar viņu pārstāvjiem, un ir arī advokātu biroji, kas uzņēmēju vārdā tiekas ar Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvjiem un izsaka savus priekšlikumus.

"Es gribētu teikt, ka viena daļa no, nesaukšu tos par iebildumiem, bet par satraukumiem, rodas no iepriekšējās pieredzes. Es tikai varu apliecināt, ka, ja būs profesionāla ostu pārvaldība, tad tādiem "piedzīvojumiem", kādi ir bijuši iepriekšējās desmitgadēs, uzņēmējiem nevajadzētu atkārtoties," sacīja politiķis.

Linkaits kā vienu no nozares izceltajām aktualitātēm par likumprojektu norādīja jautājumu par komerciālajām interesēm, kuras uzņēmējiem ir ostās. Tāpat novērota arī vēlme, lai ostās strādājošie uzņēmēji vienlaikus būtu arī ostu padomēs vai valdēs, kas, pēc satiksmes ministra teiktā, būtu būtu pilnīgi jauna veida regulējums kopumā attiecībā uz kapitālsabiedrību darbību.

"Pašlaik iecere ir, ka ostu pārvalda kapitālsabiedrības valde, kurā darbojas profesionāļi un kura nav saistīta ne ar vienu uzņēmumu, kurš darbojas ostas teritorijā. Savukārt padomē strādā akcionāru pārstāvji. Līdz ar to ir jautājumi, kurus mēs nevaram atrisināt tās tiesiskās sistēmas ietvaros, kāda pastāv attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām," minēja Linkaits.

Izteikto jautājumu loks no nozares puses raksturo arī uzņēmēju grupu, kas ir pret pārmaiņām kopumā saistībā ar labu darbību esošajā regulējumā, un modernākas struktūras veidošana šādā cilvēku grupā rada satraukumu, skaidroja ministrs.

Tāpat Linkaits atzīmēja, ka jautājumā par pašvaldībām un to turpmāku iesaisti ostu pārvaldībā ir skaidrs, ka starp ostas un pašvaldības vadību ir nepieciešama ikdienas komunikācija, kā arī tas, ka osta var attīstīties saistībā ar pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģiju.

Pēc ministra teiktā, pašvaldībai šajā gadījumā ir ļoti daudz instrumentu, sākot no teritorijas plānojuma un zonējuma, beidzot ar politiku attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Ir arī pašvaldību īpašumi, kuri atrodas ostas teritorijā un par kuriem pašvaldībai ir teikšana. Līdz ar to pašvaldībām ir instrumenti, lai iedarbotos uz ostu.

"Mēs arī redzam, ka šie instrumenti veiksmīgi tiek lietoti. Ja ir vēlme piedalīties pašas ostas teritorijas pārvaldīšanā, tad tāda iespēja likumprojektā tiek piešķirta. Pašvaldība var nākt ar vienu trešdaļu kapitāla, tostarp ar saviem īpašumiem, un piedalīties ostas pārvaldības uzņēmumā. Iespējams, var runāt arī par citu kapitāla īpatsvaru, tas ir sarunu jautājums. Likumprojektā ir paredzēts, ka deviņu mēnešu laikā ir jānotiek sarunām par pašvaldības līdzdalību, un es ceru, ka tādas sarunas notiks," sacīja satiksmes ministrs.

Savukārt Ventspils gadījumā redzams, ka viena daļa īpašumu, kuri vēsturiski ir bijuši ostas īpašumi, dažādu darbību rezultātā pēdējos 30 gados ir nonākuši pašvaldības īpašumā. "Ja nav šīs labās sadarbības, tad ir iespējami arī dažādi konflikti. Skaidrs, ka tie agri vai vēlu būs jāatrisina," teica Linkaits.

Tāpat politiķis skaidroja, ka pēc tam, kad grozījumi likumā būs pieņemti un stājušies spēkā, būs pārejas periods, kura laikā būs jāveic noteiktas darbības, kuras ir saistītas ar nekustamā īpašuma uzskaiti, ieguldījumiem, uzņēmējsabiedrību dibināšanu un citiem tehniskiem jautājumiem. Tāpat aktuāla būs saruna ar pašvaldību par tās līdzdalību ostas apsaimniekošanas kapitālsabiedrības veidošanā.

Jau ziņots, ka ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Savukārt Liepājas SEZ, lai sekmētu privātā sektora līdzdalību SEZ pārvaldībā, paredzētas tiesības Liepājas pilsētas domei deleģēt Liepājas SEZ komercsabiedrību pārstāvi darbam kapitālsabiedrības padomē.

Visus īpašumus, kas patlaban pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei kā atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām, paredzēts ieguldīt jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS "Ventas osta" pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā). Īpašumus, ko valsts vai pašvaldība iepriekš bija nodevusi valdījumā osta pārvaldei, plānots arī turpmāk nodot pārvaldīšanai kapitālsabiedrībai, kas veiks ostas pārvaldes funkcijas attiecīgajā ostā.

SM norādīja, ka galvenais mērķis ostu pārvaldības modeļa izmaiņām ir ieviest valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, balstoties uz starptautisku praksi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, tādējādi padarot Latvijas ostu pārvaldības struktūru labāk saprotamu partneriem starptautiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ostu reformu aicina izvērtēt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdē

Db.lv, 30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu komersantus pārstāvošās biedrības uzsver, ka pašlaik Satiksmes ministrijas (SM) virzītajai ostu reformai pastāv būtiski šķēršļi, lai likumprojekts tā pašreizējā (atjaunotā) redakcijā tiktu virzīts apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē bez Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes ārkārtas sēdes sasaukšanas.

Atklātā vēstulē trīs lielo ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) komersantus pārstāvošās biedrības, vēršoties pie Ministru kabineta (MK), Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļiem, koalīcijas attīstības komitejas dalībniekiem un citām atbildīgajām amatpersonām, rosina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu sasaukt ārkārtas Padomes sēdi, lai lemtu par Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” turpmāko virzību un izstrādi atbilstoši vienotai izpratnei par Latvijas ostu turpmāko attīstību.

Padome ir tā institūcija, kura Ministru prezidenta, šīs institūcijas priekšsēdētāja, uzraudzībā īsteno valsts politiku ostu attīstībā un koordinē visu ostu darbību. Turklāt viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir izvērtēt politikas plānošanas dokumentus un normatīvo aktu projektus, kas ietekmē Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas sektora attīstību, un sniegt atzinumu par tiem. Diemžēl Padome nav sasaukta jau kopš pagājušā gada, lai gan Nolikums to paredz reizi ceturksnī, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes locekļi Ivars Landmanis un Aivars Gobiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nepārdomātā ostu reforma apdraud tūkstošiem ostu darbinieku dzīves kvalitāti

Ventspils ostā strādājošo arodbiedrību atklātā vēstule valdībai, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātas un sasteigtas reformas vienmēr noved pie reformējamās nozares krīzes, tajās nodarbināto cilvēku dzīves līmeņa krišanās, nodokļu ieņēmumu sarukuma valsts budžetā un kārtējā emigrācijas viļņa. Šobrīd uz šādas reformas sliekšņa stāv Latvijas trīs lielās ostas.

Šajās ostās strādā tūkstošiem darbinieku, un ikvienam no viņiem ļoti svarīga ir nākotnes prognozējamība, pārliecība, ka arī rīt viņiem būs darbs, un uzņēmums, kurā viņi strādā, jau tā strauji rūkošajos kravu apstākļos spēs turpināt darbu. Tas, kāda būs Latvijas ostu nākotne un kāds ir to ilgtermiņa attīstības plāns, ir viens no galvenajiem jautājumiem, uz kuriem visi ostās strādājošie – gan stividori, gan celtņu operatori, noliktavu darbinieki, dokeri un citi, vēlas saņemt skaidru atbildi. Diemžēl atbildes vietā tik vien ir kā paziņojums, ka reforma būs, un 1. aprīlī grozījumi “Likumprojektā par ostām” tiks skatīti valdībā.

Jau tagad ir skaidrs, ka ostu reforma nav pienācīgi izdiskutēta, mēs neesam dzirdējuši, ka būtu veikts reformas ekonomiskais izvērtējums un skaidri pateikts, kādas sekas tā atstās uz ostās strādājošajiem cilvēkiem. Vai reformas rezultātā tiks piesaistītas jaunas investīcijas, attīstīti jauni pakalpojumi un darba vietu skaits palielināsies, vai arī tās ietekmē potenciālie investori un kravu īpašnieki izvēlēsies kaimiņvalstu ostu pakalpojumus? Ostu industriālajās zonās nav iespējams radīt tik daudz jaunu ražotņu, lai tās spētu nodrošināt ar darba vietām visus, kuri nepārdomātas valsts tranzīta politikas un arī ostu reformas ietekmē zaudēs darbu. Tikai viens piemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) aicinājusi premjeru atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

LDDK ieskatā, likumprojekts "Grozījumi Likumā par ostām" satur būtiskus nesaskaņotos jautājumus ar nozari, pašvaldībām un ministrijām, kas atspoguļotas likumprojekta izziņā.

Lai panāktu kompromisa risinājumus par dažādu iestāžu un organizāciju paustajiem iebildumiem un nesaskaņotajiem jautājumiem, kam ir būtiska nozīme ostu darbības attīstībā un nonāktu pie vienotas izpratnes par nepieciešamajiem reformu virzieniem, LDDK aicina nesaskaņotos Latvijas lielo ostu pārvaldības reformas jautājumus izrunāt Transporta un sakaru trīspusējās sadarbības apakšpadomē, kas varētu tikt organizēta 7. vai 8.aprīlī, panākt vienošanās par kompromisa risinājumiem Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomē, kā arī nepieciešamības gadījumā jautājumu iekļaut apspriešanai nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un saturu, Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu komersanti 22.martā organizēs diskusiju, kurā piekritis piedalīties arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Esošā situācija Latvijas ostās nav pārāk iepriecinoša. Pārkrauto kravu apjoms Rīgā un Ventspilī ir ļoti strauji krities, kamēr Liepājā, neņemot vērā ogļu kravu apjoma ievērojamu samazinājumu, tas ir pat pieaudzis. Vairāki ostu komersanti ziņo, ka viņu regulārie ārzemju investori savas investīcijas ir apturējuši un neatsāks sadarbību, kamēr netiks definēts skaidrs un komersantiem labvēlīgs tiesiskais regulējums ostu pārvaldībā.

Lielo ostu komersanti uzskata - lai Latvijas ostas virzītos tālāk pēc iespējami labākā attīstības scenārija, valstij, pašvaldībām un ostu komersantiem nepieciešams būt vienisprātis par šī sektora mērķiem, tiesisko regulējumu, tā ekonomisko pamatojumu un plānu, kā tiek piesaistītas investīcijas un attīstīta pilsētu, ostu un visas valsts tranzīta infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, otrdien lēma Ministru kabinets, nododot grozījumus Likumā par ostām tālākai skatīšanai Saeimā.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos Likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ostu, tranzīta un loģistikas padomes biedri piektdien ar noteiktām izmaiņām likuma par ostām grozījumu projektā atbalstīja tā tālāku skatīšanu valdībā.

Uz sēdi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) bija iesniegusi kopumā 11 priekšlikumus izmaiņām grozījumos likumā par ostām, uz kuriem sēdes laikā arī tika prezentētas atbildes no Satiksmes ministrijas (SM) puses.

Sēdē SM, ostu komersantu un pašvaldību pārstāvjiem izdevās rast kompromisu tādos jautājumos kā visu līgumu un tiesību pārņemšana, nemainot esošos nosacījumus, konceptuāli izdevās vienoties par ostu sadarbības padomes izveidi, kas pēc lielo ostu pārveidošanas par kapitālsabiedrībām spētu ar padomdevēja funkciju atbalstīt jaunizveidoto uzņēmumu padomes, kā arī par to, ka būtu nepieciešams noprecizēt veidu, kā ostu kapitālsabiedrības var un nevar iesaistīties uzņēmējdarbībā, lai nekropļotu ostās esošo konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 1.aprīlī plāno lemt par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Ar izmaiņā ostu likumā Satiksmes ministrija (SM) rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Lielo ostu komersanti iebilst ostu pārvaldības modeļa maiņai 

Lai uzlabotu komunikāciju un beidzot vienotos par pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību un...

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā risinās apbūves tiesību jautājumu 

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien...

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas un Ventspils pilsētu domes aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) atlikt ostu pārvaldības reformas skatīšanu valdības sēdē ceturtdien, 1.aprīlī.

Liepājas pilsētas vēstuli parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), un tā adresēta tikai Kariņam, bet Ventspils vēstuli parakstījis domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), un tā adresēta arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP).

LDDK aicina atlikt ostu reformas skatīšanu valdībā rīt 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV)...

Abās vēstulēs pausts, ka 22.martā notikušajā diskusijā, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Ekonomikas ministrijas (EM), uzņēmēju un Latvijas ostu, kā arī pašvaldību pārstāvji, vairākkārt uzsvērts, ka plānotajai reformai trūkst ekonomiskās analīzes un nav bijis pietiekami efektīvs dialogs ar visām iesaistītajām pusēm, tostarp uzņēmējiem un pašvaldībām.

Abu Kurzemes pilsētu pārstāvji vēstulēs norāda, ka jautājuma izskatīšana valdībā jāatliek, līdz tam tiek sniegts atzinums Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.

Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.

SM rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīklā iegulda 10,9 miljonus eiro

Db.lv, 19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EST-LAT Harbours" projekta ietvaros būtiski uzlabots Latvijas un Igaunijas jahtu ostu tīkls - no 70 šī tīkla ostām infrastruktūras uzlabošanas projekti īstenoti 20 ostās, tai skaitā 10 Latvijas piekrastes ostās.

Līdz ar servisa ēkas būvniecības pabeigšanu Salacgrīvas ostas pārvaldē noslēdzies nozīmīgais investīciju projekts Latvijas piekrastē, kurā kopējās investīcijas veido 10,98 miljonus eiro.

"Jahtu ostu tīkla sakārtošana Latvijā ir svarīgs starptautiskās konkurētspējas priekšnosacījums. Mums ir gara jūras un līča piekraste, kas sniedz plašas attīstības iespējas, kas šobrīd tiek daļēji izmantotas. Šis ir veiksmīgs pārrobežu projekts piekrastes teritorijā, kas tiek īstenots kopā ar Igauniju. Jau šobrīd tiek strādāts pie cita nozīmīga kopprojekta – vēja parka attīstīšanas jūrā, kas pavērs jaunas iespējas piekrastes resursu gudrā izmantošanā enerģētikā," atzīst ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas lielākajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – strādājošie uzņēmēji atbalsta gan efektivitāti, gan caurspīdīgumu, gan labu pārvaldību ostās, taču viņi ir nemierā ar to, ka nav veikts pietiekams ekonomiskais izvērtējums un lēmums par reformu pieņemts bez pienācīgām diskusijām.

15.martā valdošo koalīciju veidojošo partiju politiķi paziņoja, ka atbalsta jauno ostu pārvaldības modeli un virzīs to izskatīšanai valdībā, atstājot neziņā ostu lietotājus, vai viņi varēs turpināt komercdarbību objektā un maksāt par tā izmantošanu kā līdz šim, norāda komersanti - Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns, Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Dainis Babulis, Liepājas ostas nomnieku asociācijas vadītājs Jānis Ēlerts un biedrības “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Viņi norāda, ka politiķi jaunās reformas jeb “kapitālā remonta” nepieciešamību pamato ar to, ka ostās turpmāk jādarbojas tikai kapitālsabiedrībām ar skaidru un efektīvu pārvaldes modeli, labu pārvaldību un caurspīdīgumu, gan neņemot vērā ostās darbojošos līdzšinējos komersantus, kuri faktiski ir galvenie ienākumu nodrošinātāji ostu pārvaldēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostu nākotne ir kravas ar pievienoto vērtību, ar kurām ieguvējas būtu gan pašas ostas, gan arī valsts, pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmuma "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.

Viņš norādīja, ka ogļu kravu kritums Latvijas ostās ir milzīgs, tomēr, skatoties ilgtermiņā, tas valstij nebūs liels zaudējums.

"Pirmkārt, ogles - tā ir nelabvēlīga ietekme uz klimatu un vidi. Otrkārt, šī ir krava ar zemu pievienoto vērtību. Skaidrs, ka ogļu kravu apjomi bija lieli, bet, ja tos kaut vai daļēji izdosies aizvietot ar kravām, kuras ostu darbā dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konteineriem, tad tas būtu pat labāk. Piemēram, mēs Liepājā strādājam ar UPB un pārvadājam dzelzsbetona konstrukcijas. Ja ogles var ātri pārkraut lielos apjomos, tad šādas kravas prasa laiku, jo tās ir jāizvieto gluži kā "Lego", un dzelzsbetons ir arī ļoti trausls," teica Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostas pārvalde uzsāk darbu pie potenciālo investoru piesaistes Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā 450 ha platībā.

"Vēlamies redzēt ostā “zaļu”, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem”, uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Izvirzot Spilves attīstību par vienu no ostas perspektīvajiem virzieniem, Rīgas brīvostas pārvalde sākusi darbu pie teritorijas attīstības scenāriju izstrādes stratēģisko investoru piesaistei. Attīstības koncepcijas ietvarā plānots veikt teritorijas iespējamo biznesa virzienu analīzi, noteikt stratēģiski un ekonomiski izdevīgākos attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldības mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādāt piedāvājumus un skaidru rīcības plānu identificēto vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Brīvostas pārvalde ir sākusi darbu pie ostas kuģošanas kanāla tīrīšanas projekta, lai jau tuvākajā laikā Rīgas ostā nodrošinātu arī capesize (ar kravnesību virs 150 000 tonnu) kuģu pieņemšanu.

Šobrīd šāda izmēra kuģi Baltijas jūras austrumu krasta ostās praktiski netiek apkalpoti, līdz ar to iespēja to darīt Rīgā sniegtu būtiskas tirgus priekšrocības ne vien salīdzinājumā ar Baltijas valstu, bet arī Krievijas ostām.

“Pasaulē kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki kuģi. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme samazināt pārvadājumu izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir apjoma beramkravu, piemēram, ogļu un metāla rūdu, segmentā, kur lielāku kuģu izmantošana dod iespēju nodrošināt krietni izdevīgāku kuģa frakta likmi uz katru pārvadāto tonnu. Spēja uzņemt ostā lielos capesize klases kuģus sekmētu pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar šābrīža iespējām, izmantojot Panamax izmēra kuģus, tādējādi veicinot arī kravu apgrozījuma pieaugumu,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmumā “KS Terminal” februāra sākumā tika uzkrauts iespaidīga izmēra kuģis ar Latvijas kokapstrādes eksporta produkciju uz ASV, pavēstīja Rīgas Brīvostas pārvaldē.

200 metru garais balkeris “Kambos” no Rīgas devās ceļā uz Hjūstonas ostu ASV ar 20 000 m3 OSB kokskaidu plātnēm, kas tapušas uzņēmuma “Kronospan” Latvijas ražotnē.

Latvijas kokapstrādes rūpniecības produktu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā ik gadu pieaug. Pērn Rīgas ostas terminālos tika pārkrauti seši miljoni tonnu dažādu kokmateriālu, ierindojot tos lielāko Rīgas ostas kravu grupu augšgalā ar ceturto daļu no kopējā ostas portfeļa.

Lielākais kokmateriālu tirgus Latvijas eksportētājiem ir Eiropas valstis, uz kurieni nonāk lielajos kuģos - balkeros. Arī “KS Terminal” piestātnēs šāda izmēra kuģi mežsaimniecības kravu uzkraušanai piestāj regulāri. Tāpat arī kokmateriālu kravas uz ASV tirgiem Latvijas eksportētāji nosūta regulāri, taču parasti tas notiek mazākos apjomos un konteineros ar pārkraušanu Roterdamā, vai kādā citā no lielajām Rietumeiropas konteineru ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā piektdien, 9.aprīlī plkst. 15.00 tiešsaistes sēdē atkārtoti skatīs grozījumus Likumā par ostām, informē Satiksmes ministrija.

Grozījumi Likumā par ostām izstrādāti, pildot Valdības deklarācijā doto uzdevumu lielo ostu darbībā piemērot OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus. Mērķis ir palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu, izvērtēt un reformēt lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts kapitālsabiedrībām.

Ar šiem likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk ostu pārvaldes funkcijas Rīgas un Ventspils ostās tiks nodotas valsts veidotām kapitālsabiedrībām, kurās kapitāldaļas līdz vienai trešdaļai varēs iegūt arī attiecīgās pašvaldības. Tādējādi tiks ieviesti OECD valsts kapitālsabiedrību principi ostu pārvaldībā, tiks nodrošināta pašvaldību interešu pārstāvība, paredzēts speciāls regulējums, kā ostai svarīgu jautājumu izlemšanā piedalās ostas lietotāji un citas ieinteresētās personas, precizēti jautājumi attiecībā uz zemju un nekustamo īpašumu efektīvāku izmantošanu, ostu maksu regulējumu un ostas kapteiņa funkcijām, tiesībām un pienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums Latvijas ostās 2021. gada janvārī sasniedza 3.64 milj. tonnu, kas ir par 9,7% mazāk salīdzinājumā ar analogu laiku 2020. gadā, ogļu apjoma kritumu ar labības pieaugumu nosegt neizdodas.

To rāda Satiksmes ministrijas dati par Latvijas ostu kravu apgrozījumu. Vienlaikus šogad no Ventspils, Skultes, Salacgrīvas un Mērsraga ostām nosūtīto kravu apjoms ir lielāks nekā pērnā gada janvārī. Vislielākās svārstības rāda tieši beramkravu segments. Proti, ogles šā gada janvārī ostās ogles bija vairs tikai 4000 t, salīdzinājumā ar 2020. gada janvārī, kad to apmērs bija 475 000 tonnu, bet 2012. gadā to apjoms pārsniedz 2.26 miljonus tonnu.

Sarūkot ogļu apjomiem, pieaugusi labības un tās produktu kravu apmēri. Tā šogad janvārī ostās labība un tās produkti sasniedza 538 600 tonnu, kas 2018. gada rekorda atkārtojums, bet 2011. gadā šīs kravas apjoms bija tikai 132 900 tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmumā "Baltic Container Terminal" atklāts jauns konteinerceltnis.

Turpat 100 metrus augstais (98,5 m) un 870 tonnas smagais konteinerceltnis ar celtspēju līdz 45 tonnām un celšanas ātrumu - 1 metrs sekundē, nodrošina iespēju operatīvi un droši apkalpot konteinerkuģus ar līdz pat 15 konteineru rindām visa kuģa platumā. Tas nozīmē, ka šis celtnis atšķirībā no mazākiem spēj nokraut un uzkraut konteinerus kuģī visā nepieciešamajā platumā, izslēdzot nepieciešamību kuģi pie piestātnes kraušanas laikā pārvietot, tādējādi nodrošinot daudz ātrāku kravu apstrādes iespēju.

Savukārt celtspēja garantē apstrādi jebkuram konteineru veidam. Tas aprīkots ar "Quay Crane Automation System" – viedu risinājumu, kas ļauj paaugstināt kuģu uzkraušanas efektivitāti, kā arī nodrošināt darba drošību piestātnes zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru