Jaunākais izdevums

Ātro kredītu devēji neatbalsta pakalpojuma cenas noteikšanu nebanku kredītiem, portālam db.lv sacīja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane.

Viņa skaidro, ka konkurence ir tā, kas veicina gan pakalpojuma kvalitāti, gan nosaka zemāko cenu. Ja salīdzina datus par pakalpojuma cenām ārvalstīs, tad Latvijā nebanku kredīti ir lētāki nekā, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Spānijā, Polijā, Kanādā, Lielbritānijā un citur. Ārvalstu pieredze skaidri parāda, ka pakalpojuma cenas noteikšana sagrauj tirgu, un spilgts piemērs tam ir Somija, kur tirgū vairs nav pieejami kredīti līdz 2000 eiro dēļ tā, ka noteikta gada procentu likme. Tas nozīmē, ka patērētājs ir spiests aizņemties lielākas summas un uz ilgāku termiņu. Tas pēc būtības neveicina atbildīgu aizņemšanās praksi, jo kredītņēmējs ir spiests aizņemties vairāk nekā tam patiesībā ir nepieciešams.

Arī Igaunijā parlaments nupat noraidīja līdzīgu priekšlikumu, racionāli izvērtējot iespējamās sekas uz tirgu, uzsver B. Fromane. Savukārt Lietuvā, kur pirms laika pieņēma šādus ierobežojumus, ir atgriezusies diskusija par gada procentu likmi, kas skaidri parāda, ka cenas noteikšana nav efektīvs līdzeklis. Asociācijai šobrīd nav skaidra Ekonomikas ministrijas motivācija par katru cenu virzīt priekšlikumus, kurus neatbalsta ne vien nozare un citas uzņēmēju organizācijas, bet arī Tieslietu ministrija un Finanšu ministrija. Pērn nebanku kredītus izmantoja aptuveni 175 000 iedzīvotāji Latvijā, tas nozīmē, ka pakalpojums cilvēkiem ir nepieciešams. Iznīcinot legālo biznesu, patērētāja vajadzība pēc maziem aizdevumiem nezudīs - tā vietā būs pagrīdes kantori, kas paaugstinās noziedzības riskus, uzskata B. Fromane.

Db.lv jau rakstīja, ka ātro kredītu maksimālā gada likme nākotnē varētu būt 100%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ko pirmdien, 21.oktobrī, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.

Regulējuma mērķis ir aizsargāt patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Regulējums paredz izņēmumus attiecībā uz patērētāju kreditēšanas līgumu veidiem, uz kuriem to specifikas dēļ nebūs attiecināmas prasības par gada procenta likmes ierobežojumu 100% apmērā. Vērtējot gada procentu likmes ierobežojuma 100% apmērā ietekmi, tika secināts, ka Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū varētu kļūt nerentabla kredīta līgumu piedāvāšana ar termiņu no 1-14 dienām un maza apmēra (no Ls 1 - Ls 70) kredīti. Lai nodrošinātu iespēju saņemt maza apmēra kredītus, izstrādātais regulējums paredz, ka gada procents likmes ierobežojums attieksies uz kredītiem, kuru summa pārsniedz 100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) asi kritizē un nosoda ātro kredītu devēja LatCredit reklāmas praksi, kurā tiek aicināts festivālu apmeklēšanai ņemt kredītu līdz pat 500 eiro, informē asociācijas pārstāve Elīna Dobulāne.

Lai neveicinātu bezadtbildīgu aizņemšanos un nemestu ēnu uz visu nozari, LNKA vadītāja Baiba Fromane aicina AS Lateko Līzīngs, kurš strādā ar zīmolu LatCredit, pārtraukt reklāmas kampaņu. Ja reklāmas kampaņa netiks pārtraukta, atbilstoši mēri ir jāpieņem Patērētāju tiesību aizsardzības centram, uzskata B. Fromane.

«Īstermiņa kredīti ir salīdzinoši jauns finanšu sektora pakalpojums Latvijā, līdz ar to ir svarīgi, lai aizdevumi tiktu izmantoti pareizi. Reklāma, kurā tiek aicināts ņemt kredītu ballītei jeb šajā gadījumā - festivālam, ir nepieņemama, jo tā veicina bezatbildīgu aizņemšanos, kā arī rada nepareizu priekšstatu par pakalpojuma būtību,» uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likumu izmaiņas likušas t.s. nebanku kreditētājiem pārskatīt stratēģiju, lūkoties uz ārvalstīm , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebanku kreditētāju sektorā pēc licencēšanas ieviešanas palikusi ceturtdaļa licencēto aizdevēju, taču daļa veco, nelicencēto kompāniju strādā, apejot likumu, ar ko patlaban cīnās patērētāju aizstāvji.

Paredzams, ka nākotnē daļa aizdevēju aktīvāk skatu vērsīs uz jauniem segmentiem – hipotekāro kredītu tirgu un aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tirgus pēdējā gada laikā ir kardināli mainījies, jo pieņemtās izmaiņas normatīvajā regulējumā, īpaši jaunā kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai ir dramatiski ietekmējusi nozares rādītājus, raksturo Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane. Salīdzinot šī gada pirmā pusgada rezultātus ar aizvadītā gada atbilstošo periodu, redzams, ka izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies par 31%, līdz 55,45 milj. eiro, savukārt izsniegto kredītu skaits – par 20%, sasniedzot 344,9 tūkstošus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nebanku kredītdevēji aicina aizliegt nelegāla patēriņa kredītu devēja darbību

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA) aicina Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) nekavējoties apturēt nelegāla Lietuvas pilsonim piederoša, Čehijā reģistrēta uzņēmuma darbību, kurš Latvijā strādā ar domēnu creditor.lv un izsniedz patēriņa kredītus, informē LNKA pārstāvji.

Nelicencēta pakalpojumu sniegšana nebanku kreditēšanas nozarē ir aizliegta, tāpēc LNKA aicina nekavējoties PTAC izmantot likuma piešķirtās tiesības, lai šo situāciju novērstu un nepieļautu patērētāju tiesību apdraudējumu. Tāpat veikt visas nepieciešamās darbības, lai brīdinātu patērētājus neizmantot konkrēto nelegālo pakalpojumu sniedzēju.

«Valsts institūcijas ir tā fokusējušās uz to, lai ieviestu arvien stingrāku regulējumu legālajai nebanku kreditēšanas nozarei, ka, šķiet, aizmirsušas par nelegālo tirgu. Nebanku kredītdevēju asociācija ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka pelēkās zonas uzraudzība valstij ir sarežģītāka un dārgāka, turklāt ar būtiski mazākām iespējām aizsargāt patērētāju un viņa tiesības. Redzam, ka arī piesātināta legāla tirgus esamība netraucē veidoties pelēkajai zonai. Tāpēc pārlieku stingri ierobežojot vai aizliedzot legālo biznesu, pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem nezudīs, bet tā vietā veidosies nelegālais tirgus, ko skaidri parāda šis gadījums,» uzskata LNKA vadītāja Baiba Fromane un norāda, ka laikmetā, kad interneta tehnoloģijas attīstās tik ātri, valstij būs ļoti grūti vai pat neiespējami kontrolēt nelegālo tirgu, ja legālā nozare principā tiks iznīcināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PTAC redzeslokā nelegālais kreditētājs nonācis jau pirms kāda laika

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centra redzeslokā interneta vietne www.creditor.lv ir nonākusi jau kādu laiku atpakaļ, un tiek veiktas centra pilnvarās esošās darbības, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Cīņu ar kreditoru apgrūtina tas, ka šis uzņēmums nav reģistrēts Latvijā, bet gan Čehijas Republikā, savukārt mājas lapa atrodas uz Lietuvā esoša servera. PTAC vēršas attiecīgajās šo valstu institūcijās, lai ierobežotu šī uzņēmuma darbību.

PTAC jau vairākos gadījumos ir slēdzis Latvijā bāzētos nelegālo kredītdevēju domēnus. Arī konkrētais gadījums acīmredzami liecina par to, ka efektīvu uzraudzības darbību veikšanai PTAC ir ļoti nepieciešamas tieši funkcijas, kas saistītas ar domēnu bloķēšanu, taču pret šādām pilnvarām PTAC rīcībā LNKA likuma izstrādes procesā iebilda.

PTAC aicina patērētājus, pirms aizņemties, rūpīgi izvērtēt patēriņa kredīta nepieciešamību, tomēr, ja tāds nepieciešams, aizņemties tikai no PTAC licencētiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas patēriņa jeb tā dēvēto ātro kredītu tirgū viena no problēmām ir nelicencētie jeb nelegālie kredīta devēji. Kā Dienu informēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija (LNKA), jaunākais šāda nelegālā biznesa piemērs ir interneta vietne Creditor.lv.

LNKA satraukums ir saprotams, jo, ņemot vērā lielo konkurenci - Latvijā darbojas 58 licencētas patēriņa kredītdevējiestādes, tajā skaitā arī līzinga kompānijas un lombardi, neskaitot brokerus, kuriem licence - kā ātro kredītu devējiem - nav nepieciešama, ikviens nelegāls darbonis, kurš darbojas bez jebkādiem likuma ierobežojumiem, nemaksājot nodokļus, būtiski kropļo tirgu, nodarot zaudējumus godīgajiem komersantiem. Latvijā maksa par licenci patēriņa kredītu devējiem ir augstākā Eiropas Savienībā, par tās pirmreizēju reģistrāciju jāmaksā 71 140 eiro, par ikgadējo pārreģistrāciju - 14 225 eiro.

A. Priedītis stāsta, ka līdz šim nav bijis gadījuma, kad kādam licencētam kredītdevējam būtu atņemta izsniegtā licence. Tāpat visi, kuri to vēlējušies, ir licenci saņēmuši, lai gan reizēm bijuši jāizpilda vēl kādi papildu kritēriji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) brīdina patērētājus nereģistrēties un neaizņemties patērētāju kredītus šādās nelicencēto kredītdevēju mājaslapās creditor.lv, creditday.eu, aizdevums-jums.lv, kreditubirza.lv. Informē PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane

«Informējam, ka aizņemšanās no nelicencētiem patērētāju kreditētājiem nozīmē augstu risku patērētājiem noslēgt līgumu ar negodīgiem līguma noteikumiem, piem., neproporcionāli augstiem līgumsodiem, apšaubāmām parādu piedziņas metodēm, kas patērētājam var radīt būtiskus finansiālus zaudējumus nākotnē,» norāda patērētāju tiesību aizstāvji.

Vienlaikus centrs uzskata par nepamatotām Latvijas Nebanku Kredītdevēju asociācijas (LNKA) iepriekš paustās bažas saistībā ar nelegālo patēriņa kredītdevēju ierobežošanu.

PTAC informē, ka 2014.gadā vien ir pieņemti 12 lēmumi par darbību bez speciālās atļaujas (licences). PTAC uzmanības lokā jau bija nonākušas LNKA publiskajos paziņojumos minētās creditor.lv, creditday.eu, gan arī citas nelicencēto patērētāju kreditētāju mājaslapas, un tiek ieguldīts lielas pūles cīņā ar tām. Iemesls, kāpēc cīņa ar nelicencēto kredītu izsniegšanu internetā ir apgrūtināta, ir to starptautiskais raksturs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LNKA: Ja tiks ierobežota ātro kredītu maksa, nozare piedzīvos 70% kritumu

Žanete Hāka, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi lūdz Saeimu neatbalstīt Ekonomikas ministrijas (EM) virzītās izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt pakalpojuma cenu, informē Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) pārstāvji.

Pirms lēmuma pieņemšanas nozares uzņēmumi lūdz veikt kvalitatīvu ekonomisko analīzi gan par likumprojekta ietekmi uz nebanku kreditēšanas nozari, gan attiecībā uz finanšu resursu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Nozares veiktie aprēķini liecina – ja tiks pieņemti grozījumi, ko virza Ekonomikas ministrija, nozare piedzīvos 70% kritumu.

«Protams, esmu noraizējies par gaidāmajām izmaiņām tiesību aktos, kuri regulē īstermiņa kreditēšanu Latvijā. Es nezinu nevienu valsts iestāžu veiktu pētījumu par šo izmaiņu iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi, un tas mani pārsteidz. Es ļoti cienu Latviju un tās iedzīvotājus, bet šāda pieeja man šķiet nesaprotama. Pastāv reāls risks, ka tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem steidzami būs nepieciešams īstermiņa finansējums, būs spiesti aizņemties uz ilgāku termiņu lielākas summas nekā nepieciešams, kas faktiski palielinās viņu izmaksas. Nevis teorētiskos aprēķinus, bet dzīvē – sūri grūti pelnītu naudu. Lielbritānijā īstermiņa kredīti maksā 24% mēnesī, ASV līdz 60%, Spānijā – 24%, savukārt Latvijā šobrīd mēs piedāvājam kredītus par 10% mēnesī, kas ir viena no zemākajām likmēm 10 valstīs, kurās mēs strādājam. Šo cenu ir noteicis tirgus, un es aicinu Latviju saglabāt ticību brīvam tirgum un uzņēmējdarbībai,» norāda AS 4finance valdes priekšsēdētājs un 4finance grupas uzņēmumu vadītājs Kīrans Donelijs (Kieran Patrick Donnelly).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Saspīlējumam Grieķijā risinājums, visticamāk, neizpaliks

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēlme neizkustināt trauslo finanšu eiforiju vairākumā eirozonas valstu vedinās aizdevējus būt piekāpīgiem attiecībā uz Grieķijas finanšu disciplīnu

Tuvojoties kārtējam termiņam par jaunas starptautiskā aizdevuma daļas ieplūšanu Grieķijas kontos, kārtējo reizi aktualizējas jautājums attiecībā uz šīs valsts spēju ievērot finanšu disciplīnu. Principā nekas jauns jau nav noticis – aizdevēji turpina uzstāt uz iepriekš uzņemto saistību izpildi, savukārt Alekša Cipra valdība, cenšoties izpatikt vēlētājiem, lūko panākt maigākus nosacījumus.

Var jau saprast arī grieķus, jo budžeta konsolidācija tik tiešām ir visai pamatīga, turklāt šajā ziņā jau pērn bija izdevies panākt ievērojamu progresu, kura ietvaros gada laikā budžeta deficīts saruka no 12,3% līdz 3,5% pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Turklāt sākotnējās vienošanās mērķis bija panākt, lai Grieķijas budžets būtu ar pārpalikumu, šogad tam sasniedzot 1% no IKP, bet 2017. gadā šim skaitlim jāpieaug līdz 3% no IKP. Tas ir liels trieciens uz iekšējo tirgu orientētajai valsts ekonomikai, jo nozīmē iedzīvotāju maksātspējas tālāku samazināšanos, tādējādi turpinot uzturēt savdabīgu negatīvu spirāli, tautsaimniecībai un iedzīvotāju rocībai sasniedzot aizvien jaunu zemāko punktu. Tomēr ikdienas demonstrācijās grieķu protesti nav virzīti pareizajam adresātam. Tā vietā, lai lamātu Vāciju un starptautiskos aizdevējus, viņiem drīzāk vajadzētu piketēt pie savu kuģniecības magnātu jahtām un villām, kuri, neraugoties uz krīzi, turpina dzīvot siltumnīcas režīmā. Turklāt ir ļoti ticams, ka šķietamie darbaļaužu aizstāvji pašreizējās valdošās partijas Syriza veidolā attiecībā uz nodokļu iekasēšanu būs tikpat mazspējīga kā iepriekš pie varas pults esošie. Tas ir nepārprotams signāls tam, ka liela daļa Grieķijas mazā un vidējā biznesa turpinās piedzīvot grūtus laikus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku aizdevēji iekaro jaunus tirgus, bet Latvijā cīnās ar ārvalstu konkurentiem, kuri ar apšaubāmām, pat negodīgām metodēm vilina klientus , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebanku aizdevēju nozarē vērojama stabilizācija – pēc tam, kad stājās spēkā normatīvu izmaiņas un kompānijām bija nepieciešams saņemt licenci šai darbībai, tirgū samazinājās to dalībnieku skaits. Tās kompānijas, kuras palika tirgū, spējušas nostiprināties tirgū, daļa turpina paplašināties ārvalstīs. Patlaban bažas vietējā tirgū rada uzņēmumi, kuri piedāvā kredītus, taču strādā no ārvalstīm un nereti patērētājiem piemēro drastiskus nosacījumus vai pat apkrāpj tos. Pašmāju patērētājam nereti ir grūti atšķirt šīs kompānijas no vietējām, jo tās veido mājaslapas ar līdzīgiem nosaukumiem un dizainu, kā Latvijā reģistrēti uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki pabeiguši izmeklēšanu apjomīgā ātro kredītu izkrāpšanas lietā un lūdz uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām personām. Lietas materiāli liecina, ka personas divu gadu laikā izkrāpušas 126 ātros kredītus, informē VP pārstāvis Toms Sadovskis.

Aptuveni divu gadu garumā Valsts policija saņēma iesniegumus no iedzīvotājiem visā Latvijā. Cietušie ziņoja, ka pie viņiem vērsušās nebanku kredītdevēju iestādes, pieprasot atmaksāt parādus, taču cietušie bija pārliecināti, ka šo iestāžu pakalpojumus nekad nav saņēmuši.

Izmeklējot šos gadījumos, atklājās, ka iepriekš pie cietušajiem vērsušās personas, kas it kā piedāvājušas darbu – piedāvātais darbs bijis vienkāršs (piemēram, malkas krāmēšana maisos), taču darba piedāvātāji teikuši, ka obligāti nepieciešams bankas konts, lai saņemtu samaksu. Maldinot darba meklētājus, krāpnieki pierunāja viņus atvērt kontus dažādās bankās un visus kontu datus, tostarp paroles un internetbankas piekļuves kodus, nodot krāpniekiem. Vēlāk krāpnieki šo personu datus izmantoja, lai cietušo vārdā paņemtu ātros kredītus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācija vienojas par sadarbību

Lelde Petrāne, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 15. oktobrī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes priekšsēdētāja Inga Kursīte ir parakstījušas vienošanos par sadarbību, lai veicinātu VID un LNKA sadarbību komersantu un VID darbinieku izglītošanā nodokļu jomā.

Divpusējās vienošanās mērķis ir uzlabot Latvijas uzņēmējdarbības vidi, veicinot godīgu nodokļu nomaksu. Līdz ar šo vienošanos VID un LNKA apņemas ne retāk kā reizi ceturksnī rīkot savstarpējas diskusijas par aktuāliem nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu administrēšanas aktivitātēm. Tāpat vienošanās paredz nepieciešamības gadījumā sniegt savstarpējas profesionālās konsultācijas.

VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda: «Arvien ciešāka VID un LNKA sadarbība un regulāra informācijas un viedokļu apmaiņa ar LNKA biedriem - nodokļu konsultantiem, juristiem, zvērinātiem advokātiem, revidentiem un citiem nodokļu un finanšu jomas profesionāļiem, sekmēs nodokļu konsultantu un attiecīgi arī nodokļu maksātāju un sabiedrības kopumā informētību un zināšanas par nodokļus regulējošajiem normatīvajiem aktiem un to pareizu piemērošanu, tādējādi veicinot godīgas konkurences apstākļus un ēnu ekonomikas mazināšanos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ķīnā atklāti 64 miljardu vērti pagrīdes banku darījumi

Žanete Hāka, 20.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas amatpersonas atklājušas valsts lielākos pagrīdes banku darījumus, kuru apmērs sasniedz 64 miljardus ASV dolāru, raksta Reuters.

Izmeklēšana tika sākta septembrī un tās uzmanības centrā bija Žejiangas province. Izmeklēšanas laikā secināts, ka dučiem Hongkongā reģistrētu tā saucamo čaulas kompāniju veica vairāk nekā 1,3 miljonus viltus pārskaitījumu, lai pārvietotu naudu uz ārzonas kompānijām.

Ķīna pret pagrīdes banku sektoru sāka vērsties šā gada aprīlī un līdz šim ir atklājusi vairāk nekā 170 naudas atmazgāšanas un nelegālu līdzekļu pārskaitījumu gadījumus 125,34 miljardu dolāru vērtībā.

Pēdējā reizē apcietināti simts aizdomās turamo no astoņām grupām.

Aizdomās turamie izmantoja nerezidentu kontus, un ar vairāk nekā 14 tūkstošu partneru palīdzību pārskaitīja miljardiem juaņu uz ārzonas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvija zaudē piecas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā

Žanete Hāka, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Grobiņā par nelegālo gaļas ražotni zinājuši daudzi

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālais gaļas pārstrādes cehs Grobiņā atklāts, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju par to un veicis kontrolpirkumu. Dienests uzsācis sodīšanas procesu, tomēr vietējie iedzīvotāji esot neapmierināti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vaininieks Agris Bunka savu vainu atzīstot, tomēr esot pārsteigts par dienesta attieksmi.

Pats rūpala saimnieks šo situāciju vērtējot kā absurdu. Savu vainu notikušajā viņš nenoliedz un saprot, ka izdarījis kļūdu, nereģistrējoties vajadzīgajās iestādēs, tomēr apsūdzība par ceha veidošanu, viņaprāt, esot negodīga.

«Kādreiz man piederēja veikals «2 santīmi», kur mēs cepām un vārījām visādus gardumus. Sākās problēmas ar finansēm, nevarējām nomaksāt nodokļus un veikalu slēdzām, bet visu aprīkojumu un telpas paturējām. Tagad PVD to visu ir pagriezis tā, ka es speciāli esmu iepircis iekārtas, dārgu aprīkojumu, lai ražotu konservus, bet tā nav, jo tas viss man pieder jau sen,» viņš skaidrojis Kursas Laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grobiņā uzietās nelegālās gaļas produktu ražotnes īpašniekam piemērots 300 eiro sods

LETA, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grobiņā uzietās nelegālās gaļas produktu ražotnes īpašniekam par iesaistīšanos pārtikas apritē bez reģistrēšanās Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) piemērots 300 eiro sods, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Viņa piebilda, ka lēmums attiecīgajā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemts piektdien.

Meistere atgādināja, ka atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam par uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas fiziskajām personām var piemērot naudas sodu no 70 līdz 350 eiro, bet juridiskajām - no 400 līdz 700 eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti, sods ir lielāks.

Vienlaikus viņa arī atzina, ka atkārtotu pārbaudi Grobiņā uzietajā nelegālajā gaļas produktu ražotne PVD neplāno veikt, taču objekts paliks dienesta uzraudzības lokā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi nebanku aizdevēju lietai Saeimā. Jautājumi, kas skar nebanku aizdevējus, kopš vasaras ir iznēsāti pa vairākām Saeimas komisijām un vairākkārt nonākuši līdz plenārsēdei.

Emocionālie politiķu paziņojumi par nepieciešamību ar nozari tikt galā ir rezultējušies ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Gan vieni, gan otri vēl jāapstiprina Saeimai.

Tikt galā būtu īstais vārds notiekošajam, jo situāciju var salīdzināt ar bērnudārznieka traci rotaļlietu veikalā, kur atvase vecākiem ar asarām paziņo, ka vēlas tieši šo mantiņu. Nozares nākotne tiek izlemta priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē. Tas padara nozari par partiju ķīlniekiem un neko labu nevar dot.

Saeimas deputāti, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola aizsargāt patērētāju, nesaprot, kas īsti būtu jāizmaina, un, ja Saeimā nebūtu Juridiskā biroja, tad tagad vārītos ne vien valdības klīsteris, bet arī nebanku ķīselis. Šāds priekšstats radās gan Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā, gan Budžeta un finanšu komisijas sēdē šonedēļ. Priekšlikumi tiek iesniegti, atbalstīti, tad tiek noraidīti, jo tiek saprasts, ka tie radīs pretrunas likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ļoti liela daļa klientu, kuri dzīvo ārpus Rīgas, ātros kredītus vairs nevarēs paņemt

Kredītu salīdzināšanas platformas Altero.lv vadītājs Artūrs Kostins, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (VP GKrPP KIP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu krimināllietā par ātro kredītu ņemšanu, kas saistīta ar citu personu nelikumīgu datu izmantošanu. Kopumā policija ir konstatējusi 672 krāpšanas epizodes un par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturējusi personu grupu sešu cilvēku sastāvā.

2016. gada vasarā Valsts policijas Rīgas reģiona iecirkņos ar iesniegumiem bija vērsušās vairākas personas, uz kuru vārda bija atvērts bankas konts, pēc kā pieteikts un saņemts ātrais kredīts. Saskatot gandrīz identiskas noziedzīgā nodarījuma pazīmes, uzsāktie kriminālprocesi tika apvienoti un nodoti izmeklēšanai VP GKrPP KIP 2. nodaļai.

Veicot izmeklēšanu, likumsargi noskaidroja, ka vairāku personu grupa uzrunāja cilvēkus un par finansiālu atlīdzību lūdza atvērt bankas kontus un noformēt bankas maksājuma karti. To izdarot, personas krāpniekiem uzticēja savus datus, tajā skaitā kodu kartes un internetbankas piekļuves paroles. Iegūstot nepieciešamo informāciju, krāpnieki ņēmuši vairākus ātros kredītus. Jāpiebilst, ka krāpnieki uzrunāja personas, kurām ir slikts finansiālais stāvoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iesniegta lielākā prasība Apvienotās Karalistes juridiskajā vēsturē

Lelde Petrāne, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret kalnrūpniecības gigantu BHP Billiton tiesā iesniegta 5 miljardu ASV dolāru prasība saistībā ar dambja sabrukšanas sekām Brazīlijā 2015. gadā, ziņo BBC.

Advokātu birojs SPG, kas pārstāv vairāk nekā 200 000 prasītāju, apgalvo, ka kompānija «zināja par riskiem» Samarco raktuvē Minasžeraisas štatā.

Šī prasība, kas nonākusi Liverpūles Augstākajā tiesā, ir lielākā Apvienotās Karalistes juridiskajā vēsturē.

BHP Billiton noliedz visas izvirzītās apsūdzības.

«Reakcija uz atkārtotajiem brīdinājumiem no drošības ekspertu puses bija pārāk lēna vai arī tie tika pilnībā ignorēti,» norāda SPG partneris Toms Gudheds. Viņš apgalvo, ka, raizējoties par ienākumu samazināšanos, ko noteica dzelzsrūdas tirgus cenas kritums, kompānija uzņēmās risku, palielināja ražošanas apjomus un «pievēra acis» draudiem, kas īstenojās, iznīcinot un sabojājot daudzu cilvēku dzīves.

Komentāri

Pievienot komentāru