Likumi

LU saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu un nodevusi to izvērtēšanai

Lelde Petrāne, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Latvijas Universitāte atbilstīgi Trauksmes celšanas likumam ir saņēmusi trauksmes cēlāja ziņojumu par LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna profesora Gundara Bērziņa promocijas darba atbilstību akadēmiskās ētikas un kvalitātes kritērijiem, informēja Latvijas Universitātes prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā, prorektora sociālo un tiesību zinātņu jomā p.i. Ina Druviete.

Šāda informācija liekot Latvijas Universitātei ļoti nopietni reaģēt, lai pārbaudītu gan ziņojumā minētos faktus, gan paša promocijas darba un promocijas procesa kvalitāti.

Latvijas Universitāte šo gadījumu nodevusi izvērtēšanai neatkarīgām koleģiālām institūcijām un pēc to atzinumu saņemšanas lems par turpmāko rīcību.

Lai izvērtētu gan trauksmes cēlāja ziņojumā, gan plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un nodrošinātu minēto faktu pārbaudi gan no juridiskā, gan ētiskā viedokļa, Latvijas Universitāte ir nodevusi informāciju izvērtēšanai LU Akadēmiskajai ētikas komisijai, kā arī plāno izveidot atsevišķu komisiju, kas pārbaudīs izskanējušos apgalvojumus un sniegs informāciju atbilstošām valsts institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness, Latvijas Universitātes rektora amata kandidāti pretrunīgi vērtē iepriekšējos četros gados paveikto, viņu redzējums par augstskolas turpmāko attīstību ir atšķirīgs. Abu kandidātu uz LU rektora amatu – esošā universitātes vadītāja Indriķa Muižnieka un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāna, AS Olainfarm padomes priekšsēdētāja Gundara Bērziņa – galvenā prioritāte ir augstskolas virzība uz izcilību. I. Muižnieks sola darīt visu iespējamo, lai LU gūtu lielākus panākumus starptautiskajā pētniecības telpā un novērst studiju programmu fragmentāciju un dublēšanos, attīstot vairāku jomu kopīgas studijas. Savukārt Gundara Bērziņa plāni ir ievērojami ambiciozāki – viņš LU vēlas redzēt ne tikai kā vienu no labākajām augstskolām Baltijā, bet kā pašu labāko. Viņš uzskata, ka LU pārvaldība ir kļuvusi sarežģīta, atbalsta sistēma fakultātēm un institūtiem samazinājusies, reālie darba darītāji nav iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Viņš sola, ka viņa vadībā amatus neieņems politiski vai citādi angažēti cilvēki, kā arī bijušie Valsts Drošības komitejas biedri vai ziņotāji.

I. Muižnieka kandidatūru izvirzījušas trīs fakultātes, seši zinātniskie institūti un LU Botāniskais dārzs, bet G. Bērziņa kandidatūru – piecas fakultātes. LU rektora un Senāta vēlēšanas notiks augstskolas Satversmes sapulcē 24. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs un pārņemtu Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvu (ES direktīvu), Valsts kanceleja ir sagatavojusi grozījumus Trauksmes celšanas likumā un aicina sabiedrību izteikt priekšlikumus to pilnveidošanai.

"Trauksmes celšanas likums tapa teju vienlaikus ar direktīvu, tāpēc Latvijas regulējums ir ļoti līdzīgs direktīvas saturam. Lielākā daļa grozījumu, kurus esam sagatavojuši, kā rekomendācijas jau pašlaik ir iekļautas vadlīnijās iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanai", skaidro viena no Trauksmes celšanas likuma autorēm Inese Kušķe.

"Mums ir bijis vairāk nekā gads, lai vērtētu, kā regulējums ir palīdzējis iedzīvotājiem rūpēties par mūsu kopīgajām interesēm - tagad ir laiks tā pilnveidei," viņa piebilst.

Trauksmes cēlēju represētājiem grib bargus sodus  

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs...

Pārņemot direktīvas prasības, Trauksmes celšanas likumā iecerēts precizēt pārkāpumus, par kuriem jo īpaši ceļama trauksme. Līdzšinējais prioritāro jomu saraksts tiks precizēts un papildināts ar patērētāju tiesību aizsardzību, transporta drošību, pārkāpumiem preču un pakalpojumu sniegšanā, valsts atbalsta caurskatāmību un citām ES direktīvā iekļautām jomām.

Grozījumi likumā paredz, ka turpmāk valsts garantētā aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī saistītām personām, kuras var būt kolēģi, citi atbalstītāji, juridiskās personas, kuras pieder trauksmes cēlējam.

Direktīvas pārņemšana paplašinās arī administratīvo atbildību. Jāatgādina, ka no šī gada 1.jūlija, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam, sods paredzēts par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem, kā arī par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlēja ziņojumā un ceļot trauksmi publiski. Grozījumi likumā rosina saukt pie administratīvās atbildības arī tos, kuri traucē trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanai.

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī saņemts 41 iesniegums 

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs saņemts 41 iesniegums,...

Tāpat Valsts kanceleja rosina precizēt prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanu un izskatīšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz šim šīs prasības ieteikumu veidā bija ietvertas vadlīnijās.

Plānots stiprināt arī iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidi, vienlaikus mazinot slogu organizācijām, ko šī likuma prasība rada. Valsts kanceleja piedāvā valsts un pašvaldības iestādēm, kurās ir mazāk nekā 50 nodarbināto, veidot kopīgu iekšējās trauksmes celšanas sistēmu.

Līdz ar jauno grozījumu spēkā stāšanos, tādas pašas prasības attiektos arī uz privātā sektora dalībniekiem, kam ir 50 līdz 249 nodarbinātie. Atgādinām, ka iekšējā trauksmes celšana ir visefektīvākais veids, kā novērst iespējamus pārkāpumus un kaitējumu sabiedrības interesēm, kā arī mazināt apdraudējumu uzņēmuma reputācijai.

Arī ES direktīva aicina dalībvalstis mudināt vispirms izmantot iespēju ziņot iekšēji savā darbavietā. Vienlaikus plānots precizēt gadījumus, kad trauksme būtu ceļama publiski.

Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019.gada 1.maijā, un tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, kas novēroti darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Likuma grozījumiem, ar kuriem tiek pārņemta ES direktīva, jāstājas spēkā 2021.gada 17.decembrī.

Viedokli, iebildumus un priekšlikumus par grozījumiem likumā, kas izteikti likumprojektā un anotācijā, var iesniegt rakstiski līdz šī gada 30.jūlijam, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected]

Ņemot vērā saņemtos viedokļus, iebildumus un priekšlikumus, dokumenti tiks precizēti un iesniegti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē sabiedrības līdzdalība varēs turpināties līdz projektu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Sabiedrības pārstāvji, kuri būs pieteikušies līdzdalībai, tiks informēti par tālākajām līdzdalības iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Atklāj kampaņu par Trauksmes celšanas likumu Redzi. Dzirdi. Runā.

Monta Glumane, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Trauksmes cēlēju kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa «Redzi. Dzirdi. Runā.» izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu aizsardzībā.

«Mēs Latvijas sabiedrība vēlamies, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs būtu laimīgs un pārticis. Un to mēs varam sasniegt tikai visiem kopā līdzdarbojoties. Mūsu - valsts pārvaldes - uzdevums ir radīt tādu sistēmu un likumus, kas dotu iespēju ikvienam sabiedrības loceklim iesaistīties. Ikdienā bieži vien saskaramies ar daudzām nejēdzībām un pārkāpumiem, piemēram, korupciju, problēmām iepirkumos un būvniecības jomā un redzam, ka sabiedrība bieži vien klusē. Kāpēc? Vienaldzīgi uz to noskatāmies vai labākajā gadījumā paužam kādus anonīmus komentārus internetā. Tāpēc esam radījuši vēl vienu mehānismu - trauksmes celšanas, kas iedrošinātu ikvienu sabiedrības locekli iesaistīties un mēs spētu izveidot šo valsti tādu, kādu mēs visi to vēlamies,» atklājot kampaņu skaidroja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem darba devējus varēs sodīt, piespriežot maksāt līdz 14 000 eiro, savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu maksimālais naudas sods būs 700 eiro.

To paredz paredz grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kuri spēkā varētu būt no 2020. gada. DB jau vēstīja, ka no šā gada 1. maija Latvijā darbojas Trauksmes celšanas likums, kas uzliks pienākumus darba devējiem, vienlaikus aizsargās trauksmes cēlējus.

Divas atbildības

Valsts kancelejas pārstāve Inese Kušķe atzina, ka sākotnēji tika sagatavotas izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, taču administratīvās atbildības reformas rezultātā izmaiņas tiek piedāvātas trauksmes celšanas likumā. Par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem tiek apspriests sods fiziskajai personai no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), amatpersonai – no astoņām (40 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), bet juridiskai personai – no četrpadsmit (70 eiro) līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām (14 000 eiro). Paredzēts, ka par minētajiem pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un valsts civildienesta jomās atbildīgā būs Valsts darba inspekcija. Savukārt par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas ziņojumu, piemēros naudas sodu no sešām (30 eiro) līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (700 eiro), un par šo jomu atbildīgā būs Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par Trauksmes celšanas likumu

Ellex Kļaviņš partnere Daiga Zivtiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pastiprinātu korupcijas risku novēršanu, «Rīgas satiksmes» jaunā pagaidu valde izveidojusi darba grupu uzņēmuma procesu un atkārtotai darbinieku amatu izvērtēšanai. Tāpat pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu.

Saskaņā ar Korupcijas novērošanas un apkarošanas biroja (KNAB) «Vadlīnijām par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā» «Rīgas satiksme» izveidojusi darba grupu, kurā iekļauti pārstāvji no Risku vadības, Kvalitātes pārvaldības, Iekšējā audita, Ekonomikas, Personāla pārvaldības un Juridiskās daļas. Darbinieku amatu un uzņēmuma procesu risku izvērtējums jāiesniedz «Rīgas satiksmes» valdei līdz šā gada 1.augustam.

11. aprīlī «Rīgas satiksmes» valdes sēdē tika pieņemts lēmums par ISO 370001:2016 Starptautiskā standarta pretkorupcijas vadības sistēmām (Anti-bribery management system standard) ieviešanas uzsākšanu. Minētais standarts sniedz vadlīnijas pretkorupcijas vadības sistēmu izveidei, uzturēšanai, pārskatīšanai un uzlabošanai. Šis standarts vērsts uz dažādu kukuļošanas shēmu novēršanu valsts un privātā sektorā, ar un bez starpnieka, ar labuma gūšanu organizācijai vai tikai atsevišķam tās nodarbinātajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunais regulējums nekustamo īpašumu starpniecībai neietekmēs advokāta un klienta attiecības

Zvērinātu advokātu biroja “O. Cers un J. Jurkāns” partneris Jānis Jurkāns, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Starpnieku likums). Tā primārais mērķis ir palīdzēt novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uzliekot starpniekiem izpētes un ziņošanas pienākumus līdzīgi kā, piemēram, zvērinātiem notāriem un kredītiestādēm.

Sekundāri Starpnieku likums sekmēs uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu nekustamā īpašuma darījumu jomā. Proti, no nākamā gada 1. jūlija ar starpniecību varēs nodarboties personas, kas būs iekļautas Ekonomikas ministrijas uzturētā starpnieku reģistrā. Iekļaušanai starpnieku reģistrā tiks vērtēta personas reputācija: tajā neiekļaus personas, kas sodītas par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai personas, kuras ir sodītas par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Analogas reputācijas prasības būs pret starpnieka – juridiskas personas – patiesā labuma guvējiem un valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima akceptē likumu ar atbalsta pasākumiem Covid-19 seku novēršanai

LETA, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību. Likumā vienuviet ietverts plašu valsts atbalsta pasākumu klāsts slimības seku novēršanai, tostarp dīkstāves pabalstu izmaksa darba ņēmējiem.

Reizē tika noraidīti vairāki opozīcijas priekšlikumi. Opozīcijas pārstāvji debatēs aktīvi aicināja veikt piedāvātās izmaiņas likumprojektā, lai nodrošinātu opozīcijas ieskatā labāku regulējumu atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, kā arī vairāk palīdzētu iedzīvotājiem.

Saeima precizēja formulējumu, ka valdība nosaka kritērijus uzņēmumiem atbalsta saņemšanai. Valdības sākotnēji virzītajā redakcijā bija formulēts, ka valdība var noteikt šos kritērijus.

Likuma mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Maksātnespējas process Covid-19 skartajā laikā

Kristīna Markevica, ZAB "PRIMUS DERLING" juriste, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

  • piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka;
  • parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 4 268 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks – juridiskā persona, personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrēta persona, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā vai cits MNL minētais speciālais subjekts – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz EUR 2 134 un kurām ir iestājies izpildes termiņš;
  • parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 6. februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto jauno "Preču zīmju likumu", kura mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību tiesībām uz preču zīmi, sertifikācijas zīmi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais likums regulē tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Likums izstrādāts, lai ieviestu nacionālajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienības iekšējā tirgū darbotos vienota un efektīva tiesiskā aizsardzība, mazinot negodīgu konkurenci, izmantojot vai atdarinot tam nepiederošu preču zīmi, kā arī palielinot patērētāja garantijas, ka viņa iegādātā prece nav viltojums, jo preču zīmes mērķis ir garantēt patērētājam vai lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citām precēm un pakalpojumiem, skaidro ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Modernizēs nodokļu likumus

Māris Ķirsons, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks izstrādāts jauns Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, kā arī jauns likums Par grāmatvedību, kuri spēkā varētu stāties attiecīgi 2022. un 2021. gadā.

Tādu darbu plānu izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam klāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņš uzsvēra, ka abi likumi - gan Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likums, gan arī Grāmatvedības likums - pieņemti 90.-to gadu sākumā. Vienlaikus šogad paredzētas diskusijas par vairākām normām Pievienotās vērtības nodokļa, Nekustamā īpašuma nodokļa, Solidaritātes un Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumos. Jāņem vērā, ka izmaiņas varētu ieviest arī Brexit.

Izmaiņas visos nodokļu likumos būs saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu no 2021. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Līderības mācībstundas – Kristīnes Misānes lieta

Jānis Janovskis, Džona Maksvela līderības skolas pārstāvis Latvijā, izaugsmes speciālists, 24.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārds līderība latviešu valodā ir daudz apspēlēts, pārprasts un "izvazāts", un šķiet, ka esam zaudējuši saikni starp šī vārda patieso būtību un daudzajām definīcijām.

Iedomājos – lai parādītu, ko nozīmē līderība, kā piemērs varētu kalpot sabiedrībā plaši zināmas un saspīlētas situācijas. Lūk, Kristīnes Misānes lieta.

Apskatīsim to no trim līderības skatpunktiem:

Ja tā padomā, uz ko ir spējīga vientuļā māte, kurai gatavojas uz 18 gadiem atņemt tikšanās iespējas ar bērniem? Laikam jau uz jebko, lai nepieļautu, ka viņai šādas tiesības atņem, tai skaitā arī izmantot procesuālos līdzekļus – medijus, presi un sabiedrību.

Lūk, ietekmes piemērs. Es šeit nerunāju par viņas vainu vai nevainīgumu, runa ir par to, ko viņa dara.

Uzvaras likums saka: "Līderi atrod veidu, kā uzvarēt". Kā mēs redzam, ja darām, rodas jaunas iespējas. Pat bez mums cilvēki sāk strādāt: sabiedrība, kāda juriste parlamentā, Valsts prezidents, Ārlietu ministrija, mediji un valsts institūcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais īres likums - jāsāk iedzīvināšana

Ieva Žeimunde, ZAB Ellex Kļaviņš jaunākā juriste, 24.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā dzīvojamo telpu īres likuma nozīmīgākie mērķi ir līdzsvarot izīrētāju un īrnieku intereses un veicināt mājokļu pieejamību.

Likumprojekta autori ir trāpīgi identificējuši būtiskākās pašreizējā īres likuma problēmas – izīrētājs sastopas ar augstu risku, ka īrnieks var nenorēķināties par īri vai saistītiem izdevumiem, kā arī – strīdu risināšanas process ir nesamērīgi ilgstošs. Minēto trūkumu sekas ir lēnāka nekustamo īpašumu tirgus attīstība, jo potenciālie investori īres namus uzskata par augstāka riska ieguldījumu un daļa no potenciālajiem īres namiem savu funkciju nepilda. Tas savukārt noved pie dzīvojamā fonda novecošanās (vairāk nekā puse no Latvijas daudzdzīvokļu namiem ir tapuši okupācijas laikā; vēl 45% uzbūvēti līdz 1941. g., liecina Ekonomikas ministrijas informācija). Latvijā pēdējo 5–6 gadu laikā bijis vismazākais no jauna uzbūvēto daudzdzīvokļu ēku skaits Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā

LETA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) eksperti un profesionālo organizāciju pārstāvji Grāmatvedības forumā šodien iepazīstinās ar jaunā grāmatvedības likuma projektu, informē FM.

Jaunais likumprojekts aizstās patlaban spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 29.septembrī lēma virzīt izskatīšanai parlamentā Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Par grāmatvedību", ar kuru pārstrādāts novecojušais grāmatvedības likums.

FM jauno likumprojektu izstrādāja, lai tas būtu atbilstošs mūslaiku juridiskās tehnikas prasībām. Ministrijā norāda, ka patlaban spēkā esošais likums par grāmatvedību tika pieņemts 1992.gadā, tas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī un kopš spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes.

"Laika posmā, kas pagājis no likuma pieņemšanas līdz šodienai ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā. Tādēļ likuma nosaukums, teksta izkārtojums un iedalījums vienībās neatbilst pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām, jo nav pantu nosaukumu un daļu numuru, kā arī nav atsevišķi norādīts likumā lietoto terminu skaidrojums, likuma mērķis un darbības joma," skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijā ceturtdien spēkā stājies jauns likums, kas nosaka 0% ienākuma nodokļa likmi strādājošiem jauniešiem vecumā līdz 26 gadiem.

0% likme attiecas uz ienākumiem līdz 85 528 zlotu (19 931 eiro) strādājošiem jauniešiem, taču ne pašnodarbinātiem uzņēmējiem.

Tiek lēsts, ka no nodokļa samazināšanas ieguvēji būs aptuveni divi miljoni poļu un tas budžetam izmaksās aptuveni 2,5 miljardus zlotu (580 miljonus eiro) gadā.

Valdība cer, ka jaunais likums palielinās jauniešu nodarbinātību un pamudinās strādāt oficiāli. Tāpat tiek cerēts, ka tas pamudinās ukraiņu jauniešus doties strādāt uz Poliju.

Taču likums ticis kritizēts kā diskriminējošs, jo tajā patvaļīgi izraudzīta cilvēku grupa, kas būs ieguvēji no tā. Citi eksperti norāda, ka nodokļa atcelšanai un citām valdības sociālo izdevumu iniciatīvām nav ilgtspējīga finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Skaidrojums par AML subjektiem grāmatvedības jomā

Elīza Grīnvalde, Vilgerts juriste, AML speciāliste (CAMS); Katrīne Pļaviņa, Vilgerts zvērināta advokāte, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu un vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācjias un sankciju režīmu pārkāpuma riski savu klientu darbībā?

Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Tas kontrolē to darbību atbilstoši «Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam» (AML likums). Ārpakalpojumu grāmatvežu definīciju nosaka likums «Par grāmatvedību», kas par tādiem uzskata personas, kuras, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr likums runā par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona iegūt nevar.

Skaidrojumu sniedz AML likums, kurš uzdod uzraudzīt naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību). Valsts ieņēmumu dienests šo normu iztulko tā, ka juridiskās personas, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir AML likuma subjekti. Proti, arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē ir Latvijas AML likuma subjekts. Lai arī te Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas caurumu un strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai ved grāmatvedību un nodokļus uzrauga kāds lokāli, Valsts ieņēmuma dienesta prakse un AML likuma gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aizsāk "kapitālo remontu" nekustamo īpašumu tirgū

Jānis Goldbergs, 21.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Fotogrāfijai ir tikai ilustratīva nozīme

Foto: Evija Trifanova/LETA

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums stājas spēkā šā gada 1. augustā, un faktiski tas iezīmēs tirgus "kapitālo remontu" pēc līdzīgiem principiem, kā tas notika finanšu nozarē, jo vairuma prasību pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.

Līdztekus noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jēgai likuma tvērums paredz arī starpnieku nozares sakārtošanu, kas līdz šim bija samērā brīva no regulējumiem.

Gluži tāpat kā finanšu nozares "kapitālā remonta" gadījumā, arī nekustamo īpašumu starpniecībā, iespējams, ir pieļautas neprecizitātes, kas likuma darbības sākuma posmā radīs nevajadzīgus sarežģījumus un papildu izdevumus pat visparastākajam dzīvokļa īrniekam jebkurā Latvijas pilsētā.

"Pirmais, ko pasaka likums, – visiem nekustamo īpašumu darījumu starpniekiem būs jāreģistrējas reģistrā, ko uzturēs Ekonomikas ministrija. Starpniekiem būs jāveic arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, būs maksa par reģistrāciju un gada uzraudzības maksa. Katru gadu līdz 31.janvārim Ekonomikas ministrijā būs jāiesniedz pārskats par pērnā gada darījumiem. Ministrijai savukārt ir dotas tiesības pieprasīt visa veida informāciju un dokumentus par veiktajiem starpniecības darījumiem, lai varētu pārbaudīt, kā tiek izpildītas šī likuma prasības," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka ZAB "ECOVIS Convents" zvērināta advokāte Jekaterina Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka strīdu risināšanas un telpu atbrīvošanas paātrināto kārtību un citas nozīmīgas izmaiņas īres jautājumu kontekstā, ļaus realitātē darboties nupat pieņemtajam Dzīvojamo telpu īres likumam un līdzsvaros īrnieku un izīrētāju attiecības.

Tā uzskata Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.

Iepriekšējais īres likums Latvijā bija spēkā jau kopš 1993. gada un bija novecojis, kavējot jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Pieņemot jauno likumu reizē ar nozīmīgajiem grozījumiem Civilprocesa likumā, Latvijas īres tirgū gaidāma ievērojama izaugsme, uzskata NĪAA.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Galvenais ieguvums no pieņemtajiem Civilprocesa likuma grozījumiem būs līdzsvarotas īrnieku un izīrētāju attiecības – jaunā kārtība nodrošinās ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, kas kopumā ļaus Latvijas īres tirgum kļūt aktīvākam un konkurētspējīgam Baltijas valstu vidū.

“Saeimas pieņemtie Civilprocesa likuma grozījumi ir solis pretim būtiskām pārmaiņām Latvijas īres tirgū. Līdz šim tiesāšanās par īrnieka un izīrētāja strīdiem ilga līdz pat pieciem gadiem, savukārt jaunās Civilprocesa likuma normas nodrošinās strīdu risināšanu 6 mēnešu laikā. Tas padarīs īres tirgu pievilcīgāku un mazāk riskantu nekustamā īpašuma attīstītājiem, savukārt īrniekiem dos plašākas izvēles iespējas, labākus pakalpojumus un cenas. Ir sagaidāma gan vēsturisko īres īpašumu atjaunošana, gan jaunu namu būvniecība,” norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

"Grozījumi Civilprocesa likumā ir viens no šobrīd īstenotās īres reformas stūrakmeņiem, kas ļaus izīrētāju un īrnieku attiecībām iznākt no pelēkās zonas un risināt strīdus tā, kā tas piedienas tiesiskai valstij – ar tiesas starpniecību, bet saprātīgos termiņos,” piebilst Ivars Pommers, advokātu biroja Ellex Kļaviņš partneris un nekustamā īpašuma prakses grupas vadītājs, kas, pārstāvot NĪAA, ir līdzdarbojies jaunā īres regulējuma izstrādē.

NĪAA: Jaunais īres likums ļaus īres dzīvokļos ik gadu ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro 

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju,...

Jau vēstīts, ka attīstītāju ieskatā, iespēja efektīvi pārvaldīt īres mājas un dzīvokļus veicinās līdz pat 100 milj. eiro investīcijas īres namos un dzīvokļos ik gadu.

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru