Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas ir arī "airBaltic" mazākuma akcionārs, paplašina sadarbības lidojumu vienošanos, informē aviokompānijā.

No 17. decembra "Lufthansa" pievienos lidojumu kodu (LH) "airBaltic" lidojumiem starp Rīgu un Frankfurti, savukārt "airBaltic" lidojumu kodu (BT) pievienos "Lufthansa" reisiem šajā pašā maršrutā.

Sadarbības lidojumu vienošanās attieksies tikai uz tiem lidojumiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos Frankfurtē.

Vienošanās nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas pasažieriem, kuri lido caur Frankfurti uz citiem "Lufthansa" galamērķiem, tādējādi stiprinot Latvijas globālo savienojamību.

"airBaltic" un "Lufthansa" sadarbības lidojumu vienošanās ir spēkā kopš 2020. gada decembra, iekļaujot lidojumus no bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā uz Minheni.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs pirmdien atļāva Vācijas nacionālajai aviokompānijai "Lufthansa" iegādāties 10% Latvijas nacionālas lidsabiedrības "airBaltic" akciju.

Lai gan Vācijas konkurences uzraugs atzīmē, ka paredzētais darījums rada nozīmīgas bažas par konkurenci dažos maršrutos starp Vāciju un Baltijas valstīm, tas nav licis šķēršļus, jo darījuma vērtība ir mazāka par 20 miljonu eiro slieksni.

Pasažieri var sagaidīt biļešu cenas pieaugumu lidojumiem uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, brīdina Federālais karteļu birojs.

Vairākos maršrutos uzņēmumi ir konkurējoši operatori, taču konkurence nav pietiekama, lai samazinātu biļešu cenas, konstatē Vācijas konkurences uzraugs.

Savukārt "Lufthansa" uzsver, ka "airBaltic" arī turpmāk būs pilnībā neatkarīgs uzņēmums un turpinās darboties un konkurēt neatkarīgi".

Federālais karteļu birojs arī sagaida, ka "airBaltic" ņems vērā jaunā mazākuma akcionāra intereses, pieņemot turpmākos lēmumus.

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē par pagaidu padomes locekli iecelta AS "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece Ruta Amtmane, bet par padomes locekli, kurš pārstāvēs Vācijas nacionālo aviokompāniju "Lufthansa", uz trim gadiem iecelts Aleksandrs Feierzengers, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Padomes pilnvaru termiņš sāksies dienā, kad Uzņēmumu reģistrā tiks apstiprināts "airBaltic" pamatkapitāla palielinājums.

Ministrijā informē, ka stratēģiskā investora iesaistes process "airBaltic" ir noslēdzies pirmdien, 20.augustā, pusēm parakstot vienošanos par grozījumiem sākotnējā investīciju līgumā, lai nodrošinātu investīcijas pabeigšanu.

Ministrijā norāda, ka Amtmanei ir vairāk nekā 20 gadu vadības pieredze juridiskos, atbilstības un korporatīvās pārvaldības amatos banku un finanšu pakalpojumu nozarē. Patlaban viņa ir "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece, bet pirms tam bija "Industra Bank" valdes locekle, kā arī ir ieņēmusi dažādus vadošus amatus AS "Reverta", SIA "DNB Līzings" un "DNB bankā".

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Latvijas premjere Evika Siliņa (JV) ir politiski uzrunājusi Igaunijas un Lietuvas valdības, lai tās apsvērtu savu potenciālo interesi par ieguldīšanu aviokompānijas "airBaltic" plānotajā akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO).

Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.

No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.

Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.

Šobrīd Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais fokuss ir investoru piesaiste un gatavošanās akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), nevis papildu valsts finansējuma saņemšana, aģentūrai LETA norādīja Finanšu ministrijā (FM), komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

FM norāda, ka nozīmīgs solis šajā virzienā jau sperts - 2025.gada sākumā panākta vienošanās ar "Lufthansa Group" kā stratēģisko investoru.

Tāpat FM skaidro, ka Satiksmes ministrijai kā atbildīgajai institūcijai ir jānodrošina "airBaltic" stratēģiskā uzraudzība, ilgtspējīga izaugsme, finansiālā stabilitāte un investoru uzticības veidošana, lai nākotnē mazinātu valsts tiešu iesaisti uzņēmuma finansēšanā.

"Tas ir būtisks pienākums, lai uzņēmums attīstītos kā konkurētspējīgs tirgus dalībnieks un valsts saglabātu kontroli pār stratēģiski svarīgu aktīvu," uzsver FM.

Iepriekš "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.

Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.

Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.

Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākamajā gadā turpinās iznomāt lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pagaidām neplāno nomāt lidmašīnas, kas "airBaltic" vietā izpilda reisus, intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) norādījis kompānijas izpilddirektors Erno Hildēns.

"Mēs turpināsim paši iznomāt savas lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pašlaik neplānojam iznomāt lidmašīnas, lai veiktu "airBaltic" reisus," sacījis Hildēns.

Viņš atzīmējis, ka darbības modelis, kad "airBaltic" iznomā daļu savu lidmašīnu citām aviokompānijām, ir labākais iespējamais pozicionējums.

"Pašlaik mums ir 51 lidmašīna, un, raugoties uz nākamās vasaras sezonu, plānots gandrīz vienāds sadalījums starp regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas operācijām, lidojot citu aviokompāniju uzdevumā. Tas ir svarīgi gan finanšu stabilitātei, gan sezonalitātes ietekmes mazināšanai, kas šajā Eiropas daļā ir ļoti izteikta," skaidrojis Hildēns.

"airBaltic" šobrīd izmanto tikai "Airbus A220-300" lidmašīnas un, pēc Hildēna teiktā, pagaidām aviokompānijas flotē nav plānots ieviest vēl kāda cita tipa vai modifikācijas lidmašīnas, jo, izmantojot viena tipa lidmašīnu floti, ir daudz priekšrocību, piemēram, izmaksu samazināšana un vienkāršota uzturēšana.

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Amata pienākumus Gauss sāks pildīt no šī gada 4.novembra.

Gauss raksta, ka ar lepnumu un pateicību raugās uz iespēju vadīt aviokompāniju ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi.

Viņš pauž, ka kopā ar komandu un partneriem turpinās stiprināt šo aviokompāniju, veidojot tai spēcīgu nākotni.

Vienlaikus Gauss norāda, ka aviokompāniju papildinās ar savu vadības stilu un centīsies iedvesmot visas iesaistītās puses, tostarp darbiniekus, klientus un partnerus, lai apvienotu spēkus "Gulf Air" panākumiem.

"Gulf Air" dibināta 1950.gadā. Aviokompānija veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, liecina informācija "Gulf Air" mājaslapā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 40 lidmašīnas.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Igaunija jebkādus lēmumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akciju iegādi pieņems tikai pēc tam, kad būs saņēmusi oficiālu piedāvājumu no Latvijas puses, paziņoja Igaunijas reģionālo lietu un infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Lai gan ideja par Igaunijas un Lietuvas iesaisti "airBaltic" īpašnieku struktūrā ir izskanējusi jau iepriekš, šonedēļ Satiksmes ministrija (SM) saņēma valdības atļauju izteikt piedāvājumu kaimiņvalstīm.

Leiss Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR trešdien teica, ka nav iespējams runāt par to, vai valdība apsvērtu dalību "airBaltic", kamēr Igaunija nav saņēmusi konkrētu piedāvājumu iegādāties "airBaltic" akcijas.

Igauniju interesē, lai lidsabiedrība arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas vairāk galamērķu no Tallinas, viņš piebilda.

Ministrs sacīja, ka Latvija jau ilgstoši meklē iespējas "airBaltic" virzībai, piemēram, izskatot kompānijas akciju kotēšanu biržā, taču pēdējā laikā notikušās izmaiņas vadībā var aizkavēt šo plānu īstenošanu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad janvārī pārvadājusi kopumā 338 500 pasažieru, kas ir par 3% vairāk nekā pērn janvārī, informē lidsabiedrībā.

Savukārt veikto lidojumu skaits šogad janvārī palielinājies par 5,2% - līdz 3507.

"airBaltic" vietu piepildījums 2026. gada janvārī veidoja 72,7%, kas ir par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pērn janvārī. Vietu piepildījuma samazinājumu ietekmēja cenu korekcijas un kapacitātes pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kas ziemas sezonā nedaudz pārsniedza pasažieru skaita kāpumu.

Kompānijā atzīmē, ka pasažieru skaits šogad janvārī ir līdz šim lielākais janvārī pārvadāto pasažieru skaits uzņēmuma darbības laikā.

Pērn janvārī "airBaltic" pārvadāja 327 500 pasažieru un veica 3335 lidojumus.

Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 5,207 miljonus pasažieru, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2024. gadā, un veica 47 600 lidojumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" ir paplašinājušas esošās sadarbības lidojumu vienošanos, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi kopīgais maršrutu tīkls tiks papildināts ar vairākiem jauniem galamērķiem.

Vienošanās paredz, ka "airBaltic" varēs izmantot lidojumu kodu "Turkish Airlines" maršrutos no Stambulas Turcijā uz Tbilisi un Batumi Gruzijā, Ašhabadu Turkmenistānā, Baku Azerbaidžānā, Dušanbi Tadžikistānā un Biškeku Kirgiztānā. Savukārt "Turkish Airlines" izmantos kodu "airBaltic" lidojumos no Rīgas uz Turku un Tamperi Somijā, kā arī uz Palangu Lietuvā.

Lidojumi šajos maršrutos tiks sākti pēc regulējošo iestāžu apstiprinājumu saņemšanas.

"airBaltic" skaidro, ka abas lidsabiedrības kopš 2023.gada kopīgi veic lidojumus starp Rīgu un Stambulu, pamatojoties uz sadarbības lidojumu vienošanos. Taču vienošanās paplašināšana ļaus abām lidsabiedrībām apgūt jaunus tirgus, paplašināt to esošo maršrutu tīklu, uzlabot savienojamības iespējas, kā arī palīdzēs abām lidsabiedrībām paplašināt darbību pasaules mērogā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatā šodien darbu sāk Erno Hildēns, informēja "airBaltic" pārstāvji.

“Man ir patiess gods sākt darbu airBaltic. Kopā ar valdi un airBaltic komandu es koncentrēšos uz nepārtrauktības nodrošināšanu, uzņēmuma ikdienas darbības stiprināšanu un lidsabiedrības stratēģiskās attīstības un ilgtermiņa ilgtspējas atbalstīšanu. airBaltic ieņem būtisku lomu Baltijas reģiona savienojamībā un ekonomiskajā attīstībā, un es ar nepacietību gaidu iespēju izmantot savu plašo starptautisko pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu,” teic E. Hildēns.

Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze.

Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljonu eiro apmērā, kas ir 2, 7 reizes mazāk nekā 2024. gadā, informēja lidsabiedrībā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājies par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gadā lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, pagājušajā gadā veidoja 78 400, kas ir pieaugums par 7%. Tostarp 48 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3% vairāk nekā 2024. gadā, bet 30 100 bija ACMI lidojumi, kas ir par 15% vairāk.

"airBaltic" vidējais vietu piepildījums pagājušajā gadā bija 80,2% apmērā, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2024. gadā.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar 29,348 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir par 27,8% mazāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 0,3% un bija 132,719 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka aviokompānija 2025.gada pirmajā ceturksnī pārvadāja kopumā 1,3 miljonus pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 995 000 pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 334 000 pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā ceturksnī veidoja 13 600, kas ir pieaugums par 10,4%.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" saņēmusi 51. "Airbus A220-300" lidmašīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Šī ir otrā "Airbus A220-300" lidmašīna, kas "airBaltic" piegādāta šogad.

Līdz šim "airBaltic" ar "Airbus A220-300" lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 23,162 miljonus pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi apmēram 241 000 lidojumu un nolidojusi 530 000 stundu.

LETA jau ziņoja, ka lidsabiedrība sākotnēji pasūtīja kopumā 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas un paziņoja par vēl 30 šī tipa lidaparātu iegādes līgumu, saglabājot tiesības iegādāties vēl 20 šī tipa gaisa kuģus.

Pirmais šī tipa lidaparāts aviokompānijai tika piegādāts 2016. gada nogalē. Kopš 2020. gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai, sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Viņš sacīja, ka jaunās prasības "airBaltic" valdes priekšsēdētājam tiks nodefinētas tuvākajās dienās.

Tomēr Martinovs piebilda, ka no vispārējās loģikas ir nepieciešams tik labs un profesionāls izpilddirektors kā līdzšinējais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss, bet varbūt papildu būtu nepieciešams paskatīties darba efektivitātes nodrošināšanā.

Martinovs norādīja, ka tuvākajā laikā tiks pasludināts konkurss, kā arī atlase noteikti būs plaša. "Mums nederēs labs kandidāts, bet izcils kandidāts," piebilda Martinovs.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka "airBaltic" ir jāturpina domāt par akcionāru interesēm, lai arī viņi gūtu labumu no šīs aviokompānijas darbības ne tikai atstarpināti, bet redzētu arī vērtības pieaugumu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" galvenais uzdevums ir piesaistīt privāto investoru kapitālu un būt finansiāli patstāvīgam, aģentūrai LETA norādīja ministrijā, komentējot, vai negatīva scenārija gadījumā valsts finansiāli atbalstīs aviokompāniju.

SM arī uzsvēr, ka "airBaltic" šā gada pirmā ceturkšņa rezultāti liecina, ka uzņēmuma zaudējumi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir samazinājušies.

Savukārt "airBaltic" pārstāvji aģentūrai norāda, ka, ņemot vērā tirgus dinamiku un ārējos faktorus, patlaban nav iespējams precīzi prognozēt situāciju gada otrajā pusē. Tādējādi "airBaltic" atturējās no prognozēm par maksimālo summu, kas būtu nepieciešama no valsts.

Iepriekš "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs medijiem sacīja, ka, iespējams, pie negatīva pavērsiena šogad otrajā pusgadā, piemēram, attiecībā uz degvielu cenām, "airBaltic" būs jāmeklē papildu līdzekļi arī no akcionāriem.

Lietuva pagaidām nav izlēmusi par Latvijas valdības piedāvājumu iegādāties nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, taču ir lūgusi Latvijai plašāku informāciju, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Eugenijus Sabutis.

"Lietuvas puses lēmuma pagaidām nav, ir ļoti grūti komentēt kaut ko neesošu," ministrs teica aģentūrai BNS, piebilstot, ka Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU) turpina izskatīt Latvijas piedāvājumu.

"Varam tikai pateikt, ka esam lūguši Latvijas pusei plašāku informāciju," viņš apliecināja.

Igaunija jau ir paziņojusi, ka neplāno iegādāties "airBaltic" akcijas, taču Sabutis norādīja, ka nav informēts par tāda lēmuma iemesliem.

"Katrai valstij ir savi izvērtējuma kritēriji, un ir ļoti grūti pateikt, vai Igaunijas puse jau ir izlēmusi un vai lēmums ir galīgs. Tas, ka šodien tiek pateikts nē, nenozīmē, ka pēc sešiem mēnešiem nevar atgriezties pie šī jautājuma," paskaidroja Lietuvas satiksmes ministrs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" bijušais valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, kurš no amata tika atbrīvots šogad aprīļa sākumā, uzskata, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības pēc viņa atlaišanas.

"Pamatojoties uz darba līgumu uzskatu, ka vēl pastāv neatrisinātas saistības," sacīja Gauss, jautāts, vai viņš pieprasīs kompensācijas izmaksu.

Viņš apstiprināja, ka pēdējais maksājums, kuru saņēmis, bija atlaišanas dienā, un kopš tā laika citi maksājumi nav bijuši.

Vienlaikus Gauss sacīja, ka lēmums par viņa atlaišanu bija politiski motivēts, un, pauda viedokli, ka "airBaltic" labākais risinājums būtu viņa atgriešanās darbā uzņēmumā. "Tomēr es palieku atbalstošs uzņēmumam un paturu tiesības, ja nepieciešams, šo jautājumu pārskatīt nākotnē," viņš teica.

"airBaltic" pārstāvji iepriekš uzsvēra, ka visas saistības pret Gausu ir izpildītas padomes 7.aprīļa lēmumā. Norēķini ir veikti pilnā apmērā pēc amata atstāšanas, un atbilstoši lēmumam papildu maksājumi vai kompensācijas nav paredzētas.