Sakaru tehnoloģijas

Mainās Bite Latvija vadība

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Par IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” jauno izpilddirektoru kļuvis Arūnas Mickevičs (Arūnas Mickevičius), kurš amatā stāsies šī gada jūlija beigās, kad darbu uzņēmumā beigs līdzšinējais tā izpilddirektors Kaspars Buls.

“Mūsu akcionāri ir apņēmušies palikt reģionā un turpināt ieguldīt mūsu biznesā. Diemžēl Kaspars Buls, kurš nerentablu, mazu uzņēmumu pārvērta par ļoti veiksmīgu biznesu, panākot, ka “Bite Latvija” šodien ir viens no vadošajiem darba devējiem Latvijā, pēc 17 uzņēmumā nostrādātiem gadiem ir nolēmis ļauties citiem izaicinājumiem. Visas “Bite Grupas” vārdā es pateicos Kasparam par viņa nozīmīgajiem sasniegumiem,” saka Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), “Bite Grupas”, kas kontrolē arī “Bite Latvija”, izpilddirektors.

P. Kuisis piebilst: “Mūsu Latvijas biznesa nepārtrauktība ir ļoti svarīga, un es priecājos, ka “Biti Latvija” turpinās vadīt profesionālis, kurš jau līdz šim darbojies uzņēmumā. Arūnas Mickevičs labi pārzina mūsu biznesu, un es novēlu viņam un viņa komandai veiksmi.”

“Kaspars ir pacēlis latiņu ļoti augstu. “Bite Latvija” šobrīd ir ļoti veiksmīgs uzņēmums, tāpēc būtiska stratēģijas maiņa nav nepieciešama. Protams, es arī skatos uz dažādām iespējām attīstīt mūsu uzņēmumu vēl vairāk,” saka A. Mickevičs.

Jaunieceltais “Bite Latvija” izpilddirektors ir strādājis “Bite Grupā” pēdējos 15 gadus, kā pēdējo ieņemot “Bite Lietuva” mārketinga direktora amatu. A. Mickevičs papildina: “Mūsu uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir kļūt par “triple play” operatoru, kas vienkopus nodrošina lielāko daļu savienojamības,, izklaides un biznesa risinājumu."

“Šodien “Bite Latvija” ir ļoti atšķirīgs uzņēmums no tā, kāds tas bija, kad es tam pievienojos pirms vairāk nekā 17 gadiem. Tas ir viens no veiksmīgākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas ievērojami pārsniedz savu sākotnējo mērķi būt tikai mobilo sakaru operatoram. Esmu ļoti lepns par savu komandu, kas palīdzēja izveidot “Bite Latvija” tādu, kāda tā ir šodien. Pēc tik daudziem gadiem uzņēmumā esmu laimīgs, ka beidzot varēšu veltīt savu dzīvi ģimenei, vaļaspriekiem un hobijiem,” stāsta Kaspars Buls.

Baltijas vadošais telekomunikāciju un mediju uzņēmums “Bite Grupa” 1. jūnijā iecēla Pranasu Kuisi par jauno izpilddirektoru. Viņa iepriekšējo amatu “Bite Lietuva” izpilddirektora amatā uzņemsies bijušais uzņēmuma tehnoloģiju direktors Gints Butēns (Gintas Butėnas).Savukārt Giedrius Skliutas (Giedrius Skliutas), “Bite Lietuva” pārdošanas direktors, tiks iecelts par “Bite Grupas” pārdošanas direktoru, pārraugot pārdošanas apjomus koncerna telekomunikāciju biznesā.

“Bite Grupa” piedāvā apvienotus mobilo sakaru, fiksētos platjoslas un maksas televīzijas pakalpojumus, kā arī mediju saturu un TV pakalpojumus. 2005. gadā dibinātajā “Bite Grupā” ietilpst “Bite Lietuva”, “Bite Latvija”, “TV3 grupa”, “Baltcom”, “Mezon” un citi meitas uzņēmumi.“Providence Equity Partners”, globālais privātā kapitāla uzņēmums, 2015. gadā investēja “Bite Grupā”.

Uzņēmuma galvenais mērķis ir investīcijas medijos, komunikācijās, izglītībā un tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas telekomunikāciju un mediju uzņēmums “Bite grupa” par jauno grupas vadītāju iecēlis Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), kurš stājas jaunajā amatā 1.jūnijā.

Pranas Kuisis pievienojās “Bite grupai” 2010. gadā, bet 2020. gadā tika paaugstināts par tās meitasuzņēmuma “Bitė Lietuva” izpilddirektoru. Kusis turpinās vadīt gan “Bitė Lietuva”, gan “Bites grupas” uzņēmumus.

“Bite grupas” valdes priekšsēdētājs Tonijs Bols ziņo, ka bijušais izpilddirektors Ņikita Sergijenko tiks iecelts par priekšsēdētāja vietnieku un pievienosies “Bites grupas” valdei. Bola kungs pateicas Ņikitam par veiksmīgo grupas uzņēmumu vadību pēdējo sešu gadu laikā.

ASV investīciju fonds “Providence Equity Partners” ir globāls privātā kapitāla uzņēmums, kas pārņēma “Bite grupu” 2015. gadā. To galvenais mērķis ir investīcijas medijos, komunikācijās, izglītībā un tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite Latvija bāzes stacijas aprīko ar Ericsson tehnoloģijām

Db.lv, 30.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot mobilo sakaru tīkla attīstības stratēģiju un investējot vairāk nekā 70 miljonus eiro, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” šogad uzsācis pakāpenisku uzņēmuma bāzes staciju aprīkošanu ar modernākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām.

Vietās, kurās "Bite Latvija" bāzes stacijas ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām, tiks būtiski veicināta tīkla kapacitāte, palielinot mobilā interneta ātrumu par 30%, bet pārklājumu - par 10%.

Līdz 2022.gada beigām ar "Ericsson" tehnoloģijām kopumā plānots modernizēt 120 "Bite Latvija" bāzes stacijas, kas atrodas lielākajās Latvijas pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Tukumā, Siguldā un citās blīvi apdzīvotās vietās, kur ir ne vien augsts mobilo datu patēriņš, bet arī liels skaits tīklam pieslēgto ierīču.

"Bite Latvija" ģenerāldirektors Arunas Mickevicius norāda, ka visas bāzes stacijas, kas šobrīd tiek modernizētas, ir piemērotas un atbalsta gan 4,5G+, gan 5G tehnoloģijas. Jaunās paaudzes tīkls nodrošinās labāku pakalpojumu klientiem, kā arī ļaus samazināt elektronenerģijas patēriņu, tā veicinot videi draudzīgāku risinājumu izmantošanu mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” vairāk nekā septiņas reizes palielinājis pārdošanas speciālistu komandu, kas uzņēmumā ilgtermiņā turpinās strādāt tikai attālināti no jebkuras vietas Latvijā, tai pieaugot līdz 100 darbiniekiem.

Uzņēmumā norāda, ka tas ir ne tikai veids, kā mazināt bezdarba līmeni reģionos, bet arī veidot iekļaujošāku darba vidi.

Pērn vasarā “Bite” aizsāka pilotprojektu, sniedzot iespēju pārdošanas speciālistu komandai, kas sastāvēja no 13 cilvēkiem, strādāt tikai attālināti. Komanda uzrādījusi veiksmīgus rezultātus, tāpēc aizvadīto mēnešu laikā tā paplašināta un tagad ietver jau 100 darbiniekus, pilotprojektam pārtopot par pastāvīgu daļu no darba attiecību modeļa kompānijā “Bite”. Kopsummā šobrīd jau 60% no “Bite” tele pārdošanas speciālistiem strādā tikai attālinātā režīmā no jebkuras vietas Latvijā. Vienlaikus uzņēmumā norāda, ka šobrīd, saglabājoties nedrošai epidemioloģiskajai situācijai, arī citas amata pozīcijas strādā tā saucamajā hibrīda režīmā, tomēr tieši pārdošanas speciālisti nākotnē turpinās darbu tikai attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs jūru iniciatīvas valstis Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas 1,96 miljardus eiro

Db.lv, 22.06.2022

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite nākamo trīs gadu laikā Latvijā plāno ieguldīt 50-70 miljonus eiro

LETA, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bite" nākamo trīs gadu laikā Latvijā plāno ieguldīt 50-70 miljonus eiro, sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka konkrētais ieguldījumu apmērs būs atkarīgs no cenu līmeņa, sadarbības ar tīkla infrastruktūras piegādātājiem un pamatā būs saistīts ar 5G tīkla attīstību.

"Turpināsim pārdot televīzijas (TV) pakalpojumus, ko mēs darām sadarbībā ar "Go3". Tāpat 5G tīkls dos mums iespēju daudz labāk konkurēt ar optisko tīklu pakalpojumu sniedzējiem. Mūsu klientiem tās visas būs ļoti praktiskas lietas," norādīja Mickevičs.

Tāpat viņš norādīja, ka biznesa klientiem kompānija plāno nodrošināt būtiski jaudīgāku internetu birojos, kad vienlaicīgi jānodrošina daudzi interneta pieslēgumi. "Mēs to spējām nodrošināt arī iepriekš, bet ne tik lielos apjomos, kā paši būtu vēlējušies. Līdz ar 5G attīstību šīs barjeras tiks noņemtas un mēs labāk varēsim konkurēt arī šajā segmentā," pauda Mickevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Uzņēmumi: Lēmums par nelegālo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju nav RNP kompetencē

LETA, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu nesen amatā ieceltā LDDK vadītāja redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pēc A. Bites domām nevajadzētu dalīt uzņēmumus pēc to eksportspējas, bet gan jāveicina jebkāda veida eksporta attīstība, jo “tikai ar laiku tas var veidoties par eksportu ar augstu pievienoto vērtību”.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Valsts prezidents atzīmēja, ka valstiskā līmenī nepieciešams domāt par kredītiestāžu savstarpējās konkurences celšanu, lai tādējādi arī veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sarunas gaitā LDDK prezidents informēja E. Levitu par esošajiem izaicinājumiem īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piesaistot papildu finansējumu no kredītiestādēm. Tāpat A. Bite aktualizēja arī jautājumu par nodokļu politikas pielāgošanu MVU un lielajiem uzņēmumiem pēc to specifikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot Covid-19 pandēmijas sekas un nestabilās ģeopolitiskās situācijas radīto ietekmi, Latvijai ir jākļūst par ekonomiski attīstītu, konkurētspējīgu un drošu valsti, ar modernu izglītības sistēmu, pieejamu veselības aprūpi ikvienam un kurā savu nākotni saskata ikviens Latvijas iedzīvotājs. Lai to īstenotu, pieci lielākie Ministru kabineta sociālie un sadarbības partneri.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) 24.maijā parakstīja Vienošanās memorandu, kas paredz turpmāku rīcības koordinēšanu un vienotu pozīciju sarunās ar valsts pārvaldi noteikto mērķu sasniegšanai.

Memorandu organizāciju vārdā parakstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus

Māris Ķirsons, 17.08.2022

Pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt, saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

To liecina uzņēmēju aptauja. Interesanti, ka bija kompānijas, kuras iedarbinājušas savu elektroenerģijas ģeneratorus, kuri strādā ar dīzeļdegvielu, jo tā sanākot lētāk, nekā izmantot elektroenerģiju par biržas cenu. Tika norādīts, ka šādā ārkārtas situācijā ir nepieciešama valsts iesaiste, jo šādos cenu apstākļos ražošana neesot iespējama, un tās produkcija kļūstot zelta vērtē, vienlaikus šāda situācija radot būtisku kaitējumu Latvijā strādājošo energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspējai.

Elektroenerģijas stundas cena Latvijā šovakar sasniegs 4000 eiro par MWh 

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas...

Ventspils ražotnē — brīvdiena

«Karavela Rīgas ražotnē darbs notiek plānotajos apmēros, jo ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums ar fiksēto kwh cenu, savukārt Ventspils rūpnīcā visi strādājošie ir aicināti šodien atpūsties,» situāciju skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņš norāda, ka Ventspils rūpnīcā darba diena no 17. augusta ir pārcelta uz citu dienu, kura bija paredzēta kā brīvdiena, bet tajā līs lietus un būs adekvāta elektroenerģijas cena. «Zinu, ka vairāki uzņēmumi ir apturējuši ražošanu daļēji vai pat pilnībā, ir uzņēmumi, kuri jau no pulksten 15 apturēja ražošanu un gaida, kad elektroenerģijas cena atkal atgriezīsies kaut kādos saprātīgos rāmjos, lai pēc tad varētu atsākt ražošanu un izpildīt pasūtījumus,» tā uz jautājumu ko dara citi ražotāji, atbild A. Bite. Viņš atzīt, ka pie šādas elektroenerģijas cenas nav ekonomiskas jēgas strādāt.

Pagaidu risinājumi neder ilgtermiņā

«Mēģinājām pusi darba dienas nestrādāt, kaut ko risināt, kādā iecirknī apturot ražošanu, darbiniekiem dodot papildus atpūtas laiku, vienlaikus ir ražošanas posmi, kuros nav iespējams apturēt procesu, piemēram, termiskā apstrāde nav pārtraucama, jo tādējādi tiktu sabojāts produkts utml.,» pašreizējo situāciju rāda SIA Kurzemes Gaļsaimnieks valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa atzīst, ka šie ir pagaidu īstermiņa risinājumi, kas ilgtermiņa nav iespējami, jo īpaši, ja elektroenerģijas cenu prognozes nebūt nerāda iepriecinošu ainu. «Ar pagaidu risinājumiem un taupību kaut kā var izlīdzēties kādas dažas stundas vai dienas, bet tas nav iespējams ilgtermiņā,» tā A. Jansone. Viņa atzīst, ka šādai situācijai saglabājoties ilgtermiņā, iespējams, nāksies pārskatīt kādu produktu (kuru cenu (izmaksas) būtiski ietekmē elektroenerģijas cena) ražošanu. «Nav receptes ko darīt un arī pārveidot dienas maiņu par nakts maiņu nav vienkārši, jo nebūs kas strādā,» uz jautājumu par iespējamiem risinājumiem, kur viens no tiem varētu būt pāriešana uz darbu pa nakti, kad biržā elektroenerģijas cenas zemākas, atbild A. Jansone.

Atslēdz vairākus iecirkņus

«Elektrības cenas ir kosmosā, bet arī mūsu iespējas ir ierobežotas, jo produkcijai ir noteikti uzglabāšanas nosacījumi un arī izmantošanas termiņš,» skaidro SIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis. Viņš atzīst, ka uzņēmums elektrības cenai tuvojoties 4000 eiro/MWh bija spiests atslēgt vairākus energoietilpīgos iecirkņus, kā rezultātā dažiem cehiem bija mazāks darba apjoms, citi lai atgūtu iekavēto, kas radās atslēdzot elektrības padevi, nāksies strādāt citā laikā, kad elektrības cenas būs atgriezušās saprātīgos apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktajā aptaujā noskaidrots, ka katrs piektais praktikants Latvijā nav apmierināts ar savu prakses vietu.

Visbiežāk kā neapmierinātības iemesls tiek minēts fakts, ka praktikantu izmantoja kā lēto darba spēku (55%). Tāpat daudzi respondenti uzsvēra, ka prakses laikā bija jāveic nenozīmīgi darbi (47%), kā arī par paveikto darbu nebija vai bija ļoti maza samaksa (38%).

Aptaujas dati arī atklāj, ka gandrīz 40% bija grūti atrast prakses iespējas kādā uzņēmumā. Visgrūtāk ar prakses vietu atrašanu veicās jauniešiem Kurzemē un Pierīgā.

“Aptaujas dati liek aizdomāties, vai Latvijas uzņēmumiem nevajadzētu nopietni apsvērt iespēju pārvērtēt savas prakšu programmas. Daudzi joprojām sagaida, ka praktikants būs jau ar gatavām zināšanām, bet tas tā nav un ir jāvelta laiks arī praktikantu apmācībām. Turklāt ne tikai prakses sākumā, bet visas prakses gaitā. Arī mūsu veiktās aptaujas dati norāda uz šī jautājuma aktualitāti, jo vairāk nekā 60% respondentu atklāja, ka prakses laikā netika veiktas apmācības vai tās notika ļoti reti,” stāsta “Tele2” personāldaļas vadītāja Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu īsziņu apjoms samazinās, jo cilvēki arvien vairāk izmanto platformas, kas piedāvā plašākas saziņas iespējas, piemēram, dažādas aplikācijas, intervijā sacīja mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" izpilddirektors Arūns Mickevičs.

"Es gan nevaru teikt, ka īsziņu pakalpojums pēc dažiem gadiem būs miris, taču tā izmantošana samazinās. No otras puses pieaug datu pārraide. Īpaši strauji tas pieauga pandēmijas laikā, bet vidējais pieaugums gada laikā ir līdz 40%," pauda Mickevičs.

Savukārt pašreiz balss sakaru apjoms ir vairāk vai mazāk stabils - cilvēki nerunā ne mazāk, ne vairāk kā agrāk.

Vienlaikus Mickevičs norādīja, ka, izplešoties 5G tīklam, paredzams datu lietošanas pieauguma turpmāks kāpums, jo galvenais iemesls tam ir video straumēšana. Turklāt tas ietver gan izklaides pakalpojumus, gan arī biznesa saturu, jo uzņēmējdarbībā pēc pandēmijas daudz ierastāki ir videozvani, izmantojot "Zoom", "MS Teams" vai līdzīgas platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cels cenas, pirmdien ziņoja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stāsies spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" tās pacels 1.decembrī.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” biroja darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Kā atzīst uzņēmumā, šāds lēmums pieņemts, analizējot darba efektivitātes rādītājus un apkopojot darbinieku viedokļus par iekšējo darba organizāciju.

“Tele2” biroja darbinieki jau no pandēmijas sākuma 2020. gada martā strādāja attālinātajā režīmā, bet no šā gada 11. aprīļa uzņēmums pārgāja uz darbu elastīgā režīmā, kas paredz daļu laika pavadīt birojā un daļu laiku strādāt attālināti.

“Jau iepriekš bijām izlēmuši, ka tādā darba organizēšanas formātā, kāds tas bija pirmspandēmijas laikā, mēs birojā vairs neatgriezīsimies. Darbinieki vēlas elastīgu darba režīmu, tādēļ mums birojs kalpos kā atsevišķu svarīgu sapulču un projektu darba grupu tikšanās vieta, kā arī vide, kur kolēģiem socializēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no darba laika katrs darbinieks, ja vēlēsies, varēs pavadīt ārpus biroja, strādājot arī no ārzemēm,” stāsta “Tele2” personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere. “Protams, ka darbs elastīgajā režīmā prasa papildu pielāgošanos dažādiem procesiem, piemēram, skaidrus darba principus, kad ir obligātas klātienes tikšanās, un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai sapulces var notikt gan attālināti un klātienē, gan abējādi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cēluši cenas, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stājušās spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" cenas cels, sākot ar šodienu, 1.decembri.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) iepriekš norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Biznesam un valstij jāsāk strādāt kā komandai

Māris Ķirsons, 14.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā valsts slimo ar hroniskām kaitēm – valsts pārvalde gan ierēdņu, gan valdošo politiķu līmenī biznesu uzskata par kaut ko indīgu, kaitīgu (kaut arī bizness rada nodokļus valsts makā un nodarbina cilvēkus), un tāpēc sadarbība starp šīm svarīgajām sfērām ir minimāla, bet daudz vairāk ir konfrontācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

Tas ir jāizbeidz. Protams, ir valsts iestādes, kuras ļoti labi sadarbojas ar uzņēmējiem, taču tās vairāk jāuzskata par izņēmumiem, nevis ikdienu. Šis ir ārkārtas situācijas brīdis, kurā valstij un biznesam ir jāsēžas pie viena galda un jāsāk strādāt kā komandai. Tieši tāpēc, ka Latvijas valsts un uzņēmēji nestrādāja kā vienota komanda, Lietuva, kura visu laiku bija aiz Latvijas, pēdējo gadu laikā jau ir aizsteigusies mums priekšā. Lietuvā mainījās valdību vadītāji un valdības ministru sastāvs, taču, neraugoties uz to, valsts un biznesa strādāšana vienā komandā ir ļāvusi apsteigt Latviju, piesaistīt būtiskas ārvalstu investīcijas. Lietuva lepojas ar Continental ražotnes izveidi pie Kauņas, bet šī ražotne varēja būt Latvijā. Un tas nebūt nav vienīgais piemērs. Attiecībā par Igauniju ir jāteic, ka ziemeļu kaimiņvalsts Latvijai visu laiku ir bijusi priekšā, kaut arī savulaik visas Baltijas māsas – Lietuva, Latvija un Igaunija – startēja no vienādām pozīcijām. Ir par ko padomāt. Ja, piemēram, manu uzņēmumu grupa strādātu Igaunijā, tad ik gadu uz darbaspēka nodokļu rēķina varētu ietaupīt 1,2 milj. eiro, kurus varētu samaksāt darbiniekiem kā lielāku algu, šo naudu varētu izņemt dividendēs vai arī investēt ražošanas attīstībā, paplašināšanā. Ja rēķina, ka jaunas ražotnes izveidei vajag apmēram 5 milj. eiro, tad būtībā nedaudz vairāk nekā četru gadu laikā par šo ietaupījuma apmēru var izveidot jaunu ražotni tukšā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc jālej benzīns jau tā liesmojošā inflācijas ugunskurā?

Māris Ķirsons, 12.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija īstenotu ekonomisku izaugsmi un nebūtu godpilnajā trešajā vietā Baltijā, ir nepieciešama politiķu, uzņēmēju, arodbiedrības vienota izpratne par situāciju un vienota kopīga rīcība konkurētspējas paaugstināšanā, kas ir pamats gan izaugsmei, gan lielākām darba algām un samaksātajiem nodokļiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma SIA Karavela līdzīpašnieks Andris Bite.

Viņaprāt, pašlaik strādāt tā, kā tas notika līdz 24. februārim, kad Krievija uzsāka invāziju Ukrainā, vairs nevar atļauties ne valsts pārvalde, ne politiķi, nedz arī bizness.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā, kā Latvijas valsts un arī uzņēmēji dzīvoja un strādāja līdz 24. februārim (Krievijas invāzijas sākumam Ukrainā), tā ir pagātne, tagad visi dzīvojam citā – jaunajā – realitātē. Diemžēl šajā jaunajā realitātē ir nepieciešams pavisam citāds lēmumu pieņemšanas ātrums, jo tas, kas bija iepriekš, kur bieži vien process ilga daudzus mēnešus un pat gadus, šodien vairs nav dzīvotspējīgs, citiem vārdiem sakot, konkurētspēju saglabājošs, nodrošinošs. Valsts reakcijas ātrums šodienas situācijā būs noteicošais, kā Latvijā dzīvosim nākamajā apkures sezonā, kādas inflācijas un vienlaikus uzņēmumu konkurētspējas apstākļos atradīsies valsts. Būtībā Krievijas invāzija Ukrainā spiež mainīties ne tikai Latvijai, Baltijai, bet visai Eiropas Savienībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem, tā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā” runājot par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem secināja eksperti.

Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Komentāri

Pievienot komentāru