Mana pieredze: Bungas pasaulei top garāžā

2018. gada 12. novembris plkst. 7:25
Dalies ar šo rakstu

Bundzinieka, amatnieka Krišjāņa Kupcāna pirmās radītās bungas, kas paredzētas pašam, vēl arvien nav pabeigtas, taču citas aizceļojušas jau otrpus okeānam

Ideja radīt bungas radusies pirms aptuveni divdesmit gadiem, kad Krišjānis mācījies galdniecības skolā, kā arī sācis spēlēt bungas. Ceturtajā kursā bundzinieks nolēmis bungu komplektu izveidot sev pats, jo, būdams students, nevarēja atļauties to iegādāties. Aizejot uz mūzikas instrumentu veikalu, viņš novērojis, ka bungas tiek veidotas ne tikai no salīmēta saplākšņa, bet arī no koka dēlīšiem. «Nodomāju, ka varētu pamēģināt. Sāku radīt savas pirmās bungas, kuras līdz šim brīdim vēl neesmu pabeidzis. Pametu iesākto uz vairākiem gadiem, bet tad, strādājot galdniecībā un veicot pasūtījumus, radās iespēja, ka divas nedēļas varēju radīt to, kas man patīk,» atceras Krišjānis. Pirmās pasūtījuma bungas tika izgatavotas divu nedēļu laikā kādam bāram. To slēdza, taču mūziķis Vilnis Krieviņš bungu meistaram ieteica pamēģināt izgatavot koka stīpas, kas paredzētas bungām. Klasiski tās parasti tiek veidotas no metāla. Pagāja aptuveni trīs līdz pieci gadi, kamēr amatnieks atrada pareizo materiālu, līmi, tehnoloģiju, ieguva precizitāti, kā arī tika radīts zīmols KK Seaside Drums, kas latviski nozīmē – Krišjāņa Kupcāna Jūrmalas bungu darbnīca. «Ja man šo gadu gaitā kaut kas nav sanācis, kā garantiju es lietu nomainu pret pilnīgi jaunu vai salaboju, ja var salabot. Es pamēģinu jaunas iespējas, pat ja tas ir grūtāk, sarežģītāk un prasa daudz ilgāku laiku,» stāsta Krišjānis.

Bungu izgatavošanai der jebkurš kokmateriāls, galvenais nosacījums, lai tas būtu pēc iespējas vecāks. Krišjānis stāsta, ka ir izgatavojis bungas no divdesmit gadu senas egles. Tiek izmantota arī Latvijā augusi kļava, kā arī Amerikas kļava, kas ir cietāks materiāls. Parastā kļava maksā aptuveni 400 eiro kubikmetrā, bet Amerikas – aptuveni 2000 eiro. Krišjānis vēlas, lai nākotnē visas bungu metāla detaļas būtu izgatavotas Latvijā, tāpēc radīti pirmie prototipi, kas tiks pasūtīti pie metālmeistariem. Turpmāk bungu metāla detaļas tiks izgatavotas no misiņa un to būs pēc iespējas mazāk, lai netraucētu skaņai. Bungu cenu nav iespējams noteikt, jo tas atkarīgs no tā, cik izmaksā katra detaļa. «Kokmateriāls var maksāt, piemēram, 400 eiro vai 7000 eiro kubikmetrā. Tas atkarīgs no klienta vēlmēm, manām iespējām, un tas viss arī veido cenu. Nav tādas vienas cenas «no – līdz»,» skaidro bungu meistars. Instrumenta radīšana tiek sākta tad, kad pasūtītājs iemaksā avansu. «Nav iespējams vienu materiālu iepirkt, piemēram, 40 kubikmetrus, jo katram klientam ir individuālas vēlmes. Mūsdienās ir iespējams dabūt jebkādu kokmateriālu, kāds vien vajadzīgs,» stāsta Krišjānis.

Amatnieks tikko pabeidzis radīt bungu komplektu mūziķim Andrim Buiķim, iepriekš tādi tapuši citiem starptautiskiem māksliniekiem un projektiem. Gadu gaitā bungas aizceļojušas uz Somiju, Norvēģiju un pat Ameriku, bet nesen saņemts apjomīgs pasūtījums no Lietuvas. «Tur neviens neko tamlīdzīgu netaisa, varbūt kaut ko restaurē vai renovē. Igaunijā zinu vienu meistaru, kurš strādā līdzīgi kā es, iespējams, ka vairāk pieredzējis, bet katrs to dara savā veidā, un nav tāda viena likuma, kā to darīt,» stāsta Krišjānis. Viņš norāda, ka Latvijā ir vēl daži meistari, taču tie vairāk strādā eksporta tirgum, taču Krišjānis uzskata, ka viņam ir ļoti daudz ko vēl darīt Latvijas tirgū.

«Strādāju viens, un šobrīd jau ir situācija, ka vairs netieku galā ar pasūtījumiem. Pagaidām man vēl nav, kam to galveno izgatavošanu nodot. Varbūt nāks kāds palīgs ar interesi iemācīties un tikt pie savām bungām, nevis primāri ar domu, cik šodien nopelnīšu,» atzīst bungu meistars.

«Manā izpratnē bizness ir tad, ja es nestrādāju un manā vietā strādā kāds cits, es nekad neesmu studējis biznesu. Es varētu tagad internetā uzmeklēt pilnīgi visus Latvijas bundziniekus, reklamēt, ka es kaut ko daru un taisu. Mākslīgi audzēt produktu pārdošanas tirgu, bet man pagaidām pietiek ar to, kas ir. Ja es vēl dzīvē iepazīšos ar bundzinieku no Latvijas, kuram kaut kas interesē, tad varu par to pastāstīt,» atzīst amatnieks.

«Pirmkārt, es taisu bungas, jo tās spēlēju, nevis tāpēc, ka tas ir iedomāts bizness, kā varbūt izskatās no malas. Es nevarētu sākt, piemēram, flautu biznesu, jo neesmu flautists. Es varētu trenēties izgatavot vijoli, bet es to nespēlēju,» teic Krišjānis.

Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu