Lielbritānijas mārciņa drīzumā varētu testēt sešu gadu augstāko līmeni pret dolāru, uzskata Barclays Plc eksperti.

Šomēnes mārciņas vērtība sarukusi par 1%, kas ir sliktākais rezultāts starp lielākajām valūtām. Kopš 15. jūlija, kad tā sasniedza 1,7192 dolāru līmeni, kas ir augstākā atzīme kopš 2008. gada oktobra, mārciņas vērtība ir sarukusi par 3,2%.

Augustā Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēra, ka bankas pārstāvji uzmanību vērsīs vājajam algu kāpumam, spriežot par likmju celšanu, taču pirmdien viņš Sunday Times atzinis, ka lēmums celt likmes varētu tikt pieņemts pirms algu kāpuma atgūšanās.

Barclays eksperti paredz, ka Anglijas Banka cels likmes novembrī. Tāpat tiek lēsts, ka mārciņa līdz nākamā mēneša beigām varētu sasniegt 1,71 dolāra līmeni un pat to pārspēt.

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Lielbritānijas referendumam ir arī dažas negaidīti pozitīvas sekas, jaunākajā valūtu apskatā norāda AS SEB banka Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Visticamāk, lētā mārciņa ir daļēji palīdzējusi mazumtirdzniecībai.

Pēc jūlija datiem Lielbritānijas mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā pieauguši par 1,4% (vidēji gaidīja +0,2%), bet gada laikā par 5,9%. Šie ir pirmie dati pēc referenduma, bet te gan jāņem vērā, ka šie dati parasti mēdz būt arī ļoti svārstīgi.

Dati ceturtdien pacēla mārciņas vērtību, bet saglabājas risks, ka pozitīvā ietekme uz mārciņu var būt īslaicīga. Pēc paviesošanās virs 0,87 mārciņu atzīmes nedēļas sākumā, eiro cena pēc britu mazumtirdzniecības datu publicēšanas atkāpās uz 0,86 mārciņu līmeni. Mārciņa kopš pagājušā gada nogales pret ārējās tirdzniecības groza valūtām ir zaudējusi aptuveni 18% savas vērtības, jo cenā ir ierēķināts daudz negatīvu lietu. Šāds vērtības kritums varētu būt arī pārspīlēts, bet tā kā uz politiskās skatuves vēl joprojām nav skaidrības, finanšu tirgū ir augsts stresa līmenis, kas mārciņai nākamajās nedēļās nenāks par labu.

Pēc Anglijas Centrālās bankas inflācijas atskaites publicēšanas mārciņas vērtība sasniegusi pēdējo septiņu gadu augstāko līmeni, norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš, piebilstot, ka mārciņa atkal tādējādi ir zirgā.

Eiro paslīdēja zem 0,737 mārciņu atzīmes.

Anglijas Banka uzskata, ka inflācija sasniegs plānoto 2% līmeni divu gadu laikā un šāda prognoze atkal no jauna uzjundīja diskusijas par iespējamo procentu likmju paaugstināšanu nākamā gada sākumā.

Tuvākajā laikā naftas cenu uzvedības dēļ sagaidāmi negatīvi inflācijas rādītāji, bet pēc centrālās bankas vadītāja vārdiem tas nenozīmēas, ka ekonomika nokļuvusi deflācijā, saka eksperts. Centrālā banka paaugstinājusi arī savas ekonomikas izaugsmes prognozes.

Tādējādi izskatās, ka mārciņa ir saņēmusi labu bāzi vērtības kāpumam, piebilst A. Lāriņš.

Tirgus dalībnieku uzmanības centrā visu pagājušo mēnesi turpināja būt ar Brexit saistītie jautājumi. Tas nozīmējis, ka oktobra skatījumā britu sterliņu mārciņa tās cenas izmaiņu ziņā bijusi viena no «sliktākajām» pasaules valūtām, liecina Bloomberg apkopotie dati, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Piemēram, mārciņas cena ASV dolāros oktobrī saruka par 6% un paslīdēja zem 1,22 ASV dolāru līmeņa. Savukārt eiro cenai mārciņās izdevās palielināties par 4%, un drīzumā liels brīnums var nebūt situācija, kad Eiropas kopējās valūtas vērtība atrodas virs 90 pensu līmeņa.

Pašlaik tirgus dalībnieki daudz spekulē, ka Apvienotā Karalistes attiecības ar Eiropas Savienību tiks sarautas straujāk (britu pieeja vienotajam Eiropas tirgum tiks ziedota lielākas imigrācijas kontroles labā), un līdz ar šādu situāciju mārciņu iegāde daudziem liekas visai nepievilcīgs pasākums. Ja būs vērojams tā saucamais «Hard Brexit» scenārijs, tad potenciāli lielāki izaicinājumi varētu gaidīt arī britu ekonomiku, un neskaidrība par nākotni aug.

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Mārciņa divu gadu augstākajā līmenī; Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru pieaugusi līdz vairāk nekā divu gadu augstākajam līmenim pēc tam, kad jaunākie dati liecināja, ka mājokļu cenas pieaugušas līdz vairāk nekā desmit gadu augstākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Mārciņa sasniedza 1,6466 dolāru atzīmi, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada augusta.

Pēdējo sešu mēnešu laikā mārciņas vērtība ir pakāpusies par 5,8%, kas ir labākais rezultāts starp desmit attīstīto valstu valūtām.

Lielbritānija pēdējo mēnešu laikā uzrāda labākus rezultātus nekā citas ES valstis, tomēr Anglijas Bankas vadītājs Marks Karnijs uzsvēris, ka ekonomikas atveseļošanās procesam jānotiek vēl kādu laiku, lai tā būtu pietiekami spēcīga, lai izturētu augstākas procentu likmes.

Viņš norādījis, ka Lielbritānijas centrālās bankas politika ir bijusi efektīva, turot zemas īstermiņa procentu likmes un stimulējot ekonomiku.

Visticamāk, Lielbritānija tomēr paliks Eiropas Savienībā (ES). Pēc referenduma Lielbritānijā 23.jūnijā būs vērojams pozitīvs atsitiens akciju cenās un Lielbritānijas mārciņas vērtībā, prognozē Swedbank Latvijā galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Pašlaik mārciņas kurss ir ap 0,785 par vienu eiro un tuvākā mēneša laikā, gaidot referendumu, tas varētu vēl nedaudz pavājināties. Swedbank ekonomisti prognozē, ka pēc referenduma mārciņas vērtība pieaugs līdz 0,75 un varētu svārstīties ap šo atzīmi gada otrajā pusē. Sagaidāms, ka Anglijas Banka sāks celt bāzes likmes 2017.gada pirmajā ceturksnī, uzskata eksperti.

Swedbank lēš Brexit varbūtību ap 40%. Financial Times Lielbritānijas iedzīvotāju interneta un telefona aptauju regulārs apkopojums rāda «palikt» nelielu pārsvaru par «izstāties» (attiecīgi 46% un 43%), bet šī starpība ir ļoti maza. 10% no iedzīvotājiem vēl nav izdomājuši, kā balsos (2016.gada 3.maija apkopojums). Dažādas aptaujas un aplēses vērtē Lielbritānijas izstāšanas iespējamību no 20% līdz 40%.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Otrdien Lielbritānijas mārciņas vērtība pret dolāru saruka zem 1,245 dolāru līmeņa, reaģējot uz jaunākajiem datiem, kas uzrādīja ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, raksta Bloomberg.

Eksperti norāda, ka mārciņa pēdējos deviņus mēnešus ir ļoti vāja.

«Mārciņa patlaban ir tāda valūta, kurai vērojamas sekojošas tendences – tiklīdz riska apetīte samazinās, tirgus dalībnieki spriež par ģeopolitisko risku, ekonomisko risku, Brexit risku un uz jautājumu: «ko darīt», atbild: «pārdosim mārciņu»,» noskaņojumu raksturo Banco Santander valūtu stratēģis Stjuarts Benets.

Spriež, kad britu mārciņas cena noslīdēs līdz paritātei gan ar eiro, gan ASV dolāru

Viens no lielajiem nezināmajiem, kas var ietekmēt Eiropas ekonomikas nākotni, ir tas, kā atrisināsies Brexit process. Abu britu potenciālo nākamo premjeru retorika liek domāt, ka ir paaugstināta iespējamība tam, ka Apvienotā Karaliste pamet Eiropas Savienību (ES) bez kādas vienošanās. Tas nozīmētu haosu, un attiecīgi daži pirms 31. oktobra, kad vajadzētu būt zināmam lēmumam par Brexit likteni, jau laicīgi mēģina «pamest kuģi» un finanšu tirgū ieņem nogaidošākas pozīcijas. Neskaidrība par šī procesa gala iznākumu ir milzīga un, politiķiem strīdoties, kurš ir lielāks «brexiters», par to nākas samaksāt sterliņu mārciņai. Pamatā tiek klāstīts – ja vienošanās līdz oktobra beigām netiks panākta, briti tāpat pametīs ES.

Reaģējot uz Anglijas Bankas lēmumu papildināt savu monetārās stimulēšanas programmu, mārciņas vērtība sarukusi, tādēļ valūta atkal atguvusi savu sliktākās valūtas titulu, raksta Bloomberg,

Šonedēļ mārciņas vērtība saruka par 0,9% līdz 1,2962 dolāru vērtībai, bet pret eiro – par 1,4% līdz 86,06 pensiem par eiro. Šajā gadā mārciņa pret dolāru jau sarukusi par 12%.

Rezultātā mārciņai ir sliktākais rezultāts starp 32 pasaules lielākajām valūtām.

Mārciņa zem sitiena nonāca jau 23.jūnijā, kad briti nobalsoja par Eiropas Savienības pamešanu. Tas licis būvniecības un pakalpojumu sektora noskaņojumam pasliktināties līdz 4,5 gadu zemākajam līmenim.

Brexit licis arī Anglijas Bankai pirmo reizi septiņu gadu laikā pazemināt procentu likmi un palielināt parādzīmju iegādes programmu par 60 miljardiem mārciņu līdz 435 miljardiem mārciņu.

Skotijas referenduma rezultāts mārciņai atnesis vērtības pieaugumu, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes Finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Tik dārga mārciņa (eiro patlaban atrodas zem 0,78 mārciņu atzīmes) pēdējo reizi redzēta 2012. gada vasarā.

Ekonomikas datu frontē šonedēļ bija tikai sabiedriskā sektora aizņēmumu un Lielbritānijas darba devēju konfederācijas mazumtirdzniecības bilances dati. Valsts sektora aizņemšanās apjomi augustā nedaudz pieauguši, bet mazumtirdzniecības aptaujas rādītāji uzrādīja plānoto apjomu pieaugumu, kas bija mazāks nekā mēnesi iepriekš, bet augstāks par vidēji prognozēto.

Tā kā nākamnedēļ gaidāma Eiropas Centrālās bankas sapulce, tad eiro, visticamāk, būs zem spiediena, kas paver ceļu jaunām mārciņas vērtības virsotnēm, paredz eksperts.

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sestdien oficiāli iekļauj Ķīnas juaņu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) valūtu grozā.

SDR ir SVF norēķinu vienība un tā nav pieejama kā skaidra nauda. Līdz šim šajā valūtu grozā ietilpa ASV dolārs, eiro, Japānas jena un Lielbritānijas mārciņa.

Ķīna, kuras ekonomika pēdējās desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē, ilgi ir centusies panākt juaņas iekļaušanu SDR valūtu grozā.

SVF izpilddirektore Kristīne Lagarda piektdien juaņas iekļaušanu SDR grozā nosauca par «vēsturisku pagriezienu», kas «atspoguļo globālās ekonomikas evolūciju».

Lagarda aicināja Ķīnu turpināt reformas, lai atvērtu un modernizētu tās ekonomiku un padarītu juaņu par pievilcīgāku rezerves valūtu.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien turpināja kristies, tirgiem reaģējot uz jaunu nenoteiktību un sliktām ziņām.

Volstrītā sākotnēji bija kāpums pēc labvēlīgu ASV inflācijas datu publicēšanas, bet to nomainīja kritums pēc vairākām satraucošām ziņām.

Analītiķi turpināja pazemināt prognozes par tehnoloģiju sektorā nozīmīgo uzņēmumu «Apple», bažījoties par viedtālruņu «iPhone» vāju pieprasījumu.

Viens no ASV demokrātu kongresmeņiem brīdināja, ka finanšu regulatoru pārraudzība tiks pastiprināta, un tas veicināja svarīgāko banku akciju cenu krišanos.

Nestabilitāti sekmēja arī negatīvi ekonomikas dati no Japānas un Vācijas, kā arī ar Breksita sarunu noslēgumu saistītā kņada.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz zemākajiem līmeņiem kopš oktobra beigām. Indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās ceturto tirdzniecības dienu pēc kārtas, un tas bija ilgākais krituma periods kopš augusta.

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Ķīnas valūta juaņa ir kļuvusi par vienu no piecām visplašāk lietotajām valūtām globālos maksājumos, trešdien paziņoja starptautiskā finanšu transakciju aģentūra Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication (SWIFT).

Juaņa decembrī popularitātes ziņā pārspēja Kanādas un Austrālijas dolārus. Populārākas valūtas par juaņu tagad ir tikai ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas mārciņa un Japānas jena.

Pekina pakāpeniski mīkstina juaņas kontroli un veicina šīs valūtas izmantošanu ārvalstīs, lai palielinātu Ķīnas firmu lomu pasaules ekonomikā.

Juaņas maiņas kursu nosaka Ķīnas centrālā banka un šī valūta netiek brīvi tirgota globālajos valūtu tirgos, bet Pekina ir parakstījusi vienošanās ar vairākiem ārvalstu finanšu centriem, tostarp Londonu, par juaņas izmantošanu transakcijām.

Decembrī 2,17% globālo maksājumu tika veikti juaņās, bet 2,69% - Japānas jenās. ASV dolāra īpasvars bija apmēram 44,64%, eiro - 28,3%, bet britu mārciņas īpatsvars - 7,92%.

Apvienotās Karalistes ražošanas nozare šā gada septembrī augusi straujākajā tempā kopš 2014. gada jūnija, ziņo BBC.

Markit/CIPS nozares iepirkumu vadītāju indekss (PMI) septembrī audzis līdz 55.4 punktiem (augustā - 53,4). Rādītājs virs 50 liecina par izaugsmi.

Mārciņas vājināšanās pēc Brexit (Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības) balsojuma veicinājusi eksportu. Taču vāja mārciņa palielinājusi uzņēmumu izmaksas. Mārciņas vājināšanās padara Lielbritānijas preces lētākas ārvalstu pircējiem, bet sadārdzina importētās preces.

Kopš balsojuma pamest ES, mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro sarukusi par vairāk nekā 10%.

Britu mārciņas vērtība trešdien pieauga, Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas valdībai izturot neuzticības balsojumu, bet ASV biržu indeksi kāpa pēc labu banku peļņas rādītāju publicēšanas, lai gan šo kāpumu piebremzēja bažas par ASV valdības darba pārtraukumu.

Londonas biržas indekss kritās, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi palielinājās.

Mārciņas vērtība pieauga pret eiro un pret ASV dolāru pēc tam, kad Mejas valdība trešdienas vakarā izturēja neuzticības balsojumu parlamentā. Par neuzticību valdībai nobalsoja 306 Pārstāvju palātas deputāti, bet 325 deputāti atbalstīja valdību.

Mejas panākto vienošanos par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) balsojumā otrdienas vakarā atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja. Šāds balsojuma rezultāts radīja jautājumu par to, vai valdība izturēs neuzticības balsojumu.

«Daudzi cilvēki var būt pārsteigti, ka mārciņa turas stingri (..) pēc Terēzas Mejas sakāves »Breksita« balsojumā,» sacīja «AJ Bell» investīciju direktors Rass Maulds pirms trešdienas neuzticības balsojuma.

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona vadītie konservatīvie ceturtdien notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās izcīnījuši pārliecinošu uzvaru, nodrošinot sev absolūto vairākumu un beidzot paverot ceļu Apvienotās Karalistes aiziešanai no Eiropas Savienības (ES).

Saskaņā ar gala rezultātiem pēc biļetenu saskaitīšanas visos 650 vēlēšanu apgabalos, toriji, kas kopumā ieguvuši aptuveni 43,6% balsu, izcīnījuši 365 mandātus, savu pārstāvniecību salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu palielinot par 48 vietām.

Tikmēr lielākā opozīcijas partija - leiboristi - ar 32,2% balsu izcīnījuši tikai 203 vietas parlamenta apakšnamā, zaudējot 59 mandātus.

Savu pārstāvniecību izdevies ievērojami palielināt arī Skotu Nacionālajai partijai (SNP), kas izcīnījusi 48 no Skotijai atvēlētajām 59 vietām, papildus iegūstot 13 mandātus.

Savukārt liberāldemokrāti, kas iebilst pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), vienu mandātu zaudējuši, izcīnot tikai 11 vietas.

Finanšu pasaulei nākas pārdzīvot kārtējo Flash Crash – šoreiz cietusi mārciņa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī roboti-tirgoņi mēdz sastrādāt dīvainības, un, kad tas notiek, finanšu tirgū ļoti īsā laika posmā ir vērojamas milzīgas svārstības, kas tiek sauktas par mirkļa gadījumiem (Flash Events un Flash Crash). Pagājušajā piektdienā šāds ar tehnoloģijām saistīts cenu sabrukums bija vērojams valūtu tirgū, kad divu minušu laikā sterliņu mārciņas vērtība saruka par 6,3% (pēc tam mārciņai lielu daļu zaudējumu izdevās atgūt).

Tiek norādīts, ka algoritmisko programmu izpārdošana sākusies pēc tam, kad Francijas prezidents Fransuā Olands Brexit sarunās mudinājis Eiropas Savienības politiķus ieņemt ļoti stingru nostāju. Šādi komentāri, protams, var raisīt mārciņas cenas kritumu, lai gan novērotais īslaicīgais cenu krahs ir uzskatāms par pārspīlētu. Par tā saucamajiem Flash Crash lielākoties ir atbildīgas tieši šīs robotizētās algoritmu tirdzniecības sistēmas, kas pēdējo gadu laikā kļuvušas populārākas un krietni izsmalcinātākas. Piemēram, algoritmu tirdzniecības platforma, kas lasa un analizē ziņu virsrakstus, pēkšņi sāk pārdošanu. Pēc tam tai pievienojas citas automātiskās tirdzniecības sistēmas, kas veido sniega bumbas efektu.