Jaunākais izdevums

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Jaunās pārslas ir ražotas no Latvijā audzētiem, bioloģiskiem pelēkajiem zirņiem. Tā ir iespēja bērnam dažādot uzturu, bez graudaugiem piedāvāt arī dārzeņus pārslu formātā. Uzņēmums novērojis, ka šobrīd patērētāji arvien vairāk novērtē tīru, saprotamu sastāvu – bez garšas pastiprinātājiem, aromātvielām, mākslīgi pievienotiem vitamīniem. Patērētājs meklē produktus, kuros ir iespējami maz pievienotā cukura, bioloģiskus produktus, jo sākam vairāk saprast un novērot, kādu ietekmi uz veselību atstāj pesticīdu atliekvielas. Sabiedrība lēnām atgriežas pie uzturzinātnes pamatiem un izvēlas kvalitatīvu pārtiku.

Pandēmijas laikā top jaunumi

Pārslu realizācija pirmajā pusgadā turpinājusi stabili pieaugt. "Ar tām nebija kā ar griķiem, tās strauji neizpirka, taču mērens pieaugums bija. Sākotnēji nevarējām saprast, kā mainīsies iedzīvotāju pirkšanas paradumi, pārejot no iepirkšanās klātienē uz tiešsaisti. Bet mūsu rezultāti eksportā pierādīja, ka mūsu iestrādnes strādā un tās jāattīsta. Eksports mums ir audzis straujāk nekā patēriņš vietējā tirgū," komentē E.Ence.

Runājot tieši par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma attīstību, "Milzu!" vadītājs norāda, ka bija jāsagrupējas. "Pieņēmām jaunā vīrusa esamību kā faktu, kam jāmeklē risinājumi. Mums ir pārdošanas pieaugums, lai gan ir arī tādi ražotāji, kam ir liels realizācijas apmēru kritums. Koncentrējāmies uz to, ka jādara viss, lai var turpināt strādāt. Pandēmijas sākumā mums nebija plāna sākt ražot produktus zem preču zīmes "Veggy Crush" tieši šogad, taču sākām sadarbību ar lielu izplatītāju, kurš nolēma pāriet no B2B jeb "bizness-biznesam" sektora pa tiešo uz B2C jeb "bizness patērētājam" sektoru caur interneta veikalu. Tāpēc varētu teikt, ka zināmā mērā Covid-19 laikā tapa mūsu produkts un jaunais "Veggy Crush" zīmols. Pirms tam mums bija tikai ideja, kurai saskatījām potenciālu un pie tās strādājām. Taču Covid-19 zināmā mērā paātrināja šo produktu nonākšanu pie patērētāja. Domājām ar šiem produktiem vēl pirms pandēmijas startēt standarta veikalos, prezentēt tos patērētājiem un dzirdēt viņu atsauksmes. Taču tad sākās pandēmija. Produkti jau mums bija, jo testi tika veikti. Sapratām, ka nesēdēsim un negaidīsim, kad viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Ātri uztaisījām kilogramu lielus caurspīdīgus iepakojumus un ar sociālo tīklu starpniecību informējām, ka šāds produkts pastāv," stāsta E.Ence. Uzņēmumam Covid-19 laiks ļāva pievērsties inovāciju izpētei un lieliem soļiem virzīties produktu attīstībā.

Pieaug eksports

Šobrīd "Milzu!" produkti aizceļo uz 20 valstīm un augstākie pārdošanas rādītāji vērojami Polijā, Vācijā un Ukrainā. Ja uzņēmuma kopējais apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tad eksportā par 17%. Sešos mēnešos graudaugu pārslu apgrozījums Latvijā pirmajā pusgadā audzis par 6%, bet Polijā brokastu pārslu realizācija ir augusi par 38%.

"Mums ir segmenti, kuros bija arī neliels kritums, piemēram, šokolādes realizācijā, bet kopsummā ir pieaugums. Jāņem vērā arī tas, ka šokolādes segmentā visiem tirgus dalībniekiem bija kritums. Taču mūsu pamatbizness joprojām ir graudaugu pārslu realizācija, kuru pārdošanas rādītāji pirmajos sešos mēnešos, neraugoties uz Covid-19, bija stabila. Plānojot rezultātus, neviens jau nevarēja prognozēt Covid-19 ietekmi uz tiem," skaidro E.Ence.

Uzņēmums plāno iekarot arī jaunus eksporta tirgus. Latvijā realizētais "Milzu!" produkcijas apmērs patlaban ir 38%, bet eksporta īpatsvaram ir tendence palielināties. Piemēram, ja 2019.gadā kopumā Latvijā tika realizēti 42% no kopējā saražotās produkcijas apmēra, tad šogad pašmāju tirgū realizētās produkcijas īpatsvars sarucis līdz 38%. "Katru gadu eksporta īpatsvaram ir tendence augt, kas ir loģisks solis. Tu vienmēr vari eksportā izdarīt vairāk nekā pašmāju tirgū. Es teiktu, ka mūsu produkcijas realizācijas apmēri Polijā drīzumā apsteigs Latvijā pārdotās produkcijas apmērus. Polija ir milzīgs tirgus, ja iedzīvotāju skaitu tajā salīdzina ar iedzīvotāju skaitu Latvijā. Šie tirgi ir nesalīdzināmi, tāpēc vienmēr esam lūkojušies ārpus mūsu mīļās Latvijas robežām," pauž E.Ence.

Plāno sasniegt Skandināviju

Dienas Bizness jau pērn rakstīja, ka brokastu pārslu zīmols "Milzu!" meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti. "Milzu!" šobrīd uzsāk jaunu posmu savā attīstībā, jo izdevies piesaistīt investoru. Investoram B5 Holding Limited pieder 49% "Milzu!" kapitāldaļu, un tas nozīmē, ka uzņēmums strādās kopā ar Gintu Dandzbergu un viņa komandu. To varētu dēvēt par divu ģimeņu sanākšanu kopā, kā rezultātā turpinās izaugsme, kas plānota arī šogad. Pērn "Milzu!" apgrozījums sasniedza 906 881 eiro, kas ir 41% pieaugums.

"Varējām sasniegt vēl lielāku izaugsmi, bet mums bija naudas plūsmas deficīts. Mēs ļoti strauji augam un ļoti daudz strādājam pie izpētes un attīstības. Tāpēc pagājušajā gadā apgrozījums būtu varējis būt vēl lielāks. Apgrozījuma ziņā šogad pirmo reizi varētu izdoties pārsniegt miljons eiro atzīmi," atklāj E.Ence.

Eksports ir "Milzu!" prioritāte. Skandināvija ir šobrīd neapgūta, tāpēc uzņēmums to izvirzījis kā vienu no mērķa tirgiem, kā arī attīstīs esošos tirgus. "Jebkurš segments, kurā mēs turpmāk ieiesim, būs veselīga alternatīva līdzšinējam piedāvājumam - tīri produkti bez garšas pastiprinātājiem, stabilizatoriem vai citām sintētiskām piedevām. Atgriezīsimies pie sākotnes, tulkojot no angļu valodas - "back to basic". Šajā virzienā ir visa nākotne, jo cilvēki arvien vairāk vēlas lietot veselīgu uzturu," stāsta E.Ence.

Ja uzņēmums rada produktu, tad skatās, lai tas būtu pieprasīts nākotnē. "Šī diena ir pagātne, viss, ko mēs redzam veikalā, ir pagātne. Paredzam, ka nākotnē pieaugs šāda tipa produktu patēriņš, ko apliecina arī tendences. Uz augu bāzes balstīti produkti nav paredzēti tikai vegāniem vai veģetāriešiem, bet gan visiem. Tiek izdalīta dzīvesstila grupa flexitarian jeb elastīgs, kas nozīmē uztura izvēlē fleksiblus cilvēkus. Viņi var ēst gaļu un var ēst arī dārzeņus, un uz augu bāzes balstītus produktus. Arī Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politika nosaka, ka zemniekam platību maksājumu saņemšanai daļa no platības jāaizņem aramzemē sētajiem zālājiem un papuvei vai pākšaugiem. Mūsu jaunā produkta sastāvā ir pākšaugi - zirņi, kas ir labi augu sekai - atpūtina zemi un ļauj tai elpot, pretējā gadījumā zeme tiek noplicināta. Attīstot darbību kādā konkrētā segmentā, ņemam vērā pētījumus par ēšanas paradumiem, ietekmi uz vidi un veselību, kā arī nākotnes tendences. Tostarp globālo institūciju arvien pieaugošos aicinājumus pārvērtēt ikdienas ēšanas paradumus, izvēloties vairāk dārzeņus un pākšaugus ikdienā. No vienas puses, mūsu virzienu nosaka zinātniskie pētījumi, no otras puses, patērētājs. Saliekot šīs zināšanas kopā, var radīt nākotnes produktus," teic E.Ence.

Raksts tapis sadarbībā ar izdevniecības Dienas Bizness informācijas platformu DB HUB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Milzu! reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu

LETA, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu ražotājs SIA "Milzu!" reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

""Milzu!" par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis krājumus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas un obligācijas, kā arī ķermeniskos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 8.aprīlī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrēta viena aktīva komercķīla.

2019.gadā "Milzu!" strādāja ar 906 881 eiro apgrozījumu, kas ir par 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 3,5 reizes un bija 597 eiro. Uzņēmuma 2020.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Milzu!" ražo pilngraudu brokastu pārslas, kā arī gatavās maltītes. Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106 576 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darīt, nevis tikai sapņot - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētājs.

Enno Ences darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar tirdzniecību – viņš bijis gan tirdzniecības pārstāvis, gan uzņēmuma vadītājs vairumtirdzniecības uzņēmumos, līdz ar to viņam bijusi iespēja piedzīvot, kā vēl Latvijā nezināmi, bet pasaulē labi atpazīstami zīmoli iekaro savu vietu vietējā tirgū. Tā ir bijusi ļoti laba un neatsverama pieredze E. Ences profesionālajā darbībā, viņš dzīvē saskāries ar visu to, kas pašam ir ļoti noderējis. Tāpat ir bijusi noderīga pieredze, strādājot B2B sektorā telekomunikācijas nozarē. E. Ence strādājis uzņēmumā Tele2. Tas arī bijis laiks, kad radusies ideja par savu uzņēmumu.

Ilgstoši strādājot tirdzniecībā, ar laiku E. Ence sapratis, ka noteikti nākotnē vēlēsies pats savu ražošanas uzņēmumu, atlicis tikai nonākt pie īstās idejas un laika tās īstenošanai. “Kad ģimenē parādījās bērni, ar sievu sapratām, ka bērniem paredzētie produkti bieži vien ir pārsaldināti, tiem pievienotas dažādas E vielas, kas mūsos radīja ideju par veselīgo brokastu pārslu izveidošanu, jo nevēlējāmies bērniem dot ko tādu, ko paši neēstu. Tad arī sākām eksperimentēt mūsu pašu virtuvē, līdz nonācām pie zinātnieku piesaistes produktu izveidošanā,” stāsta E. Ence. Tas ir uzņēmuma Milzu! sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drīzumā ražošanā plānots laist Latvijā radītus ātros siekalu Covid-19 testus

LETA, 01.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā ražošanā plānots laist Latvijā radītus ātros siekalu Covid-19 testus, kuru validācijas procesu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā (PSKUS) iecerēts noslēgt līdz šā gada beigām, šodien vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".

Zinātniskā institūta laboratorijas ārsts Aigars Reinis norāda, ka tā dēvētais ātrais tests tiek izstrādāts jau sešus mēnešus. Ja Covid-19 pandēmijas tagadējie testi darbojas, identificējot vīrusa ribonukleīnskābes jeb RNS, tad ātrās diagnostikas tests darbojas pēc cita principa un ļaus saīsināt rezultāta noteikšanas laiku.

"Šajā gadījumā tiek meklēti virsmas antigēns. Speciāli marķieri, molekulas, kas atrodas uz vīrusa virsmas, kas ir pietiekoši specifiski atpazīšanai un līdz ar to viņu atradne ļaus secināt - ir vīruss materiālā vai nav," stāstīja Reinis.

Precīzu laiku, kad varētu noslēgties validācijas process jeb veiktas visa veida pārbaudes, Reinis nevarēja nosaukt. Taču izstrādājamā testa precizitāte rāda ļoti labus rezultātus. "Mēs varam runāt par ap 90% precizitāti," saka ārsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 130 valstis ir piekritušas globālajai nodokļu reformai, kas nodrošinātu, ka transnacionālās korporācijas maksā pienācīgus nodokļus tur, kur tās darbojas, ceturtdien paziņojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

OECD paziņojumā teikts, ka tādiem globāliem uzņēmumiem kā "Google", "Amazon", "Facebook" un "Apple" piemērotā nodokļu likme būs vismaz 15%.

Oficiālā vienošanās panākta pēc tam, kad tai atbalstu pauda industriāli attīstīto valstu līderi pagājušajā mēnesī Lielbritānijā notikušajā G7 samitā.

Vācija ceturtdien jau apsveikusi panākto vienošanos kā "milzu soli uz taisnīgiem nodokļiem".

Tajā pašā laikā tādas zemo nodokļu valstis kā Ungārija un Īrija atteikušās šādu vienošanos parakstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un lielākoties arī Eiropā ceturtdien kritās pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita kāpums ASV pirmoreiz 16 nedēļu laikā norādīja uz atjaunoto sociālās distancēšanās pasākumu nelabvēlīgu ietekmi uz ASV ekonomikas atveseļošanos.

ASV Nodarbinātības ministrija informēja, ka šo pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā palielinājies līdz 1,416 miljoniem salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļās koriģētajiem datiem 1,307 miljonu apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā veidos 1,30 miljonus, tam saglabājoties nemainīgā līmenī salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēsto apjomu.

"[Ekonomikas] atveseļošanās šķiet apstājusies, jo bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pieaudzis pirmoreiz kopā marta," sacīja grupas "Oanda" analītiķis Edvards Moja, nosaucot šos ASV datus par "pesimistiskiem".

Viņš gan atzina, ka šādi dati padara ticamāku jaunu ASV valdības līdzekļu piešķiršanu ekonomikas stimulēšanai, par ko notiek sarunas starp Balto namu un Senātu. ASV dolāra vērtība pēc šo datu publicēšanas samazinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu tirgus Cits Bazārs šajā decembrī notiks tiešsaistē.

Vietnē JALATVIA.LV skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) no visas Latvijas publicēs pašu radītās preces un pakalpojumus, savukārt lapas apmeklētāji varēs ērti aplūkot piedāvājumu un sazināties ar skolēniem, lai iegādātos oriģinālas Ziemassvētku dāvanas vai noderīgas lietas savai ikdienai. Cits Bazārs darbosies piecas dienas no 10. līdz 14. decembrim.

Līdz ar pulcēšanās ierobežojumiem šogad Cits Bazārs notiks vēl nebijušā formātā – tiešsaistē. Vietnē www.jalatvia.lv/ būs pieejams e-katalogs, kurā apmeklētāji varēs aplūkot skolēnu mācību uzņēmumu virtuālos stendus un iegādāties viņu ražojumus – mājas lietas, preces skaistumkopšanai, bižutēriju, dažādas spēles un preces bērniem, kā arī apģērbus, modes lietas, interjera priekšmetus, pārtikas preces u.c. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgam precēm būs iegādājamas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, termo paliktņi sēdēšanai ārā vai koka matu sukas ar attīrīšanas funkciju un citi interesanti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms aizliedza strādāt frizieriem, tad kaut kad novēloti šausmās konstatēja, ka šīs jomas pārstāvji, formāli pat nestrādājot, ir starp visbiežāk slimojošajiem ar Covid-19, jo spiestā kārtā strādāja nelegāli, visdrīzāk arī – neievērojot epidemioloģiskās prasības. Galu galā šo lielumu atcēla.

Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarakstīja garu garos sarakstus ar precēm, ko nedrīkst tirgot klātienē, tad jutās apvainoti, ja pirkumi caur internetu daudzviet izpaudās kā no telefona turpat veikalā sūtīts pasūtījums, ko pēc mirkļa var izņemt. Tad vienu defektu laboja ar otru defektu – atļāva pilnvērtīgi strādāt veikaliem, izņemot tos, kuri skaitās tirdzniecības centros.

Vēl vairāk – tirdzniecības centros liedza pat internetā pasūtītu preču izsniegšanu, kas nekādi nerada cilvēku drūzmu, turklāt arī tad, ja veikalam ir atsevišķa izeja uz ielu. Un tas ir situācijā, kad tirdzniecības centros ir daudzkārt labāka ventilācija nekā jebkurā no ministrijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāta budžeta komitejā pārstāvētie demokrāti vēlu otrdienas vakarā vienojušies par 3,5 triljonus dolāru lieliem tēriņiem, lai varētu īstenot prezidenta Džo Baidena vērienīgos plānus klimata izmaiņu apkarošanā, veselības apdrošināšanā un tādās sociālās sfēras projektos, kas saistīti ar bērnu aprūpi un mājokļiem.

Projektos, kurus Baidens pasludinājis par savām prioritātēm, tuvākās desmitgades laikā paredzēts ieguldīt milzu summas no federālajiem līdzekļiem, taču šīs ieceres sastopas ar sīvu republikāņu pretestību.

Pēc komitejas locekļu tikšanās ar Senāta vairākuma līderi Čaku Šūmeru par vienošanos tviterī paziņojis senators Marks Vorners.

Savukārt Šūmers žurnālistiem pavēstījis, ka ikviena Baidena programma saņems dāsnu finansējumu.

Demokrātu mērķis ir šo vienošanos iemiesot budžeta rezolūcijā, kas gadījumā, ja to apstiprinās abas Kongresa palātas, ļaus pieņemt turpmākos likumus par milzīgajiem tēriņiem bez atbalsta meklēšanas no republikāņiem.

Budžeta rezolūcija ļautu demokrātiem, kam Senātā ir tikai niecīgs vairākums, izvairīties no republikāņu obstrukcijas, jo turpmāko budžeta likumu apstiprināšanai vairs nevajadzētu 60 no 100 senatoru balsīm, bet pietiktu ar vienkāršo vairākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu vēsturisko ēku energoefektivitāti, nenodarot pāri to arhitektoniskajai un kultūrvēsturiskajai vērtībai, starptautiskā projektā zinātnieki rada interneta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotāko siltumizolācijas materiālu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir vienīgā Austrumeiropas universitāte, kas piedalījās rīka izveidē.

Ēkas veido ap 40% no enerģijas patēriņa Eiropā. Energoefektivitātes prasības jaunajām mājām pieaug, taču statistika rāda, ka esošās ēkas tiks ekspluatētas vēl ilgi. Tādēļ Eiropas Komisija mudina attīstīt siltumizolācijas sistēmas šo ēku energoefektivitātes palielināšanai. Sarežģījumus rada ēkas, kas būvētas līdz 1945. gadam, Eiropā tās veido ap 30% apbūves. Šos namus lielākoties nedrīkst vai nav ieteicams siltināt no ārpuses arhitektoniskās vai kultūrvēsturiskās vērtības dēļ, uzsver RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls Elkor – modes zīmolu preču veikalu Podium Outlet un Elkor Plaza Outlet.

Līdz ziemai Via Jurmala Outlet Village plānots atvērt vēl 10 veikalus, tādējādi nodrošinot 100% outlet ciemata pirmās projekta kārtas aizpildījumu, informē uzņēmuma pārstāve Gita Bute.

Pēdējo piecu mēnešu laikā outlet ciematā durvis vēruši nu jau 20 jauni veikali.

“Mēs uzskatām, ka outlet konceptam ir milzu potenciāls, ņemot vērā tendences modes preču tirdzniecībā Eiropā un pasaulē. Esam pārliecināti, ka klienti novērtēs piedāvātās apģērbu, apavu un aksesuāru kolekcijas, jo daudzas no tām ir nopērkamas tikai outlet koncepta veikalos,” saka Ronalds Feldmanis, Elkor tīkla mārketinga vadītājs.

“Augusts outlet ciematam ir dzimšanas dienas mēnesis, kas tiek atzīmēts ar lielizpārdošanu un dažādiem pasākumiem, tai skaitā ar divu nozīmīgu modes preču veikalu atklāšanu. Elkor Plaza Outlet un Podium Outlet lieliski papildina outlet ciematā jau pieejamo zīmolu klāstu, ko ļoti novērtē pircēji no visas Baltijas,” stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks

Db.lv, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas un gājienu uz Ministru kabinetu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kritiskajam stāvoklim nozarē.

Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.

"Kultūra nav tikai koristu un dejotāju kolektīvi, mūziķi uz skatuves, aktieri un performatori. Pasākumu industrija apvieno plašu "neredzamo" darbinieku pulku, ko pasākumu apmeklētājs bieži pat nepamana un neiedomājas par viņu eksistenci. Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija," norāda uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem, otrdien valdības sēdē pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro. Līdz šim tam bija novirzīti 320 miljoni eiro.

Kariņš precizēja, ka minētais finansējums ir "aizņemta nauda", kas piesaistīta no starptautiskajiem tirgiem.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija "milzu soļiem" tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.

Reirs pauda bažas, ka gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija rudenī saasināsies, nav iespējams prognozēt valsts iespējas turpināt sniegt atbalstu Covid-19 krīzē cietušajiem.

Premjers gan norādīja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Panikai par cenu kāpumu nav pamata - hiperinflācijas nebūs

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, ekonomists, Eiropas Komisijas eksperts, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma.

Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms.

Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā.

Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, neraugoties uz strupceļu sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas trešdien pieauga, optimismam par ekonomikas atveseļošanos pārspējot bažas par strupceļu ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi.

Eiropas biržās akciju cenas palielinājās, un Londonas biržas indeksa pieaugums bija sevišķi straujš britu mārciņas vērtības samazināšanās dēļ. Otrdien kāpumu Eiropas biržās bija sekmējuši spēcīgi Vācijas ekonomikas dati.

Volstrītā visvairāk pieauga indekss "Nasdaq Composite", pateicoties "Apple", "Amazon" un citu tehnoloģiju milžu akciju cenu kāpumam.

Analītiķi kāpumu Volstrītā vismaz daļēji izskaidroja ar investoru atvieglojumu par to, ka demokrātu prezidenta kandidāts Džo Baidens izraudzījies viceprezidenta amatam afroamerikānieti Kamalu Harisu.

Investori arī gaida šonedēļ paredzētu ASV un Ķīnas amatpersonu tikšanos tirdzniecības līguma pārskatīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Tiesa noraida uzņēmēja Lauvas prasību piedzīt no basketbolista Bertāna 32 269 eiro

LETA, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļaujot strādāt visu nozaru uzņēmumiem, tos vairs nebūtu nepieciešams subsidēt, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirgotāju un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušajā nedēļā pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš skaidroja, ka premjera paziņojumu uztvēris kontekstā ar strauji augošo Latvijas ārējo parādu. "Visa nauda, ko mēs investējam dažādos atbalstos, ir no nākotnes aizņemta nauda," sacīja Rostovskis.

LTRK prezidents pieminēja Finanšu ministrijas izteiktās prognozes vēl pirms Covid-19 krīzes sākuma par to, ka 2020.gada beigās valsts ārējais parāds varētu sasniegt vairāk nekā 11 miljardus eiro. Tai pat laikā šā gada beigās tas varētu sasniegt jau 15 miljardus eiro.

"Mēs ļoti strauji no nākotnes aizņemamies naudu, un skaidrs, ka tas būs jāatmaksā visai sabiedrībai - gan pamatsumma, gan procenti," teica Rostovskis.

Tai pat laikā LTRK ieskatā pašreiz Covid-19 krīze no valsts puses kopumā tiek vadīta vāji un rīki, kas tiek izmantoti krīzes vadīšanā, ir ļoti neprecīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Lietuvas ekonomika ievelk Latviju savā orbītā?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru