Jaunākais izdevums

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Jaunās pārslas ir ražotas no Latvijā audzētiem, bioloģiskiem pelēkajiem zirņiem. Tā ir iespēja bērnam dažādot uzturu, bez graudaugiem piedāvāt arī dārzeņus pārslu formātā. Uzņēmums novērojis, ka šobrīd patērētāji arvien vairāk novērtē tīru, saprotamu sastāvu – bez garšas pastiprinātājiem, aromātvielām, mākslīgi pievienotiem vitamīniem. Patērētājs meklē produktus, kuros ir iespējami maz pievienotā cukura, bioloģiskus produktus, jo sākam vairāk saprast un novērot, kādu ietekmi uz veselību atstāj pesticīdu atliekvielas. Sabiedrība lēnām atgriežas pie uzturzinātnes pamatiem un izvēlas kvalitatīvu pārtiku.

Pandēmijas laikā top jaunumi

Pārslu realizācija pirmajā pusgadā turpinājusi stabili pieaugt. "Ar tām nebija kā ar griķiem, tās strauji neizpirka, taču mērens pieaugums bija. Sākotnēji nevarējām saprast, kā mainīsies iedzīvotāju pirkšanas paradumi, pārejot no iepirkšanās klātienē uz tiešsaisti. Bet mūsu rezultāti eksportā pierādīja, ka mūsu iestrādnes strādā un tās jāattīsta. Eksports mums ir audzis straujāk nekā patēriņš vietējā tirgū," komentē E.Ence.

Runājot tieši par Covid-19 ietekmi uz uzņēmuma attīstību, "Milzu!" vadītājs norāda, ka bija jāsagrupējas. "Pieņēmām jaunā vīrusa esamību kā faktu, kam jāmeklē risinājumi. Mums ir pārdošanas pieaugums, lai gan ir arī tādi ražotāji, kam ir liels realizācijas apmēru kritums. Koncentrējāmies uz to, ka jādara viss, lai var turpināt strādāt. Pandēmijas sākumā mums nebija plāna sākt ražot produktus zem preču zīmes "Veggy Crush" tieši šogad, taču sākām sadarbību ar lielu izplatītāju, kurš nolēma pāriet no B2B jeb "bizness-biznesam" sektora pa tiešo uz B2C jeb "bizness patērētājam" sektoru caur interneta veikalu. Tāpēc varētu teikt, ka zināmā mērā Covid-19 laikā tapa mūsu produkts un jaunais "Veggy Crush" zīmols. Pirms tam mums bija tikai ideja, kurai saskatījām potenciālu un pie tās strādājām. Taču Covid-19 zināmā mērā paātrināja šo produktu nonākšanu pie patērētāja. Domājām ar šiem produktiem vēl pirms pandēmijas startēt standarta veikalos, prezentēt tos patērētājiem un dzirdēt viņu atsauksmes. Taču tad sākās pandēmija. Produkti jau mums bija, jo testi tika veikti. Sapratām, ka nesēdēsim un negaidīsim, kad viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Ātri uztaisījām kilogramu lielus caurspīdīgus iepakojumus un ar sociālo tīklu starpniecību informējām, ka šāds produkts pastāv," stāsta E.Ence. Uzņēmumam Covid-19 laiks ļāva pievērsties inovāciju izpētei un lieliem soļiem virzīties produktu attīstībā.

Pieaug eksports

Šobrīd "Milzu!" produkti aizceļo uz 20 valstīm un augstākie pārdošanas rādītāji vērojami Polijā, Vācijā un Ukrainā. Ja uzņēmuma kopējais apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos pieauga par 8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, tad eksportā par 17%. Sešos mēnešos graudaugu pārslu apgrozījums Latvijā pirmajā pusgadā audzis par 6%, bet Polijā brokastu pārslu realizācija ir augusi par 38%.

"Mums ir segmenti, kuros bija arī neliels kritums, piemēram, šokolādes realizācijā, bet kopsummā ir pieaugums. Jāņem vērā arī tas, ka šokolādes segmentā visiem tirgus dalībniekiem bija kritums. Taču mūsu pamatbizness joprojām ir graudaugu pārslu realizācija, kuru pārdošanas rādītāji pirmajos sešos mēnešos, neraugoties uz Covid-19, bija stabila. Plānojot rezultātus, neviens jau nevarēja prognozēt Covid-19 ietekmi uz tiem," skaidro E.Ence.

Uzņēmums plāno iekarot arī jaunus eksporta tirgus. Latvijā realizētais "Milzu!" produkcijas apmērs patlaban ir 38%, bet eksporta īpatsvaram ir tendence palielināties. Piemēram, ja 2019.gadā kopumā Latvijā tika realizēti 42% no kopējā saražotās produkcijas apmēra, tad šogad pašmāju tirgū realizētās produkcijas īpatsvars sarucis līdz 38%. "Katru gadu eksporta īpatsvaram ir tendence augt, kas ir loģisks solis. Tu vienmēr vari eksportā izdarīt vairāk nekā pašmāju tirgū. Es teiktu, ka mūsu produkcijas realizācijas apmēri Polijā drīzumā apsteigs Latvijā pārdotās produkcijas apmērus. Polija ir milzīgs tirgus, ja iedzīvotāju skaitu tajā salīdzina ar iedzīvotāju skaitu Latvijā. Šie tirgi ir nesalīdzināmi, tāpēc vienmēr esam lūkojušies ārpus mūsu mīļās Latvijas robežām," pauž E.Ence.

Plāno sasniegt Skandināviju

Dienas Bizness jau pērn rakstīja, ka brokastu pārslu zīmols "Milzu!" meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti. "Milzu!" šobrīd uzsāk jaunu posmu savā attīstībā, jo izdevies piesaistīt investoru. Investoram B5 Holding Limited pieder 49% "Milzu!" kapitāldaļu, un tas nozīmē, ka uzņēmums strādās kopā ar Gintu Dandzbergu un viņa komandu. To varētu dēvēt par divu ģimeņu sanākšanu kopā, kā rezultātā turpinās izaugsme, kas plānota arī šogad. Pērn "Milzu!" apgrozījums sasniedza 906 881 eiro, kas ir 41% pieaugums.

"Varējām sasniegt vēl lielāku izaugsmi, bet mums bija naudas plūsmas deficīts. Mēs ļoti strauji augam un ļoti daudz strādājam pie izpētes un attīstības. Tāpēc pagājušajā gadā apgrozījums būtu varējis būt vēl lielāks. Apgrozījuma ziņā šogad pirmo reizi varētu izdoties pārsniegt miljons eiro atzīmi," atklāj E.Ence.

Eksports ir "Milzu!" prioritāte. Skandināvija ir šobrīd neapgūta, tāpēc uzņēmums to izvirzījis kā vienu no mērķa tirgiem, kā arī attīstīs esošos tirgus. "Jebkurš segments, kurā mēs turpmāk ieiesim, būs veselīga alternatīva līdzšinējam piedāvājumam - tīri produkti bez garšas pastiprinātājiem, stabilizatoriem vai citām sintētiskām piedevām. Atgriezīsimies pie sākotnes, tulkojot no angļu valodas - "back to basic". Šajā virzienā ir visa nākotne, jo cilvēki arvien vairāk vēlas lietot veselīgu uzturu," stāsta E.Ence.

Ja uzņēmums rada produktu, tad skatās, lai tas būtu pieprasīts nākotnē. "Šī diena ir pagātne, viss, ko mēs redzam veikalā, ir pagātne. Paredzam, ka nākotnē pieaugs šāda tipa produktu patēriņš, ko apliecina arī tendences. Uz augu bāzes balstīti produkti nav paredzēti tikai vegāniem vai veģetāriešiem, bet gan visiem. Tiek izdalīta dzīvesstila grupa flexitarian jeb elastīgs, kas nozīmē uztura izvēlē fleksiblus cilvēkus. Viņi var ēst gaļu un var ēst arī dārzeņus, un uz augu bāzes balstītus produktus. Arī Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politika nosaka, ka zemniekam platību maksājumu saņemšanai daļa no platības jāaizņem aramzemē sētajiem zālājiem un papuvei vai pākšaugiem. Mūsu jaunā produkta sastāvā ir pākšaugi - zirņi, kas ir labi augu sekai - atpūtina zemi un ļauj tai elpot, pretējā gadījumā zeme tiek noplicināta. Attīstot darbību kādā konkrētā segmentā, ņemam vērā pētījumus par ēšanas paradumiem, ietekmi uz vidi un veselību, kā arī nākotnes tendences. Tostarp globālo institūciju arvien pieaugošos aicinājumus pārvērtēt ikdienas ēšanas paradumus, izvēloties vairāk dārzeņus un pākšaugus ikdienā. No vienas puses, mūsu virzienu nosaka zinātniskie pētījumi, no otras puses, patērētājs. Saliekot šīs zināšanas kopā, var radīt nākotnes produktus," teic E.Ence.

Raksts tapis sadarbībā ar izdevniecības Dienas Bizness informācijas platformu DB HUB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Milzu! reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu

LETA, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu ražotājs SIA "Milzu!" reģistrējis komercķīlu ar 210 000 eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir "Swedbank".

""Milzu!" par labu komercķīlas ņēmējam ieķīlājis krājumus, prasījuma tiesības, pajas, akcijas un obligācijas, kā arī ķermeniskos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.Komercķīla reģistrēta ceturtdien, 8.aprīlī.

Patlaban uzņēmumam ir reģistrēta viena aktīva komercķīla.

2019.gadā "Milzu!" strādāja ar 906 881 eiro apgrozījumu, kas ir par 40,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 3,5 reizes un bija 597 eiro. Uzņēmuma 2020.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Milzu!" ražo pilngraudu brokastu pārslas, kā arī gatavās maltītes. Kompānija reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 106 576 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darīt, nevis tikai sapņot - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Eksporta padomes priekšsēdētājs.

Enno Ences darba pieredze galvenokārt ir saistīta ar tirdzniecību – viņš bijis gan tirdzniecības pārstāvis, gan uzņēmuma vadītājs vairumtirdzniecības uzņēmumos, līdz ar to viņam bijusi iespēja piedzīvot, kā vēl Latvijā nezināmi, bet pasaulē labi atpazīstami zīmoli iekaro savu vietu vietējā tirgū. Tā ir bijusi ļoti laba un neatsverama pieredze E. Ences profesionālajā darbībā, viņš dzīvē saskāries ar visu to, kas pašam ir ļoti noderējis. Tāpat ir bijusi noderīga pieredze, strādājot B2B sektorā telekomunikācijas nozarē. E. Ence strādājis uzņēmumā Tele2. Tas arī bijis laiks, kad radusies ideja par savu uzņēmumu.

Ilgstoši strādājot tirdzniecībā, ar laiku E. Ence sapratis, ka noteikti nākotnē vēlēsies pats savu ražošanas uzņēmumu, atlicis tikai nonākt pie īstās idejas un laika tās īstenošanai. “Kad ģimenē parādījās bērni, ar sievu sapratām, ka bērniem paredzētie produkti bieži vien ir pārsaldināti, tiem pievienotas dažādas E vielas, kas mūsos radīja ideju par veselīgo brokastu pārslu izveidošanu, jo nevēlējāmies bērniem dot ko tādu, ko paši neēstu. Tad arī sākām eksperimentēt mūsu pašu virtuvē, līdz nonācām pie zinātnieku piesaistes produktu izveidošanā,” stāsta E. Ence. Tas ir uzņēmuma Milzu! sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudu apjoms nākotnes elektrostacijām, ko attīstītāji plāno pieslēgt elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkls" infrastruktūrai un kam operators attiecīgi jau rezervējis jaudas, jūlija otrajā pusē ir sasniedzis 1040 megavatus (MW) jeb 1,04 gigavatus (GW).

Savukārt kopējais rezervēto ražošanas jaudu apjoms plānotajām elektrostacijām gan sadales, gan pārvades sistēmā (AS "Augstsprieguma tīkls") vismaz četrkārt pārsniedz šābrīža faktisko patēriņu valstī.

Vēl 2021. gada noslēgumā plānotajām elektrostacijām rezervēto jaudu apjoms "Sadales tīklā" bija ap 180 MW. Tātad pusgada laikā šis apjoms sadales sistēmā vien pieaudzis sešas reizes. Līdz šim sadales sistēmai jau pieslēgtas un pašlaik darbojas AER ģenerācijas iekārtas ar kopējo jaudu aptuveni 300 MW apjomā.

Klienti, kas paši vēlas ražot elektrību, sadales sistēmai var pieslēgt vai nu mikroģeneratoru – ģenerācijas iekārtu elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW), vai elektrostaciju – ģenerācijas iekārtu, kas pārsniedz 11,1 kW un ir domāta elektroenerģijas ražošanai lielākos apjomos, tostarp arī komerciāliem nolūkiem – elektroenerģijas tirdzniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patentu valde sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Dizaineru savienību, paziņojusi konkursa "Gada preču zīme 2020" uzvarētājus, informē Patentu valde.

Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" uzvarēja AS "Rīgas piena kombināta" biezpiena sieriņa "Kārums" logotips "vārniņa", bet nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" – AS "SAF Tehnika" preču zīme "Aranet".

Konkursa "Gada preču zīme 2020" nominācijā "Gada preču zīme pasaulei" 3.vietu ieguva AS "Air Baltic Corporation" preču zīme "Think green, fly green", savukārt 2.vietu ieguva AS "Rīgas piena kombināts" preču zīme "Pols". Nominācijā "Gada preču zīme Latvijai" 3.vietu ieguva SIA "Smalkais muslis" ar preču zīmi "Smalkais muslis", bet 2.vietu – Baibas Ritovas preču zīme "Fika".

"Pasaule ar katru gadu kļūst arvien piepildītāka ar produktiem un dažādiem pakalpojumiem. Veids, kā sevi izcelt un tapt uzklausītam, ir stāsts, kas ieguļas atmiņā un runā tieši tajā valodā, kura tiek sagaidīta. Preču zīme ir šis stāsts, kas ietērpts vizuālā veidolā un ar savu estētiku un saturu var būt saprotams gan lokāli, gan arī pacelties pāri valodu barjerām un uzrunāt savu īsto auditoriju. Lūkojoties Latvijas un pasaules uzņēmējdarbības jomās mēs nemainīgi atpazīstam kompānijas ar stiprām un ilggadīgām preču zīmēm kā labas kvalitātes un atbilstoša satura nesējus. Preču zīme ir bijis tiešs un netiešs veids, kā nostiprināt savu pozīciju lietotāju pieredzē un ikdienā, tādā veidā pierādot to, ka dizains ir patiesi iedarbīgs rīks izaugsmes sasniegšanai," komentē konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētāja Barbara Freiberga. Viņa arī piebilst, ka žūrijas darbs nebija viegls, bet pie kopsaucēja izdevās nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvija ceļ Eiropu

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs.

To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šā gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto cilvēku pieaugošo optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropā otrdien pārsvarā kritās dienu pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumiem monetārās politikas jomā un pirms tehnoloģiju milžu peļņas rādītāju publicēšanas.

Tirgus dalībnieki šonedēļ ir nogaidīšanas režīmā, lai gan ir paredzams ekonomiskās aktivitātes pieaugums otrajā pusgadā un nākamgad, pateicoties vakcinācijai pret Covid-19 un uzņēmējdarbības ierobežojumu mīkstināšanai.

Ir gaidāms, ka FRS atkārtos savu solījumu saglabāt ultrazemas procentlikmes līdz savu nodarbinātības un inflācijas mērķu sasniegšanai, kad otrdien noslēgsies tās divas dienas ilgā sanākme par monetārās politikas jautājumiem.

ASV centrālās bankas paziņojums tiks uzmanīgi izpētīts, meklējot pazīmes par ASV ekonomikas stāvokli un aizņemšanās izmaksu turpmāko kursu.

FRS sanāksmes ir svarīgas investoriem, kuri turpina bažīties, ka gaidāmā spēcīgā ekonomikas atkopšanās sekmēs cenu kāpumu un liks FRS politikas noteicējiem pacelt rekordzemās procentlikmes, ievadot to celšanu visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātris izsludinājis būvniecības iepirkumu "Dailes teātra Mazās zāles un Mēģinājumu zāles pārbūve". Plānotā līguma summa noteikta līdz diviem miljoniem eiro bez PVN, pretendentu piedāvājumu iesniegšanas termiņš šī gada 4. oktobris.

“Teātrim ir jāspēj dzīvot līdzi laikam, ne tikai izvēloties laikmetīgu repertuāru, bet arī piedāvājot modernus spēles laukumus. Dailes teātra Mazā zāle ir morāli un tehniski novecojusi. Pārbūves, ko esam iecerējuši, būtiski uzlabos gan skatītāju ērtības, gan redzamību, dzirdamību, gaisa apmaiņu un palielinās vietu skaitu no 200 uz 370. Mazā zāle kļūs par Jauno zāli un iegūs funkcionālu balkonu. Tāpat varēsim arī modernizēt skatuvi. Turklāt beidzot atrisināsies milzu problēma ar līdz šim neesošo dūmu novadīšanas sistēmu. Mūsdienās teātra zāles bez šādām modernām sistēmām vairs nedrīkst būt. Šodienas konkurences apstākļos skatītājiem ir svarīgs ne tikai izrāžu mākslinieciskais līmenis, bet arī skatīšanās kvalitāte,” norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas politiķi kā iespējamos nākotnes risinājumus dabasgāzes cenu pieaugumam redz mērķētus pabalstus, kas drīzāk attiektos uz nākamo apkures sezonu, kā arī virzību uz attiekšanos no dabasgāzes izmantošanas iedzīvotāju mājokļu apkurē.

To koalīcijas pārstāvji pauda 7.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes, atbildot uz jautājumu, vai pēc dabasgāzes cenu palielinājuma aprīlim salīdzinājumā ar martu Eiropā tiks ieviesti papildu atbalsta mehānismi iedzīvotājiem, kuri patērē dabasgāzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība un Saeima šogad ir pieņēmusi atbalsta pakotni jau iepriekš notikušajam energocenu pieaugumam apmēram 450 miljonu eiro apmērā pašreizējai apkures sezonai, kas vēl turpinās un kas ietver arī maksājumu griestus par apkuri.

Savukārt pašlaik notiekošajam dabasgāzes cenu pieaugumam ārējā tirgū nevajadzētu daudz ietekmēt situāciju pašreizējā apkures sezonā, atzīmēja valdības vadītājs. Reizē būs jāseko līdzi, kā attīstīsies notikumi pavasarī un vasarā, lai varētu prognozēt, kāda varētu būt situācija nākamajā rudenī un ziemā, pauda Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju arvien vēršas plašumā, lai gan tas šim agresoram tāpat nav liedzis piepildīt savus koferus ar naudu.

Proti, pasaulē jau gadiem nav veiktas pietiekamas investīcijas jaunu izejvielu atrašanā un ieguvē. Tagad, kad no izejvielu piedāvājuma vienādojuma spēji jāņem ārā Krievija, radušos deficītus aizpildīt ir ļoti izaicinoši. Rezultātā daudzu izejvielu cena skrējusi debesīs ar vēl lielāku ātrumu, nekā tas bija aktuāli pirms tam. Tas savukārt tai pašai Krievijai ļauj izejvielas pārdot dārgāk un nopelnīt vairāk pat pie mazāka to pārdotā apmēra.

Skaidrs ir tas, ka sankcijas un karš Ukrainā Krievijai ekonomiski būs ārkārtīgi sāpīgs pasākums un šīs valsts tautsaimniecība šogad spēji saruks. Šajā pašā laikā Krievijai joprojām kara liesmas kādu laiku un, iespējams, ilgāk, nekā sākotnēji varētu likties, barot droši vien tomēr ļaus ievērojami ieņēmumi no resursu pārdošanas, kas daļēji kompensēs tās ekonomiku graujošos negatīvos spēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Vācijas lielākā arodbiedrība rosina pāriet uz četru dienu darba nedēļu

LETA--DW, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas lielākā arodbiedrība "IG Metall" pirms nākamgad gaidāmās nākamās sarunu kārtas par kolektīvajiem līgumiem ierosinājusi pāriet uz četru dienu darba nedēļu, sestdien vēstīja vācu mediji.

Īsāka darba nedēļā būtu "atbilde uz strukturālām pārmaiņām tādās nozarēs kā autobūve," sarunā ar laikrakstu "Süddeutsche Zeitung" norādījis arodbiedrības priekšsēdētājs Jergs Hofmans, piebilstot, ka tas ļautu saglabāt darbavietas.

Vācijas autobūves nozare, kas līdz šim bijusi viens no Vācijas tautsaimniecības svarīgākajiem pīlāriem, piedzīvo milzu pārmaiņas, ko rada vides aizsardzības apsvērumu izsauktā pāreja uz elektrisko transportu, kā arī arvien pieaugošā spēkratu datorizācija.

Nozari ietekmējusi arī Covid-19 pandēmijas izsauktā finanšu krīze, lai gan šobrīd vērojamas tās atlabšanas pazīmes.

"IG Metall", kas pārstāv tādu lielāko autoražotāju kā "Audi", BMW un "Porsche" darbiniekus, ir lielākā rūpniecībā strādājošo arodbiedrība Eiropā, un eksperti uzskata, ka tā nacionālā līmenī ir svarīgākais spēlētājs, kas nosaka tendences kolektīvo līgumu slēgšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par jauniem ierobežojumiem Covid-19 pandēmijas iegrožošanai un Nīderlandē notiekot protestiem pret komandantstundas ieviešanu.

ASV akciju denas lielākoties pieauga. Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas pirms šonedēļ gaidāmiem "Apple", "Facebook" un citu tehnoloģiju milžu peļņas ziņojumiem.

"Atjaunotas karantīnas un ierobežojoši pasākumi pasaulē velk uz leju Eiropas biržas," komentēja "Oanda" tirgus analītiķis Edvards Moja.

Nīderlandē vairākās pilsētās nedēļas nogalē un pirmdienas vakarā notika protesti pret komandantstundas ieviešanu un izcēlās sadursmes starp protestētājiem un policiju.

Eiropa arī piedzīvoja triecienu savai vakcinācijas kampaņai pret Covid-19, kad farmācijas kompānija "AstraZeneca" brīdināja, ka Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai kavēsies, jo sarucis ražošanas apjoms. Nedēļu pirms tam par kavēšanos ar vakcīnas devu piegādi paziņoja arī ASV uzņēmums "Pfizer".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vilka vīzija – Latvija kā miskastes Eldorado?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokēja kādreizējā finanšu ministra un pašreizējā Latvijas Bankas padomes locekļa Andra Vilka izteikumi par Latvijas nākotni, kas tika pārraidīti Latvijas Radio 27. septembra raidījumā Pievienotā vērtība.

Latvijas Nokia esot atkritumu pārstrāde, kas radītu Latvijas ekonomikai papildu apmēram 8, 5% no IKP jeb 2,2 miljardus, dotu ap 50 tūkstošiem jaunu darbavietu. Cik noprotams, viņš iestājas arī par atkritumu ievešanu no citām valstīm (“mums noteikti nākotnē varētu rasties iespēja akumulēt citu valstu radītās emisijas”) un to pārstrādi šeit.

Pamatojums – mums zemes daudz, ekonomika mazattīstīta. Vienā vārdā sakot, Latvija būtu kā viena liela miskastes Eldorado! Un ne tikai būtu – tā noteikti būšot, jo “šī ir jauna veida ekonomika, viņa ir krietni gudrāka, viņai jāceļ būtu dzīves līmenis Latvijā. Vienkārši tam jāpieiet ļoti fokusēti un ļoti nopietni. Un tas ir uz neatgriešanos. Tā ir lieta, no kuras nevar izvairīties. Tie, kas nogulēs, tie paliks atpalicībā, tie, kas vinnēs, tie var ielēkt kaut kādā variantā. Un tā varētu būt Latvijas Nokia, viennozīmīgi, šī paveras tā mūsu iespēja”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kopā ar Igauniju būtu nepieciešams būvēt atomelektrostaciju, sociālajā tīklā "Twitter" raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Latvijas nākotne enerģētikā ir apvienot trīs resursus - vēja un saules enerģiju, kā arī atomstacijā ražoto enerģiju, tajā pašā laikā kaut kāda daļa paliks arī gāzes piegādēm, norāda Pabriks.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Viņaprāt, atomelektrostacija jābūvē kopā ar igauņiem, Igaunijā, piesaistot jaunākās tehnoloģijas no Zviedrijas un Kanādas.

A.Pabrika ieskatā šāda projekta realizēšana nenotiek ātri, taču, ja sāk plānot, tad pirmo bloku var uzbūvēt 2028./2029.gadā.

Jau vēstīts, ka premjers Krišjānis Kariņš nesen paziņoja, ka Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms, sākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai.

Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji 2.ceturksnī par nostrādāto stundu saņēma par 3,9% vairāk nekā pirms gada. Taču kopējais algu fonds samazinājās par 3,3%.

Šis pretstatījums palīdz saprast, kāpēc algas turpināja augt, par spīti tam, ka ekonomikā bija pandēmijas izraisītā krīze. Vidējās algas palielinājās gan tāpēc, ka daļa nozaru turpināja sekmīgi attīstīties, gan politisko lēmumu dēļ, gan tāpēc, ka mainījās ekonomikas struktūra. Šī gada 2.ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1118 eiro, bet vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija 824 eiro.

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 3,9% 

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba...

Lielo nozaru starpā algas visstraujāk auga komercpakalpojumos, palielinoties par 8% līdz 1313 eiro. Šajā nozarē strādājošie guva labumu no tā, ka tās eksportu pandēmija skāra maz. Turklāt attīstība nesenā pagātnē bija ļoti sekmīga un tāda varētu būt arī nākotnē, kas noteikti attur uzņēmumus no lēmumiem, kas varētu veicināt darbinieku aiziešanu. Līdzīgi var teikt par informācijas un sakaru nozari, arī tajā algu kāpums pārsniedza vidējo, palielinoties par 4,8% līdz 1813 eiro. Arī būvniecības nozare, kurā algas auga par 6,0%, no krīzes cietusi samērā maz, tās tuvākās nākotnes perspektīvas ir lieliskas. Valsts pārvaldē strādājošo algu pieaugums par 6,5% atspoguļo budžeta veidošanas laikā pieņemtos lēmumus, šeit lielu īstermiņa svārstību nav un tās nebija gaidāmas. To pašu var teikt par medicīnu un izglītību, kur algas pieauga vienādi, par 4,6%, tātad straujāk par vidējo tempu.

Algas visstraujāk ir samazinājušās nozarē, kur tās jau iepriekš bija viszemākās – sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanā, tur atalgojums ir samazinājies par 16,5%. Šī notikuma tiešā ietekme uz algu līmeni, protams, ir negatīva, taču šīs nozares un arī tās darbavietu īpatsvara straujā samazināšanās algu līmeni kopumā ir ietekmējusi pozitīvi. Piemēram, ASV vīrusa radītā krīze ir daudz dziļāka nekā Latvijā, bet tur algu pieaugums paātrinājās, nevis samazinājās, kā pie mums. Iemesls ir darbinieku atlaišana nozarēs ar zemu atalgojuma līmeni. Šī gada 2.ceturksnī algas strauji (par 5,1%) samazinājās arī transportā, kas daļēji skaidrojams ar nozares iekšējās struktūras maiņu, samazinoties labi atalgoto aviācijas darbavietu skaitam. Šeit ietekme ir arī tranzītbiznesa krīzei.

Šogad krasi atšķiras algu pieaugums Baltijā. Lietuvā 2.ceturksnī vidējā alga auga par 8%, gan pateicoties mazākajam ekonomikas kritumam, gan minimālās algas celšanai šogad, kā arī dāsnajam valsts atbalstam ienākumiem, tātad arī patēriņam un nodarbinātībai, tai skaitā t.s. helikoptera naudai — papildus 200 eiro katra pensionāra kontā, neuzdodot liekus jautājumus. Kāpēc gan ne, ja tuvojas vēlēšanas? Igaunijā algas 2.ceturksnī gada griezumā auga par 1%, bet jāatzīmē, ka tur bija arī mazākais bezdarba pieaugums, par spīti lielākam tūrisma īpatsvaram ekonomikā, kas varētu būt skaidrojams ar izvēlētajiem valsts atbalsta instrumentiem. Mazinot atlaišanu zemo algu nozarēs tie arī mīkstināja ekonomikas struktūras izmaiņu augšupvērsto ietekmi uz algu līmeni.

Vidējo algu pieaugums Latvijā šogad ir piebremzējies, globālās krīzes ietekme būs jūtama arī nākamgad. Ja pērn vidējās algas palielinājās par 7,2%, tad šogad kāpums varētu būt ap 5%. Maijā algu kāpums noplaka līdz 2,5%, jau jūnijā tas bija 5,6%, bet gada 2.pusē varētu atkal piebremzēties epidēmijas otrā viļņa dēļ. Taču tālākā nākotnē algu pieaugums būs straujš, kas stiprinās Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību, bet arī sagādās milzu izaicinājumus darba devējiem. Pār Latvijas ekonomiku nolīs milzīga investīciju straume, kuru baros ES finansētais krīzes pārvarēšanas fonds, "RailBaltica", pieaugošas ES fondu finansējums. Nebūs naudas trūkuma, būs grūtības to apgūt, izvairīties no ekonomikas pārkaršanas un nepamatotiem izmaksu kāpumiem. Pandēmija nākotnē varētu labvēlīgi ietekmēt arī eksporta attīstību. Tiešā ietekme uz svarīgākajām nozarēm, izņemot transportu, ir bijusi diezgan maiga, bet krīzes radītie satricinājumi piegādes ķēdēs rada jaunas iespējas mūsu uzņēmumiem. Krīze jau ir stimulējusi vairāku eksporta nozaru – pārtikas pārstrādes, elektronikas, farmācijas un informācijas tehnoloģiju attīstību. Tām visām vajadzēs cilvēkus, cīņa par vietu Latvijas darba tirgū kļūs arvien asāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un pasaules naftas cenas pirmdien pieauga, ko sekmēja progress vakcinācijā pret Covid-19 un aizvien lielāka iespēja, ka ASV Kongress pieņems jaunu ekonomikas stimulu paketi, paziņoja dīleri.

Londonas biržas indekss kāpa par 2,5% un britu mārciņas vērtība pieauga pēc nedēļas nogales ziņām, ka Lielbritānijā pret Covid-19 vakcinēti vairāk nekā15 miljoni cilvēku.

Britu mārciņas vērtība kāpa līdz 1,3918 dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš 2018.gada aprīļa, bet eiro vērtība saruka līdz 87,18 britu pensiem, kas bija zemākais līmenis kopš maija.

Parīzes biržas indekss pieauga par 1,5%, bet Frankfurtes biržas indekss - par 0,4%. Milānas biržas indekss kāpa par 0,8% pēc tam, kad bijušais Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi sestdien tika izraudzīts par jauno Itālijas premjerministru.

Volstrītā akciju cenas nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Prezidentu diena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģija no 9.jūnija atkal ļaus atkal atvērt ēdināšanas un izklaides vietu iekštelpas grupām, kurās būs līdz 200 cilvēku, otrdien paziņoja premjerministrs Aleksandrs de Kro.

Kafejnīcu un restorānu ārtelpas tika atkal atvērtas sestdien pēc gandrīz septiņu mēnešu pārtraukuma, bet teātri un kinoteātri ir palikuši slēgti.

''Mēs esam spēruši milzu soļus uz priekšu" vakcinācijas kampaņā, sacīja premjers, attaisnojot ilgi gaidītos atvieglojumus.

Beļģija plāno līdz 9.jūnijam savakcinēt pret Covid-19 80% no iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un mazaizsargātus cilvēkus.

Premjers piebilda, ka būs nepieciešams "saglabāt situācijas kontroli intensīvās aprūpes nodaļās", kur pacientu skaitam nevajadzētu pārsniegt 500.

Pašlaik intensīvajā aprūpē ir apmēram 700 pacientu, bet viņu skaits ir stabili krities pēdējās divas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo situāciju, kad militārs uzbrukums Ukrainā no Krievijas un Baltkrievijas puses ir nobremzēts, taču Ukrainas aizstāvjiem atgūt zaudētās pozīcijas pagaidām neizdodas, analītiķi mēdz salīdzināt ar pata situāciju šahā – stāvokli, kad abām pusēm nav gājienu.

Atšķirība vien tā, ka galda spēlē iznākumu atzīst par neizšķirtu, taču reālajā dzīvē, kā šajā gadījumā, visi iesaistītie, bet jo īpaši Ukraina, ir vien zaudētāji. Nemitīga mobilizēšanās esošo pozīciju noturēšanai prasa milzu resursus.

Ukrainā – vispirms jau cilvēkresursus, proti, ja vīrieši devušies uz fronti, tas nozīmē, ka uzņēmumu, kas nav saistīti ar militāro apgādi, pilnvērtīga darbība nav iespējama arī no karadarbības attālākos reģionos. Tas attiecas arī uz lauksaimniecību, kas ir būtiska Ukrainas ekonomikai.

Protams, demokrātiskā pasaule šobrīd cenšas palīdzēt Ukrainai, cik vien iespējams, taču skaidrs, ka ilgstoši uzturēt valsti vien ar ziedojumu palīdzību nevar. Un tā lielā bīstamība ir – ja frontes līnija paliek ilgstoši nemainīga, pasaules uzmanība var noplakt. Labi, ne uzreiz, bet pakāpeniski. Liela daļa no tiem, kas tagad cenšas palīdzēt, var novērsties uz citām aktualitātēm, pieņemot jauno situāciju Ukrainā kā faktu, ko nevar ietekmēt, kā tas ir ar iekapsulēto nenoteiktību Luhanskā un Doneckā vai ar starptautiski neatzīto realitāti Krimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu Latvijas uzņēmumus strauju pārmaiņu laikā, vadības konsultāciju uzņēmums "Ieva Zaumane Systemic Change SIA" radījis praktisku iekšējās komunikācijas rīku vadītājiem "Saruna par pārmaiņām".

Šajā laikā vadītāji piedzīvo milzu izaicinājumus, kas saistīti ar biznesa izdzīvošanu, transformēšanos un adaptēšanos jaunajos apstākļos. Tam visam pa vidu jautājumi, ko un kā teikt darbiniekiem par šo sarežģīto laiku un uzņēmuma pieņemtajiem lēmumiem. Valda daudz neziņas un emocijas, kas apgrūtina efektīvu komunikāciju un spēju veiksmīgi virzīties cauri pārmaiņām.

Instrumenta "Saruna par pārmaiņām" mērķis ir palīdzēt vadītājiem atvērt sarunu, kurā darbiniekiem ir iespēja paust savas domas un emocijas par plānotajām un notiekošajām pārmaiņām organizācijā. Šī aktivitāte ļaus komandām justies iesaistītām un uzklausītām.

Vadītājiem šis instruments palīdzēs veidot strukturētu sarunu, saņemt atgriezenisko saiti un saprast darbinieku problēmjautājumus, kas savukārt ļaus mērķtiecīgi definēt pārmaiņu vēstījumus un veidot pārmaiņu komunikācijas stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru