Jaunākais izdevums

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

«Ticu, ka esam panākumu ceļa pašā sākumā. Mūsu, Latvijas reģiona ābolu garšas ir savādākas, te ir vairāk dienas gaismas vasarās, āboliem augstāks skābes līmenis un izteikti aromāti, līdz ar to, mūsu dzērieni ir citādāki. Esam unikāli, mūsu ir tikai 2 miljoni, bet sidra darītavas jau ir vairākas. Esmu pārliecināts, ka ar laiku noteikti attīstīsies noteikts mūsu sidru stils, vai tas pasaules mērogā tiks saprasts kā Latvijas vai kā Baltijas sidra stils jau ir atkarīgs no mums ražotājiem pašiem. Bet potenciāls mums ir liels, to nedrīkstam nenovērtēt. Esam, tā teikt, jaunā sidra pasaule. Varam atļauties būt drosmīgāki nekā angļi, francūži vai spāņi, kurus tradīcijas bieži vien ierobežo. Uz pasaules fona esam jaunums, oriģināli, izceļamies ar unikalitāti», piebilst M.Plūme.

Kā norāda sidra darītāji, tad ir ieguldīts liels darbs ābeļdārza izveidē- reti sastopamas, aromātiskas deserta šķirnes, dažādi paradīzes āboli, jaunākie ābeļu selekcijas hibrīdi, ceļmalās atrasti neparasti sēklaudži, kā arī tā saucamie «īstie» sidrāboli. Visi darbi sidra darītavā tiek paveikti pašu spēkiem. Zināšanas smēlušies gan strādājot Francijas un Austrijas sidra darītavās, gan dažādos eksperimentos ar dažādām sidra un vīna gatavošanas tehnikām.

LASI ARĪ:

Sekojot idejai: Cer piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Igaunijā pie Latvijas robežas pārdots par 50% vairāk alus nekā 2017.gadā, bet sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pērn tikuši pārdoti 2,2 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, piektdien paziņojusi Igaunijas Alus darītāju asociācija.

Tās apkopotie dati liecina, ka 2018.gadā pie robežas ar Latviju pārdots 27,1 miljons litru alus salīdzinot ar 18,1 miljoniem litru 2017.gadā. Sidrs un vieglie alkoholiskie dzērieni pie Latvijas robežas pērn pārdoti 5,1 miljona litru apjomā, savukārt 2017.gadā tie pārdoti 2,3 miljonu litru apmērā.

«Šie dati liecina, ka ikgadējais pierobežas tirdzniecības apmēra pieaugums atkal bijis vērā ņemams. Skaitļi ir ir īpaši radikāli, ja salīdzina ar pārdošanas apmēriem Igaunijas veikalos, kas atrodas iekšzemē. Proti, alus pārdošanas apmērs iekšzemē bija 66,4 miljoni litru, līdz ar to pie dienvidu robežas pārdots 41% no iekšzemē pārdotā alus daudzuma,» norādīja asociācijas vadītājs Pēters Verks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas sidrdari izstrādājuši tūrisma piedāvājumu

Lelde Petrāne, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis jauns tūrisma piedāvājums - «Sidra ceļš», kas aicina ciemos pie Latvijas sidrdariem un tiem, kas īsto ābolu sidru ceļ galdā savās viesu mājās, restorānos un degustāciju darbnīcās, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Latvijas sidrdari tūristus iepazīstinās ar daudzveidīgo sidra pasauli – sidra stiliem, sidra dzeršanas tradīcijām un sidra gatavošanas niansēm. Sidrdarus vienojot pārliecība par to, ka šis dzēriens ir pelnījis gan reprezentēt mūsu valsti svinīgās pieņemšanās, gan bagātināt un izcelt ēdiena garšu restorāna vakariņās. Ne visi zinot, ka sidram ir zemāks alkohola līmenis nekā vīnam, tādēļ šis dzēriens iederēsies gan svētku brīžos, gan vienkārši tiekoties ar draugiem.

«Sidra ceļa» aizsācēji ir aktīvākie Latvijas sidrdari: «Mr. Plūme sidra darītava», «Turkalnes muižas klēts», «Naukšēnu vīna darītava», «Tālavas sidrs», «Abavas vīna darītava» un sidra darītava «Abuls», kas jau tagad savās ražotnēs un ābeļdārzos uzņem apmeklētājus, stāstot par Latvijas sidra tapšanu un popularizējot sidra kultūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vīna darīšana nav ceļš uz ātru naudu

Laura Mazbērziņa, 03.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņus gadus pēc Abavas vīna darītavas izveidošanas tā ir kļuvusi par vadošo Latvijas vīna darītavu, taču šobrīd tā atrodas izaicinājuma priekšā – vai ar Latvijā darinātiem dzērieniem izdosies iekarot ārvalstu pircēju sirdis.

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platformas DB HUB projekta Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts ietvaros interesentiem šoreiz bija iespēja paviesoties netālu no Tukuma, vīna darītavā Abavas, kuru Mārtiņš Barkāns izveidojis un vada kopā ar sievu Lieni Barkāni.

Tūkstoši konsultantam

«Mēs dzīvojam mazā valstī ar ne pārāk lielu pirktspēju, turklāt mūsu ražojumi nav plaša patēriņa prece. Līdz ar to vietējais tirgus ir ierobežots,» pamatojot eksporta nozīmi, teic M. Barkāns.

Abavas vīna darītavas stāsts sākās ar vīnogu dārza iestādīšanu Abavas ielejā netālu no Sabiles, tomēr vīnogu vīnu darināšana pagaidām ir dārgs eksperiments un uzņēmums pagaidām tajā tikai investē un cer uz atdevi pēc gadiem desmit. Tikmēr Latvijas un nu jau ārvalstu tirgi tie iekaroti ar 22 dažādiem dzērieniem no Latvijā audzētiem augļiem un ogām. Tie tiek darināti visdažādākajām gaumēm, tomēr vispārdotākie Abavas vīna darītavas produkti pērn bijuši ābolu sidrs un upeņu karstvīns. Šajā dzērienā izmantoti Latvijas āboli un upenes, veidojot tādu garšu kompozīciju, kura acīmredzot uzrunā latviešu pircēju. Vīna darītavas saimnieks atklāj, ka patērētāji, kuri dzērienus pērk lielveikalos, labprātāk izvēlas nedauz saldākus, savukārt, restorānu klienti - sausākus dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš aizmirstībā grimusī izcilā arhitektūras pērle atdzimst, pirmie sakārtoti vīna pagrabi, kur šogad sāks rūgt jaunizveidotās Kabiles vīna darītavas sidrs un augļu vīns

Sidra ražotni Kabiles muižā attīsta arhitekte Agate Eniņa un tāllēcēja Lauma Grīva. Agate ikdienā ir sertificēta arhitekte birojā Mark arhitekti un docētāja Rīgas Tehniskajā universitātē, bet muižas restaurācija ir viņas «saldais ēdiens».

Muižas atdzimšana ir Agates «ģimenes kopprojekts », kā viņa pati to definē. Muižu ģimene iegādājusies pirms diviem gadiem (īpašnieks ir Agates patēvs, zviedrs Jans Gustafssons), lēnā garā izejot projektēšanas procesu, un tagad sākušies reālie atjaunošanas darbi. Pagaidām muižas teritoriju no parka ainavas atdala žogs, kas vēlāk, ģimenei šeit uzturoties biežāk, tiks aizvākts, jo arī vēsturiski tā šeit nav bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vīndarītavas Abavas produkti labi novērtēti starptautiskā konkursā

Lelde Petrāne, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pilsētā Frankfurtē norisinājies viens no pasaules nozīmīgākajiem ābolu dzērienu konkursiem Cider World 2019, kurā piedalījās arī Latvijas vīndarītava - Abavas.

Žūrijas sastāvā ir dažādu valstu pārtikas industrijas profesionāļi, pasniedzēji, vīna un HoReCa industrijas eksperti. Starp vairāk nekā 500 iesniegtajiem dažādu stilu dzērieniem tika noteikti labākie, ņemot vērā konkursa kritērijus.

Kopvērtējumā Abavas vīndarītavas dzirkstvīns Ābols apiņos un sidrs Premuim Brut abi ieguvuši sudraba medaļu. Ābols apiņos saņēmis 105 punktus no maksimāli iespējamajiem 108, savukārt Premium Brut - 99 punktus.

Konkurss uzvarētājiem paver iespējas ne tikai popularizēt savu valsti un dzērienu gatavošanas tradīcijas, bet arī paplašina eksporta tirgu, piesaistot jaunus, potenciālus pircējus no visas pasaules.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Aldaris» ir pārdevusi visas tam piederošās Tvaika ielas 44 teritorijas īpašumtiesības nekustamo īpašumu attīstītājam «LV property», liecina informācija Zemesgrāmatā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju zemes gabalā atrodas «Aldara» ēkas un būves, kā arī telekomunikācijas, «Latvenergo» filiālei «Rīgas elektrotīkli» piederoši transformatora punkti, kabeļu tīkli 192 kvadrātmetru platībā, «Rīgas ūdens» saimniecisko notekūdeņu kanalizācijas maģistrālais vads un «Rīgas siltums» siltuma tīkli. Šī nekustama īpašuma pārdošanas summa ir 349 556 eiro.

Savukārt otru īpašumu Tvaika ielā 44 «Aldaris» ir pārdevis par 1 223 444 eiro. Tas sastāv no vienas divstāvīgas rūpniecības ēkas ar jumta izbūvi, kura ir saistīta ar zemes gabalu 58472 kvadrātmetru platībā, kā arī administratīvās ēkas, beztaras alus izliešanas ceha, caurlaides ēkas, svaru mājas, patvertnes, betona žoga, metāla žoga, rūpniecības ēkas, tehnoloģiskā korpusa, sadzīves korpusa, kioska ēkas, darbnīcas, noliktavas, alus izliešanas ceha, transformatora ēkas, garāžas, kantora ēkas, vairākām ūdens tvertnēm un artēziskajām akām, kā arī pagalma izbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Komentāri

Pievienot komentāru