Neskatoties uz pasaules ekonomikas lejupslīdi, naftas ieguves sektors šogad uzrādījis iespaidīgu izaugsmi, pateicoties agrākajiem milzīgajiem ieguldījumiem un tehnoloģijām, kas ļauj naftas urbumus ierīkot arvien dziļākās un nesasniedzamākās vietās, raksta nytimes.com.

Šogad kopumā jau atklātas vairāk nekā 200 naftas ieguves vietas tādās valstīs kā Irākā, Austrālijā, Izraēlā, Irānā, Brazīlijā, Norvēģijā, Ganā, Krievijā utt.

Tā, piemēram, šomēnes vien British Petroleum paziņojuši, ka Meksikas līcī uzgājuši, iespējams, milzīgākās naftas ieguves platības, kādas jebkad ir atrastas minētajā līcī.

Tas ir tikai normāli, ka uzņēmumi katru gadu atklāj naftas ieguves laukus, taču šogad šo atklājumu bijis neparasti daudz un apjomīgi. Šā gada pirmajā pusē vien jaunās naftas atradnes kopumā mērāmas aptuveni 10 miljardus barelu, tā nytimes.

Vadošo naftas ieguves kompāniju vadītāji kā optimālas naftas cenas, kas ļautu naftu iegūt visgrūtāk apgūstamajās vietās, minējuši cenas virs 60 ASV dolāriem par barelu.

Jāpiezīmē, ka naftas lauku meklēšana ir riskants un dārgs bizness, kur daži dziļūdens urbumi izmaksā pat līdz 100 miljoniem ASV dolāru. Tikai 30 līdz 50 % šo urbumu patiešām atrod naftu.

Tomēr, ja naftas cenas piedzīvos kritienu un saglabāsies, tas var apdraudēt jaunu naftas ieguves lauku apgūšanu, kas varētu jau nākošās desmitgades vidū izraisīt naftas piedāvājuma krahu, tā Francijas naftas giganta - Total vadītājs Kristofs de Margerie (Christophe de Margerie).