Reklāmraksti

Ne visi joprojām izmanto nodokļu atgriešanas priekšrocības pēc strādāšanas ārvalstīs

Sadarbības materiāls, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Vienas no izplatītākajām bailēm saistībā ar nodokļu atmaksu no ārvalstīm ir risks pazaudēt vecuma pensiju un sociālo nodrošinājumu vai maksāt dubultus nodokļus. Šādas un līdzīga veida bailes parasti nav pamatotas, jo nodokļu atgūšana no ārvalstīm ir pilnībā likumīgs process, ko apstiprina valstu starpā noslēgtie līgumi, piemēram, konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Ja jums ir šaubas par to, vai jūsu darbavietas valsts ir parakstījusi šo vienošanos ar Latviju, jūs jebkurā laikā varat pārbaudīt sarakstu, kurā ir uzskaitītas visas valstis.

Nodokļu atgriešana – kas jums jāzina

Tiem, kas atgriežas no darba ārzemēs un joprojām nedeklarē savus nopelnītos ienākumus, vajadzētu uzzināt pāris faktu. Ikviens, kurš ir strādājis ārzemēs, var atgūt savus pārmaksātos nodokļus neatkarīgi no tā, cik daudz laika viņš dotajā valstī ir pavadījis. Tomēr atgūtās naudas summa ir atkarīga no strādāšanas perioda. Orientējošo summu varat aprēķināt arī pats - internetā ir daudz dažādu kalkulatoru. Vidēji Latvijas iedzīvotāji gadā atgūst vairāk nekā 800 eiro. Protams, šī summa var ievērojami atšķirties atkarībā no jūsu gūtajiem ienākumiem un samaksātajiem nodokļiem. Starp citu, īpaši svarīgs aspekts ir noilguma termiņš. Piemēram, lai atgūtu nodokļus no Nīderlandes, noilguma periods ietver pēdējos 5 gadus. Tātad, ja esat strādājis Nīderlandē ilgāk un vēl neesat atguvis naudu, daļa jau ir nonākusi valsts īpašumā un jūs to vairs nevarat atgūt. Nodokļu pārmaksas vienmēr vispirms tiek atmaksātas tiem iedzīvotājiem, kuri savlaicīgi iesniedz ienākumu deklarāciju. Tāpēc jums nevajadzētu kavēties, labāk uzsākt procesu, lieki netērējot laiku.

Vissvarīgākais un sarežģītākais uzdevums - dokumentu apkopošana un aizpildīšana

Tie, kas vismaz vienu reizi jau ir mēģinājuši deklarēt savus ienākumus un atgūt pārmaksātos nodokļus, labi zina – šis process prasa centību un pacietību. Un dažreiz tas prasa pat vairāk, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Visgrūtākais uzdevums, kas prasa vislielāko pacietību, ir dokumentu vākšana un pareiza to aizpildīšana. Likumsakarīgi, katras valsts nodokļu iestādes pārmaksātos nodokļus vispirms atmaksā tiem, kas savlaicīgi iesniedz pieteikumu, ja tas ir aizpildīts bez jebkādām neprecizitātēm. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki bieži vien šo procesu uztic profesionāļiem. Nodokļu atgriešana no svešas valsts prasa ne tikai laiku, bet arī specifiskas zināšanas. Tagad aplūkosim konkrētu piemēru, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai uzsāktu nodokļu atgriešanas procesu no Nīderlandes:

• Personas apliecības vai pases kopija. Šie ir vienīgie oficiālie dokumenti, kas ļauj apliecināt personas identitāti un pilsonību.

• Jaaropgave veidlapa vai pēdējās algas aprēķina izdrukas no visiem darba devējiem. Šie dokumenti parāda Nīderlandē nopelnīto naudu un samaksātos nodokļus. Tas ļauj aprēķināt, kāda summa būs jāatgriež, un apstiprina, ka persona ir strādājusi valstī likumīgi.

• BSN / SoFi numurs. Tas ir sociālās apdrošināšanas numurs. Pats dokuments nav nepieciešams, jums ir tikai jāzina numurs, lai to ievadītu norādītajā deklarācijas veidlapā.

• Ienākumu deklarācija. Lai atgūtu nodokļu pārmaksu no Nīderlandes, ir svarīgi Latvijā iesniegt ienākumu deklarāciju.

Dažreiz ir daudz vieglāk savākt nepieciešamos dokumentus nekā tos pareizi aizpildīt. Tāpēc, kamēr daži šo procesu veic pašu spēkiem, pārējie vēršas pie profesionāļiem, kuri uzņemas pilnu atbildību par veiksmīgu nodokļu atmaksu. Ja nodokļu atgriešanas process, kas uzsākts patstāvīgi, var sniegt specifiskas zināšanas un jaunu pieredzi, tad nodokļu atmaksas speciālistu palīdzība ietaupīs jūsu laiku un nodrošinās, ka jūs atgūsiet maksimālo naudas summu, kas jums pienākas. Neskatoties uz to, kuru ceļu jūs izvēlēsieties, nodokļu atgriešana pēc darba ārzemēs papildinās jūsu maciņu ar paša nopelnīto naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) no 2. maija līdz 29. jūlijam savu aktivitātēs-bāzēto biroju Talejas ielā 1, Rīgā, atver ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbiniekam, informē VNĪ.

VNĪ pilotprojekta mērķis - sekmēt valsts iestāžu kopstrādes telpu un hibrīda darba modeļa procesu ieviešanu pēcpandēmijas darba vides izmaiņu kontekstā, sadarbībā ar Valsts kancelejas inovāciju laboratoriju veicināt valsts pārvaldes efektivitāti.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojekta ietvaros VNĪ birojā tiek sniegts atbalsts iestādēm, kas ir uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Projekta mērķis ir apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu publiskajā sektorā, kā arī izprast motivāciju un nepieciešamību to izmantot. Unikālā iespēja pirmo reizi piedāvāta valsts sektoram un ir solis pretī viedas darba vides koncepcijas ieviešanai valsts pārvaldē un efektīvākai biroju telpu izmantošanai nākotnē. Kopstrādes pieredzi apgūt aicināts ikviens publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas nodokļu politika mazinājusi valsts pievilcību investīcijām

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

73% investoru uzskata, ka Latvija kļuvusi mazāk pievilcīga investīcijām valsts esošās un plānotās nodokļu politikas dēļ, atklāj EY investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Tikai 23% uzskata, ka Latvijas nodokļu politika valsti padarījusi pievilcīgāku ārvalstu tiešajām investīcijām.

Latvijas nodokļu politikas vērtējums investīciju piesaistes kontekstā krasi atšķiras no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, proti, Lietuvas gadījumā tikai 22% investoru uzskata, ka nodokļu politika padarījusi Lietuvu mazāk pievilcīgu investīcijām, kamēr Igaunijā šis rādītājs ir 49%.

“Lai veicinātu investīciju piesaisti, domājot par nākotnes nodokļu politiku, ir svarīgi ņemt vērā, ka par svarīgāko nodokļu vides faktoru investīciju valsts izvēlei uzņēmēji neuzskata nedz uzņēmuma ienākumu nodokļu likmju augstumu, nedz sociālo nodokļu likmju apmēru, bet gan nodokļu pārvaldes digitalizācijas pakāpi. To starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem investīciju vides novērtējumā ierindo 45% starptautisko investoru, kamēr uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes lielumu starp trim galvenajiem nodokļu faktoriem min vien 28% investoru, bet sociālo nodokļu apmēru tikai 26%. Tas tādēļ, ka digitalizācija nodrošina nodokļu pārvaldības vienkāršību, kas gan no izmaksu, gan risku viedokļa var būt svarīgāka par nodokļu likmju augstumu,” saka Ilona Butāne, EY Partnere un nodokļu prakses vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīspusēja sadarbība – ģenerālvienošanās

Rita Pfeifere, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanās ir trīs pušu apliecinājums par gatavību sadarboties, kur darba ņēmēji, darba devēji un valsts apņemas konkrēto nozari attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi tajā strādājošie. Jau 2019.gada decembrī stikla šķiedras nozarei izdevās noslēgt nozares Ģenerālvienošanos.

Stikla šķiedras nozares Ģenerālvienošanās mērķis ir veicināt abpusēju sadarbību sociālā dialoga attīstībā darba tiesību, darba aizsardzības, darba produktivitātes, labvēlīgas sociālās vides radīšanā nozarē nodarbinātajiem darba ņēmējiem un attīstīt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas jomas izaugsmi un nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Taču pēc vairāku gadu strādāšanas, ievērojot to, par ko vienojāmies, redzam gan ieguvumus, gan arī atsevišķus jautājumus, kuru risināšana ir iestrēgusi.

Ja raugāmies uz ieguvumiem, varu minēt trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, pats process bija ļoti svarīgs, jo arodbiedrība kopā ar uzņēmējiem sarunu ceļā nonāca līdz galvenajiem jautājumiem, kas nozarei ir būtiski un risināmi ar visu trīs pušu iesaisti. Ir daudz darbiniekiem svarīgu jautājumu, ko iespējams risināt uzņēmuma līmenī, savukārt visai nozarei būtiskākos risinājumus varējām fiksēt nozares Ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt nodokļu samaksas termiņu

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pirmajā valsts iestāžu kopstrādes pilotprojektā no 2. maija līdz 29. jūlijam ikvienam publisko iestāžu un valsts kapitālsabiedrību pārstāvim bija iespēja iegūt jaunu pieredzi un izmēģināt viedāku strādāšanas veidu VNĪ aktivitātēs balstītajā birojā.

Iespēju izmantoja 399 darbinieki no vairāk kā 30 dažādām iestādēm,” informē valdes loceklis Andris Vārna.

Valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojektā VNĪ aktivitātēs bāzētajā birojā Talejas ielā 1, Rīgā, tika sniegts atbalsts publiskajām iestādēm, tajā skaitā valsts kapitālsabiedrībām, kuras uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Kopstrādes pilotprojekta mērķis – sniegt iespēju publiskā sektora darbiniekiem praksē iepazīt modernas darba vides priekšrocības, apzināt koplietojamo biroju pieprasījumu, kā arī praktiski apzināt informācijas tehnoloģiju klāstu un būtiskākos aspektus, lai veicinātu mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ieviešanu valsts pārvaldē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu grasās piedāvāt viena banka

LETA, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu pašlaik Latvijā gatavojas piedāvāt viena banka, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdē sacīja Finanšu nozares asociācijas padomnieks Edgars Pastars.

Viņš gan neatklāja bankas nosaukumu, norādot, ka banka par to plāno paziņot tuvākajā laikā.

Starp iemesliem banku neieinteresētībai piedāvāt šo pakalpojumu Pastars minēja pārāk mazo potenciālo lietotāju skaitu, tehnoloģiski sarežģīto risinājumu, kas nav standartizēts un katrai bankai būtu jāveido atsevišķi, kā arī ļoti augstās šāda risinājuma izmaksas, kas vienai bankai būtu no 50 000 eiro līdz 80 000 eiro.

Sāksies saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ēra  

Mazā biznesa ērtībām no 2022. gada ir paredzēts saimnieciskās darbības ieņēmumu konts,...

Pastars sacīja, ka šāds risinājums paredzēts tikai fiziskajām personām, kuras nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājas un ir ar apgrozījumu zem 40 000 eiro gadā, līdz ar to patlaban Latvijā ir aptuveni 9000 šī pakalpojuma potenciālo lietotāju, bet nākotnē to skaits varētu pieaugt līdz aptuveni 15 000.

Tāpat bankai ir nepieciešams uz divām dienām bloķēt katru saimnieciskās darbības ieņēmumu kontā ienākušo maksājumu 40% apmērā, līdz no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiek saņemta informācija, kāds nodokļu režīms konkrētajam nodokļu maksātājam ir piemērojams.

Pastars informēja, ka Igaunijā šādu pakalpojumu piedāvā tikai "LHV Bank", un to izmanto aptuveni 3000 klientu. Savukārt Lietuvā saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojumu plānots attiecināt uz visiem pašnodarbinātajiem, kas nav PVN maksātāji, tādā veidā aptverot aptuveni 100 000 pakalpojuma lietotāju.

Pastars sacīja, ka banka orientējas uz pakalpojuma piedāvāšanu no 1.jūlija, bet prognozēja, ka tas varētu notikt gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī.

Kā iespējamu saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojuma vienkāršošanu Pastars minēja iespēju izmantot e-rēķina modeli, kad VID kontam piesūta e-rēķinu par maksājamo nodokļa apmēru un no konta tiek automātiski veikta šī e-rēķina apmaksa.

Vienlaikus Pastars atzina, ka šādā gadījumā pastāv iespēja, ka nodokļu maksātājs ir paspējis iztērēt visu kontā esošo naudu un "nodokļu e-rēķinu" nespēj apmaksāt. Pastars pieļāva iespēju, ka tādos gadījumos varētu lūgt nodokļa nomaksas pagarinājumu.

Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politiku departamenta direktore Olga Bogdanova sacīja, ka e-rēķina princips iepriekš izdiskutēts, taču nav atzīts par pietiekami labu. Gadījumā, ja kontā esošā nauda ir iztērēta, bet "nodokļu e-rēķins" vēl nav izrakstīts, VID būtu jāvēršas pret nodokļu maksātāju ar parāda piedziņu. Tāpat par e-rēķiniem tiek iekasētas komisijas maksas.

Bogdanova piebilda, ka valsts no savas puses jau ir izdarījusi visu nepieciešamo, lai saimnieciskās darbības ieņēmumu konts varētu sākt darboties un tagad viss atkarīgs no bankām.

Iepriekš 14.februāra Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pavēstīja, ka VID saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanai bija gatavs jau 2021.gadā, taču tad nebija pieteikusies neviena banka, kas būtu gatava nodrošināt šādu pakalpojumu.

VID mājaslapā ir norādīts, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu konts ir paredzēts, lai aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ieņēmumiem un automātiski pārskaitītu šos nodokļu maksājumus vienotajā nodokļu kontā.

Saeima 2021.gada vidū pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" par šāda vienkāršota nodokļa nomaksas risinājuma ieviešanu. Tas paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.

FM likuma grozījumus pamatoja ar nepieciešamību radīt motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazināt administratīvo slogu, ierobežot ēnu ekonomiku, radīt modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku. Vienlaikus ar šāda konta ieviešanu iecerēts sekmēt mazā biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos

LETA, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri soļi, lai konkurence publiskos iepirkumos kļūtu caurredzama

Linda Rirdance, vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes locekle, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.

Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 straujā izplešanās pēdējo pāris gadu laikā ir radikāli mainījusi pasauli. Esam pieņēmuši attālinātu darbu, saziņu interneta vidē, masku nēsāšanu, distancēšanos, dokumentu pārbaudes pie veikaliem utt. kā normu.

Līdz ar pandēmijas beigām kaut kas no šī aizies pagātnē, bet daļa šī brīža ieradumu, kā, piemēram, attālinātais darbs virknē profesiju, saglabāsies, lai arī varbūt ne tik lielā apmērā kā tagad. Tas būs kaut kad nākotnē, taču nu esam nonākuši pie cita pagrieziena punkta, kad paradoksāli, bet, vīrusa izplatībai vēl straujāk pieaugot, ir nevis, tā teikt, jāslēpjas aiz vēl biezākas čaulas, bet gan beidzot jābūt gataviem sadzīvot ar vīrusa klātbūtni. Citādi viss var būt paralizēts.

Covid-19 paveids omikrons izplatās ārkārtīgi strauji. Pat pie lokdaunam līdzīgiem ierobežojumiem, panākot nevakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 40% un vakcinēto personu kontaktu samazinājumu par 30%, tieši omikrona lipīguma dēļ februāra vidū paredzami ap 15 000 jaunu Covid-19 gadījumu dienā, paudis Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas speciālists Ņikita Trojanskis. Savukārt Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska paredz, ka līdz aprīlim, omikrona skarti, ar Covid-19 izslimos teju vai visi, tiesa, absolūtā pārsvarā gadījumu tas šoreiz būs iesnu vai viegla drudža formā, nevis tik smagi kā vīrusa delta paveida ietekmē. Tam, protams, jāgatavojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rolandas Plieda, loģistikas uzņēmuma “BLS” vadītājs: par pēkšņu karjeras maiņu un izaicinājumiem loģistikas jomā

Sadarbības materiāls, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistika ir sarežģīta joma, kas sevī apvieno dažādas kompetences un kuras veiksmīga organizācija un vadība mūsdienās nebūtu iespējama bez jaunākajām tehnoloģijām. Pēdējo desmit gadu laikā nozarē ir noticis īsts lēciens procesu vadībā, un šīs jomas līderi tagad ir neatņemami saistīti ar inovatīviem risinājumiem un viedajām tehnoloģijām. Procesu automatizācija, digitalizācija, WMS, TMS sistēmas, mākoņdatošana u.c. tiek izmantotas, lai veiksmīgi pārvaldītu visus kravu pārvadāšanas un noliktavas procesus. Starptautiskā loģistikas uzņēmuma “Baltic Logistic Solutions” (BLS) direktors Rolandas Plieda šīs pārmaiņas identificē kā vienas no nozīmīgākajām uzņēmuma vēsturē.

“Baltic Logistic Solutions” ir viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā ar vairāk nekā 89 000 m2 noliktavu platību un augstākajiem kvalitātes standartiem starptautiskā līmenī. R Plieda “BLS” sāka strādāt 2009. gadā, un kopš tā laika ir virzījies pa karjeras kāpnēm, pildot dažādus darbus, kas viņam devuši arvien lielāku atbildību. Tas ļāva viņam pašam dot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un īstenošanā dažādos attīstības posmos.

Tātad par to, ko nozīmē būt uzņēmuma vadītājam, kādi ir izaicinājumi šādā darbā un kā ar tiem tikt galā, lasiet sarunā ar “Baltic Logistic Solutions” vadītāju Rolandas Plieda.

Kur uzsākāt savu profesionālo karjeru?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID fokusā darbaspēka nodokļi un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšana

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021./2022.gadam ietvaros Valsts ieņēmumu dienests (VID) lielāko vērību pievērsīs darbaspēka nodokļiem un nedeklarētās darba samaksas īpatsvara mazināšanai, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja norādīja, ka patlaban nodokļu ieņēmumi pildās labi, piemēram pērn nodokļu ieņēmumu plāns paredzēja 9,667 miljardu eiro ieņēmumus, bet plāna izpilde bija 10,06 miljardi eiro, kas ir par 4,1% vairāk. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī plāns paredzēja 2,371 miljarda eiro ieņēmumus, bet izpilde ir 2,716 miljardi eiro jeb par 14,5% vairāk, nekā plānots.

Jaunzeme īpašu pieaugumu atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumos.

Kā galveno rādītāju, kas ļauj aplēst ēnu ekonomikas apmēru, Jaunzeme minēja nodokļu plaisas un norādīja, ka vairākos nodokļos plaisa pēdējos gados ir būtiski samazinājusies līdz līmenim, par kuru zemāku diez vai izdošoties sasniegt. Tostarp akcīzes nodokļa plaisa samazinājusies līdz 5,6% no 12,3% 2013.gadā, bet pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa - līdz aptuveni 5% no 29,8% 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju režīma nomaiņu arvien lielākā mērā izjutīs arī aizņēmēji Latvijā. Piemēram, šomēnes no negatīviem likmju ūdeņiem faktiski izšāvusies ārā sešu mēnešu Euribor likme, kura, tuvojoties Līgo, bija iespējusi palielināties jau gandrīz līdz 0,3% atzīmei. Jau gadiem ierasta tāda situācija, ka šo populāro starpbanku likmju vērtība ir zemāka par nulli. Tādējādi dažiem šāda jaunā realitāte varētu būt gandrīz vai brīnumaina parādība.

Mūsu likumi un līgumi ar Latvijā darbojošamies bankām pamatā paredz to, ka negatīvo Euribor likmju vērtības ietekme beidzas pie nulles. Tas jau visai ilgi nozīmējis situāciju, kad, piemēram, vienkāršs hipotekārā kredīta ņēmējs par savu šo aizņēmumu maksā tikai bankas pievienoto likmi, lai kāda tā arī būtu. Savukārt nu, ja līgumā bankas pievienotajai likmei paredzēts rēķināt klāt, piemēram, minēto sešu mēnešu Euribor, šī kopējā likme jau būtu par 0,3 procentpunktiem augstāka.

Pagaidām tas nav nekāds kosmoss, lai gan viss notiekošais liecina, ka procentu likmju kāpums pārskatāmā periodā turpināsies. To ātri vien sajutīs arī maciņi, kuriem jau tā jāsagremo teju visa cenu pieaugums. Straujāk savu ASV dolāru refinansēšanas likmi sākusi palielināt ASV Federālā rezervju sistēma. Pagaidām ar kādiem šādiem soļiem, šķiet, līdz pēdējam gaida Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr augstā inflācija arī te liek neizbēgami sagaidīt šādus soļus, kas attiecīgi jau tiek iecenoti starpbanku tirgū. Tā pati sešu mēnešu Euribor likme negatīvā teritorijā ieslīdēja tālajā 2015. gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka 20. jūlijā tā sākusi lidmašīnu Bombardier Q400 NextGen atgriešanas procesu to iznomātājam Nordic Aviation Capital.

"Pirmais lidmašīnas atgriešanas lidojums iezīmē mūsu iepriekšējā attīstības posma oficiālu noslēgumu. Mūsu Q400 flote palīdzēja mums nonākt tur, kur esam šodien – veicot lidojumus ar jaunāko un modernāko floti Eiropā. Airbus A220-300 ir mūsu nākotnes izaugsmes mugurkauls," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

airBaltic lēmumu pāriet uz floti, kurā būtu tikai Airbus A220 lidmašīnas, pieņēma Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada pavasarī. Sagaidāms, ka visas 12 Q400 NextGen lidmašīnas iznomātājam tiks atgrieztas līdz gada beigām.

Pirmā Bombardier Q400 NextGen lidmašīna airBaltic flotei pievienojās 2010. gadā. Šo gadu laikā 12 dažādas Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas kopumā pārvadājušas vairāk nekā 11 miljonus pasažieru un veikušas vairāk nekā 222 tūkstošus lidojumu visā Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka sākusi publicēt jaunu statistikas veidu - nedēļas datus par norēķiniem ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām maksājumu kartēm tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Dati pieejami Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS un turpmāk tiks atjaunoti reizi nedēļā - katru trešdienu plkst.11.30.

Jaunajā statistikas veidā iekļauta šāda informācija - iekšzemes un pārrobežu maksājumu skaits un summa dažādās tirdzniecības vietās Latvijā un ārvalstīs ar vadošo Latvijas kredītiestāžu izsniegtajām kartēm, tirgotāja kategorija, tirgotāja valsts, maksājuma uzsākšanas veids - klātienē vai attālināti.

No idejas līdz datu iekļaušanai Latvijas Bankas statistikas datubāzē INTS pagāja aptuveni gads. Latvijas kredītiestādes izrādīja atsaucību un gatavību dalīties ar savā rīcībā esošajiem datiem, neidentificējot kartes turētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas zaļā kursa iespējas jeb kāpēc lombardi var apsteigt parastos veikalus

Didzis Ādmīdiņš, AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs, 17.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā sasilšana, klimata pārmaiņas, nespēja tikt galā ar strauji augošajiem atkritumu apjomiem, dabas resursu izsaimniekošana un biodaudzveidības mazināšanās… Tās ir satraucošas problēmas, ko Eiropa ir nolēmusi risināt ar Zaļā kursa palīdzību, virzoties un klimatneitralitāti un aprites ekonomiku.

Mērķis ir pārveidot līdzšinējo patēriņa modeli, lai resursi tiktu izmantoti sapratīgāk (ilgtspējīgāk) un cilvēki radītu krietni mazāk atkritumu, tajā skaitā racionālāk izmantotu jau saražotās preces, pagarinot to dzīves ciklu. Jāpanāk, lai saražotās preces būtu iespējams izmantot ilgākā laika periodā, veicinot to remontu, atjaunošanu un atkārtotu izmantošanu.

Zinātniski to sauc par aprites ekonomikas modeli, pretnostatot to lineārās patēriņa ekonomikas modelim. Viena no līdzšinējā lineārā modeļa īpatnībām ir tā dēvētais “ieprogrammētais nolietojums”, kad preces ražo ar ierobežotu lietošanas laiku, lai tiktu veicināts patēriņš un iedzīvotāji tās nemitīgi iegādātos atkal un atkal. Eiropas Parlaments ir iecerējis šādu praksi pārtraukt, jo Eiropas Savienībā (ES) ik gadu rodas vairāk nekā 2,5 miljardi tonnu atkritumu, savukārt cilvēku izmantoto ikdienas materiālu ražošana rada 45% CO2 emisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru