Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pauda atbalstu veselības ministres Ilzes Viņķeles piedāvājumam neuzsākt iepriekš iecerētās divu pakalpojumu grozu sistēmas ieviešanu, kur pilnais grozs būtu paredzēts tikai sociālā nodokļa maksātājiem.
Vienlaikus atzīts, ka saglabājama obligātā veselības apdrošināšana un paplašināms to personu loks, kuras pakļautas apdrošināšanai. Saskaņā ar I. Viņķeles ieceri neapdrošinātām personām būtu nosakāms obligāts neliels līdzmaksājums – 50 eiro apmērā no 2021. gada, taču tas nebūs priekšnoteikums veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. Proti, visā valstī tāpat kā līdz šim būs viens kopīgs pakalpojumu klāsts, kas būs pieejams visiem iedzīvotājiem. Cita lieta, ka līdz 2021. gadam jāveic grozījumi nodokļu politikā, lai strādājošiem ārpus tradicionālā nodokļu režīma nodokļu likmes tiktu paaugstinātas par 1%, kas tiktu novirzīts veselības aprūpei.
Ārstniecības iestādes nevienam pacientam neprasīs, vai tas ir apdrošināts.
Tas nozīmē, ka, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa likme tiks paaugstināta par 1% un visi tās maksātāji būs apdrošināti. Faktiski saskaņā ar šo sistēmu visos nodokļu režīmos strādājošie, tostarp pašnodarbinātie, kas veic patentmaksājumus, un autoratlīdzību saņēmēji, (pēc likmes pacelšanas par 1%) būs apdrošināti. Ļoti plašs būs valsts apdrošināto cilvēku klāsts: bezdarbnieki, invalīdi, bērni, pensionāri utt. Līdz ar to ārpus apdrošināto cilvēku loka paliktu šaura iedzīvotāju grupa, piemēram, mājsaimnieces, kam bērni ir lielāki par trīs gadu vecumu, zemnieku saimniecību, kas ražo pašpatēriņam, īpašnieki, bezdarbnieki, kas nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā. Taču būtiski ir tas, ka ārstniecības iestādes nevienam pacientam neprasīs, vai tas ir apdrošināts, un pilnīgi visiem tiks sniegti valsts apmaksātie ārstniecības pakalpojumi. Par to, vai neapdrošināts cilvēks ir samaksājis obligāto veselības apdrošināšanas pakalpojumu, būs atbildīgs Valsts ieņēmumu dienests. Jāteic, ka sociālajos tīklos jau izraisījusies diskusija, vai divu grozu atcelšana nav spļāviens sejā godīgiem nodokļu maksātājiem.
Veselības ministre Ilze Viņķele gan norāda, ka “runājot par veselības aprūpi, Latvijā ievazājusies neizpratne par to, ka tā nav ēnu ekonomikas apkarošanas rīks. Valsts veselības apdrošināšana - ar iezīmētu maksājumu vai no vispārējiem ieņēmumiem - nav klasiskā riska apdrošināšana (kā OCTA). To vislielākā mērā finansē no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem”. Jāuzsver, ka Eiropā par veselības aprūpi runā kā par universālām cilvēktiesībām, līdz ar to Latvijā nav pamatoti ieviest tādu sistēmu, kas mazinātu šo pakalpojumu pieejamību vai diskriminētu kādu iedzīvotāju grupu.
