Turpmāk nodokļu maksātāji Eiropas Savienībā būs pasargāti no turpmākajiem banku glābšanas pasākumiem, un par to būs jāmaksā lielajiem noguldītājiem un investoriem, liecina ES finanšu ministru panāktā vienošanās.

Tā paredz, ka banku īpašnieki, obligāciju īpašnieki un noguldītāji, kuru īpašumā ir vairāk nekā 100 tūkstoši eiro, šo slogu ņems uz saviem pleciem.

Jāatzīmē, ka laika posmā no 2008. gada līdz 2011. gadam ES iztērēja aptuveni trešdaļu no savas ekonomikas izlaides apjoma, lai palīdzētu bankām, kas tuvojās bankrotam valstu parādu krīzes dēļ.

Tāpat paredzēts, ka valsts līdzekļi banku glābšanai būs ļauti tikai ārkārtas gadījumos pēc minimāla zaudējumu apjoma, kas būs vienāds ar 8% no kopējām saistībām.

Īrija, kuras nodokļu maksātājiem nācās maksāt aptuveni 40 miljardus ASV dolāru, lai glābtu Anglo Irish Bank, ir priecīga par šo lēmumu, jo bankām turpmāk nāksies glābt sevi pašām.

«Nākamreiz, kad lielai bankai būs nepatikšanas, mēs pārliecināsimies, ka akcionāri un kreditori ir atbildīgi pirmie un galvenokārt,» sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble.

Plānots, ka notikumi stāsies spēkā no 2018. gada.

Tiesa gan, lai arī vienošanās ir panākta, svarīgs jautājums vēl paliek atklāts – kuram būs pēdējais vārds, bankas problēmu gadījumā lemjot par slēgšanu vai restrukturizāciju. Eiropas amatpersonas aizvien diskutē, vai tā būtu konkrētās valsts vai Eiropas centrālās institūcijas atbildība.