Citas ziņas

Nozīmīgiem «nacionālās drošības komercsabiedrību» īpašniekiem valdība varēs likt pārdot savas uzņēmuma daļas

LETA, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Viens no šiem nosacījumi paredz nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu attiecināt uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat tas tiks attiecināts uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpratnē.

Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīta arī Latvijā licenci dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai saņēmusi komersabiedrība, vai arī tāda komersabiedrība, kurai piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.

Tāpat šis statuss tiks attiecināts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotāju, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatus, vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.

Lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, Ministru kabinets (MK) varēs noteikt nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām dažāda veida pienākumus un lemt par atļauju dažādām darbībām.

Valdība attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām lēmumus varēs pieņemt attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, izšķirošās ietekmes iegūšanu un uzņēmuma pāreju. Attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām personālsabiedrībām valdība varēs pieņemt lēmumus attiecībā uz jauna biedra iestāšanos, būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanu tādā Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir attiecīgās personālsabiedrības biedrs.

Likumā plānots noteikt nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusa iegūšanas tiesiskās sekas. Komercsabiedrībai, kas būs ieguvusi nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, piecu darba dienu laikā būs par šo statusu jāveic ieraksti atbilstošajos reģistros. Komercsabiedrībai būs jāinformē valdība par tās dalībniekiem, akcionāriem vai biedriem, kā arī patiesajiem labuma guvējiem, tai skaitā fiziskajām personām. Atbilstoši noteikumi tiks attiecināti arī uz personālsabiedrībām.

Valdība būs tiesīga trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas pieņemt lēmumu, kas uzliks par pienākumu konkrētiem attiecīgās kapitālsabiedrības dalībniekiem vai akcionāriem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, noteiktā termiņā atsavināt kapitāla daļas vai akcijas. MK varēs pieņemt lēmumu personālsabiedrības biedriem izstāties no sabiedrības.

Normatīvajā aktā plānots noteikt, ka ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūst būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūst par šādas komercsabiedrības biedru, vai arī iegūst ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības biedrs.

Ministru kabineta atļauja būs jāpieprasa personai, kura vēlas iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, bet kapitālsabiedrības reorganizācijas vai pamatkapitāla palielināšanas gadījumā - iegūstošā kapitālsabiedrībā.

Tāpat nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības dalībniekam, akcionāram vai biedram būs jāsaņem atļauja saglabāt līdzdalību vai palikt par biedru komercsabiedrībā, ja mainās tās patiesā labuma guvējs, kam pastāv būtiskā līdzdalība vai izšķirošā ietekme nacionālai drošībai nozīmīgajā komercsabiedrībā.

Ja persona nebūs veikusi valdības noteiktās darbības, tad tai pēc noteiktā termiņa nebūs tiesības izmantot balsstiesības attiecīgajā kapitālsabiedrībā. Likumā plānots noteikt arī atļaujas nepieciešamību uzņēmuma pārejas gadījumā.

Tajā pašā laikā normatīvajā aktā noteikti izņēmumi, kad Ministru kabineta atļauja nebūs nepieciešama. Tās būs situācijas, kad likumā noteiktajos gadījumos kapitāla daļas vai akcijas iegūst pati kapitālsabiedrība, tiks pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības un valsts kapitāla daļas vai akcijas, kā arī gadījumā, kad uzņēmums, kapitāla daļas vai akcijas pāries publiskas personas vai publiski privātas kapitālsabiedrības īpašumā. Tāpat būs noteikti citi izņēmumi.

Pieņemot lēmumu par augstāk minētajiem gadījumiem, MK izvērtēs personas tiesību ierobežojumu, tā samērīgumu ar nacionālās drošības interesēm un valsts drošības iestādes atzinumu, kā arī atbilstību tiesiskās paļāvības principam un citiem tiesību principiem.

Izdotos administratīvos aktus par atļauju izsniegšanu vai neizsniegšanu varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam.

Likumu paredzēts papildināt ar pantu "Ierobežojuma neievērošanas tiesiskās sekas", kurā būs noteikts, ka Ministru kabineta pilnvarota persona būs tiesīga pieņemt neatliekamus lēmumus vai noteiktā veidā rīkoties gadījumā, kad noteikto aizliegumu dēļ nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība kļūs rīcībnespējīga vai tās pārvaldes institūcijas nebūs lemtspējīgas.

Nacionālās drošības likumā tāpat paredzēts noteikt MK tiesības lemt par personas ietekmes saglabāšanu vai atļauju ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās, kā arī par atļauju kritiskās infrastruktūras nodošanai lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai.

Par konkrētas kritiskās infrastruktūras nodošanu lietošanā, valdījumā vai īpašumā citai personai būs nepieciešama MK piekrišana. Tas attieksies uz valsts līmeņa sevišķi svarīgo jeb A kategorijas kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana būtiski apdraudētu valsts pārvaldīšanu un drošību, kā arī valsts līmeņa svarīgo jeb B kategorijas kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības spēju samazināšana apgrūtinātu valsts pārvaldīšanu un apdraudētu sabiedrības un valsts drošību.

Tāpat valdības piekrišana būs nepieciešama attiecībā uz atsevišķu, Eiropas kritisko infrastruktūru, kuras iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu vismaz divas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Kā ziņots, izskatīšanai komisijās nodoti arī saistītie grozījumi Komerclikumā. Grozījumus izstrādājusi NDK.

Minētie grozījumu projekti Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā attieksies arī uz informatīvo telpu, kritiskās infrastruktūras objektiem, tajā skaitā ar gāzes un elektrības padevi saistītām komercsabiedrībām, norādīja NDK vadītāja. Tie paredzēs ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību pārdošanai.

Likumprojekti sagatavoti, izvērtējot Eiropas līmeņa tiesu praksi un Satversmē noteiktās privātīpašuma tiesības, kas ir neaizskaramas, kā arī citu valstu piemērus, iepriekš skaidroja Āboltiņa.

Jau iepriekš Saeima veikusi izmaiņas citos likumos, tajā skaitā, Krimināllikumā, lai uzlabotu valsts pozīcijas cīņā ar iespējamiem hibrīddraudiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnese Martinsonam drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks

LETA, 03.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe uzņēmējam Mārim Martinsonam pusmiljonu eiro lielo drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks.

Suipe ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nosakot drošības naudas piemērošanas iespējamību, kā arī tās apmēru, viņa ņēma vērā vairākus apstākļus.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Martinsonam, ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā kriminālprocesā iegūti un nostiprināti pierādījumi, līdz ar to izmeklēšanas traucēšanas risks ir mazinājies, norādīja tiesnese.

Nosakot drošības naudas apmēru, tiesa ņēma vērā ne vien aizstāvības, bet arī procesa virzītājas viedokli, noziedzīga nodarījuma raksturu, kā arī lietā esošās ziņas par iespējamo sabiedrībai radīto kaitējumu, skaidroja tiesnese.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis tiesu Martinsonam noteikt divreiz lielāku drošības naudu - vienu miljonu eiro. Papildus drošības naudai Martinsonam noteikts arī aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu.

Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā.

Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus rindas pret Covid-19 vakcinējamās personas ir izraudzījusies valdība, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, informēja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Lēmumu vakcinēt NDP un MK locekļus valdība konceptuāli pieņēmusi 4.februārī, bet 9.februārī valdība lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām. Tad otrajā no tām ticis iekļauts "ierobežots skaits amatpersonu", ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu.

Tāpat 9.februārī valdība nolēmusi, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb "vakcinācijas vēstnešus".

"Saskaņā ar šiem lēmumiem un pēc konsultācijām ar Ministru prezidentu [Krišjāni Kariņu (JV)], valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju [Ināru Mūrnieci (NA)] veselības ministrs uz vakcināciju 11. un 12.februārī aicināja NDP un MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu," informēja Bindere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

CSDD: Īpašnieki pretojās Biķernieku trases attīstībai, jo vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu

LETA, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Drošības policija maina nosaukumu

Zane Atlāce - Bistere, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada 1.janvāra Drošības policija (DP) mainīs nosaukumu un turpmāk to dēvēs par Valsts drošības dienestu (VDD), informē DP.

Šādas izmaiņas paredz šogad pabeigtais darbs pie valsts drošības iestāžu (DP, Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD)) tiesiskā regulējuma pilnveidošanas. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī, nostiprina dienestu valsts drošības iestādē kā speciālu dienesta veidu, kas ir atšķirīgs no citiem dienestiem valsts pārvaldē.

DP nosaukuma maiņa ir saistīta ar tiesiskās pēctecības principa nodrošināšanu arī pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības jomā. Proti, dienests atbilstoši misijai, funkcijām un tam dotajiem uzdevumiem ir pēctecis 1919. gadā dibinātajam Valsts drošības departamentam - pirmajam civilajam pretizlūkošanas un valsts iekšējās drošības dienestam Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Tehnoloģijas strādā tavā labā: Jāceļ augsts un biezs digitālais mūris

Jānis Vēvers, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukumu skaits uzņēmumiem pasaulē aizvien pieaug, taču to postošo ietekmi var samazināt, laikus sagatavojoties

Visaptverošā digitalizācija līdz ar daudziem ieguvumiem, tostarp vieglāka un ātrāka piekļuve informācijai, nesusi arī jaunus draudus - kiberuzbrukumus, kam liela daļa sabiedrības un uzņēmumu joprojām nav īsti gatavi. Būdami ģeogrāfiski neierobežoti, tie aizvien biežāk skar arī lietotājus Latvijā, tomēr tas nenozīmē, ka bezpalīdzīgi jānoraugās uzbrukumos. Laikus veicot uzņēmuma datorsistēmu diagnostiku un nostiprinot vājās vietas, iespējams uzbūvēt uzticamu «digitālo cietoksni», kura mūri būs pietiekami augsti un biezi, lai atvairītu nevēlamos laimes meklētājus.

Par kiberuzbrukumu ietekmi uz biznesu daudz pasaka jaunākais Allianz Risk Barometer ziņojums, kurā datu zādzība, kibernoziegumi un citi ar informācijas tehnoloģijām saistītie riski atzīti par trešo nozīmīgāko draudu biznesam 2017.gadā, atpaliekot vien no uzņēmuma darbības pārrāvumiem un nelabvēlīgiem pavērsieniem tirgū. 68% kiberuzbrukumu gadījumu tiek traucēta uzņēmuma darbība un 45% radušās problēmas ar klientu datu noplūšanu. Zīmīgi, ka kiberuzbrukumi notiek ļoti strauji un uzņēmuma IT speciālisti bieži vien pat nepaspēj attapties, kad jau ir nodarīts kaitējums. Saskaņā ar Verizon Data Breach Investigation Report, kurā izanalizēti vairāk nekā divi tūkstoši ielaušanās gadījumu, 93% iebrukumu ilguši mazāk par vienu minūti. Tas tikai apstiprina, cik svarīgi ir sagatavoties potenciālajam ielaušanās mēģinājumam laikus, nevis cīnīties ar sekām. Proti, labāk mājoklim ielikt labas durvis, slēdzeni un signalizāciju, nevis dzīties pakaļ garnadzim, kurš ienācis pa plaši atvērtiem vārtiem un diebj prom ar pagrābto saimnieka kabatas portfeli rokā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Potenciālu saslimstības kāpumu plāno novērst ar apsteidzošiem un straujiem drošības pasākumiem

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudenī, piedzīvojot saslimstības ar Covid-19 kāpumu, tiks piekopta "ātri ciet - ātri vaļā" stratēģija, strauji ieviešot apsteidzošus pasākumus, lai nepieļautu ilgstoši augstu saslimstību, valdības sēdē, prezentējot Veselības ministrijas plānu rudenim, skaidroja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Veselības ministrijas ieskatā ir būtiski savlaicīgi ieviest ierobežojumus, jo, sasniedzot nekontrolējami augstu saslimšanas līmeni, saslimstības kritums notiek lēnām, rezultātā novedot pie vēl lielākiem ekonomiskajiem un sociālajiem zaudējumiem. Tāpēc tiek rosināts savlaicīgi ieviest visaptverošus, vienkāršus, visās nozarēs vienlīdzīgus drošības pasākumus, apsteidzoši pārtraucot saslimšanas pieaugumu, sagaidot saslimšanas kritumu un visaptveroši atceļot ierobežojumus, tādējādi ļaujot sabiedrībai funkcionēt minimālu ierobežojumu režīmā.

Lai savlaicīgi un vispusīgi sagatavotos saslimstības pieaugumam rudenī, Bērziņš iezīmēja kopumā desmit veicamus uzdevumus. To vidū ir mērķis panākt maksimāli plašu vakcinācijas aptveri un nodrošināt nepieciešamo testēšanas kapacitāti. Tāpat uzdevumi paredz nozarēm pilnveidot un izstrādāt epidemioloģiskās drošības pasākumus un izstrādāt plānus darbam ārkārtējās situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozari uzraugošā Ekonomikas ministrija (EM) pauž bažas par padomju laikā būvēto sērijveida daudzdzīvokļu namu nesošo konstrukciju un paneļus savienojošo elementu stiprību, - svētdien vēstīja LNT TOP10.

Lielai daļai tipveida ēku normatīvais kalpošanas beigu termiņš pienāks pēc 10 vai 15 gadiem, taču vēl ātrāk - jau pēc viena gada - ieteicamā drošā ekspluatācija beigsies 464. sērijas dzīvokļiem.

EM apzinoties, ka potenciāli lielākie riski šobrīd ar nesošajām konstrukcijām varētu būt 464. sērijas namiem, tāpēc tuvāko piecu mēnešu laikā izlases veidā 464. sērijas desmit ēkām tiks veikta tehniskā stāvokļa padziļinātā izpēte. Iepirkuma konkursa uzvarētājam, ko noskaidros līdz jūnijam, būs uzdevums veikt nesošo konstrukciju, to mezglu un starpstāvu pārseguma plātņu stiprības pārbaudi, kā arī novērtēt ārsienu paneļu un to šuvju tehnisko stāvokli.

Ja iedzīvotājiem būtu pienākums ielaist būvinženierus savos dzīvokļos, patiesi slikta aina jau tagad - 15 gadus pirms ekspluatācijas beigām, atklātos arī 602. sērijas deviņstāvu mājās,- LNT TOP10 stāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV). Dzīvokļos masveidā patvaļīgi veiktas pārbūves nesošajās sienās - izveidotas jaunas durvju ailes, arkas un uzbūvētas starpsienas, kas ar smagumu spiež uz apakšējiem stāviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaļākajās krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1,5 miljoni eiro

LETA, 19.02.2019

Pagājušā nedēļā SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu atbrīvoja no apcietinājuma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, informē Tiesu administrācijā (TA).

TA gan precīzus kopējās iemaksātās drošības naudas apmēru neminēja, jo «informācijas atlasē nepieciešams nesamērīgi liels manuāla darba patēriņš».

Lielākās ieskaitītās drošības naudas kriminālprocesos liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pa reizei valsts kontā ieskaitīti 500 000 un 400 000 eiro, četras reizes iemaksāti 80 000 eiro, bet trīs reizes - 50 000 eiro. Tāpat vienu reizi pārskaitīti 45 000 eiro, bet trīs reizes - 40 000 eiro.

Jau ziņots, ka bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018.gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dalītais īpašums – politiskā kapitāla vairošanas rīks

Māris Ķirsons, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mainīts apakšveļas ražotāja V.O.V.A. valdes sastāvs

Dienas Bizness, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apakšveļas ražotāja SIA «V.O.V.A.» valdē otrdien, 23.janvārī reģistrētas izmaiņas - no valdes atbrīvota Nataļja Martiņišina, un viņas vietā valdē iecelta Anna Šavlova, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Annai Šavlovai būs tiesības pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi.

Reģistrētas arī citas izmaiņas - SIA «V.O.V.A.» valdes locekles Viktorijas Zozuļas pārstāvības tiesības mainītas no tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību kopīgi ar vismaz vienu no valdes locekļiem uz tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu saglabā Vladimirs Zozuļa, kuram ir tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi.

SIA «V.O.V.A.» reģistrēta 1991.gadā, tās pamatkapitāls ir 142 268 eiro un vienīgais īpašnieks - uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Zozuļa.

2016.gadā SIA «V.O.V.A.» apgrozījums bija 4,129 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 55 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 207 darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 268 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Rīkojot vērienīgu vides festivālu visai ģimenei, pateiksies par iedzīvotāju nopelniem atkritumu šķirošanā

Zaļā josta, 24.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vējonis: Baltijas valstis un ASV apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību

LETA, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas kontaktpunkts būs Ekonomikas ministrija

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas kontaktpunkts Latvijā būs Ekonomikas ministrija (EM).

To paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos par Nacionālās drošības likumā noteikto institūciju, institūcijā iesniedzamās informācijas apjomu, iesniegšanas kārtību un iesniegtās informācijas izvērtēšanu, kā arī Nacionālās drošības likumā noteiktā lēmuma pieņemšanu un paziņošanu.

Ar grozījumiem Nacionālās drošības likumā pēc Eiropas Komisijas ieteikuma Latvijā paredzēts ieviest kontaktpunktu, kas nodrošinās informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Komisiju saistībā ar tādu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, ko dalībvalstis veic pamatojoties uz drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumiem.

Ar valdībā pieņemtajiem noteikumu grozījumiem noteikts, ka kontaktpunkta funkcijas Latvijā veiks EM.

Komentāri

Pievienot komentāru