2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš 2010. gadā uzņemtajiem 1,3 miljoniem viesu šis rādītājs pieaudzis par 75 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par 25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas (par 3,2 %).

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

2014. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 4,2 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 14,1%, bet pavadīto nakšu skaits - par 10,1%. Pērn apkalpoto viesu un to pavadīto nakšu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes - 2004. gadā tūristu mītnēs 901,4 tūkstoši viesu pavadīja 2,1 miljonu nakšu.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14,5%, sasniedzot 1,4 milj. Pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm: Baltkrievijas – par 27,0%, Igaunijas – par 14,9% un Lietuvas – par 10,9%, bet viesu skaits no Krievijas samazinājās par 4,1%. Ievērojami pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Apvienotās Karalistes – par 47,2%, Austrijas – par 40,0%, Vācijas – par 37,5%, Beļģijas – par 34,7%, Ukrainas – par 32,4%.

2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī (kritums par 0,1%), vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2 naktis.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5 %, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums Lietuvas (par 19,8 %), Apvienotās Karalistes (par 17,9 %), Igaunijas (par 15,0 %), Zviedrijas (par 12,4 %) un Somijas (par 10,6 %).

No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 79,1 % viesu, Jūrmalā – 8,2 %, Siguldas novadā – 1,7 %, Ventspilī – 1,5%, Liepājā – 1,5%.

2013. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 3,8 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 11,8%, bet nakšņojumu skaits par 6,4%. Pērn apkalpoto ārvalstu viesu un to nakšņojumu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14%. Visvairāk pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm Baltkrievijas – 36,5% un Krievijas – 33,4%, kā arī Igaunijas – 21,3% un Lietuvas – 17%. Pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Spānijas – 20,6%, Nīderlandes – 16,7%, Zviedrijas – 8,4% un Lielbritānijas – 5,4%. Samazinājums vērojams viesu skaitam no Skandināvijas valstīm: Somijas – 14,4%, Dānijas – 7,6% un Norvēģijas – 2,2%.

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 397,4 tūkst. viesu, kas ir par 8,6 % vairāk nekā 2016. gada pirmajos trīs mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,3 % un sasniedza 784,9 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,0 naktis.

2017. gada 1. ceturksnī apkalpoti 264,3 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,7 %, sasniedzot 530,0 tūkst. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (53,9 tūkst.), Igaunijas (30,9 tūkst.), Lietuvas (30,8 tūkst.), Vācijas (17,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (16,4 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas (par 182,8 %), Izraēlas (par 148,0 %), ASV (par 43,9 %), Īrijas (par 24,9 %), Polijas (par 21,0 %), Zviedrijas (par 20,8 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas pieaudzis par 17,0 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Somijas (par 17,5 %), Ķīnas (par 16,7 %), Šveices (par 13,9 %), Ukrainas (par 8,6 %), Beļģijas (par 7,0 %) un Japānas (par 6,3 %).

Šī gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 694,2 tūkst. viesu, kas ir par 13,3 % vairāk nekā 2016. gada šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 14,3 % un sasniedza 1,32 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

Dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī apkalpoti 495,3 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 14,5 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 13,9 %, sasniedzot 929,0 tūkst.

Tostarp visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Vācijas (66,7 tūkst.), Krievijas (56,4 tūkst.), Lietuvas (42,4 tūkst.), Igaunijas (39,6 tūkst.), Somijas (34,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (25,4 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas ( 3,8 reizes), Izraēlas (divas reizes), Ķīnas (par 33,2%), Dānijas (par 24,9 %), Zviedrijas (par 23,8 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas pieaudzis par 19,3 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Ukrainas (par 7,8 %), Norvēģijas (par 6,2 %), ASV (par 2,7%).

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

2017.gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 964,1 tūkst. viesu, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2016. gada šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tostarp ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas (3,6 reizes), Šveices (par 37,9%), Austrijas (par 31,1 %), Ķīnas (par 23,1%), Somijas (par 21,3 %), Izraēlas (par 20,5 %).

CSP dati atklāj, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 14,4% un sasniedza 1,86 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2017. gada 3. ceturksnī apkalpoti 658,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 12,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 13,7 %, sasniedzot 1,26 milj. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Vācijas (92,5 tūkst.), Krievijas (74,4 tūkst.), Lietuvas (72,0 tūkst.), Igaunijas (51,3 tūkst.), Somijas (48,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (29,3 tūkst.).

2017. gada 3. ceturksnī ārvalstu viesu skaits samazinājās no Norvēģijas (par 7,1 %), Nīderlandes (par 5,1%), Baltkrievijas (par 3,2%).

2016. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 612,9 tūkst. viesu, kas ir par 6,1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,6 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gada 2. ceturksnī apkalpoti 432,7 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 29,6 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 10,9 %, no Lietuvas 8,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 2,0 % no ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 5,1 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 4,5 %. Ievērojami pieaudzis viesu skaits no ASV (par 56,6 %), Spānijas (par 33,4 %), Apvienotās Karalistes (par 27,0 %), kā arī no Lietuvas (par 17,9 %), Polijas (par 17,4 %) un Somijas (par 13,5 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī (pieaugums par 0,1 %).

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).

2015. gada 1. ceturksnī viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 360,5 tūkst. viesu, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos no visiem apmeklētājiem 65,1% bija ārvalstu viesi un 34,9% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 1,0% un Latvijas viesu skaits – par 8,3%, salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā – 7,0% un Liepājā – 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā – katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%).

Kopējais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2015. gada 1. ceturksnī bija 693,7 tūkst., kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2,0 naktis.

2020.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 1,46 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 48,7% mazāk nekā 2019.gadā un ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 2,89 miljonus nakšu, kas ir par 47,6% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

2020.gada sākumā - janvārī un februārī viesu skaits palielinājās, savukārt pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas valstī no 12.marta un vēlāk no 9.novembra gan vietējo, gan ārvalstu viesu ceļošanas iespējas samazinājās, līdz ar to vērojams viesu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējā gada mēnešiem.

2020.gadā tūristu mītnēs tika apkalpoti 715 tūkstoši ārvalstu viesu, kas ir par 63,3% mazāk nekā 2019.gadā. To pavadīto nakšu skaits bija 1,5 miljoni - kritums par 60,9%. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (178,4 tūkst.), Igaunijas (137,4 tūkst.), Krievijas (72,5 tūkst.), Somijas (68,8 tūkst.), Vācijas (53,4 tūkst.), Apvienotās karalistes (25,4 tūkst.).

2024.gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,7 milj. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 10,9% pieaugumu pret 2023.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 milj. nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023.gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms.

2024.gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 milj. bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023.gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019.gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 milj. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis (2023.gadā - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

2016. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 366,0 tūkst. viesu, kas ir par 1,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 2,5 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,6 %. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,1 nakts.

2016. gada 1. ceturksnī apkalpoti 240,5 tūkst. ārvalstu viesi, no tiem 45,0 % bija viesi no kaimiņvalstīm. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, pieaudzis viesu skaits no Eiropas Savienības dalībvalstīm – Somijas (par 28,0 %), Apvienotās Karalistes (par 16,0 %), Spānijas (par 15,2 %), Vācijas (par 11,0 %), Lietuvas (par 3,5 %) un Igaunijas (par 2,3 %). 2016. gada 1. ceturksnī par 3,2 % palielinājies arī apkalpoto viesu skaits no Krievijas.

No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 86,0 %, Jūrmalā – 5,5 %, Liepājā – 1,2%, Daugavpilī un Siguldas novadā – 0,9 % viesu.

2016. gada 1. ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 249,4 tūkst. viesu – par 6,2 % vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Ārvalstu viesu skaits Rīgā pieaudzis par 5,5 %. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Krievijas (18,7 %), Igaunijas (10,1 %), Lietuvas (9,8 %), Vācijas (7,7 %), Apvienotās Karalistes (7,5 %), Somijas (6,0 %) un Norvēģijas (5,4 %).

2024.gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 228,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 13,2% vairāk nekā 2023.gada maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 385,5 tūkst. nakšu, kas ir par 7,2% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada maiju.

Šā gada piecos mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 827,5 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2023.gada pirmajos piecos mēnešos, tomēr par 10,6% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, laikā pirms pandēmijas.

2024.gada maijā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 60,6% jeb 138,7 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 15,5% vairāk nekā pērn maijā, bet par 24,3% mazāk nekā 2019.gada maijā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 7,3% un bija 243,7 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada maijā - 1,9 naktis).

Pērn Jūrmalu apmeklējuši par 17,4% vairāk tūristu nekā iepriekšējā gadā, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Nakšņojušo tūristu skaits kūrortpilsētā sasniedzis 179 tūkstošus, kas ir par 31 tūkstoti vairāk nekā 2013. gadā. Pērn Jūrmala bijusi otra ārvalstu tūristu iecienītākā Latvijas pilsēta – kūrortpilsētu par galamērķi izvēlējušies 8,9% no kopējā ārvalstu viesu skaita valstī.

No kopējā tūristu skaita kūrortpilsētā 71% bijuši ārvalstu viesi, savukārt 29% – Latvijas iedzīvotāji. Pērn Jūrmalā vietējo viesu skaits pieaudzis par 25%, sasniedzot 52 tūkstošus. Pirmās vietas apmeklējuma ziņā tradicionāli ieņem Jūrmalai stratēģiski nozīmīgie tūrisma tirgi, kam seko stratēģiski potenciālie tirgi. Lielākais ārvalstu tūrisma tirgus ir Krievija ar 7% pieaugumu (34% no kopējo viesu skaita) kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ar 20% pieaugumu, Vācija ar 40% pieaugumu, Baltkrievija ar 13% pieaugumu. Nozīmīgu ārvalstu tūristu daļu veido viesi no Skandināvijas valstīm, šajā valstu grupā vislielākais viesu skaita pieaugums ir bijis no Somijas (pieaugums 25%). Viesu skaits no Ukrainas Jūrmalā pērn pieaudzis par 32%.

2024.gada septembrī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 232,3 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2023.gada septembrī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 393,4 tūkst. nakšu, kas ir par 6,9% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada septembri.

2024.gada septembrī no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 62% jeb 144 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 16,6% vairāk nekā pērn septembrī, bet par 16,2% mazāk nekā 2019.gada septembrī pirms pandēmijas. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, palielinājies par 9% un bija 251,6 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis1 (pagājušā gada septembrī - 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (21,1 tūkst.), Vācijas (17,1 tūkst.), Igaunijas (12,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (9,1 tūkst.), Somijas (7,9 tūkst.), Polijas (7,3 tūkst.), Spānijas (6,4 tūkst.), ASV (6,2 tūkst.), Zviedrijas (5,6 tūkst.) un Norvēģijas (4,8 tūkst.).

91,5% viesu nama "Nītaures Dzirnavas" viesu kopējo novērtējumu savam pasākumam, ieskaitot sajūtas un emocijas, uzkata par pārsteidzoši labu un aptaujā novērtējuši ar augstāko atzīmi - 10. Pie tam 94% respondentu, kuri izmantojuši viesu nama izklaides un atpūtas pasākumu organizēšanas pakalpojumus atzīst, ka labprāt izmantotu arī citus "Nītaures Dzirnavu" piedāvājumus un ieteikuši jau to darīt saviem paziņām un draugiem.

Redzams, ka viesu nams "Nītaures Dzirnavas" savā pirmajā pastāvēšanas gadā ir veiksmīgi atradis savu biznesa nišu. Pie tam, ar uzviju izpildot viesu un korporatīvo klientu cerības, atsauksmēs atzīmēts kā viesu nams ar dizaina "odziņu" katrā telpā. Kā vieta, kas dabīgi iekļaujas skaistajā ainavā,kur ir viesmīlīgs personāls kur pavāriem ir dabas dots talants un tādēļ ik reizi gastronimisks baudījums ir garantēts.

Kā izklaidēt kolektīvu vakarā pēc semināra, kā ģimenes svētkos radīt vienreizīguma sajūtu? Šie jautājumi kļuva par viesu nama attīstības plāna vadmotīvu. Nodefinējot, ka viesu nama "Nītaures Dzirnavas" mērķauditorija ir korporatīvie klienti, nemitīgi tiek strādāts, lai pilnveidotu piedāvājumu, radītu unikālus piedāvājumus, kurus, kā redzam ļoti atzinīgi ir novērtējuši arī mūsu klienti.

2020. gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 64 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 62,7 % mazāk nekā 2019. gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

Salīdzinot ar pagājušā gada martu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 58,2 % un bija 141,6 tūkst. nakšu.

Šajā martā apkalpoti 33,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 70,5 % mazāk nekā pagājušā gada martā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 65 % un bija 81 tūkst. nakšu.

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (20,7 %), Lietuvas (10,1 %), Igaunijas (9,6 %), Vācijas (7,3 %), Apvienotās Karalistes (7 %), Ukrainas (4 %), Somijas (3,9 %).

2020. gada martā tūristu mītnēs apkalpoti 30,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 47,3 % mazāk nekā 2019. gada martā. Vietējo ceļotāju pavadīto nakšu skaits ir samazinājies par 43,5 % un bija 60,5 tūkst.

2015. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 411,7 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2014. gada 2. ceturksnī. Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 37,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Kopumā 2015. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 577,6 tūkst. viesu, kas ir par 2,4% vairāk, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits samazinājās par 2,8% un bija 165,8 tūkst. Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies tūristu mītnēs Rīgā (23,2% viesu), Jūrmalā (9,0%), Liepājā (6,3%), Ventspilī (6,0%), Daugavpilī (3,6%), Kuldīgas novadā (3,1%) un Siguldas novadā (3,0%). No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 81,1% viesu, Jūrmalā – 7,6%, Siguldas novadā – 1,7%, Liepājā – 1,3%, Daugavpilī un Ventspilī – katrā 0,9% viesu.

Kopš 2010. gada tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits ik gadu ir palielinājies vidēji par 10,4% gadā. Savukārt 2015. gada 2. ceturksnī kopējais pavadīto nakšu skaits samazinājās par 1,6%, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni. Par 5,2% sarucis Latvijas iedzīvotāju tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies 2014. gada 2. ceturkšņa līmenī.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada 3. ceturksnī apkalpoti 764,6 tūkstoši viesu, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2013. gada 3.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No visiem apmeklētājiem 68,6% bija ārvalstu viesi un 31,4% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 11,1%, savukārt Latvijas viesu skaits palielinājās par 11,8%, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 72,9% tika uzņemti Rīgā, 10,0% – Jūrmalā un 3% – Ventspilī. Savukārt Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā – 17,7%, Ventspilī – 7,4% un Liepājā – 7%.

Kopējais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2014. gada 3. ceturksnī bija 1,55 miljoni, kas ir par 13,5% vairāk nekā 2013. gada 3. ceturksnī. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 3. ceturksnī bija 2,1 nakts.

Ārvalstu investori Latvijai ir svarīgi un ekonomiskās izaugsmes veicināšanai nepieciešami. Aktuālie firmas.lv dati parāda, ka 2016. gadā Latvijā strādāja 4423 uzņēmumi ar apgrozījumu vairāk nekā 145000 EUR un ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu. Šie uzņēmumi, kas ir 1/5 daļa no visiem Latvijas uzņēmumiem, valsts budžetā iemaksāja gandrīz pusi no kopējiem Latvijas nodokļu ieņēmumiem. Šo uzņēmumu apgrozījums bija 48% no kopējā uzņēmumu apgrozījuma Latvijā. Uzņēmumi, kur lielākā daļa ir ārvalstu kapitāls, 2017. gadā nodarbināja 27% no kopējā darbaspēka, iemaksāja 36% no sociālā nodokļa un gandrīz pusi jeb 47% no deklarētās peļņas.

Neaizmirstot par pašmāju uzņēmēju interesēm, kā to dara visas sevi cienošas valstis, ir būtiski, lai Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, būtu pievilcīga ārvalstu investoriem. Kaut vai tāpēc, ka līdz ar ārvalstu investīcijām ieplūst zināšanas un prasmes – ar cilvēkiem, kuri pārceļas te uz dzīvi, un ieviesto pārvaldes principu rezultātā, kas ļauj efektīvāk strādāt pašmāju darbiniekiem. Tas, savukārt, ir ļoti vajadzīgs bieži piesauktajam ekonomikas izrāvienam un produktivitātes celšanai.

Pozitīva tendence – ārvalstu investīciju apjoms Latvijā pieaug. To ilustrē jau trešais Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru izstrādā Ārvalstu investoru padome Latvijā, sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Ekonomikas ministrijas apkopotā statistika liecina, ka ārvalstu tiešās investīcijas 2017. gada deviņos mēnešos bija 710 miljoni EUR, un to veicināja ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā Latvijā. Salīdzinot ar 2016. gadu, rādītājs ir pieaudzis gandrīz par piecām reizēm. Latvija 2017. gadā ārvalstu investīciju piesaistes jomā izskatās labi arī uz kaimiņvalstu fona, piesaistot 35,3% no visām ārvalstu tiešajām investīcijām, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7%.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.