Jaunākais izdevums

Ogrē, Brīvības ielā topošās bibliotēkas ēkas pamatos ierakta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vienlaikus ar kapsulas ielikšanu tiek uzsākti līmētā koka konstrukciju izbūves darbi, kas ir viens no pirmajiem šāda materiāla un metodes pielietojumiem sabiedrisko ēku būvniecībā Latvijā.

Daudzfunkcionālajā kultūrizglītības centrā atradīsies ne tikai Ogres Centrālā bibliotēka, bet arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa. Divstāvu celtne būs tā dēvētā pasīvā ēka ar maksimāli zemu resursu patēriņu. Gan ēkas fasādē, gan iekštelpās daudzviet būs redzamas atklātas koka konstrukcijas, kas ir galvenais izmantotais konstrukciju materiāls. Ēku nesošās konstrukcijas tiks izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas tiek līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu tā strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Jaunajā ēkā būs apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot pat līdz 80 procentiem dabiskā apgaismojuma, rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkai tiks izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu. Ātrijā tiks veidota zaļā augu siena, tās apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni no ēkas jumta, bet uz tērauda konstrukcijām virs autostāvvietas ir plānots uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka tas ir viens no vērienīgākajiem kultūrizglītības infrastruktūras projektiem valstī: "Virzība no ieceres līdz tās pārtapšanai realitātē ir bijusi strauja – trīs gadi, vēl pēc gada jaunā būve sāks pildīt tai paredzētās funkcijas."

Ogres Centrālās bibliotēkas vadītāja Jautrīte Mežjāne atzīst, ka topošā bibliotēkas ēka jau ir nodēvēta par Ogres Gaismas pili.

2019. gada janvārī starp LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas vides investīciju fondu un Ogres novada pašvaldību tika parakstīts līgums par finansējuma piešķiršanu 5 miljonu eiro apmērā Ogres Centrālās bibliotēkas rekonstrukcijai no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta.

Projekta kopējās izmaksas plānotas 8 890 339,94 eiro apmērā. Pašvaldība ir uzņēmusies saistības, nodrošinot projekta īstenošanai līdzfinansējumu 3 890 339,94 eiro.

Publiskā iepirkuma konkursa rezultātā pašvaldība 2019. gada martā noslēdza līgumu ar SIA "RERE Būve" par Ogres Centrālās bibliotēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību. Līgumcena veido 7,8 miljonus eiro (bez PVN), jaunās ēkas būvniecības darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada pavasarim. Būvdarbu uzraudzību veic SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu būvfirmu "Rere grupa" un "Rere būve" valdēs atstājis Valdis Koks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Rere būve" Koks ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, bet "Rere grupa" - valdes locekļa amatu.

Uzņēmuma "Rere būve" vienīgā valdes locekļa amatu turpmāk ieņems Edgars Vēveris, bet "Rere grupa" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš un valdes locekļi Ervīns Koncevičs, Aleksandrs Kalniņš un Vjačeslavs Voropajevs.

Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka "Rere" grupas uzņēmumos Koks ir strādājis jau 19 gadus un tagad nolēmis pievērsties citiem izaicinājumiem.

""Rere grupa" izsaka lielu pateicību Kokam, vienam no pieredzējušākajiem "Rere" projektu vadītājiem un līdzšinējam "Rere būves" valdes priekšsēdētājam. Koks pieņēmis lēmumu sekot jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un šo lēmumu "Rere grupa pilnībā respektē. Koks daudz devis "Rere" izaugsmei, par ko esam viņam pateicīgi. Nākotnē potenciāli redzam labas sadarbības iespējas dažādos būvniecības projektos jau jaunā kapacitātē," piebilda Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

KP lēmums būvniecības karteļa lietā var pārdalīt tirgu par labu Lietuvas kompānijām

LETA, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā sacīja būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

"Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim," teica Pētersons.

Jautāts, vai "Skonto būve" bija iesaistīta šajā kartelī, Pētersons sacīja, ka šī jautājuma komentēšanā nevar pārāk izplūst - "Skonto būve" bija pieminēta iespējamajā kartelī iesaistīto uzņēmumu sarakstā, bet saraksts bija garš.

"Pirmie jautājumi "Skonto būvei" tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss - vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs KP lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums," sacīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Evija Mugina. Viņas gadījumā ir daudz vairāk anonīmu norāžu, un uzņēmēju anonīmajā balsojumā amatpersona saņēmusi nedalītu uzmanību.

Evija Mugina darbu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) uzreiz sāka no atbildīga amata kā Juridiskā departamenta direktore 2002. gadā ar algu aptuveni 5000 latu gadā, līdzīgu summu viņa togad nopelnīja arī AS Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor. Uzsākot darba attiecības ar IUB, E. Muginas īpašumā bija vairāki zemes gabali, kā arī dzīvoklis Rīgā.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

E. Mugina 20 gadu laikā ir gan pārdevusi, gan iegādājusies zemi, ēkas, mašīnas, piepelnījusies dažādos veidos. 2020. gada deklarācija parāda, ka juriste paralēli 39 tūkstošu lielai gada algai IUB saņem atlīdzību vēl arī Valsts administrācijas skolā, SIA Lietišķās informācijas dienests, kas ir izdevniecība, kā arī viņai ir ienākumi no saimnieciskās darbības darījumos ar privātpersonām.

Kopumā E. Muginas aktivitāti darījumos var vērtēt kā daudz augstāku nekā Otro personu TOP 5 pirmo divu vietu ieguvējiem. Papildu ieņēmumu summa 2020. gadā paralēli algai – aptuveni 6000 eiro, neskaitot pabalstu, – ir samērīga. Nošķirot lietas, var teikt, ka E. Muginas ietekme nav attiecināma uz viņas pašas saimniecisko darbību, tomēr uz citu, tostarp radinieku, saimniecisko darbību, iespējams, ir gan.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Jāpiemin, ka E. Muginas vīrs Ainārs Mugins ir bijis SIA Feas īpašnieks, savukārt meita Viktorija ir 50% daļu īpašniece SIA Tiltu būve. SIA Tiltu būve ir SIA Feas mantiniece, proti, SIA Tiltu būve vēsturiskais nosaukums līdz 2016. gada 2. jūnijam bija SIA Feas. Uzņēmums darbojas no 2005. gada. A. Mugins uzņēmumu atstāja, un V. Mugina tajā ienāca ar 50% daļu uzņēmuma nosaukuma maiņas laikā.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Ģimenes uzņēmuma neticamā veiksme pārsūdzībās

SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve piedalās publiskos iepirkumos, un saprotams, ka iepirkumu rezultātus šad un tad kāds no konkursantiem pārsūdz IUB, kas ir sūdzību izskatītājs. Var novērot īpatnības pārsūdzību izskatīšanā konkrētam uzņēmumam: gadījumos, kad iepirkumu uzvar SIA Feas un konkurents sniedz sūdzību, IUB vairumā gadījumu sūdzību noraida un atļauj slēgt līgumu, bet, ja sūdzību iesniedz SIA Feas pret konkurentu, tad IUB lēmums ir neatļaut slēgt līgumu. Līdz ar gadiem konsekvence par labu SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve palikusi nemainīga.

Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa būvuzņēmumu vēl analizē Konkurences padomes (KP) lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži no tiem plāno to pārsūdzēt, pavēstīja aptaujāto ar KP lēmumu sodīto būvuzņēmumu pārstāvji.

AS "LNK Industries" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.

"Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par "LNK Industries" sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, "LNK Industries" ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā," pauda "LNK Industries" pārstāvji.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Arī SIA "Arčers" ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda "Arčers" pārstāvji.

SIA "Skonto būve" pārstāvji pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.

AS "Rere grupa" pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA "Rere būve" iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.

"Rere grupa" pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums "Rere būve" lietā tiks pārsūdzēts tiesā.

SIA "Re & Re" pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka "Re & Re" ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.

""Re & Re" noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās," pauda "Re & Re" pārstāvji.

Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma "Merks" mātesuzņēmums "Merko Ehitus" par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai "Nasdaq Tallinn".

Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, pavēstīja, ka "VNĪ rīcībā nav nekādas informācijas par šādu faktu. VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību".

Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu studiju programmas un praksē ieviestu zinātniskas izstrādnes, sadarbības līgumus parakstījusi SIA "Igate Būve", SIA "IKTK" un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, informē uzņēmumā.

Universitātes vadības un mācībspēku grupa 19. decembrī apmeklēja ražošanas korpusus, lai klātienē iepazītos ar ražošanas procesu.

"LLU jau vēsturiski devusi ieguldījumu mūsu nozarēs, jo daudzi mūsu vadītāji, dizaineri un speciālisti ir šīs augstskolas absolventi. Ceru, ka mums kopā izdosies veidot jaunu posmu būvniecības tehnoloģiju attīstībā un LLU izmantos iespēju kļūt par līderi šādas izglītības iegūšanā. Priecājos, ka Vides un būvzinātņu fakultātes mācībspēki ir atvērti jaunām koka būvkonstrukciju tehnoloģijām un pašām modernākajām pasaules tendencēm," uzvēra SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.

Sadarbības ietvaros plānotas nozares ekspertu vieslekcijas augstskolā un studentu mācību ekskursijas uz uzņēmumu ražotnēm; atbalsts labākajiem studentiem, kas izstrādā studiju projektus saistībā ar koka izmantošanu būvniecībā; tāpat studentiem būs iespēja iziet praksi SIA "Igate Būve" un SIA "IKTK" ražotnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas no kopumā 10 Konkurences padomes (KP) sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzējušas KP lēmumu būvnieku karteļa lietā.

Kopumā tiesā saņemti 10 iesniegumi. Par astoņiem no tiem tiesa ierosinājusi lietas, vēl par vienu iesniegumu pagaidām nav pieņemts lēmums, bet vēl viens iesniegums pagaidām atstāts bez virzības, lai iesniedzējs novērstu trūkumus.

Lietas ierosinātas par SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Rere būve" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", SIA "Arčers", AS "LNK Industries", SIA "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", SIA "Re & Re" un "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)" iesniegumiem.

Par būvfirmas SIA "Merks" un tās mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" iesniegumu tiesa lēmumu vēl nav pieņēmusi, bet "Arčers" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegums pagaidām atstāts bez virzības konstatēto trūkumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 21. aprīlī iemūrējusi laika kapsulu Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes (DITF) jaunās ēkas pamatos.

Ēka tiek būvēta RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, Zunda krastmalā 10 un pēc pabeigšanas tā pievienosies sešām RTU inženierzinātņu fakultātēm, kas jau ir izvietotas Ķīpsalā.

Patlaban DITF mācību korpusi atrodas netālu no Ķīpsalas, Sētas un Daugavgrīvas ielā, taču pirmoreiz fakultātes vēsturē tai būvē jaunu, īpaši DITF vajadzībām piemērotu ēku. Tajā būs ne tikai auditoriju telpas un laboratorijas, kur strādāt studentiem un zinātniekiem, bet arī koplietošanas auditoriju centrs, kur notiks lekcijas, konferences un citi pasākumi, kas pulcēs lielu dalībnieku skaitu.

"Fakultātei būs tās darbībai piemērotas modernas telpas, un, kas simboliski, iecerēts, ka jaunā ēka durvis vērs nākamgad, kad mūsu fakultāte svinēs 60. jubileju, saka DITF dekāns profesors Agris Ņikitenko, akcentējot, ka DITF ir Latvijā vadošā tādās pētījumu jomās kā mākslīgais intelekts, robotika, mašīnmācīšanās un programmatūras izstrādes un projektēšanas tehnoloģija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas uzņēmumi - "IKTK", "Rodentia" un "Igate Būve" īstenojuši inovatīvu "zaļo risinājumu", no līmētā koka ražojot un uzbūvējot elektroauto uzlādes staciju Dānijā.

Stacija būvēta pēc Dānijas elektroauto uzlādes staciju un mobilitātes risinājumu kompānijas "CLEVER" pasūtījuma un to projektējis Dānijas arhitektu birojs "Cobe". Projekts paredz pēc vienota "zaļā" dizaina koncepta uzbūvēt ātrās uzlādes staciju tīklu visā Skandināvijā.

Elektroauto uzlādes staciju Orhusas ostā pie pasažieru prāmju piestātnes izgatavoja un uzbūvēja trīs Latvijas uzņēmumi, kas specializējas līmētā koka konstrukciju projektēšanā, ražošanā un būvniecībā. Līmētā koka konstrukciju projektēšanas birojs "Rodentia" konsultēja dāņu pasūtītāju un izstrādāja detalizācijas un ražošanas rasējumus, ražotājs "IKTK" Ozolnieku novadā no egles koksnes ražoja galvenās konstrukcijas, bet līmētā koka būvniecībā specializētā būvkompānija "Igate Būve" veica pārējo ražošanu, piegādi un gandrīz piecu metru augstās konstrukcijas būvniecību Dānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā Jaunā Rīgas teātra pārbūvei starp četriem būvuzņēmējiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts piegādātāju apvienības "SBSC" piedāvājums, informē "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piegādātāju apvienības "SBSC" sastāvā ir SIA "Skonto Būve" un SIA "Skonto Construction". Piedāvātā līguma summa ir 29,9 miljoni eiro. Būtiskākās tā sastāvdaļas - būvdarbi, projektēšanas risinājumi, autoruzraudzība, tostarp BIM izstrāde un ēkas apsaimniekošana uz 5 gadiem - 22 miljoni eiro, un teātrim nepieciešamais tehnoloģiskais aprīkojums, kā arī iebūvētās mēbeles - 7,9 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis - Pigits.

"Ar būvnieku strādāsim pēc "projektē un būvē" principa, kas paredz vienotu atbildību līguma izpildītājam par būvdarbu veikšanu un projekta izstrādi un ļaus operatīvi risināt problēmas būvlaukumā, ja tādas radīsies. Tādējādi panākam, ka būvnieks projektā izstrādās un īstenos tikai tādus pāļu iestrādes un citus tehnoloģiskos risinājumus, par kuru īstenošanas iespējām un drošības aspektiem būs pilnībā pārliecināts. Turklāt pēc līguma noslēgšanas būvniekam iespējas palielināt līguma summu ir ļoti sarežģīti un kavējumu gadījumā jārēķinās ar līgumsodu. Papildus esam izvirzījuši arī stingras kvalitātes prasības un pastiprināti kontrolēsim drošības prasību ievērošanu būvobjektā," norāda Ivanovskis- Pigits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

IKTK, Rodentia un Igate Būve izveido jaunu zīmolu un maina nosaukumus

Db.lv, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncentrējot darbību uz eksporta tirgu, trīs Latvijas uzņēmumi - IKTK, Rodentia, Igate Būve - ir izveidojušu jaunu zīmolu Zaza Timber un mainījuši nosaukumus.

IKTK jaunais nosaukums ir Zaza Timber Production, Rodentia - Zaza Timber Engineering, Igate Būve - Zaza Timber Construction.

Uzņēmumi darbojas Latvijā un citās Eiropas valstīs ar līmētās koksnes būvkonstrukciju ražošanu, projektēšanu un koka ēku būvniecību. To klienti ir arhitekti, būvinženieri un būvnieki Latvijā un citur Eiropā.

“21. gadsimtā pasaule atgriežas pie koka būvniecības. Pateicoties tam, mums ir iespēja augt, strādāt ar starptautiskiem klientiem un aizraujošiem projektiem. Jaunais Zaza Timber zīmols šajā situācijā ir vajadzīgā zīme, ka mūsu ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumi ir “zem viena jumta”, labi sadarbojas un būvprojekta īstenošanā cits citu spēj papildināt. Klientiem varam būt arī vienas pieturas aģentūra projekta īstenošanā un palīdzēt īstenot sarežģītas un drosmīgas ieceres,” skaidro Māris Peilāns, Zaza Timber grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada būves 2019 laureāti tuvplānā

Zane Atlāce - Bistere, 22.04.2020

Dzīvojamā jaunbūve – atzinība daudzdzīvokļu mājai Lāčplēša ielā 11/13 Rīgā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" par aizvadītā gada izcilāko būvi atzīta attīstītāja "Pillar" veidotā kultūrtelpa Hanzas perons.

Kopumā laureāti nosaukti astoņās nominācijās.

"Skatē pieteiktās būves spilgti atspoguļo tendences nozarē. Šogad varam secināt - ikviens pieteiktais un žūrijas novērtētais objekts neatkarīgi no apjoma ir nozīmīgs savā vietā un pielietojumā. Tāpēc ikvienas skatei pieteiktās būves īpašnieki, arhitekti, projektētāji, konstruktori, būvnieki un iemītnieki var būt gandarīti - nominētie objekti ir ar izcilu nozīmi un kvalitāti," secina skates žūrijas vadītājs Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

Visus laureātus skatiet raksta galerijā!

Skati "Gada labākā būve Latvijā" 22. reizi rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 16 nozares biedrībām, valsts iestādēm, augstskolām, pašvaldībām. Žūrija apmeklēja vairāk nekā 80 objektu, 41 būve prezentēta finālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Ražotne

Zane Atlāce-Bistere, 19.02.2021

Dienvidu vārti A klases biroju, noliktavu, un tirdzniecības un biroju telpu komplekss, Rēzeknes ielā 5A, Rīgā Pasūtītājs Baltijas Industriālais Parks, projekts VIZUĀLĀS MODELĒŠANAS STUDIJA, būvnieks LNK INDUSTRIES GROUP, būvuzraudzība AVANT Group.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Ražotne" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Finanšu ministrs atbalsta samazinātā PVN piemērošanu vietējai drukātajai presei

LETA, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvas 2020 pretendenti nominācijā Jauna sabiedriskā ēka

Zane Atlāce-Bistere, 22.02.2021

Kultūras centrs Ulbrokas Pērle Institūta iela 3, Ulbroka. Pasūtītājs Stopiņu novada dome, projekts Renāte Truševska, būvnieks Arčers, būvuzraudzība PA Campaign un AS R.A.J.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Latvijas Būvniecības gada balva 2020" saņemti gandrīz 140 pieteikumi, informēja biedrības "Building Design and Construction Council" valdes locekle Agrita Lūse.

Balvas tiek piešķirtas kopumā 10 nominācijās. Db.lv piedāvā balvas pretendentus aplūkot galerijās atsevišķās nominācijās. Šoreiz ieskatam nominācijā "Jauna sabiedriskā ēka" pieteiktie objekti.

  • Nominācijas "Restaurācija" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Jauna dzīvojamā ēka" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Koka būve" pretendentus skaties šeit.
  • Nominācijas "Ražotne" pretendentus skaties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima nolemj samazināt paredzēto akcīzes likmes kāpumu alkoholam

LETA, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, paredzot lēnāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholiskajiem dzērieniem.

Līdz ar grozījumiem likumā nolemts akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021.gadā paaugstināt vidēji par 5% gadā.

Tādējādi stiprā alkohola litra nodokļu daļa tiks paaugstināta par 0,38 eiro 2020.gadā un 0,4 eiro 2021.gadā, bet vīnam nodokļu daļa katrā gadā pieaugs par 0,06 eiro (par litru). Nodokļu daļa alum pieaugs par 0,03 eiro par litru.

Atbilstoši atbalstītajiem priekšlikumiem starpproduktiem (ar alkohola saturu virs 15%, bet līdz 22%) akcīzes nodoklis par 100 litriem augs no 168 uz 176 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis par 100 litriem absolūtā spirta no 1.marta augs no 1564 eiro uz 1642 eiro, bet pēc gada - 1724 eiro. Savukārt alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem augs nedaudz straujāk nekā iepriekš paredzēts - nevis no 7,4 eiro uz 8,1 eiro par 100 litriem, bet gan uz 8,2 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāņa Daliņa stadiona pārbūves un vieglatlētikas manēžas būvniecības darbi Valmierā tuvojas noslēgumam. Objektu plānots nodot ekspluatācijā vasarā.

Ministru kabinetā sēdē 1.jūnijā tika lemts par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 27 miljonu eiro apmērā 21 augstas gatavības projekta īstenošanai valstī. Valdība lēma no minētās summas 2,673 miljonus eiro piešķirt arī Jāņa Daliņa stadiona un vieglatlētikas manēžas pārbūves projektam.

Projektu būtiskākie kritēriji bija to augstā gatavība un īstenošanas uzsākšana vai pabeigšana 2021.gadā. Tāpat vērā tika ņemta projekta īstenošanas rezultātu ilgtspējas nodrošināšana pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Tādejādi valsts finansējuma daļa nacionālas nozīmes sporta infrastruktūrai Valmierā - Jāņa Daliņa stadiona pārbūvei, palielinājusies no 6,1 miljona eiro uz 8,773 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru