Jaunākais izdevums

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators “Amber Grid” veikuši nepieciešamos darbus, lai starpsavienojuma punkta Kiemenai paaugstināto tehnisko jaudu virzienā no Latvijas uz Lietuvu nodrošinātu jau no 2023. gada 13. novembra, nevis 2024. gada 1. janvāra, kā bija plānots iepriekš.

No 2023. gada 13. novembra Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta (ELLI) ātrākas īstenošanas rezultātā Kiemenai starpsavienojuma punkta tehniskā jauda virzienā no Lietuvas uz Latviju ir noteikta 90 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d, savukārt virzienā no Latvijas uz Lietuvu tā ir noteikta 82 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d. Pateicoties veiksmīgajai pārvades sistēmas operatoru darbībai, Kiemenai jaudas pirmais palielinājums notika jau 2022. gada novembrī.

Sistēmas operatoriem, izvērtējot nepieciešamību piemērot pārslodzes vadības pasākumus, īpašos pārvades sistēmas darbības apstākļos, kā piemēram, kad dabasgāze Lietuvā tiek saņemta gan no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, gan no Lietuvas - Polijas starpsavienojuma ar gandrīz pilnu jaudu, abas kompresoru stacijas (Paņevežas kompresoru stacija un Jauniūnų kompresoru stacija) darbojas vienlaikus tuvu to maksimālajai jaudai, kā arī ņemot vērā citus pārvades sistēmas apstākļus, ierobežotā laika periodā iespējams nodrošināt tehnisko jaudu līdz 130 GWh/d virzienā no Lietuvas uz Latviju un līdz 119 GWh/d virzienā no Latvijas uz Lietuvu.

ELLI projekts tika uzsākts 2019. gadā kā Eiropas kopējās nozīmes projekts, un tas paredzēja 17 apakšprojektu īstenošanu, rezultātā nodrošinot Latvijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma jaudas palielināšanu. Projekta izpildes termiņš noteikts līdz 2023.gada beigām. To līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Darbu uzsācis Latvijā pirmais būvgružu, būvmateriālu un remonta lietu apmaiņas punkts

Db.lv, 04.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi attīstīt aprites ekonomiku, samazināt radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošināt to atkārtotu izmantošanu atkritumu apsaimniekotājs “CleanR” 4. oktobrī atklāja Latvijā pirmo būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punktu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs.

No 4. oktobra būvgružu, būvniecības materiālu un remonta lietu apmaiņas punkts pieejams ikvienam iedzīvotājam. Tajā var bez maksas nodot, paņemt vai apmainīt atkārtotai lietošanai derīgus būvmateriālus, remonta lietas, interjera priekšmetus un strādājošu elektrotehniku. Tāpat apmaiņas punktā noteiktas kvalitātes būvgružus var iemainīt pret grunti vai šķembām, kas iegūtas otrreizējā pārstrādē.

Jaunais apmaiņas punkts ir integrēts būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrā “Nomales”, Brīvnieku ielā 11, Stopiņu novadā. Tas tapis, pateicoties “LIFE Waste to Resourses IP” projektam, kas Latvijā tik plašā mērogā tiek realizēts pirmo reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas otrajam atkrastes vēja parkam, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un kura attīstītājs varēs saņemt valsts atbalstu, būs līdz 90 vēja turbīnu, kuru augstums nepārsniedz 350 metru, paziņoja Lietuvas Vides aizsardzības aģentūra.

Aģentūra tā nolēmusi pēc vēja parka ietekmes uz vidi izvērtējuma analīzes un projekta trešās alternatīvas apstiprinājuma.

Plānotā vēja parka sākotnējā jauda katrai turbīnai būs vismaz 20 MW, bet kopējais turbīnu skaits nedrīkstēs pārsniegt 90. Vēja turbīnas spārna augstākais punkts nedrīkstēs pārsniegt 350 metrus un rotora diametra maksimālais lielums drīkstēs būt līdz 320 metriem.

Vēja parku paredzēts būvēt Baltijas jūrā 29,5 - 33,7 kilometru attālumā no krasta līnijas.

Lietuva plāno izsoli par tās otrā atkrastes vēja parka attīstīšanu izsludināt janvārī.

Atšķirībā no Lietuvas pirmā atkrases vēja parka, kas jāattīsta bez valsts atbalsta, otrās izsoles uzvarētajam nevajadzēs veikt atkrastes zonas izpēti un citus pasākumus, kas nepieciešami infrastruktūras būvniecībai, kā arī nebūs jāsagatavo savs ietekmes uz vidi novērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas tirgū drīzumā gaidāma jaunas ārvalstu bankas ienākšana, piektdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas pārstāvis Luks Jakubonis.

"Tikai šogad mums ir bijušas atsevišķas tikšanās ar 21 dažādu banku no Eiropas un citām vietām. Ar dažām no šīm bankām, kā minēts, sarunas jau ir pavirzījušās un ceram, ka drīzumā būs labas ziņas," žurnālistiem teica Jakubonis, kurš vada Lietuvas Bankas Finanšu tirgus attīstības centru.

Viņš piebilda, ka jaunas bankas ienākšana Lietuvas tirgū ir laika jautājums.

Jakubonis neatklāja bankas, kura plāno ienākt Lietuvas tirgū, nosaukumu, tomēr uzsvēra, ka Lietuva ir interesanta nozīmīgiem un pazīstamiem Eiropas tirgus spēlētājiem, jo īpaši no Vācijas un Polijas.

"Konkrētas valstis es nevēlētos atklāt. Tās vēl nav uzņēmušās saistības par ienākšanu, tomēr mēs ceram uz tādām valstīm kā Vācija un Polija," klāstīja Jakubonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Termiņnoguldījumu veiksmes pamats – izpratne par savām vajadzībām

Iļja Arefjevs, AS “Vairo” Valdes priekšsēdētājs, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības sašutums par zemajām termiņnoguldījumu likmēm Latvijā ir pilnīgi saprotams. Teju ikviens izjutis pieaugošos kredītmaksājumus, ko veicināja īstermiņa procentu likmes eiro valūtā (ko dēvē par Euribor) pārliecinošā pietuvošanās četriem procentiem, neizslēdzot iespēju tuvākajos mēnešus sasniegt pat 4.5% un vairāk.

Krājobligācijas, ko izlaiž Valsts Kase, sola ienesīgumu ap 4% gadā atkarībā no šo obligāciju dzēšanas termiņa. Taču vēsturiski populārie banku termiņnoguldījumi ienesīguma ziņā būtiski atpaliek no krājobligācijām, to likmēm arvien atrodoties 2% – 4% robežās.

Vai tiešām pie vainas ir tikai bieži pieminētā nepietiekamā konkurence starp bankām? Nebūt nē - ikviena iedzīvotāja rokās ir iespēja izvēlēties sev atbilstošāko ilgtermiņa noguldījumu veidu, lai tas būtu ienesīgs un atbilstu individuālajai vajadzībai. Taču, lai izdarītu pareizās izvēles, vispirms būtiski ir saprast savas vajadzības un atrast tām atbilstošākos risinājumus.

Uzkrājumu veidošanas ceļojums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025.gada sākumam Latvija būs gatava atslēgties no Krievijas kontrolētā BRELL loka, ir pārliecināts klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Melnis intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka nesen ticies ar "Augstsprieguma tīkla" vadību, lai šos jautājumus pārrunātu. "Viss notiek, ir izdarīti visi lielie darbi, jo pie šī jautājuma "Augstsprieguma tīkls" strādā jau gadus 10," norādīja ministrs.

Līdz nākamā gada beigām ir jāpabeidz vēl viena starpsavienojuma ar Igauniju rekonstrukcija, un pašreiz neesot nekādu pazīmju, ka varētu rasties kādas problēmas.

Ministrs atzina, ka rēķinās arī ar Krievijas provokāciju iespējamību, un Latvija ir tam gatava - ir izstrādāti scenāriji pie iespējamiem atslēguma variantiem no Krievijas puses.

"Mēs ļoti labi saprotam, kāda ir ģeopolitiskā situācija un kas notiek apkārt. No savas puses mēs esam gatavi, un problēmām nevajadzētu būt," sacīja Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD: Latvijā no Krievijas 11 mēnešos importēti kopumā 382 800 tonnu pārtikas graudaugu

LETA/BNS, 04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Caur Latvijas robežkontroles punktiem šogad 11 mēnešos Eiropas Savienībā (ES) ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas, tostarp novembrī ievestas 61 894 tonnas, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde.

"Šobrīd nedz ES, nedz Latvijas normatīvie akti neierobežo pārtikas produktu, tostarp graudaugu, ievešanu no Krievijas," norādīja Šice-Trēde.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka uz robežas kravām ir veikta parastā kontrole, un neatbilstošas kravas nav konstatētas.

Šice-Trēde arī piebilda, ka PVD nav informācijas, kāds apjoms no ievestajiem graudaugu produktiem ir palicis Latvijā un kāds transportēts tālāk uz citām ES valstīm.

Tikmēr saistībā ar izskanējušām aizdomām par Krievijas labības nonākšanu ES caur Latviju, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks paziņojis, ka Krievijas labība tiek pārvietota tranzītā un Lietuvā nenonāk. Tomēr ministrs atzina, ka Latvijas valdībai vajadzētu rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadarbībā ar Latviju un Igauniju Viļņā pārtver pustonnu narkotiku 70 miljonu eiro vērtībā

LETA/BNS, 10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā operācijā Viļņā pārtverts sūtījums, kuru transportēja caur Latviju un kurā bija pustonna narkotisko vielu, kuru vērtība melnajā tirgū pārsniedz 70 miljonus eiro, piektdien paziņoja Lietuvas Muitas krimināldienests.

Lietuvas muitnieku vērtējumā, tāds narkotisko vielu daudzums nav paredzēts vietējam tirgum un, visticamāk, paredzētas vešanai tālāk uz citu valsti.

Kā informēja Lietuvas Muitas Krimināldienests, operācijā piedalījās arī Igaunijas Nodokļu un muitas departaments un Latvijas Nodokļu un muitas policijas pārvalde.

Lietuvas Muitas krimināldienests sācis pirmstiesas izmeklēšanu par narkotiku kontrabandu lielā apmērā. Īpašā liecinieka statusā iztaujāts pārvadājumā iesaistītās kompānijas direktors.

Izmeklēšana sākta, sadarbojoties Latvijas, Igaunijas un Lietuvas amatpersonām, pēc tam, kad no Kipras uz Igauniju lidmašīnā tika piegādātas 26 mucas ar kristālisku sintētisku narkotisku vielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atkrastes vēja parka ELWIND jaudu Latvijas teritorijā plānots kāpināt līdz 1000 MW

Db.lv, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta ELWIND turpmāko attīstību, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Šajā ziņojumā tika atbalstīta projekta turpmākā virzība, uzsverot projekta nozīmību Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanā.

“Enerģētika ir viena no tām nozarēm, kura vistiešāk ietekmē investīciju piesaisti, tādēļ tādu ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu realizācija kā ELWIND ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā. Jau šobrīd Kurzemes piekrastes pilsētās strauji attīstās ražošana, tomēr enerģijas ietilpīgu ražotņu izveidei nepieciešamas lielākas enerģijas jaudas par konkurētspējīgu cenu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ELWIND projekta nodaļas vadītājs Jānis Ločmelis.

Apstiprinot informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets lēma par Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras CINEA piešķirtā atbalsta 18 755 000 euro apmērā ieguldījumu ELWIND projekta pētījumiem. Šī summa ar atbalsta intensitāti 50% tiks izlietota Latvijas un Igaunijas jūras teritoriju izpētei. Ministru kabinets akceptēja projekta īstenošanu un tam nepieciešamā valsts līdzfinansējuma 10 304 250 euro piešķiršanu. Atbilstoši projekta budžetam no ES finansējuma 9 367 500 euro atbalsts ir plānots LIAA, un 9 387 500 euro atbalsts atvēlēts Igaunijas Vides investīciju centram. ES līdzfinansējums tiks izmantots, lai izpētītu gan Latvijas, gan Igaunijas atkrastes vēja parku teritorijas, kuru platība katrā valstī ir ap 200 km2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņo, ka plānotais saules enerģijas parks Brocēnos, Saldus novadā, ir nonācis projektēšanas stadijā.

Šī saules enerģijas projekta uzstādītā jauda būs 115 MW, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem saules enerģijas parkiem Latvijā. Saules paneļu parku Latvijas elektrotīklam plānots pievienot līdz 2025. gadam.

Paredzams, ka pēc tā uzbūves un nodošanas ekspluatācijā, saules enerģijas parks Brocēnos ik gadu saražos aptuveni 120 000 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas pielīdzināma ~ 57 000 mājsaimniecību ikgadējam elektroenerģijas patēriņam.

Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs saka: “Brocēnos saražotā zaļā elektroenerģija būs vērtīgs pienesums mūsu valsts kopējam energotīklam, tā balstot Latvijas pāreju uz zaļo ekonomiku un pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas tirgu ilgtermiņā. Turpinot paplašināt atjaunīgo energoresursu infrastruktūru, arvien vairāk redzēsim pozitīvu ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku un enerģētisko drošību, kas sniegs labumu arī iedzīvotājiem, samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas uzņēmums un neatkarīgais elektroenerģijas ražotājs “Sunly” piesaistījis no Swedbank 22 miljonus eiro sešu saules parku būvniecībai.

Finansējums ļaus īstenot projektus, kuru kopējā jauda sasniegs 52 MW, tādējādi kļūstot par līdz šim lielāko Swedbank ieguldījumu saules parku attīstībai Latvijā.

“Šis solis ļauj ambiciozi skatīties uz nākotnes iecerēm attiecībā uz Baltijas valstu un Polijas apgādi ar atjaunojamo enerģiju, kur “Sunly” ir ambiciozi plāni,” norāda Toms Nāburgs, “Sunly” izpilddirektors Latvijā.

Līdz šim starp “Sunly” investoriem minami tādi starptautiskie spēlētāji kā Francijas aktīvu pārvaldītājs "Mirova", kas specializējies ilgtspējīgos ieguldījumos, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), u.c. “Esam tiešām gandarīti par sadarbību ar Swedbank Latvijā, jo šis mums, kā grupai, ir pirmais pilnībā komerciālais saules enerģijas finansējums Baltijā un Polijā, bankai finansējot uzņēmumu, kas elektrību pārdos par tirgus cenu un balstoties uz tirgus principiem, bez papildu ilgtermiņa līgumiem vai garantijām. Inovatīvais risinājums bija iespējams, pateicoties rūpīgai aizdevuma strukturēšanai, kurā vērā ņemtas arī potenciāli svārstīgās elektroenerģijas cenas. Domāju, ka tas var kļūt par piemēru līdzīgiem finanšu darījumiem arī nākotnē,” ir pārliecināta “Sunly” Finanšu direktore Lili Kirikal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības pieslēguma jaudu kopš maija samazinājuši 22 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības pieslēguma jaudu kopš šā gada maija, kad elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" sāka informēt sabiedrību par elektroapgādes tarifa pieaugumu, līdz augusta beigām samazinājuši 22 000 kompānijas klientu, aģentūrai LETA pavēstīja "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tostarp 90% no klientiem, kur attiecīgajā periodā ir samazinājuši pieslēguma jaudu, ir mājsaimniecības.

Pēc kompānijā minētā, tādējādi ir atbrīvoti 67 megavati (MW) jaudas, kas ir pielīdzināmi 6600 jaunu trīs fāžu ar 16 ampēru (A) pieslēgumu izveidei, savukārt kopējais tarifa maksas samazinājums klientiem ir aptuveni 1,5 miljoni eiro gadā.

"Sadales tīkla" pārstāvji arī atzīmē, ka, samazinot pieslēguma jaudu, piemēram, no 3F un 32A līdz 3F un 25A tarifa fiksētās daļas mēneša maksājums samazinās par 6,44 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tāpat kompānijā norāda, ka, samazinot jaudas, tīkls pakāpeniski kļūst efektīvāks, ļaujot samazināt gan tā uzturēšanas izmaksas, gan perspektīvā arī jaunu pieslēgumu izveidošanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas cenu atšķirību Baltijas valstīs rada tehniskie darbi pārvades līnijās

LETA--BNS, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas elektroenerģijas biržas cenu starpība Baltijas valstīs ir saistīta ar tehniskajiem darbiem pārvades līnijās starp Igauniju un Latviju, kuru dēļ īslaicīgi būs ierobežotas pārvades jaudas no Igaunijas uz dienvidiem, paziņoja Igaunijas Klimata ministrijas vicekanclers enerģētikas jautājumos Timo Tatars.

Elektroenerģijas cena "Nord Pool" Igaunijas tirdzniecības apgabalā trešdien ir 22,21 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā un Lietuvā tā ir gandrīz piecas reizes augstāka - 105,80 eiro par megavatstundu.

"Plānots, ka pārtraukums, kas ietekmē mūsu cenas, ilgs līdz 18.augusta pēcpusdienai," aģentūrai BNS teica Tatars.

Pārvades līniju rekonstrukcija starp Igauniju un Latviju ir būtisks solis, lai līdz 2025.gada februārim Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizētu ar kontinentālās Eiropas frekvenču joslu.

Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" komunikācijas direktors Ains Kesters aģentūrai BNS sacīja, ka cenas divos kaimiņu tirdzniecības apgabalos var atšķirties tikai tad, ja pārvades jauda starp tiem ir izsmelta, proti, visa pieejamā pārvades jauda tiek visu laiku pilnībā izmantota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (Lietuvas dzelzceļi) pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jau šoziem plāno pasažieriem piedāvāt jaunu starptautisku dzelzceļa savienojumu ar Latviju.

Pēc visu triju Baltijas valstu transporta ministru un premjerministru vienošanās par šī pasažieru vilcienu maršruta atklāšanu, paredzams, ka pirmais vilciens no Viļņas uz Rīgu varēs izbraukt jau šā gada 27.decembrī. Vilcieni, kas nodrošinās starptautisko savienojumu, kursēs pa tiešo maršrutu Viļņa-Kaišadore-Šauļi-Jonišķi-Jelgava-Rīga.

Uzņēmums pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunā maršruta izveidei, un jau ir parakstījis līgumu ar "Latvijas dzelzceļu" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Brauciens uz Rīgu caur Šauļiem un Jelgavu būs ātrāks nekā citas alternatīvas, un tādējādi šī maršruta vilcieni būs ērti pieejami gan abu galvaspilsētu iedzīvotājiem, gan pasažieriem, kas dodas uz vai no citām Lietuvas un Latvijas pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu sāks kursēt nākamā gada sākumā, piektdien paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.

Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis atzina, ka pagaidām nav skaidrības, vai vilciens kursēs caur Šauļiem vai Daugavpili.

Nākamgad varētu sākt kursēt pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu 

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu varētu sākt kursēt nākamgad, trešdien paziņoja...

"Ziemeļlietuvas pašvaldības ir izrādījušas lielu interesi un vēlmi, lai pasažieru vilciens Viļņa-Rīga kursētu caur Šauļiem, un paralēli notiek diskusijas par vilcienu satiksmes atjaunošanu uz Daugavpili. Es ticu, ka kopā ar kolēģiem atradīsim labāko risinājumu," sacīja Skuodis.

Pēc viņa teiktā, tuvākajā laikā tiks noslēgti nepieciešamie līgumi starp Lietuvas un Latvijas uzņēmumiem.

Piektdien Baltijas valstu satiksmes ministri Rīgā vienojās par ātru Eiropas sliežu platuma standarta dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pabeigšanu, informēja Lietuvas Satiksmes ministrijā.

Kā norādīja Lietuvas Satiksmes ministrijā, visu "Rail Baltica" projektu, kas savieno Baltijas valstis ar Eiropu, plānots pabeigt 2030. gadā, savukārt Lietuvas un Polijas dzelzceļa sliežu ceļu savienošana paredzēta 2028. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību, kuras izmaksas tiek lēstas 121 miljona eiro apmērā, plānots pabeigt 2030.gadā, paziņojusi Lietuvas Kultūras ministrija.

"Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas nākamais posms būs starptautiska konkursa izsludināšana. Gaidāms, ka līgumu varētu parakstīt 2024.gada pavasarī. Būvdarbi ilgs 60 mēnešus, līdz ar to Nacionālās koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2030.gadā," paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Lietuvas Kultūras ministrija Nacionālās koncertzāles būvniecībai no valsts investīciju programmas plāno piešķirt 22,5 miljonus eiro, tādu pašu summu no sava budžeta piešķirs arī Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles būvniecībai Viļņā 

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas...

Kā informēja ministrijā, ja pieskaita pašreizējā posmā atlikušos neiztērētos līdzekļus, projekta darbu finansējums nākamajos divos gados sasniegs vairāk nekā 45 miljonus eiro, un projekta kopējās izmaksas sasniegs 121 miljonu eiro.

Ministrija norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāts akustiskais modelis, kas ir desmit reizes mazāka ēkas replika. Akustiskais modelis ir paredzēts, lai vislabāk novērtētu topošās zāles akustiku.

Lietuvas Kultūras ministrija ir iekļāvusi Nacionālo koncertzāli arī Kultūras un radošuma attīstības programmā 2021.-2030.gadam kā daļu no pasākumiem "Augsti mākslinieciska, daudzveidīga un iekļaujoša kultūras satura pieejamības palielināšana", kas nozīmē, ka līdz projekta pabeigšanai tā būs viens no valdības prioritārajiem objektiem.

Ministrija ar Viļņas pašvaldību ir arī vienojusies izveidot jaunu kopīgu struktūru, kas būs gan zāles apsaimniekotājs, gan nodarbosies ar tās kultūras saturu.

Jau vēstīts, ka daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Kompleksā būs arī mēģinājumu zāle, dārzs ar āra izstāžu vietu, skatu laukums un kafejnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sankcijas Krievijai varētu likvidēt vīna eksportu uz Krieviju caur Lietuvu, paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, komentējot medijos izskanējušo, ka Lietuva šogad kļuvusi par galveno vīna piegādātāju Krievijai, apsteidzot Itāliju un Spāniju.

"Sankcijas, tikai sankcijas, kas tiek īstenotas vienoti visā Eiropā, var atrisināt šo problēmu. Un mums tam vajadzēs vairāk nekā vienu sankciju pakotni," pirmdien Armonaite sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Ministre paskaidroja, ka runa ir par Rietumeiropā ražota vīna eksportu, jo Lietuvas vīns netiekot eksportēts uz Krieviju. Viņa aicināja tos, kas kaut attālināti ir iesaistīti piegādes ķēdē saprast, ka ar savu rīcību netieši veicina Krievijas prezidenta Vladimira "Putina budžeta finansēšanu. Un Putina budžets finansē karu Ukrainā".

"Lietuva, iespējams, ir viena no lielākajām sankciju pret Krieviju un Putinu aizstāvēm, un mēs turpināsim tādu nostāju,” teica ministre, paužot nožēlu, ka daļa Eiropas uzņēmumu turpina vīna tirdzniecību Krievijā. “Gribu teikt, ka Lietuvas preču vērtība, konkrēti, ja runājam par vīnu, eksportā uz Krieviju ir nulle eiro," uzsvēra Armonaite.

Komentāri

Pievienot komentāru