Ēģipte sestdien paziņoja, ka no nākamā gada paaugstinās tranzīta nodevu kuģiem, kas šķērso Suecas kanālu, kas ir viens no pasaules nozīmīgākajiem ūdens ceļiem.

Suecas kanāla pārvalde paziņoja, ka naftas un degvielas tankkuģiem nodeva tiks palielināta par 15%, bet sauso beramkravu un kruīza kuģiem tā kāps par 10%.

Pārvaldes vadītājs Osama Rabijs uzsvēra, ka nodevu palielinājums no 1.janvāra ir "nenovēršams un nepieciešams". Viņš vainoja inflācijas kāpumu pasaulē, kura dēļ palielinās ūdens ceļa darbības, uzturēšanas un jūras pakalpojumu cenas.

Caur Suecas kanālu notiek apmēram 10% pasaules tirdzniecības un 7% no pasaules naftas plūst caur šo kanālu, kas ir nozīmīgs valūtas ieņēmumu avots Ēģiptei.

Amatpersonas informē, ka pērn Suecas kanālu šķērsoja 20 649 kuģi, kas ir par 10% vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kanāla ienākumi sasniedza visu laiku augstāko līmei - 6,3 miljardus ASV dolāru (5,3 miljardi eiro pēc 2021.gada vidējā Eiropas Centrālās bankas kursa).

Ēģiptes tiesa otrdien atļāvusi atbrīvot konteinerkuģi "Ever Given", kas tika arestēts par Suecas kanāla nobloķēšanu.

Tiesa apstiprināja Suecas kanāla pārvaldes lūgumu atcelt arestu "Ever Given", ziņoja laikraksts "al-Ahram".

Gan Suecas kanāla pārvalde, gan "Ever Given" īpašnieks - Japānas uzņēmums "Shoei Kisen Kaisha" - šonedēļ paziņoja, ka panākta vienošanās strīdā par Suecas kanāla nobloķēšanu un kompensāciju, ko pieprasījušas Ēģiptes varasiestādes. Abas puses arī pavēstīja, ka kuģis trešdien tiks atbrīvots.

Kā ziņots, ar Panamas karogu kuģojošais 400 metrus garais un 59 metrus platais kuģis "Ever Given", kura operators ir Taivānas kompānija "Evergreen Marine", 23.martā sliktos laikapstākļos sagriezās sāniski un iestrēga, pilnībā apturot kuģošanu Suecas kanālā.

Velkoņi un specializēts bagarētājs cenšas piektdien atbrīvot Ēģiptē Suecas kanālā iestrēgušo vienu no pasaules lielākajiem konteinerkuģiem "Ever Given", kas pilnībā nobloķējis kustību globālajai ekonomikai vitāli svarīgajā transporta artērijā.

Vismaz 150 kuģi gaida, kad "Ever Given" atbrīvos kanālu, paziņoja kompānija "Leth Agencies", kas sniedz pakalpojumus kanālā.

Piektdienas rītā kuģis joprojām ir iestrēdzis un nav zināms, kad to izdosies atbrīvots, pavēstīja "Leth Agencies".

Suecas kanāla pārvaldes amatpersona sacīja, ka darbs ir sarežģīts un tajā iesaistītās kompānijas cenšas izvairīties no sarežģījumiem, kā dēļ kanāls varētu palikt slēgts vēl ilgāk.

Suecas kanāla pārvalde ceturtdienas vakarā pavēstīja, ka nepieciešams aizvākt no 15 000 līdz 20 000 kubikmetru smilšu, lai sasniegtu 12 līdz 16 metru dziļumu, kas ļaus "Ever Given" atkal brīvi peldēt.

Zem Panamas karoga kuģojošais 400 metrus garais un 59 metrus platais kuģis "Ever Given" otrdien sliktos laikapstākļos sagriezās sāniski un iestrēga, pilnībā apturot kuģošanu Suecas kanālā.

Ēģiptes varasiestādes uzlikušas arestu konteinerkuģim "Ever Given", kas pagājušajā mēnesī bija nobloķējis satiksmi Suecas kanālā, turpinoties finanšu domstarpībām ar kuģa īpašniekiem, pavēstīja kanāla pārvaldes priekšnieks un tieslietu amatpersona.

Kuģis "Ever Given" nevarēs pamest Ēģipti, līdz nebūs panākta vienošanās par kompensācijas apjomu ar kuģa īpašniekiem Japānas uzņēmumu "Shoei Kisen Kaisha Ltd", sacīja Suecas kanāla pārvaldes priekšnieks leitnants Osama Rabie.

"Kuģis tagad oficiāli ir arestēts," viņš sacīja Ēģiptes valsts telekanālam. "Viņi neko negrib maksāt."

Rabie neatklāja, kādu summu kanāla pārvalde vēlas saņemt, savukārt Ēģiptes tieslietu amatpersona norādīja, ka runa ir par 900 miljoniem dolāru (769 miljoniem eiro). Arī valdības laikraksts "Ahram" minējis šādu summu.

Šajā summā iekļautas izmaksas operācijai, lai kuģi noceltu no sēkļa, apturētās kanāla satiksmes izmaksas un tranzīta ieņēmumu zaudējumi, kas radās nedēļas laikā, kad "Ever Given" bija nobloķējis kanālu.

Iestrēgušo milzu konteinerkuģi, kas kopš otrdienas bloķējis Suecas kanālu, beidzot izdevies pagriezt, bet tas vēl nav dabūts nost no sēkļa, ziņo uzņēmumi "Inchcape Shipping" un "Shoei Kisen Kaisha".

Kopš šī rīta kuģi velk 11 velkoņi, atklāja "Shoei Kisen Kaisha" amatpersona.

Kā ziņots, ar Panamas karogu kuģojošais 400 metrus garais un 59 metrus platais kuģis "Ever Given" otrdien sliktos laikapstākļos sagriezās sāniski un iestrēga, pilnībā apturot kuģošanu Suecas kanālā.

Kuģis, kas pieder Japānas uzņēmumam "Shoei Kisen Kaisha" un kura operators ir Taivānas kompānija "Evergreen Marine", bija ceļā no Tandžungpelepasas Malaizijā uz Roterdamu Nīderlandē.

"Ever Given" priekšgals tika bojāts brīdī, kad kuģis iestrēga, bet par jauniem bojājumiem ziņots nav, atklāja "Shoei Kisen Kaisha" preses pārstāvis.

Pirms vairāk nekā 150 gadiem izraktais Suecas kanāls ir viens no svarīgākajiem pasaules tirdzniecības ceļiem.

Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.

„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē 

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta...

Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.

„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.

„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.

Izstrādā paplašināšanās projektu

Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.

Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.

Sava elektrība

Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.

Viedoklis

Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.

Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".