Eksperti

Pandēmijas gada otra puse būvniecībā. Ko sola "zvaigznes"?

Kaspars Rokens, SIA “Velve” valdes priekšsēdētājs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme - lēnāka.

Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi "iespiest bremžu pedāli grīdā" un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu.

Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.

Vērtējot situāciju būvniecībā no šī brīža pozīcijām, jāteic, ka ir vairākas labas ziņas - valdība ir piešķīrusi finansējumu vairākiem projektiem, kas gaidīja apstiprinājumus, un ieslēgti ekonomikas "sildīšanai" paredzētie instrumenti, lai palīdzētu samazināt Covid-19 radīto negatīvo ietekmi uz valsts tautsaimniecību un IKP.

Līdztekus tirgus situācijai stabilizējoties, sarosījušies ir arī privātie uzņēmēji, nekustamā īpašuma tirgus. Atsācies ir darbs pie projektu attīstības bijušās Sarkanās Zvaigznes rūpnīcas ēkas pārbūvē par biroja ēku, ar investoru gādību bijušais VEF ražošanas korpuss gaida savu kārtu renovācijai. Tāpat Satiksmes ministrija ievērojamus līdzekļus ir novirzījusi ceļu būvniecībā, kur paredzēts līdz gada beigām ieguldīt aptuveni 75 miljonus eiro. Šīs pozitīvās "vibrācijas" sajūtu arī sava uzņēmuma darbībā - "Velve" ir saņēmis pasūtījumu no Mārupes domes Jaunmārupes bērnudārza būvniecībai. Darbi objektā jau rit pilnā sparā, un lielā mērā tas ir bijis iespējams pateicoties VARAM sniegtajam finansiālajam atbalstam.

Vienlaikus par spīti šiem šķietami pozitīvajiem situācijas pavērsieniem, būtiski apzināties, ka ārējie apstākļi, kas ietekmē nozari kopumā, nav tik iepriecinoši. Banku sektors, kas ir galvenais būvniecības projektu finansētājs, šobrīd ļoti kritiski izvērtē katru ieguldījumu nekustamā īpašuma segmentā, it īpaši, ja tās ir potenciālās investīcijas viesnīcu biznesa projektos.

Arī tūrisma nozare pēc pārdzīvotās dīkstāves atkopjas ļoti lēnu. Turklāt augstā neskaidrības pakāpe par to, ko nesīs tuvākā nākotne, ir radījusi vispārēju piesardzību gan klientu un pasūtītāju pusē, gan valstī un sabiedrībā kopumā. Ikviens loģiski domājošs cilvēks ir pieņēmis un apzinās, ka Covid-19 nav atkāpies, tas nav uzvarēts.

Nav zināms, vai rudenī, kad bērniem plānots atsākt skolas gaitas un aizvien vairāk cilvēku pulcēsies iekštelpās, birojos, veikalos, teātros, sporta zālēs, krasi nepieaugs ar vīrusu saslimušo skaits un vīrusa ierobežošanai atkal netiks piemērotas stingras prasības. Pašreizējie novērojumi ļauj ticēt tam, ka Latvija gana sekmīgi ir spējusi ierobežot Covid-19 izplatību. Uzņēmēji un iedzīvotāji ir pārgrupējušies, lai spētu strādāt jaunos apstākļos.

Tomēr pastāv būtiski riski, ka vīrusa uzliesmojums var atkārtoties rudenī vai ziemā. Kā epidemiologi vēsta, pastāv reāla iespējamība, ka kaut kur lokāli vīruss par sevi liks manīt atkal un atkal, un šo risku palielina robežu atvēršana un cilvēku pārrobežu kustība, kas būtiski samazina vīrusa kontroles iespējas.

Būvniecības nozarei, tāpat kā daudzām citām, ir jābūt gatavam šādam notikumu pavērsienam. Tiesa, pozitīvi ir tas, ka visi kopā esam šim ciklam jau vienreiz izgājuši cauri un zinām kā rīkoties, kā organizēt darbu attālināti, kādus rīkojumus dot saviem darbiniekiem un ko prasīt no piegādātājiem, apakšuzņēmējiem. No otras puses raugoties, atkārtotu ierobežojumu īstenošana valsts mērogā otrā uzliesmojuma gadījumā var nebūt tik efektīva, kā tas bija pirmoreiz.

Jau šobrīd var novērot, ka sabiedrība ir nogurusi no piesardzības pasākumiem, un tas ir tikai laika jautājums, kad daļa Latvijas iedzīvotāju masveidā sāks tos pilnībā ignorēt. Ņemot vērā, ka šobrīd - par spīti vīrusa izplatībai - uzsākta virkne vērienīgu celtniecības projektu, strādājot šādos apstākļos, kad vīrusa izplatība strauji turpinās, būvniecības nozare var piedzīvot darba spēka trūkumu. Tāpat šī gada otrā puse un jaunā gada sākums varētu ienest korekcijas būvmateriālu izmaksās, jo palielinoties būvapjomiem, samazinās būvmateriālu pieejamība. Un, apzinoties visu iepriekšminēto, situācija būvniecības nozarē nemaz vairs nešķiet tik rožaina.

Lai 2020. gada otra puse būvniecības nozarē nebūtu tik smaga, kā sola "zvaigznes", ir redzams, ka jābūt skaidri saprotamai īstermiņa un ilgtermiņa programmai ekonomikas sildīšanai no valsts puses (projekti, mērķinvestīcijas infrastruktūrā). Viennozīmīgi lietderīgi būtu veikt izmaiņas arī nodokļu sistēmā, palielināt speciālo programmu (kredītu un grantu) pieejamību, lai palielinātu uzņēmēju konkurētspēju, un mērķtiecīgi samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, operatīvi efektivizējot tieslietu sistēmas darbību.

Arī uzņēmumiem un to darbiniekiem ir aktīvi jālīdzdarbojas - jābūt gataviem strādāt e-vidē, nodrošinot administratīvo funkciju izpildi attālināti, saglabājot darbinieku iesaisti un piederības sajūtu uzņēmumam, savukārt būvobjektos - strādājot telpās - jālieto dezinfekcijas līdzekļi, it īpaši iestājoties vēsajam un tumšajam gadalaikam.

Ikvienam darba devējam ir jābūt sociāli atbildīgam un jāveic piesardzības pasākumi, jāievēro atbildīga rīcība un jāprasa tā arī no saviem darbiniekiem, pieprasot rūpīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim, darba vietā atrasties tikai veseliem un jebkuru slimības simptomu gadījumā veikt veselības pārbaudes.

Tikai nodrošinot iepriekšminēto nosacījumu izpildi, kā finanšu tirgus, tā būvniecības nozare var mazināt valdošo pesimismu, piesardzību un izvairīties no vēl lielākas ekonomiskās lejupslīdes. Lai tā notiktu, jālīdzdarbojas ir ikvienam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānijai Velve jauns valdes priekšsēdētājs ar pieredzi RB Rail

Lelde Petrāne, 05.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānijas SIA "Velve" valdes struktūrā notikušas izmaiņas – no 4. marta uzņēmuma vadības komandai pievienojies Kaspars Rokens, kas turpmāk ieņems valdes priekšsēdētāja amatu.

K. Rokens ir energobūvniecības eksperts ar pieredzi starptautisku uzņēmumu vadībā. Iepriekš K. Rokens bijis AS "RB Rail" valdes loceklis un operacionālais direktors un bijis atbildīgs par transporta infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Pirms tam darbojies kā SIA "Schneider Electric Latvia" valdes priekšsēdētājs un uzņēmuma vadītājs Latvijā un Baltijā, kur viņa pārziņā bija elektroiekārtu ražošana un tirdzniecība un energoefektīvu risinājumu attīstība.

"Ceru ar savu darbu pavērt uzņēmumam jaunas attīstības iespējas modernizācijas, BIM sistēmas izmantošanas un dzelzceļa infrastruktūras apguves virzienā," pauž jaunais SIA "Velve" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbus par 88 miljoniem veiks Velve

LETA, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" A korpusa otrās kārtas būvniecības darbus par 88 364 300 eiro veiks SIA "Velve", preses brīfingā paziņoja slimnīcas valdes loceklis Jānis Komisars.

Viņš skaidroja, ka konkursā tika izvēlēta konkursa procedūra ar sarunām, un iepirkuma īstenošana esot noritējusi divos posmos - sākotnēji noritēja pretendentu kvalifikācijas pārbaude, savukārt otrajā posmā notika sarunas ar pretendentiem par iesniegtā piedāvājuma saturu un cenām, lai gala rezultātā panāktu piedāvājumu, kas vislabāk atbilstu pasūtītāja interesēm.

Komisars informēja, ka iepirkuma procedūra notika Iepirkumu uzraudzības biroja kontrolē. Pērnā gada aprīlī esot izsludināts iepirkums par A korpusa otrās kārtas būvdarbiem, savukārt pērnā gada 11.novembrī iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par pirmā posma rezultātiem, otrajai kārtai virzot deviņus pretendentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānijai "Latvenergo" ir jābūt aktīvākai eksporta tirgos un jāveicina enerģijas ražošana no alternatīviem avotiem, intervijā pauda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Vērtējot jauniecelto "Latvenergo" padomi, ministrs norādīja, ka visi amatos ieceltie ir labi profesionāļi, bez redzamām reputācijas problēmām. Vitenbergs norādīja, ka viņš plāno sadarboties ar "Latvenergo" padomi, turklāt ministram ir arī savs redzējums un ieteikumi "Latvenergo".

"Domāju, "Latvenergo" ir jābūt aktīvākam eksporta tirgos. Es gribētu, lai "Latvenergo" kā galvenā enerģētikas struktūra valstī kļūst arī aktīvāka enerģijas ražošanā no alternatīviem avotiem. Piemēram, tiek runāts par kopīga vēja parka izveidi ar Igauniju, bet līdz šim nekas vēl nav noticis," klāstīja ministrs. Viņš piebilda, ka ministram drīzumā ir plānota tikšanās ar Igaunijas ekonomikas ministru, lai pārrunātu kopīga vēja parka izveidi Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības Gada balvas 2019 laureāti

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

GRAND PRIX balva kā vērienīgākais un nozīmīgākais 2019.gada projekts - jaunā kultūrtelpa Hanzas perons, kas jau paspējis iegūt starptautisku profesionāļu atzinību. Objekta tapšanas komanda pasūtītājs Pillar Development, projekts Reinis Liepiņš un Sudraba Arhitektūra, būvnieks Pillar Contractor, būvuzraudzība Būvuzraugi LV

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras pilī "Ziemeļblāzma" sadalītas konkursa "Latvijas Būvniecības Gada balva 2019" godalgas.

Lielākajam būvju izvērtēšanas konkursam Latvijā bija iesniegti 162 pieteikumi 10 nominācijās. Konkursā piedalījās arī ārzemju objekti, kuru tapšanā iesaistīti Latvijas pilsoņi - būvniecības speciālisti.

Balvas ieguvušos objektus, kā arī GRAND PRIX balvas ieguvējus skatiet raksta galerijā!

Konkursā tika noskaidroti arī Latvijas gada inženieri būvniecībā. Nominācijā "Jaunais speciālists" 1.vietā Mārtiņš Šahno, Firma L4; 2.vietā Ivars Vemanis, Rīgas tilti; 3.vietā Viktors Borisovskis, Skonto būve.

Nominācijā "Būvdarbu vadītājs" 1.vietā Arnis Rietums, KOOL Construction; 2.vietā Ivars Kājiņš, LNK Industries; 3.vietā Uldis Griķis, Pillar

Atzinība Māris Rorbahs, Pretpils.

Komentāri

Pievienot komentāru