Finanses

Papildināta - Banka: Iedzīvotāji un uzņēmumi vāji sagatavojušies eiro ieviešanai

Žanete Hāka, 22.04.2013

Jaunākais izdevums

Patlaban gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu sagatavotības līmenis pārejai uz eiro ir vājš, liecina Swedbank veiktais eiro gatavības indeksa pētījums.

Banka veikusi pirmo pētījumu par Latvijas eiro gatavības indeksu, kurā tika aptaujāti gan uzņēmumi, gan privātpersonas, un kas ietver tādus rādītājus kā attieksme, informētība un plānota rīcība.

Pētījumā secināts, ka iedzīvotāji pamatā veicamos darbus šobrīd atliek uz pēdējo brīdi, uzsver bankas pārstāvis. Taču, lai gan uzņēmumi jūtas informētāki un gatavāki eiro ieviešanai nekā iedzīvotāji, realitātē tā nav, jo daudzus svarīgus priekšdarbus šobrīd plāno darīt vēlāk, nekā tas būtu jādara pēc uzņēmumu eiro grafika.

Kā piemērus Ģ. Bērziņš min naudas priekšpiegādi, inkasācijas pakalpojumu pieteikšanu un citus. Ja iedzīvotāji var atļauties domāt par savu ērtu pāreju uz eiro gada otrajā pusē, jo pēc būtības tam vajadzīga tikai pāreja uz bezskaidras naudas ieradumiem, tad uzņēmumiem tas ir risks, ka konkurenti eiro ieviešanai sagatavojas laikus un labāk, norāda bankas pārstāvis.

Kā liecina pētījums, patlaban eiro gatavības indekss ir 31 punkts iedzīvotājiem un 46 punkti uzņēmumu vadītājiem no maksimāli iespējamiem 100 punktiem, kas ir salīdzinoši zems rādītājs.

34% iedzīvotāju vēl pilnībā neatbalsta eiro ieviešanu, savukārt 12% pilnībā atbalsta. Kā skaidro Ģ. Bērziņš, 23% iedzīvotāju patlaban pievērš uzmanību informācijai par plānoto eiro ieviešanu un vēl 23% mērķtiecīgi meklē informāciju. Savukārt 17% informāciju cenšas noskaidrot informāciju pie draugiem un paziņām.

Swedbank pārstāvis gan norāda, ka iedzīvotāju sagatavotības līmenis ir samērā pieņemams, un ir būtiski, ka viņiem interesē informācija par eiro ieviešanu. Daudz būtiskāka problēma ir uzņēmēju attieksme, jo patlaban daļa uzņēmēju vēl nav sākuši gatavoties eiro ieviešanai un tikai to plāno darīt. Lielākajā riska zonā – nepaspēt laicīgi sagatavoties pārejai uz eiro - ir mikrouzņēmumi ar 1-2 darbiniekiem, kuros finanšu darbības primāri notiek, izmantojot skaidru naudu.

«Martā veiktais pētījums rāda, ka tikai piektdaļai uzņēmumu ir skaidrs rīcības plāns pārejai uz eiro, kas raisa bažas, kādu un cik lielu ietekmi kavēšanās atstās uz uzņēmumu darbību ilgtermiņā,» norāda Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.

Pietiekami vai drīzāk pietiekami labi informēti par eiro ieviešanu Latvijā jūtas 48% uzņēmumu vadītāju. 46% no aptaujātajiem uzņēmumu vadītājiem atbalsta vai drīzāk atbalsta eiro ieviešanu Latvijā.

Patlaban gan tikai 12% uzņēmumu ir sākuši IT sistēmu pielāgošanu, bet vēl 32% atzīst, ka plāno to darīt. Rīcības plāns pārejai ir sagatavots 17% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023. gada 1. augusta AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) valdes priekšsēdētājas amatu atstās Gunta Jēkabsone, un jau tuvākajā laikā AST padome plāno izsludināt atklātu konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu.

“Augsti vērtējami gan AST sasniegtie rezultāti Guntas Jēkabsones vadīšanas laikā, gan arī viņas ieguldījums uzņēmuma pārmaiņu procesu vadībā. Vissvarīgākais, ka šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā ir nodrošināta Latvijas elektroapgādes sistēmas droša un stabila darbība, pilnībā pārtraukts elektroenerģijas komerciālais imports no Krievijas un ir veiktas visas nepieciešamās darbības, lai nepieciešamības gadījumā tiktu realizēta ārkārtas sinhronizācijas procedūra ar Eiropas elektrotīkliem. Papildus jāatzīmē AST veiksmīgā debija kapitāla tirgū, sekmīgi realizējot zaļo obligāciju emisiju 100 miljonu eiro apmērā un panākot divkārt augstāku investoru interesi nekā prognozēts. Arī no nākamā AST valdes priekšsēdētāja sagaidu ilggadēju pieredzi un izpratni par pārmaiņu vadību augsti komplicētā nozarē ekonomiski un ģeopolitiski saspringtos apstākļos,” skaidro AST padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru