Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

140 milj. eiro vērtajā jaunajā plātņu (OSB) ražotnē gadā plāno saražot 0.3 milj. m3 šo plātņu, bet divos gados apjoms pieaugs līdz 0.5 milj. m3.

"Pirmā OSB plātne Latvijā tiks salīmēta šā gada jūlija vidū, kamēr šobrīd nobeigumam tuvojas celtniecība un vēl tiek gaidītas pēdējo iekārtu piegādes," skaidro SIA Bolderaja Ltd valdes priekšsēdētājs Rišards Slotvinskis.

Viņš norāda, ka pašlaik jaunbūvē rosās ap 350 strādājošo, kas ir daudz vairāk nekā kopumā strādā SIA Bolderaja Ltd. Jau šobrīd darbam jaunajā ražotnē ir pieņemti un apmācīti 45 strādājošie - pamatā dažādu iekārtu operatori. Trīs maiņu nepārtrauktā režīmā ražotne strādās visu laiku, un divu gadu laikā tās jauda tika palielināta līdz 0.5 milj. m3 OSB plātņu gadā. "Tādējādi tā līdzās Jihlavā (Čehijā) jau esošajai OSB plātņu ražotnei būs lielākā visā Austrumeiropā," uzsver R. Slotvinskis. Saražotā produkcija vairāk nekā 90 % apmērā tiks eksportēta, izmantojot autotransportu - Lietuvu, Igauniju, dzelzceļu - Krieviju un Baltkrieviju un jūras transportu - uz vecajām ES dalībvalstīm. Tirgū šādas plātnes ir ļoti pieprasītas, jo pircēji, ar kuriem jau noslēgti līgumi, nemitīgi taujājot, kad varēs no ražotnes Latvijā saņemt produkciju, atklāj R. Slotvinskis.

Enerģētiskās koksnes cenas novembrī piedzīvo kritumu, tomēr, tuvojoties aukstākiem ziemas mēnešiem Latvijā, vidējās gaisa temperatūras iespaidā pieprasījums uz brīdi var pastiprināties.

Skujkoku un bērza papīrmalka, līdzīgi kā enerģētiskā koksne, pirms cenas stabilizēšanās jeb “jaunā normālā” met kūleni un pazeminās. Tāpat novembrī pazeminājās arī skujkoku zāģbaļķu cenas, kas tiešā veidā atkarīgas no pieprasījuma, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā "E-silva" apkopotā informācija.

Enerģētiskās koksnes un papīrmalkas cenu krituma rezultātā izsoļu platformā šobrīd apzināti tiek samazināts pārdošanas apjoms atsevišķām koku sugām. Tas tiek darīts ņemot vērā pieprasījuma nenoteiktību un neskaidro tuvākās nākotnes situāciju. Tiek pieļauta varbūtība, ka cenas varētu sasniegt stabilitāti nākamā gada pirmajos mēnešos, kad pircēju un līdz ar to – pārdevēju interese varētu būt prognozējamāka.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Būvniecības apjomu kritums būtiski samazinājis nepieciešamību pēc būvniecības materiāliem Baltijas jūras reģionā, un līdz ar to arī pieprasījums pēc dažāda veida kokrūpniecības produkcijas piedzīvojis lejupslīdi.

Rezultātā jūnijā Latvijā koksnes tirgū turpinājās cenu kritums visos tirgus segmentos. Jūnijā egles un priedes tievā zāģbaļķa vidējā cena samazinājās par apmēram 5 %, kas skaidrojams ar šo sugu papīrmalkas cenas kritumu. Bērza finierkluču un taras cena jūnijā piedzīvoja straujāku kritumu kā maijā, attiecīgi samazinoties par 5 % un 10 %. Tajā pašā laikā arī bērza papīrmalkas cena samazinājās no 65,00 eiro par kubikmetru līdz 58,00 eiro par kubikmetru, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Vispārēja aktivitātes samazināšanās būvniecības nozarē vērojama jau kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad būtiski samazinājās atsevišķu būvmateriālu pieejamība. Pēcāk inflācijas pieaugums sadārdzināja būvniecībā cenas, tādējādi samazinot arī tās aktivitāti. Tāpat arī Eiropas Centrālās bankas procentu likmju pieauguma dēļ ir grūtāk piesaistīt finansiālos līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei, un, kamēr nenoteiktība procentu likmju celšanā nemazināsies, joprojām tiks veikti mazāk nekustamo īpašumu darījumu, kas arī negatīvi ietekmē būvniecības nozari. Lai arī mazāk, taču joprojām būvniecības bremzēšanos privātajā sektorā izraisa arī sabiedrības pārliecības trūkums par nākotni, ko pastiprina joprojām ilgstošais Krievijas iebrukums Ukrainā. Šie apstākļi ietekmē ne tikai atsevišķu koksnes tirgus segmentu, bet gan visu kokrūpniecības nozari kopumā, un cenas turpina kristies visiem koksnes sortimentiem.

To, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, kāda situācija būs skujkoku papīrmalkas tirgū šā gada martā, maijā vai jūnijā, atzīst gandriz vai papīrmalkas eksportētāju vadītāji — SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis, SIA Silva direktors Juris Antoņevičs, SIA Sveaskog Baltfor izpilddirektors Guntars Zvejsalnieks, SIA Domše Latvia izpilddirektors Juris Pūgulis. «Latvijas papīrmalkai ir jābūt konkurētspējīgai cenai salīdzinājumā ar analogu izejvielu piedāvājumiem no Dienvidzviedrijas,» uzsver SIA Domše Latvia izpilddirektors Juris Pūgulis. Viņš atzina, ka laiks rādīs, vai Latvijā iegūtā papīrmalka būs konkurētspējīga ar savu cenu, taču cenu kritums esot neizbēgams. «Vēsturiski bija izveidojies, ka apmēram 75 % no visas eksportētās papīrmalkas piegādājām uz Zviedriju un tikai 25 % uz Somiju, taču pēc vētras postījumiem Dienvidzviedrijā ir skaidrs, ka uz Zviedriju tuvāko mēnešu laikā skujkoku papīrmalku nesūtīsim,» atzīst SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņaprāt lielāka skaidrība par to, kas notiks, varētu būt martā, taču šobrīd papīrmalkas iepirkšana un eksports norit, kā sākotnēji ticis plānots, taču vētra šajā grafikā ieviesīs savas korekcijas, jo Zviedrijā ir uzsākta vētras nopostīto mežu izstrāde un šī koksne rūpnīcās lielos apjoms sāks ienākt jau martā, un tad arī varēs redzēt, kas notiek ar papīrmalkas piedāvājumu un pieprasījumu. Savukārt pēc vairāku aptujāto meža īpašnieku domām varot rasties situācija, kad ir jāveic milzīgi aprēķini, lai izrēķinātu, kas būs izdevīgāk — pārdot papīrmalku par cenu, kura tik tikko vai pat nesedz mežizstrādes un tās transportēšānas izmaksas, vai arī meklēt citas šīs papīrmalkas pielietošanas iespējas. Tāpat tiek pieļautas bažas, ka noteikta sortimenta, jo īpaši skujkoku papīrmalkai vispār kādā brīdī nebūs pieprasījuma. Pirms vētras ne viens vien papīrmalkas pircējs atzina, ka esošās cenas «uzbraukušas debesīs» un tās ir ekonomiski nepamatotas, nesamērīgi augstas. Tajā pašā laikā tiek prognozēts augstāks pieprasījums pēc lapkoku — bērza un apses — papīrmalkas.

Kā glābšanas salmiņš papīrmalkas īpašniekiem tiek minēti divi jauni spēlētāji — UPM - Kymmene Forest a/s filiāle un SIA Nela Wood — papīrmalkas tirgū, kuri savas aktivitātes Latvijā uzsāka pērn. Tiek izteikti pat minējumi, ka abiem jaunpienācējiem, šis varētu būt izdevīgs laiks, kad, vētras ietekmē krītoties papīrmalkas cenām, iekarot savas pozīcijas Latvijas papīrmalkas tirgū, ko būtu salīdzinoši grūtāk izdarīt pieaugošu cenu apstākļos. «Pērn eksportētājm tikai 80 000 m3 papīrmalkas, taču šogad plānojam vairāk, jo reāla darbība tika uzsākta tikai pērnā gada martā,» skaidro SIA Nela Wood direktors Ivars Briedis. Viņš norāda, ka uzņēmums papīrmalku piegādā Norvēģijā esošajām celulozes ražotnēm , kuras vēlas saņemt lielāku celulozes izejvielu apjomu no Latvijas. Db jau rakstīja, ka Somijas mežrūpniecības koncerns UPM Kymmene Latvijā saredz izdevību nosacīti izvērst savu iepircēju darbību sakarā ar Zviedrijas skujkoku papīrmalkas importa apturēšanu. Jāatgādina, ka pērn augustā Latvijā savu darbību uzsāka UPM - Kymmene Forest a/s filiāle. «Pirmajos piecos darbības mēnešos esam eksportējuši apmēram 166 000 m3 papīrmalkas un arī šā gada plānotie apjomi ir ievērojami lielāki, tomēr, vai tie tiks īstenoti, ir atkarīgs no kopējās situācijas papīrmalkas tirgū Skandināvijā,» atzīst UPM - Kymmene Forest a/s filiāles direktore Daiga Veisa. Viņa pieļauj iespēju, ka papīrmalkas īpašnieki, piedāvājot celulozes ražotājam – UPM - Kymmene — interesantu cenu un pārdošanas nosacījumus, varētu iepirkt vēl kādus papildu apjomus, kurus sākotnēji nemaz nav plānots pirkt Latvijā.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Lai arī Zviedrijā vētrā cieta vairāk nekā 10 reizes lielāks koksnes apjoms nekā Latvijā, tomēr Latsin uz Zviedrijas celulozes ražotni spēja nosūtīt lielāku papīrmalkas apjomu — 335 4000 m3 , kas bija par 55 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. «Mēs pierādījām, ka papīrmalkas paredzētā piegāžu apjoma apcirpšana nav pamatota, un tās pat spējām palielināt,» skaidro SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Viņš norāda, ka arī 2006. gadā ir izdevies vienoties par vēl lielākām papīrmalkas piegādēm — līdz apmēram 400 000 m3. To izdevies panākt uz apses papīrmalkas rēķina. Proti, bērza papīrmalkas vietā (līdz 7 — 12 %)celulozes ražošanā var izmantot apses papīrmalku, tiesa, pēc V. Sīpola teiktā, celulozes iznākums no bērza papīrmalkas ir 100 %, bet no apses tikai 70 %, tāpēc būtiska ir apses papīrmalkas cena.

Pieprasījums pēc papīrmalkas Latvijā no Skandināvijas celulozes rūpnīcām vairāku iemeslu dēļ šogad tiek prognozēts vēl mazāks nekā pērn, kaut arī vairāki spēlētāji plānojuši apjomus kāpināt. To liecina lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Pagājušā gada janvāra vētras postījumi Zviedrijā un Latvijā faktiski ir apmetusi kājām gaisā papīrmalkas tirgu. Pēc speciālistu aplēsēm, vētras sekas vismaz papīrmalkas tirgū varētu izjust ne tikai šogad, bet arī 2007. gadā, jo Zviedrijā vēl joprojām uz pārstrādi celulozes rūpnīcās gaida milzīgas papīrmalkas grēdas. Jāatgādina, ka Zviedrijā vētrā cieta ap 80 milj. m3 (Latvijā 7.44 milj. m3) koksnes. Loģiski, ka Zviedrijas celulozes ražotņu īpašnieki, kuriem pieder arī vētrā cietušie meži, priekšroku dod nevis importētajiem resursiem no Latvijas, bet gan savos mežos iegūtās vētrā cietušās koksnes pārstrādei. Jāņem vērā, ka Zviedrija līdz vētrai bija lielākais apaļkoksnes (papīrmalkas) iepircējs — apmēram 85 % no kopējā apjoma, liecina Zemkopības ministrijas informācija. Tāpēc tiek prognozēts, ka papīrmalkas tirgus pirmsvētras situācijā varētu atgriezties 2006. gada nogalē — 2007. gada sākumā. Tomēr garantijas nav, ka šīs prognozes piepildīsies, it īpaši, ja vēl papildus vētras efektam spiedienu uz šo jomu radīja Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streiks pagājušā gada vasarā. Kā vēl viens iemesls tiek minēta Skandināvijas valstu meža nozares koncernu ieviestā izmaksu samazināšanas un peļņas uzlabošanas politika.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.

Februārī koksnes tirgū stabilitāte turpinājās, malkas cenai turpinot stabilu, bet lēnu lejupslīdi. Tuvojoties apkures sezonas noslēgumam, malkas cenas kritums ir loģisks rezultāts, un paredzams, ka nākamos mēnešus tendence turpināsies, maijā malkas cenai sasniedzot tās zemāko punktu.

Tāpat februārī skujkoku zāģbaļķu cenas saglabājās nemainīgas, taču pavasarī būvniecības sezonai atsākoties, aina varētu mainīties, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

“E-silva” eksperti skaidro, ka februārī vispamanāmākais cenas kritums novērojams tehnoloģiskajai koksnei, salīdzinot ar tās straujo kāpumu 2022. gada 2. ceturksnī. Taču kurināmās koksnes cenas lejupslīde būs aktuāla tikai līdz maijam, jo gada otrajā pusē, mājsaimniecībām un ražotājiem sākot pastiprināti gatavoties jaunajai apkures sezonai, pieprasījums pēc koksnes veida varētu mainīties. Savukārt, līdz ar būvniecības sezonas atsākšanos pavasarī, prognozējams, ka šī gada pirmajā pusē varētu būt gaidāmas cenas izmaiņas skujkoku zāģbaļķu kategorijā.

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam tuvāko pāris nedēļu laikā vēl ir iespēja nakts debesīs novērot interesantu astronomisku objektu – Holmsa komētu, Db.lv informēja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

Šī komētas ir bez astes, bet savdabīgi interesanta. Pavirši apskatot debesis, tā vairāk atgādina zvaigzni, bet tuvākā pietuvinājumā vai pēc rūpīgākas vērošanas tā izceļas citu debess spīdekļu vidū kā neliels, gaišs un miglains plankums. Šī komēta ir pārsteigusi astronomus ar negaidītu spožuma pieaugumu – ierastos apstākļos, šobrīd tā būtu novērojama tikai ar nopietnu teleskopu. Šobrīd precīza atbilde par spožuma pieauguma iemesliem nav zināma - ir notikusi kāda sadursme ar citu debess objektu vai bijusi cita rakstura eksplozija. Atgādinām,ka šī gada janvārī jau viena cita komēta sagādāja pārsteigumu. Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ar neapbruņotu aci varēja novērot Maknota komētu (McNaught).

Vairāku iemeslu – vētras, vasaras streika un celulozes ražotāju ieviestās taupības politikas rezultātā skujkoku papīrmalkas cenas tuvākajā laikā neatgriezīsies šā gada janvāra līmenī. Tādējādi mežu īpašnieki un apsaimniekotāji gūs mazākus ienākumus, nekā būtu varējuši ieņemt. «Pretstatā skujkoku zāģbaļķiem, kuru cenas lēnām atgriežas pirmsvētras līmenī, papīrmalkas cenas nebūt nepieaug,» secina valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka pirmo sitienu papīrmalkas cenu kritumā izdarīja janvāra vētra Zviedrijā un Latvijā, nodarot milzīgu postu mežu īpašniekiem. Kā nākošo būtisko triecienu R. Strīpnieks min Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku streiku, kurš radīja ķēdes reakciju, kā rezultātā vasarā zuda vajadzība pēc izejvielas celulozes ražošanai, kādēļ atkal kritās pieprasījums pēc papīrmalkas. R. Strīpnieks minēto iemeslu dēļ arī prognozē, ka skujkoku papīrmalkas cenas pieaugums tuvākajā laikā — vismaz līdz 2006. gada pavasarim — neesot gaidāms.

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

«Vairāku iemeslu dēļ pērn saruka uzņēmuma papīrmalkas eksporta apjomi, un arī šogad tie būs mazāki nekā 2005. gadā,» atzīst viens no lielākajiem spēlētājiem papīrmalkas iepirkšanā Latvijā un eksportā SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. «Pērn Stora Enso koncerns tikai Somijā vien par 4 milj. m3 neizpildīja budžetā noteikto koksnes piegāžu apjomu, kas attiecīgi šobrīd samazina somu «apetīti» pēc importētām izejvielām papīrmalkas un celulozes šķeldas veidā,» saka V. Freimanis. Viņš arī norāda, ka aukstais laiks var radīt vēl vienu papildu draudu — proti, sala radītie ledus apstākļi papīrmalkas eksportu caur mazajām ostām un, iespējams, pat Rīgas ostu var padarīt problemātiskāku. Sinoptiķu prognozes liecina, ka kuģošanas grūtību draudu Rīgas jūras līcī varētu ieilgt līdz aprīlim — savās pārdomās par iespējamo scenāriju dalās V. Freimanis. Minēto iemeslu dēļ arī V. Freimanis neprognozē papīrmalkas cenu kāpumu.

To, ka situācija skujkoku papīrmalkas tirgū ir neprognozējama liecina arī viena no lielākajiem Latvijas papīrmalkas eksportētājiem SIA Silva piemērs. «Februāra pirmajā nedēļā situācija papīrmalkas tirgū spieda pieņemt smagu lēmumu par skujkoku papīrmalkas iepirkšanas apturēšanu Liepājas un Mērsraga ostās, taču pagājušās nedēļas nogalē tā atkal tika atjunota,» atzīst SIA Silva direktors Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka uzņēmumam ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi valsts mežos, kuri ir cietuši no vētras, un pašlaik visa uzmanība tiek koncentrēta uz šo mežu platību izstrādi. «Skukoku papīrmalkas tirgus pēc vētras ir kļuvis neprognozējams, taču Silva izmantos katru iespēju, lai varētu eksportēt šo produkciju,» uzsver J. Antoņevičs. Viņs atzina, ka smagu un klientiem nepatīkamu lēmumu pieņemšana ir saistīts ar šīs koksnes sortimentu pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām tirgū, nevis ar jelkādām uzņēmuma kaprīzēm vai taktiskām spēlītēm, kā tas nezin kādēļ dažiem šķietot.

Vecpiebalgas muižas parka estrādē Inešos 1. augustā notiks grupas Autobuss Debesīs koncerts jeb Mazās Kalniņa dienas, kur skanēs komponista Imanta Kalniņa dziesmas.

Inešu estrādē vēl padomju gados, neraugoties uz tā laika varas noteiktajiem aizliegumiem, Imantdienu tradīcija nostiprinājās un sasniedza popularitātes augstākās virsotnes.

Lai koncerta programma būtu daudzveidīgāka, Autobuss Debesīs spēlēs ne vien grupas tradicionālo repertuāru, bet arī vairākus citus Imanta Kalniņa zelta fonda skaņdarbus, tostarp no grupas Turaidas Roze repertuāra. Kā pārsteigums grupas faniem un Imanta Kalniņa mūzikas cienītājiem iecerēta dziedātājas Olgas Rajeckas piedalīšanās šajā koncertā.

Mazās Kalniņa dienas - grupas Autobuss Debesīs koncerts - notiks 1. augustā plkst. 20:00 Vecpiebalgas muižas parka estrādē Inešos. Biļešu cena – Ls 3, tās varēs iegādāties pirms koncerta. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja brīva.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Banku tirgū pievienotās likmes jaunizsniegtajiem kredītiem jau ir pieaugušas un turpinās pieaugt, iespējams, sasniedzot 5 %.

Mājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptMājokļu kredītu likmes kāpj un turpinās kāptEsošo un iespējamo likmju kāpumu apliecina vai visi aptaujātie baņķieri, kā iemeslu minot valdošo finanšu krīzi pasaulē, kas būtiski sadārdzinājusi starpbanku resursus. Proti, bankām šobrīd nākas krietni vairāk maksāt par naudu, ko tālāk izsniegt kredītos. Tiesa, ne visas bankas šobrīd atklāj pievienotās likmes kredītiem, lai gan, kā zināms, vēl pērn informācija par likmēm bija gana plaša. "Pasaules ekonomikā notiek negatīvu notikumu eskalācija. Tas būtiski palielina finanšu institūciju savstarpējo neuzticību un naudas deficītu. Likumsakarīgi, ka šajos apstākļos naudas dārdzība palielinās. Visi maksā vairāk, un tās ir ne tikai bankas ar zemākiem reitingiem, bet arī bankas ar augstiem un stabiliem banka, kas, aizņemoties pasīvus starptautiskajos tirgos, izjūt naudas dārdzību," tā Nordea bankas mārketinga un pārdošanas vadītājs Kristians Pudans. "Lai arī analītiķi un speciālisti gaidīja piesēšanos ekonomikā un kreditēšanas tempu piebremzēšanos tieši Latvijā — Baltijā pēc vairāk gadīgā optimisma perioda, izrādījās, ka stāvoklis pasaules finanšu un kreditēšanas tirgos ir krietni sliktāks, kā rezultātā naudas cena faktiski būtiski pieaugusi,» atzina Parex bankas viceprezidents Normunds

2022. gada aprīlis ritēja ar koksnes cenu kāpumu visu sugu sortimentiem, kas skaidrojams ar vispārējo inflāciju un tehnoloģiskās koksnes – malkas un papīrmalkas pieprasījumu.

Likumsakarīgi arī sīkā skujkoku zāģbaļķa cena proporcionāli pakāpās, liecina meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Tāpat pieaugusi ārvalstu interese pirkt Latvijā tehnoloģisko koksni un šķeldu, kas ir sekas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas neesamībai tirgū. Ziemeļamerikas tirgos aprīlī novērojams mērens cenu kritums, sasniedzot zemāko cenu šajā gadā. Koksnes pieprasījums pasaulē saglabājas noturīgs.

Šī gada aprīlī Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas tirgos strauji augošā inflācija samazināja vienkāršotu remontdarbu veicēju interesi par mājokļa uzlabošanas projektiem, kas ir nozīmīgs koksnes produkcijas tirgus segments. Aktivitātes samazinājuma un loģistikas problēmu dēļ, kas saistītas ar dzelzceļa vagonu trūkumu un ceļu bojājumiem, daļai lielo ražotāju izveidojās koksnes produkcijas uzkrājumi zāģētavās un noliktavās. Tā rezultātā zāģētavas samazināja jaudu un šajos tirgos apaļkoku cena noslīdēja uz leju.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Jaunā plātņu (OSB) ražotne būtiski ietekmē skujkoku papīrmalkas un malkas tirgu, kā arī palielinājusi pieprasījumu pēc dažādiem pakalpojumiem.

«Tā ir viena no lielākajām, ja ne pati lielākā investīcija meža nozarē, kas rada kardinālas pārmaiņas gan malkas un papīrmalkas tirgū, gan arī palielina meža nozares un visas Latvijas kopējos eksporta apjomus un ieņēmumus,» secina asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers.

Alternatīva

Mežu īpašniekiem un koksnes tirgotājiem ir vēl viena alternatīva, kur Latvijā bez siltumražošanas var izmantot mazvērtīgo koksni. «Tas ir ļoti nozīmīgi, it īpaši situācijā, kad Skandināvijas valstu celulozes ražotāji ir būtiski samazinājuši gan papīrmalkas iepirkuma apjomus, gan cenas Latvijā,» uzsver A. Plezers. Viņš arī atzīst, ka tādējādi SIA Bolderaja Ltd ir kļuvusi par alternatīvu skandināvu papīrmalkas pircējiem. Turklāt tieši uz Bolderājas fona ir labi redzams ekonomiskais efekts no lielas ražotnes izveides, kura balstās uz vietējiem koksnes resursiem.