Jaunākais izdevums

Valdība nedēļā pirms Saeimas vēlēšanām - 27.septembrī - varētu pieņemt lēmumu par energocenu griestu noteikšanu, 19.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pavēstīja "Jaunās vienotības" politiķis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) ir prezentējusi Ekonomikas ministrijas sagatavotos priekšlikumus par papildus atbalsta mehānismiem iedzīvotājiem dabasgāzes, centralizētās apkures un elektrības cenu pieauguma apstākļos.

Ministrija konstatējusi, ka vidējais Latvijā prognozētais tarifs - 150 eiro par MWh, ko valdība paredzēja jūnijā, daudzās pašvaldībās jau ir pārsniegts. Kā sacīja ministre, iedzīvotājiem var rasties problēmas samaksāt rēķinus, neizmantojot vēl papildu atbalsta pasākumus.

Ņemot vērā, ka šobrīd paredzētais atbalsta mehānisms siltumenerģijas cenu segšanā iedzīvotājiem paredz kompensāciju par tarifiem virs 68 eiro par megavatstundu (MWh), tālāk kompensējot 50% no pieauguma, taču brīdī, kad tarifs pārsniegs iepriekšējo prognozēto vidējo tarifu, vajadzētu noteikt lielāku atbalsta intensitāti, sacīja Indriksone.

Koalīcija ir vienojusies, ka atbalsta intensitātei noteikti nevajadzētu būt 100%, jo tad siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības netiktu motivētas meklēt pēc iespējas lētākus energoresursus un apstiprināt pēc iespējas zemākus tarifus, pauda ministre. Pēc ministres teiktā, šobrīd paredzētā atbalsta intensitāte noteikti būs augstāka pat 50%, bet nesasniegs 100%.

Savukārt elektroenerģijas sadārdzinājuma segšanai valdība plāno noteikt fiksētu tarifu konkrētam skaitam kilovatstundu (kWh) mēnesī. Līdzīgi kā par siltumapgādi, arī ar elektroenerģijas tirgotājiem valsts veidos sadarbību, lai visas mājsaimniecības atbalstu automātiski saņemtu savā rēķinā, norādīja Indriksone.

Papildus tiks paredzēti arī pasākumi, kas siltumapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām paredz plānu iesniegšanu pārejai uz atjaunojamajiem energoresursiem, jo tarifu lielo sadārdzinājumu daļēji veido arī uzņēmumu un pašvaldību nepadarītie darbi pēdējo gadu desmitu laikā, pauda ekonomikas ministre. Viņa uzsvēra, ka nenovēršami lielākā ietekme cenu sadārdzinājumam ir Ukrainas karam un Krievijas agresijai.

Kā norādīja Indriksone, valdība turpinās vērtēt arī atbalsta mehānismus uzņēmumiem, lai saglabātu to konkurētspēju. Šajā krīzes situācijā ir izšķiroši, lai, sakārtojoties enerģētikas nozarei, tautsaimniecība spētu turpināt strādāt, attīstīties un sniegt lielāku ieguldījumu valsts attīstībā, uzsvēra ministre.

Šonedēļ paredzēts izvērtēt iesniegtos priekšlikumus, klāstīja Ašeradens.

Atbildot uz jautājumu par iespēju noteikt samazināto 5% pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai, "Jaunās vienotības" politiķis skaidroja, ka šodien koalīcijas sanāksmē šis jautājums netika diskutēts. Valdības partijas koncentrējas uz cenu griestu noteikšanu energoresursiem, tāpēc politiķis bija skeptisks par iespēju veikt šādu PVN samazinājumu.

Savukārt zemkopības ministra partijas biedre, ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzsvēra, ka NA turpinās atbalstīt šādu risinājumu, jo tas palīdzētu gan mājsaimniecībām, gan arī sniegtu atbalsts vietējiem tirgotājiem.

Zemkopības ministrija (ZM), lauksaimnieku organizāciju un tirgotāju pārstāvji atkārtoti aicina valdību noteikt 5% samazināto PVN pārtikas produktiem, piektdien pēc ZM rīkotās diskusijas "Samazināt PVN pārtikai. Jā? Nē?" vienojās tās dalībnieki. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Pilvere minēja, ka samazinātā PVN likme svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem varētu palielināt Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, kas ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā. Pašlaik šiem produktiem PVN likme ir 21%.

Kā ziņots, elektroenerģijas cenu kompensēšanai valdība varētu noteikt cenu griestus pirmajām 100 kilovatstundām (kWh), iepriekš norādījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš norādījis, ka valdība jau ir pieņēmusi atbalsta pakotni iedzīvotājiem un uzņēmumiem aptuveni 650 miljonu eiro vērtībā, tomēr ir redzams, ka cenu kāpums turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības biržā "Nord Pool" maksimālās cenas robeža tomēr netiks paaugstināta līdz 5000 eiro par megavatstundu (MWh), liecina biržas mājaslapā otrdien publicētā informācija.

Pēc tam, kad 17.augustā "Nord Pool" tika sasniegti līdzšinējie cenas griesti - 4000 eiro par MWh - atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātajam regulējumam piecas nedēļas pēc maksimuma sasniegšanas jeb 22.septembrī spēkā būtu jāstājas jaunai maksimālajai cenai.

Tomēr "Nord Pool" paziņoja, ka pēc aktīvām konsultācijām ar atbildīgajām institūcijām atrasts veids cenas griestu iesaldēšanai.

Biržas paziņojumā norādīts, ka ir saņemts Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūras (ACER) un EK apstiprinājums, ka nekavējoties tiek apturēta automātiska maksimālās klīringa cenas sliekšņa paaugstināšana pēc iepriekšējo griestu sasniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atbalsts augstām cenām un baseinu sildītājiem?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministri vienojušies, ka nākamajā apkures sezonā Latvijas valsts iedzīvotājiem kompensēs pusi no siltumenerģijas, elektrības un dabasgāzes tarifu pieauguma. Kaut kas tāds bija jau sen gaidīts, tiesa, ne šādā izpildījumā. Kur problēma? '

Tiklīdz tiek mehāniski noteikti cenu griesti, pilnībā vai daļēji kompensējot visu, kas virs tiem, tā attiecīgajam produktam tirgus cenas vietā parādās piesaiste maksimāli iespējamajai. Proti, konkurences mehānisms pārstāj darboties, cenas tirgū visi ir noskaņoti turēt augstas, rēķinoties, ka pieprasījums nemazināsies, jo klienti gribēs izmantot valsts budžeta atbalstu.

Spilgts piemērs varētu būt saistīts ar apkures granulām, ko jau tagad, neskatoties uz ārkārtīgi augstām cenām, bažās par nākotni iepērk vairākiem gadiem uz priekšu – valsts kompensācija šo vēlmi veidot uzkrājumus tikai veicinās. Savukārt tiem, kuri nespēs pirkt granulas par 300 eiro/tonnā, atbalsts nepienāksies, lai arī nebūt ne visi šādi cilvēki var pretendēt uz nabagu pabalstiem. Tātad ar šo faktiski atbalsts ir turīgākajiem, bet uz vidusslāņa rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ES plāno visaptverošu elektroenerģijas tirgus reformu

LETA--AFP, 14.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Komentāri

Pievienot komentāru