19. augusta vakarā Salaspilī kāds vīrietis izdarījis pašnāvību, kuru policija klasificē kā pašnāvību, kuras iemesls, savukārt, bijuši parādi, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.
"Tāda parādība ir," atzīst Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, "Kredīti spiež uz apziņu. Kad cilvēki iepriekš aizņēmās, iespējams, viņi neaprēķināja savas iespējas. Arī tās pelēkās naudiņas palicis mazāk, un cilvēkiem ir grūtāk samaksāt kredītus."
"Nevarētu arī teikt, ka tieši šādu iemeslu dēļ pašnāvību skaits krasi pieaug. Tie varētu būt tikai daži gadījumi Rīgas reģionā. Pašnāvībām ir arī citi iemesli: neveiksmīgs bizness, atkarība no azartspēlēm, nelaimīga mīlestība. Vecāka gadagājuma cilvēki izdara pašnāvību, ciešot no dažādām ar veselību saistītām sāpēm. Pašnāvību izdara arī psihiski slimi cilvēki un ļaudis alkohola reibumā," skaidro Rīgas reģiona policijas pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību sektora vecākā speciāliste Zane Bērziņa.
Tikai sīki izvērtējot katru gadījumu, policija var pateikt, vai tā ir bijusi pašnāvība ekonomisku iemeslu dēļ. Ja ir atstāta zīmīte ar norādījumiem, ko radiniekiem darīt ar īpašumu, kādēļ pašnāvība izdarīta, ja draugiem ik pa laikam izteiktas domas par pašnāvību nenomaksāto parādu dēļ – tas varētu liecināt par jau iepriekš plānotu nāvi ekonomisko apstākļu iespaidā, skaidro policija.
Pērn Latvijā kopumā bijušas 453 pašnāvības. No tām 358 izdarījuši vīrieši, bet 95 – sievietes. Sabiedrības veselības aģentūras direktora vietnieks zinātnes un pētniecības jautājumos Māris Taube uzsver, ka 95 procentiem cilvēku, kuri veic pašnāvību, ir psiholoģiskas patoloģijas. No tiem 80 procenti cieš no depresijas. "Depresiju var izraisīt dažādi apstākļi, arī parādi," sacījis M. Taube.
Īpaši liels pašnāvību uzliesmojums bija pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad ekonomiskās problēmas, banku krīze, nestabilitāte radīja depresiju. M. Taube gan cer, ka pašreizējā ekonomiskā krīze neliks atkārtoties 15 gadus senām tendencēm.
