Vietām Latvijā kailsala dēļ ziemāju sējumi var būt cietuši un jau tagad iespējams novērtēt, ka uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Precīzāk graudaugu sējumu situāciju gan varēs izvērtēt pēc veģetācijas atsākšanās.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA apstiprināja, ka vietām Latvijā graudaugu sējumi kailsala dēļ janvāra sākumā un februārī ir cietuši, taču precīzāk to, cik daudz ziemāju sējumu būs jāpārsēj ar vasarājiem, varēs pateikt pēc apmēram mēneša.

Kad atsāksies veģetācija, mēs varēsim saprast, kāda ir situācija, sacīja Jansons, piebilstot, kas šogad, visticamāk, nevar cerēt uz graudu rekordražām. Pastāv cerība uz graudu ražu vidējā līmenī.

Vairāk ziemāju sējumi cietuši vietās, kur bija mazāk sniega, tostarp Vidzemē. Lai gan mazākā mērā, arī vietām Latgalē, ziemāju sējumi var būt cietuši. Patlaban, piemēram, Vidzemē vēl ir dziļa ziema un kamēr nav bijis atkusis, grūti spriest par turpmāko. Sējumu stāvoklis dažādās Latvijas vietās varētu būt atšķirīgs, atkarībā no sniega esamības vai neesamības. Ja sniegs bija, sējumu situācija varētu būt labāka, ja sniega nebija, iespējamas problēmas.

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, – pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši – tos nāksies pārsēt ar vasarājiem. Šādu neiepriecinošu ainu iezīmē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktie apsekojumi.

Latgalē vēlās sējas dēļ ziemāju iesēts maz un to attīstība šajā reģionā iekavējusies. Augiem lielākoties redzama viena, dažviet arī divas lapas. Savukārt ziemas rapsis, lai gan izskatās labi un nav pāraudzis, iesēts diezgan maz. Apmierinoši izskatās tie sējumi, kuri iesēti agrāk un kur nav bijusi smaga augsne, izņemot ieplakas, kurās ir ūdens. «Neko daudz iesēt neizdevās, un daudz no iesētā arī noslīka. Sausākās vietās zemi tomēr izdevies kvalitatīvi sastrādāt un ziemāji izskatās brangi. Lai arī ziemas rapsim apakšējās lapas nosalušas/nopuvušas, arī tie ziemai ir gatavi. Ja ziema būs labvēlīga, iesētais nieks dos labu ražu,» atzīmē Guntars Melnis, LLKC Daugavpils biroja vadītājs.

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (S) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Ziemošanas apstākļi sējumiem līdz šim šogad ir bijuši optimāli, un atliek cerēt turpmākajās nedēļās līdz pavasarim nepiedzīvot krasas gaisa temperatūras svārstības, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA sacīja, ka februāra sākumā situācija uz laukiem nav būtiski mainījusies salīdzinājumā ar janvāri. Sals sējumiem postu nav nodarījis, jo zemi joprojām klāj sniegs, kas ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai pārziemošanai pie pazeminātas gaisa temperatūras. Lai arī vietām, kur kopš rudens uz laukiem bija izveidojušās lielas peļķes, sējumi, visticamāk, gājuši bojā, janvārī un februārī papildu problēmas nav bijušas.

Arī sals bez sniega sējumiem postu nav nodarījis, jo šādi laika apstākļi bija īsu laiku, sacīja Balodis. «Pats galvenais, ka ir sniegs. Kailsals iepriekš nebija tik stiprs, lai kaitētu. Reti kur bija mīnus desmit grādi un tas ir pa maz, lai sējumi ciestu. Ja būtu mīnus padsmit vai pat divdesmit grādu un vējš, tad, jā, bojājumi varētu rasties. Bet tā kā sals bez sniega bija pāris naktis, un aukstākajā vietā Latvijā bija kādi -11 grādi, problēmu nav,» teica Balodis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu, informē LLKC.

Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: Kurzemē – ja būs saulains, labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē – daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalēkopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.

Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem, – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.

Pašlaik lauksaimnieku sabiedrībā radušās bažas, ka Latgalē un Vidzemē saimniekiem daļu ziemāju nāksies pārsēt. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti uzskata, ka ziemāju pašreizējo stāvokli var vērtēt kā labu un pat ļoti labu visā valstī, informē LLKC.

Konsultantu apsekojumi liecina, ka ziemu vislabāk būs pārlaiduši ziemāji (rudzi, kvieši, tritikāle, rapsis) Kurzemē un Zemgalē.

Pēdējo dienu pazeminātās temperatūras, kas nepārsniedza -7 grādus, sējumiem nav kaitējušas, jo tie pašreiz vēl ir ziemošanā. Mūsu Kurzemes un Zemgales konsultanti atzīmē, ka nav konstatēta ziemāju atdzīvošanās un veģetācijas atsākšanās. Daži rapšu lauki, kas vizuāli izskatās tukšāki, lielākoties jau bija cietuši no rudenī valdošā sausuma, kad rapšiem smagākās augsnēs bija apgrūtināta augšana un attīstība.

«Vidzemes un Latgales reģionus pašreiz klāj 5–10 cm bieza sniega sega, kas ļoti labi pasargā sējumus no zemajām temperatūrām. Konsultanti uzskata, ka janvārī valdošā ziema, kad dažos reģionos valdīja aukstums un nebija sniega segas, sējumiem postu lielos apmēros nebūs nodarījusi. Februārī, kad augsne atkusa, graudaugu lauki izskatījās vizuāli gaišāki, bet, apskatot tos tuvāk, tapa skaidrs, ka sals bojājis vien dažas lapas un to daļas. Riskam vairāk pakļautas bijušas rapšu lauku ceļmalas un pakalni, kur sējumi vairāk varēja ciest no kailsala, » informē LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.

Nelabvēlīgie laika apstākļi nodarījuši būtiskus postījumus ziemāju sējumiem dažādos Latvijas reģionos, liecina AAS BTA Baltic Insurance Company apkopotā informācija par atlīdzību pieteikumiem sējumu apdrošināšanā.

Zaudējumus cietusi gandrīz katra trešā saimniecība, kas apdrošinājusi BTA savus sējumus, kā rezultātā BTA par vairāk nekā 1000 ha platībā izpostītiem ziemāju sējumiem atlīdzībās lauksaimniekiem šogad izmaksājusi jau gandrīz 200 tūkstošus eiro.

Saņemot apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus sējumu apdrošināšanā un apsekojot saimniecības, BTA speciālisti secinājuši, ka Zemgalē sējumu pārziemošanu būtiski ietekmējis rudens sausums, kas neļāva sējumiem sagatavoties ziemai. Savukārt, kailsals nodarījis būtiskus postījumus ziemas rapsim Latgalē un Vidzemē, kā arī ziemāju labības sējumiem Lubānas līdzenumā.

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri (2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par 12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst. hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Lai gan vasarāju graudaugu platības pieauga par 118,4 tūkst. hektāru jeb 36,1 % salīdzinot ar iepriekšējo gadu, to vidējā ražība no viena hektāra sausuma ietekmē bija zemākā kopš 2010. gada un 2018. gadā sasniedza tikai 23,7 centnerus (2017. gadā – 24,9 centneri).

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Iestājoties pavasarim, zemnieki veic ziemāju papildmēslošanas darbus un uzsāk cīņu ar kaitēkļiem un nezālēm. Dažviet jau uzsākta vasarāju sēja. Klimatiskie apstākļi šobrīd piemēroti un darbi rit raiti, vērtē Baltic Agro/Tradecorp tehniskā konsultante Dace Strautiņa.

Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šogad sējumu platībās atkal būtisks ziemāju īpatsvars. Labvēlīgi sējas apstākļi rudenī mudinājuši zemniekus sēt lielākās platībās ziemājus, jo no tiem var iegūt augstāku ražību nekā no vasarājiem.

"Ziemošanas apstākļi bijuši izcili labi. Ziemāju sējumi – gan rapši, gan graudaugi ziemojuši labi, bez kādiem izsalšanas bojājumiem. Tomēr daudzviet novērojami meža zvēru un putnu radīti postījumi. Tie ir apstākļi, kurus nav zemnieka spēkos ietekmēt. Vienīgais risinājums ir sējumu apdrošināšana," uzsver speciāliste.

Viņa paredz, ka ziemājiem šogad gaidāms augsts ražas potenciāls. Ziemas rapši, laicīgi iesētie, šo pavasara sezonu uzsāk ar enerģisku stublāja augšanu. Ziemas kviešu sējumi ir intensīvā cerošanas attīstības stadijā.

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz ar to uz augstu ražu nākamgad nevar cerēt, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka daudzviet Latvijā šogad sējumi iesēti nedaudz vēlāk nekā citus gadus un, tā kā oktobris bijis vēss, sējumi nav tik labi attīstījušies kā iepriekšējos divos gados, kad rudenī bija ļoti labi laika apstākļi. Sevišķi Zemgalē, kur ir smagnējāka augsne, sējumi sāka dīgt tikai septembra beigās, kad iestājās mitrāki laika apstākļi. Taču oktobrī veģetācija kļuva lēnāka vēso laika apstākļu dēļ.

Sējumi sadīga, bet dikti lēni un arī ārpus Zemgales laukos neizskatās diez ko labi, sacīja Balodis, piebilstot, ka vēso laika apstākļu dēļ oktobrī sējumi nepaspēja pietiekami labi sagatavoties ziemai.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ir aicinājis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju.

Sanāksmes laikā sociālajos tīklos sāka parādīties fotogrāfijas ar EK it kā piedāvāto dokumentu, kā starp dalībvalstīm sadalīt šīs izmaksas. Atbilstoši šai neoficiālajai informācijai Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus. Noprotams, ka šīs summas aprēķināšanai izmantoti rādītāji, kas raksturo valsts ekonomisko situāciju.

Latvijas premjerministres Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga aģentūrai LETA teica, ka nevar komentēt šādu neoficiālu informāciju. Viņa sacīja, ka šāds dokuments Eiropadomē šodien nebija prezentēts un līdz ar to šāds dokumenta saturs nav apspriests.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, uzsākot ikgadējo ražas prognozēšanu, secinājuši, ka ziemas kviešu ražas potenciāls pēc vēsā un nokrišņiem salīdzinoši bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgalē un Kurzemē. Arī rapšu stāvoklis ir labs, un pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informē LLKC pārstāve Iveta Tomsone.

Šogad ziemāju platības valstī aizņem 320,3 tūkstošus ha, kas ir aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šīs platības bija 210 tūkst. ha. Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65,8 tūkstoši ha, kas ir par 30% vairāk nekā pērn, kad tika apsēti 46,2 tūkstoši ha.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis norāda, ka maijs parasti mūsu reģionā ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad mitrums maijā bija pietiekamā daudzumā. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās ķert momentus. Šī iemesla dēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz iekavēti.

Gada nogalē Latviju pārklājusī sniega sega lauksaimniekiem problēmas neradīs, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas eksperti.

«Kaitējums augļu kokiem rastos tādā gadījumā, ja no +6 grādiem gaisa temperatūra diennakts laikā pazeminātos līdz -20 grādiem. Pašlaik gaisa temperatūra samazinās pakāpeniski un visi augi ir ziemas miegā», skaidro LLKC augkopības eksperts Māris Narvils.

Iedzīvotāju fiksēto narcišu ziedēšanu vai koku piebriedušos pumpurus speciālists sauc par izņēmuma gadījumiem, kurus, visticamāk, veicinājusi šo augu atrašanās saules pusē. «Varbūt atsevišķi zari ar šādiem pumpuriem arī nosals, bet tādu nebūs daudz, turklāt to vietā pavasarī plauks citi. Protams, ja tulpes vai narcises uzplaukušas jau tagad, otrreiz šajā pavasarī tās vairs neziedēs, – tad ziedi gaidāmi vien 2017. gadā,» norāda M. Narvils.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Šajā sezonā ziemāju lauki visos Latvijas novados izskatoties labi, pateicoties bagātīgajai sniega segai. Šogad atkal varētu būt gaidāma laba raža. Vienlaikus graudu audzētājus aizvien bažīgākus darot joprojām krītošās graudu cenas biržās, aģentūrai LETA atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Latgales puses zemnieku kooperatīva Sēlijas āres valdes priekšsēdētājs Vitolds Kveders atzina, ka pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir ideāli.

«Pašlaik situācija ir ļoti laba. Ilūkstes pusē gan bija neliels satraukums gada pēdējās dienās, kad tika prognozēts spēcīgs kailsals, taču dienu pirms sala iestāšanās uzsniga apmēram astoņi centimetri sniega, un tas laukus glāba arī mīnus 20 grādos. Patlaban sniega pietiek, un, ja vien nebūs krasu svārstību, sējumi pārziemos ideāli,» sacīja zemnieks.

Arī Jēkabpils novada kooperatīva Kuziks vadītājs Mārtiņš Felss sacīja, ka patlaban ziemāju stāvoklis zem sniega segas varētu būt ļoti labs.

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.