Auto

Pārbaudīt, nevis iegāzt

Laura Mazbērziņa, 18.02.2019

Drošas Braukšanas Skolas (DBS autoskolas) vadītājs Jānis Vanks.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

Veidojas rindas uz braukšanu

J. Vanks stāsta, ka sliktā ziņa autoskolu biznesā ir tāda, ka Latvijā daudzviet ir saglabājušies deviņdesmitie gadi. Daudz kur notiek skaidrās naudas princips, kas ar likumu ir aizliegts, tomēr daudzi pārkāpj šos noteikumus. «Esmu pārliecināts, ka cilvēks, kurš izvēlas autoskolu, izvērtējot tikai cenu, beigās samaksā vairāk vai vismaz tikpat kā tas, kurš no sākuma ir izvēlējies dārgāku pakalpojumu. Kukuļu sistēmu gan neesmu novērojis, tomēr cilvēkiem ir jārēķinās, ka lētajās autoskolās teorijas klasēs būs ļoti daudz cilvēku un individuāla pieeja teorijas pasniegšanai ir vienkārši neiespējama,» komentē J. Vanks.

Daudzi cilvēki autoskolas izvēlas pēc statistikas datiem – cik daudzi ar pirmo reizi nokārto eksāmenus, bet DBS pēc tā nedzenas. DBS Autoskolā ir mazas grupas un izteikta sezonalitāte – vasarā ir intensīvā sezona.

DBS Autoskolas cenas ir vienas no augstākajām, bet kā autoskolas vadītājs stāsta, cena attiecīgām pozīcijām vēl nenorāda uz to, cik klients kopumā samaksās par apmācību procesu. Bieži vien iztērēto līdzekļu apjoms ir ļoti līdzīgs, jo atšķiras pieeja mācību procesa organizēšanai un darbs ar klientu. Daļa no instruktoriem paši nodarbojas ar autosportu un motosportu, kas ir autoskolas pluss.

Reklāma no mutes mutē ir autoskolu galvenā reklāma, līdz ar to autoskolām ļoti svarīgi ir saglabāt savu reputāciju. Autoskolas ir produkts, kuru cilvēki lielākoties izmanto vienu reizi. «Mēs nevaram ņemt jebkuru instruktoru, mums jātur sava kvalitāte. Mums ir arī instruktori, kuri ārpus darba ar autosportu nenodarbojas, bet var redzēt, ka viņiem automašīnas un jauno studentu apmācību process ir sirdslieta,» skaidro J. Vanks.

Uzņēmums lepojas ar savu godīgumu, jo autoskolas students, kurš atnāk, skaidri zina, cik viss maksā, un šobrīd DBS ir noslogota. Uzņēmums attīstās un aug, DBS ir septiņas Mazda automašīnas, ar kurām tiek veikta praktiskās braukšanas apmācība. Salīdzinājumam - pirms diviem gadiem automašīnas bija vien četras. «CSDD statistika to neapliecina, bet autoskolās ir pārprodukcija ar klientiem. Tas gan vairāk izskaidrojams ar salīdzinoši mazu labo instruktoru skaitu, un tādēļ veidojas ievērojamas rindas uz praktiskajām braukšanas nodarbībām,» saka J. Vanks.

Mērķis - noturēt kvalitāti

Uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi šobrīd ir skaidri – viņi neskries pakaļ apjomam. «Mūsu mērķis ir noturēt kvalitāti, jo biznesu veido ne tikai autoskola, bet drošas braukšanas apmācības un pasākumu rīkošana. Mums ir trīs darbības virzieni, kur augt un attīstīties,» komentē J. Vanks. Ārpus Rīgas filiāli šobrīd nav plānots atvērt, taču tāda iespēja nākotnē pastāv. Pašlaik nodarbības notiek divās vietās – Kalnciema kvartālā, kur ir DBS galvenais ofiss, un Latvijas Universitātē.

Jautāts, cik ilgi vidēji cilvēks mācās braukt, J. Vanks atbild: «Vidēji cilvēki nobrauc ap 30 braukšanas reizēm, taču šis skaits ar katru gadu pieaug. Minimālais ir 20 akadēmiskās stundas, kas ir 10 braukšanas reizes, taču mēdz būt arī 60 braukšanas reizes un vairāk. Es nezinu, ar ko tas ir saistīts, vai ar to, ka cilvēki, paaudzes mainās. Auto vadīšana cilvēkiem vairs nav prioritāte, viņi nāk nesagatavotāki. Taču esmu ļoti priecīgs, ka mūsu autoskola neatsaka nevienam, kurš ir apņēmības pilns iegūt vadītāja apliecību un kuram ir ārsta zīme, kas atļauj to darīt. Pie mums ir bijuši un sekmīgi nokārtojuši eksāmenus gan cilvēki ar dzirdes un runas traucējumiem, gan ar daļējiem kustību traucējumiem. Šiem studentiem apņēmība ir pat lielāka nekā citiem. Un ir liels gandarījums, ja mēs spējam atrast risinājumu un novest procesu līdz pozitīvam iznākumam.»

Automašīnas kļūst gudrākas

Tendences rāda, ka automašīnas kļūst arvien autonomākas, daļa jau spēj pašas pārvietoties, bez autovadītāja palīdzības. Automašīnas kļūst arvien gudrākas, tas izlutina cilvēku. Automašīnas ļauj cilvēkiem slinkot un atslābt. «Nākotnē, iespējams, automašīnas tiešām pašas pārvietosies un to vadīšana nebūs nepieciešama, taču jau tagad ir nianses, kas jāsaprot, jo nepietiek cilvēkam iemācīt tikai «spaidīt» pedāļus un stūrēt. Nepieciešams apmācīt cilvēkus par automašīnas elektroniku, ko no tā var izmantot, kā viss strādā, piemēram, kas ir kruīza kontrole, līniju asistents, aklās zonas indikatori u.c. lietas,» saka J. Vanks.

Braukšanas kultūra uzlabojas

No gada uz gadu Latvijas braukšanas kultūra uzlabojas. Taču latvieši joprojām ir diezgan neiecietīgi. Automašīnas vadīšana ir sarežģīts process, tie ir tūkstošiem lēmumu, kas jāpieņem ātri. Cilvēki ir tik dažādi, bet satiksme ir viena, tāpēc visiem uz ceļa ir jāsadzīvo. Ja mums nav iecietības citam pret citu, tad sākas agresija vai nepatīkamas situācijas uz ceļa. «Pēdējā laikā gan daudz retāk saskaros ar agresiju uz ceļa. Esmu priecīgs, ka cilvēku domāšana par braukšanas manierēm mainās uz pozitīvo pusi. Autovadītāji pieaug un kļūst nopietnāki, arī Valsts policija ir ļoti attīstījusies.

Ja runājam par maksimālā ātruma ierobežošanas palielināšanu, tad es uzskatu, ka mūsu autovadītājs jau tā ir stipri ierobežots braukšanas ātrumu ziņā, to nevajadzētu samazināt. Kādreiz brauca tikpat ātri, un automašīnās nebija pat drošības jostas,» komentē J. Vanks.