Jaunākais izdevums

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Pret notāri Eglīti kriminālprocesā tika konstatēts likumā paredzētais pamats viņas saukšanai pie kriminālatbildības, bet, ņemot vērā, ka Eglīte ir mirusi, kriminālprocess pret viņu izbeigts daļā.

Bondars Mandātu komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Preses konferencē Bondars pauda, ka ir "pārsteigts un sašauts" par šādu lietas pavērsienu, un vaicāja, vai 2018.gada vasarā sāktā lieta līdz šim tika "turēta uz plaukta" ar mērķi tikai tagad to izvilkt ārā, "lai vērstos pret mani". Lai gan tiesībsargājošajām iestādēm ir sava rīcības stratēģija, tomēr politiķa ieskatā esot "vairāk nekā dīvaini", ka viņa izdošana tika prasīta nedēļu pirms 14.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākuma.

Taujāts, ka, ja Bondars to uzskata par politisku pasūtījumu, kas aiz tā visa stāv, politiķis atbildēja, ka jautājums ir par "bankas likvidatoriem", kuri esot izsaimniekojuši un izšķērdējuši līdzekļus un tagad meklē kādu vainīgo.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) komisijas sēdē citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu. Viņa skaidroja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Latvijas Televīzija ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu 

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai...

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru