Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

Eiropā sausuma ietekmē arī graudaugu ražu Itālijā, Spānijā un Portugālē, kur tā varētu būt pat uz pusi mazāka nekā pagājušajā gadā. Iespējams, tas nozīmēs, ka visā Eiropas Savienībā šogad gaidāma sliktākā graudaugu raža 15 gados, liecina lauksaimniecības lobija Copa-Cogeca teiktais.

Krievija izmanto situāciju

Lai šajā ziņā viss sarežģītos vēl tālāk, Krievija nupat izstājusies no darījuma, kas līdz šim ļāva Ukrainas graudiem daudzmaz droši plūst pa Melno jūru. Pēc tam Krievija arī veikusi raķešu triecienus Ukrainas graudu transportēšanas infrastruktūrai. Nav izslēgts, ka triecieni tiks doti arī pa civilajiem šādas kravas pārvadājošajiem kuģiem.

Diemžēl var secināt, ka Krievijas ietekme pēc tās iebrukuma Ukrainā uz pasaules kviešu tirgu ir vien pastiprinājusies. Pašai Krievijai graudaugu raža šogad solās būt ļoti laba, un šī valsts šādu savu resursu izmanto, lai izvērstu savu ietekmi. Attiecīgi apturot savas konkurentes - Ukrainas - atlikušo kviešu eksportu, Krievija redz iespēju aizņemt papildu tirgus daļu. Kremlis droši vien grib redzēt – tam pat drīzāk tā ir nepieciešamība – augstāku pārtikas izejvielu un energoresursu cenu, ko tas savā veidā, šķiet, var arī panākt.

Kviešu cena ASV preču biržā kopš jūnija pirmās daļas ir palēkusies jau par piekto daļu. Tā gan joprojām ir par trešo daļu zemāka nekā pagājušā gada vasaras sākumā, kad tirgus dalībnieki uz jaunā ģeopolitiskā fona centās kaut ko kaut vai aptuveni saprast par jaunajiem tirgus noteikumiem. Kviešu cena kopš vasaras sākuma strauji (par 18%) augusi arī Euronext biržā Parīzē.

Kvieši gan nebūt nav lēti. To cena kopš 2020. gada jeb laikiem pirms pandēmijas ir pieaugusi teju par 40%. Iespējams, var teikt, ka lēti kvieši bija 2016. gadā. Kopš tā laika to cena preču biržā ir gandrīz dubultojusies. Šā brīža apsekojumi liecina, ka, neskatoties uz daļas Eiropas ražas iespējamām problēmām, vismaz globālā graudaugu raža, tai pašai Krievijai (arī Dienvidamerikai un Austrālijai) kompensējot kādu negatīvo ietekmi, un šādu graudu krājumi pasaulē joprojām varētu būt pietiekami. Pirms šiem jaunākajiem notikumiem drīzāk tika gaidīts tālāks kviešu cenas kritums. Tiesa gan, nu neskaidrība augusi.

Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!