Jaunākais izdevums

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Uz šādu situāciju reaģējusi arī cukura cena preču biržās. Piemēram, ASV Čikāgas preču biržā cukura visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība kopš šā gada sākuma sarukusi gandrīz par trešo daļu līdz 10,3 ASV dolāru centu atzīmei par mārciņu. Tikmēr kopš pagājušā gada sākuma šis kritums jau ir 50% apmērā. Savukārt Londonas preču biržā cukura cena kopš janvāra sākuma samazinājusies par 22% līdz 310 ASV dolāru atzīmei par tonnu un kopš pagājušā gada sākuma – par 43%. Liela daļa analītiķu šobrīd paredz, ka pārskatāmā termiņā minētās saldās izejvielas cena turpinās sarukt, ziņo The Wall Street Journal.

No notiekošā ieguvēji var izrādīties cukura patērētāji un lielākie šī resursa importētāji. Tikmēr zaudētāju rindā pirmie ir šī resursa ražotāji, piemēram, Brazīlija, kas ir pasaulē lielākā cukura eksportētāja.

Visu rakstu Pasaulē cukurs strauji kļuvis lētāks lasiet 17. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltais Vegan sieriņos būs palmu eļļa; ražoti Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no interneta apspriestākajiem tematiem pārtikas jomā kļuvuši «Baltais» Vegan sojas sieriņi, kuri tiek pieteikti kā biezpiena desertu alternatīva vegāniem.

Kamēr daļa Latvijas vegānu sociālajos tīklos jau pauduši prieku par «Baltais» jaunumu un slavē ideju, ir arī tādi, kuri paziņojuši, ka šis sieriņš ir pretrunā ar dabas principiem.

Plašas diskusijas notiek par sieriņa sastāvu. Tajā 58,8% ir tofu (ūdens, sojas pupiņas, cietinātājs (kalcija sulfāts, kalcija hlorīds)), 16% kakao glazūra (augu tauki (palmu eļļa), cukurs, 18% kakao pulveris ar samazinātu tauku saturu, emulgators (rapšu sēklu lecitīns), aromatizētājs, cukurs, kokosriekstu tauki, kakao pulveris, šokolādes aromatizētājs. Vegāni lasot apstājas pie augu taukiem, kas ir palmu eļļa.

«Vegāns nozīmē ne tikai dzīvnieku produktu neizmantošanu, bet arī izvairīšanos no jebkāda veida produkcijas, kas izraisa dzīvnieku ciešanas un nāvi. Tieši tāpēc – palmu eļļa nav vegāniska. Šīs eļļas ražošana izraisa tikpat lielu slodzi videi, cik piena produktu ražošana un rada ciešanas dzīvniekiem, jo, lai veidotu palmu plantācijas, tiek iznīcināti meži un kūdrāji. Tā rezultātā orangutāni un citas apdraudētās dzīvnieku sugas strauji zaudē savu dabisko vidi, kur dzīvot un tiem nākas saspiesties arvien mazākā zemes pleķī, turpat līdzās plašajām plantācijām,» savās pārdomās dalās «Instagram» dzīvesstila blogere Agnese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos līdzās ārzemju smūtiju ražotājiem redzamas vietējās alternatīvas.

Pašmāju patērētājiem ir izvēle šajā produktu kategorijā, teic SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Veikalu plauktos parādās arvien vairāk šāda veida produktu. Ir cilvēki, kuri rūpīgi lasa sastāvu, bet ne visiem tas ir svarīgs. Tāpat ir ļaudis, kam rūp, vai produktam ir pievienots cukurs vai ūdens. Citiem ir svarīga cena. E. Martinsone gan norāda, ka reizēm tie produkti, kam pievienots ūdens, rezultātā maksā tikpat, cik tie, kam nav pievienots, kas «izskatās» dārgāki. «Par saviem produktiem varam likt roku uz sirds, ka tie visi ir tīri, dabīgi, pilnvērtīgi, nekas nav šķaidīts,» uzsver uzņēmēja.

To, ka pēdējā laikā šādi produkti kļūst populārāki, nosaka vairākas tirgus un cilvēku ieradumu tendences, teic Raitis Avots, SIA Orkla Foods Latvija mārketinga direktors un zīmola Gutta pārstāvis. Aizvien attīstās līdzņemamo ēdienu koncepcija – cilvēki iecienījuši produktus, kurus steidzīgajā ikdienā var ērti «paķert līdzi», lietot ceļā. Viņš uzskata, ka smūtiji tirgū ir uz palikšanu un ka šī kategorija attīstīsies un augs vēl lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Cepumi bez miltiem Fity

Ilze Žaime, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā Krimuldas novada Raganā strādājošajā uzņēmumā «Perfecto» cep veselīgos cepumus bez miltiem «Fity».

SIA «Perfecto» bezmiltu «Fity» cepumu ražošanu uzsāka 2014.gadā, un šo piecu gadu laikā cepumu sortiments ir attīstīts līdz sešu veidu lielam piedāvājumam - mandeļu, ķirbju sēklu, linsēklu, šķiedrvielu un no šā gada klāt nākuši arī čia sēklu un dzērveņu cepumi.

Par jaunu garšu meklējumiem rūpējas saldumu ražotnes īpašniece un ražošanas vadītāja Lāsma Salmiņa. Viņa stāsta, ka vienmēr kaut ko cepusi un gatavojusi jau kopš agras bērnības. Laikā, kad tika dibināta «Perfecto» saldumu ražotne, L.Salmiņa uzsvaru vēlējusies likt uz veselīgāku produktu gatavošanu. Tādēļ arī cepumu ražošanā viņa atturas no kviešu miltu un mākslīgu saldinātāju izmantošanas. Viņa piemetina, ka pati ciena receptes, kurās vispār netiek pievienots cukurs, taču lielāks pieprasījums ir pēc saldākiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO: Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā top želejkonfektes

Monta Glumane, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas SEZ kapitālsabiedrība «Ekers Stividors LP», investējot aptuveni miljonu eiro, iegādājusies aspirācijas sistēmu jeb slēgtu konveijeru ar putekļu nosūkšanas iekārtu kravu iekraušanai. Vēl uzņēmums iegādājies otru automašīnu - putekļsūcēju un papildu laistīšanas iekārtu.

Ar jauno iekraušanas konveijeru putekļi tiek savākti un nenonāk apkārtējā vidē ārpus termināla. Kuģī stundas laikā ar to var iekraut 450 tonnas kravu. LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» tehniskais direktors Oļegs Vonogs norāda, ka slēgtā līnija ir aprīkota ar aspirācijas sistēmu. Katrs filtrs nodrošina līdz 3000 m3/stundā gaisa plūsmas attīrīšanu. Filtri pašattīrās, kas nozīmē, ka tie sakrāj iekšā putekļus un kādā brīdī, vadot iekšā spiedienu, tie attīrās - putekļi nokrīt uz konveijera un iet tālāk uz kuģi. Tādējādi putekļi nenonāk gaisā.

«Strādājam, lai nodrošinātu putekļu savākšanu. Ieguldījumi modernā pārkraušanas konveijerā, laistīšanas iekārtās un putekļu savākšanas iekārtās dod rezultātu. Mums ir svarīgi parādīt kā strādājam, lai viedoklis netiek balstīts uz sākotnējo darbību, kad paši bijām jauni un nepieredzējuši antracīta kravas apstrādē,» saka LSEZ SIA «Ekers Stividors LP» projektu koordinators Guntis Čukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu.

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās preču un pakalpojumu cenas?

Db.lv, 08.06.2018

Pārtika

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju: +0.4%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017.gada decembri: +0.1%

Cenu pārmaiņas 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2018.gada aprīli: +0.5%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,2 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā cenas mainījušās dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada maijā bija par 5,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,9 %, bet pakalpojumiem – par 8,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada maijā, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija sviestam (+32,6 %), skābajam krējumam (+10,3 %), pienam (+7,4 %), kefīram (+8,5 %). Cenas palielinājās arī cūkgaļai (+8,5 %), mājputnu gaļai (+3,6%), olām (+11,2 %), maizei (+1,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+4,8 %). Savukārt lētāks bija cukurs (-31,2 %), kafija (-10,2 %), svaigi dārzeņi (-3,6 %), milti un citi graudaugi (-6,5 %), makaronu izstrādājumi (-6,7 %), šokolāde (-3,1 %), augu eļļa (-5,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārais teiciens, ka dators ir vainīgs pie manas vājās redzes, ir aplams.

Paši esam vainīgi, ka strādājam kā apmāti un neļaujam nedz sev, nedz acīm atpūsties, tik strikta ir dabiskas redzes skolotāja Vija Buša. Viņas zināšanu bagāžā ir kaudze ieteikumu un secinājumu, kas attiecas uz acu veselību un redzi. Rīgas 1. slimnīcas Arodveselības nodaļas optometriste Varvara Kuple norāda, ka pēdējā laikā no birojos strādājošajiem un citiem darba ņēmējiem ir daudz sūdzību par sausām, žūstošām acīm, graušanas sajūtu. Turklāt nereti gadās ielaistas redzes problēmas nezināšanas pēc. Proti, daudzi nemaz nenojauš, ka viņiem ir slikta redze, un brilles nelieto. Tomēr V. Buša ir pārliecināta, ka ikviens var saglabāt skaidru redzi un pat tikt vaļā no brillēm, taču tam ir nepieciešama, pirmkārt, pārliecība, ka tas ir iespējams, un, otrkārt, ir jāpiestrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pļavu garša iziet pasaulē

Monta Glumane, 24.10.2019

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis un pārtikas tehnoloģe Una Ozoliņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tējas dzērienu D’Tea ražotājs SIA Dabas dots ar nākamo gadu plāno uzsākt eksportu uz Somiju un attīstīties Skandināvijas virzienā, piedāvājot gan esošos tējas dzērienus, gan izstrādājot jaunas garšas.

Uzņēmums savu pirmo eksportu uz Vāciju uzsāka šā gada jūnijā. Kā norāda SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis, tad Vācija ir pietiekami liels un svarīgs tirgus, jo Vācijai ir lielākā ekonomika Eiropā un liels iedzīvotāju skaits. Uzņēmuma vadītājs gan norāda, ka šobrīd atgriezenisko saikni novērtēt ir grūti, jo Vācijas tirgū atrodas nesen un atkārtotie pirkumi palēnām sākas tikai tagad. «Ja mēs skatāmies, cik daudz ir ietirgots Vācijā un Latvijā, tad Vācija jau tagad veido 80%,» stāsta R.Briņķis.

Lai ievietotu produktus Vācijas veikalos, uzņēmums saražojis divas partijas produktu četru mēnešu laikā. Latvijā gada laikā uzņēmums notirgo vienu partiju. R.Briņķis cer, ka būs arī atkārtotie pasūtījumi un produkts aizies tirgū, jo viens ir iekļūt veikalā un otrs ir noturēties un iegūt patērētāju uzticību, taču eksporta apjomi ar Latviju ir nesalīdzināmi. «Ar to vien mums ir gana daudz darba un izaicinājumu. Tagad skatāmies arī uz citiem tirgiem, tikko bijām izstādē Vācijā un vienojāmies, ka ar nākamā gada janvāri, februāri sāksim eksportu uz Somiju. Vēlamies sākt ar Skandināviju, Somiju, Zviedriju un Dāniju, tad skatīties, bet plāni jau ir būt visur,» komentē R. Briņķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par patērētāju maldināšanu Kraft Heinz Austrālijā piemērots 1,4 miljonu eiro naudassods

LETA, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pārtikas gigantam «Kraft Heinz Company» Austrālijā piemērots 2,25 miljonu Austrālijas dolāru (1,4 miljonu eiro) naudassods par patērētāju maldināšanu, piektdien paziņoja Austrālijas Konkurences un patērētāju komisija (ACCC).

Austrālijas Federālā tiesa martā konstatēja, ka «Kraft Heinz» pārkāpis valsts patērētāju aizsardzības likumus, apgalvojot, ka «Little Kids Shredz» produkti uzlabo 1-3 gadu vecu bērnu veselību, taču patiesībā tas tā nav.

ACCC, kas tiesā bija iesniegusi šo prasību, vēlējās, lai uzņēmumam tiek piemērots desmit miljonu dolāru naudassods, lai tādējādi atturētu citas kompānijas no līdzīgas rīcības pārtikas nozarē.

Tiesa piektdien gan nolēma, ka 2,25 miljonu dolāru naudassods ir pietiekami liels.

«Little Kids Shredz» produkti bija no augļu un dārzeņu sastāvdaļām veidoti našķi, kas nesaturēja konservantus un mākslīgās krāsvielas, taču tiem bija augsts cukura saturs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairāk nekā gadu mājražotāja Agnese Milberga no Viesītes novada ražo ledenes uz kociņa jeb cukurgailīšus, ko nu pārdod jau vairāk nekā 30 veikalos Latvijā.

Tās viņa tirgo arī Beļģijā, Itālijā un Somijā. Ideja dzimusi, A. Milbergai gatavojoties kāzām, realizācija bijusi ilga, bet sasniegusi klientu – tā tika atzīta. «Kad pati gatavojos savām kāzām, gribēju ledenes dekorācijām, bet neatradu tādas, kādas gribēju. Tad arī nolēmu, ka varētu tās taisīt pati, bet pagāja krietns laiks, kamēr pieķēros pirmajai ledenei,» stāsta A. Milberga. Viņu aizrauj dzīve laukos, bet iztika jāpelna, un uzņēmējdarbības sākums bija sīrupu mājražošana.

Viesītes novada Saukas pagasta Ezera Zīlānos tapuši visdažādākie šī veida produkti – lielos katlos un ar pamatīgu kurināšanu. «Sāku savu darbību ar sīrupu ražošanu. Tas bija ļoti smags un energoietilpīgs process. Pēc tam pati braucu uz tirdziņiem ar produkciju un tad kādā ziemas dienā, kad vairs nebija nekā, no kā ražot sīrupu, nolēmu, ka varētu no priežu čiekuriem un sīrupa uztaisīt konfektes. Ārstnieciskas konfektes,» atklāj mājražotāja. Izvārītā masa un pēc tam konfekte izdevusies pilnīgi melna – tik melna, ka neviens tādu ēst nemaz neiedomātos. Paziņu smaidi par ledeņu ideju A. Milbergu nav apturējuši. Viņa turpināja darbu un eksperimentus, lai iegūtu piemīlīgāka izskata cukurgailīšus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada zemnieku saimniecībā Veckoras jau četrus gadus tiek ražoti veselīgi ābolu čipsi Garden Snack. «Biznesa ideja radās pirms pieciem gadiem, domājot par to, kā piešķirt pievienoto vērtību mūsu augļu dārzā (6,5 ha) augošajiem bumbieriem un āboliem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Veckoras saimniece Līga Grīnvalde.

«Vēlme bija ražot inovatīvu produktu no tāda ierasta augļa kā ābols. Ar savu ieceri vērsos pie Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārtikas un tehnoloģijas zinātniecēm, un aptuveni pusotra gada laikā, kopā strādājot, tika radīta tehnoloģija garšīgiem, kraukšķīgiem, mutē kūstošiem ābolu čipsiem ar dzērvenēm, ar ingveru un pat ar sieru un čili,» pieredzē dalās L. Grīnvalde.

Ražotnes izveidē investēti vairāk nekā 100 tūkst. eiro, jo tika iegādātas vairākas jaunas, modernas žāvējamās krāsnis, ābolu griešanas mašīna. Finansējumu Veckoru saimnieki ieguva no Eiropas Savienības fondiem, produktu portfeli paplašinājuši līdz piecu dažādu garšu ābolu čipsiem – bez piedevām, ar kanēli, ar kakao, ar dzērvenēm, ar ķirbju un sezama sēklām. «Mums ir klienti, kuriem pēc to pasūtījuma ražojam ābolu čipsus ar ingveru, ar valriekstiem un ar sieru un čili. Esam atvērti viņu vēlmēm un izvēlētajām garšām. Uzklausīsim, izvērtēsim garšu nianses un uztaisīsim. Pieprasītākie ir bez piedevām, kā arī ar kanēli un ar dzērvenēm. Ābolu čipsi ar dzērvenēm līdz septembra beigām bija arī AirBaltic piedāvājumā. Pašreiz pieslīpējam tehnoloģiju bumbieru čipsiem bez piedevām un bumbieru čipsiem ar ingveru, lai šogad pilnībā pabeigtu produkta tehnoloģijas pilnveidi un nākamajā sezonā varētu šos čipsus sākt piedāvāt Latvijas un eksporta sadarbības partneriem,» stāsta L. Grīnvalde. Uzņēmums savu produkciju pašlaik eksportē uz Angliju un Franciju, kā arī notiek pārrunas ar potenciālajiem partneriem Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Biznesa ideja: Šis produkts var iekarot jebkuras valsts tirgu

Jānis Goldbergs, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs veidu šokolādes krēmi Magmum, kurus šogad tirgū laidis Saldus novada uzņēmums SIA Vajars, var iekarot jebkuras valsts tirgu, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Mockevičs

Šā gada starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 šokolādes krēmi Magmum Šoko, Magmum Šoko dark un Magmum Šoko light izcīnīja bronzas medaļu iepakojuma konkursā. Jau drīzumā uzņēmums paredz noslēgt līgumu ar Latvijas un Lietuvas izplatītāju – uzņēmumu Osama distributors. Savukārt galvenā vēsts visiem klientiem par Šoko līnijas gardumiem ir – tie ir dabīgi produkti, kuru sastāvā nav e-vielu, emulgatoru, stabilizatoru un citu veselībai kaitīgu vielu.

Āķis – tehnoloģija

Jautāts, kas ir realizācijas termiņa – 12 mēneši – noslēpums, nelietojot konservantus, Rolands Mockevičs (Rolandas Mockevičius) uzsver, ka āķis ir tehnoloģija. Pavisam šokolādes krēmu ražošanai ar šādu uzglabāšanas termiņu izstrādātas astoņas tehnoloģijas. Veselu gadu ilguši ražošanas eksperimenti, pārbaudot, kurš no variantiem ir visveiksmīgākais katrā komponentu gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VP par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju aiztur personu grupu

Monta Glumane, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki aizdomās par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju, pārvietošanu un glabāšanu Liepājā un tās apkārtnē aizturējuši septiņas personas.

Kratīšanas rezultātā vairākos īpašumos Liepājā un tās apkārtnē tika izņemti aptuveni 5 530 litri nelegālā alkohola, no kuriem 3 480 litri sastāvā ir brāga, bet 2050 litri – kandža. Tāpat tika izņemti trīs kandžas tecināšanas aparāti, 213 kg raugi, cukurs, divas gāzes pistoles, viens šaujamierocim līdzīgs priekšmets, 311 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām un aptuveni 500 eiro skaidrā naudā.

Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai viltotu alkoholisko dzērienu vai spirtu saturošu šķidrumu, kuri nav alkoholiskie dzērieni, bet kurus piedāvā kā alkoholiskos dzērienus, realizāciju, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās un par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu vai pārvietošanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā un ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru