Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.
2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.
Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās
Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.
Patēriņā būtisku izmaiņu nav
Kopējais energoresursu patēriņš 2024. gadā bija 183 petadžouli (PJ), kas ir par 1 PJ mazāk nekā 2023. gadā. Pārvēršot GWh, runa ir par nepilniem 52 tūkstošiem GWh, kas iekļauj sevī gan elektroenerģijas, gan degvielas, gan citu energoresursu patēriņu. Arī pēdējās desmitgades laikā lielu izmaiņu Latvijas energoresursu patēriņā nav, lai arī pēdējos trijos gados tendence ir dilstoša. Lielākais energoresursu patērētājs vēl aizvien ir transports, kas patērēja 47 PJ (28,4% no galapatēriņa), mājsaimniecības – 46 PJ jeb 27,7% un rūpniecība – 42 PJ jeb 25,1%. Salīdzinot ar 2023. gadu, ir kritums transporta un rūpniecības sektoru patēriņa īpatsvarā, bet mājsaimniecību patēriņa īpatsvars ir palielinājies. Sabiedriskajā sektorā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā arī ir novērojams energoresursu patēriņa īpatsvara pieaugums galapatēriņā. Savukārt zivsaimniecībā energoresursu patēriņa īpatsvars ir krities par 23,5%. Salīdzinot ar 2023. gadu, pieaudzis dabasgāzes patēriņš – kopējais patēriņš pieaudzis par 7%, bet galapatēriņš – par 5,3%. Cietā kurināmā patēriņš ir samazinājies – attiecīgi par 13,2% kopējā patēriņā un par 11,8% galapatēriņā. Kurināmās koksnes patēriņš ir palicis gandrīz nemainīgs. Ir novērojams naftas produktu patēriņa samazinājums par 5,6% no kopējā patēriņa.
Iegūstam vairāk resursu
2024. gadā rūpniecībā patērēja 41,8 PJ energoresursu. Augstākais energoresursu patēriņš bija koksnes izstrādājumu ražošanas, nemetālisko minerālu un būvniecības nozarē. Tika novērots augsts patēriņa pieaugums ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – tas bija divas reizes augstāks salīdzinājumā ar 2023. gadu. Kopējais patēriņš rūpniecības sektorā saglabājās gandrīz nemainīgs. Būvniecības nozarē patērētais energoresursu daudzums samazinājās par 15%, salīdzinot ar 2023. gadu. Vislielākais samazinājums būvniecības nozarē bija vērojams naftas bitumena patēriņā, bet dabasgāzes un kurināmās koksnes patēriņš pieauga.
Iztrūkumu kompensē ar gāzi un koksni
Pārveidošanas sektorā 2024. gadā patērēja 42,4 PJ energoresursu un saražoja 34,4 PJ enerģijas (no tās 25,9 PJ siltumenerģijas un 8,3 PJ elektroenerģijas (DB: Aptuveni atbilst 2300 GWh)), kas ir par 3% vairāk salīdzinājumā ar 2023. gadu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sašķidrinātās naftas gāzes patēriņš ir samazinājies par 40%. Samazinājums gada laikā ir novērojams arī kūdras un ogļu patēriņam pārveidošanas sektorā. Turpretī dabasgāzes patēriņš ir palielinājies par 10% gada laikā. Ievērojams pieaugums ir arī koksnes atlikumu patēriņam – par 46%, salīdzinot ar 2023. gadu. Šķeldas patēriņš sektorā ir nemainīgs, 2024. gadā veidojot 50,9% no sektorā izmantotajiem energoresursiem. Dabasgāze veido 40,9%, kas nozīmē, ka dabasgāzes patēriņš sektorā kopš 2023. gada sācis pieaugt, jo iepriekš tās patēriņā bija novērojams kritums.
Elektroauto patērē aizvien vairāk
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2024. gadā bija 440 TJ (DB: Aptuveni atbilst 122 GWh), kas ir par 13,7% vairāk nekā 2023. gadā (387 TJ). Straujāks elektroenerģijas patēriņa pieaugums novērojams autotransportā, 2024. gadā tas bija 199 TJ, kas pieauga par 27,6%, salīdzinot ar 2023. gadu. Tik straujš pieaugums netika novērots iepriekšējos gados. Dzelzceļa transportā elektroenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinājies par 11 TJ jeb 4,9%.
Mājsaimniecībās elektrību tērē vairāk
Mājsaimniecībās patērētās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1740 GWh. Gan 2022. gadā, gan 2023. gadā tas nepārsniedza 1685 GWh. Biežāk izmantotie resursi mājas apkures vajadzībām nemainīgi ir malka un dabasgāze, attiecīgi veidojot 34,1% un 8,2% no mājsaimniecībās izmantotajiem resursiem. Dabasgāzes patēriņš ir paaugstinājies gada laikā par 8%.
Saules parku uzstādīšanas gads
2024. gadā darbu uzsāka vairāki prāvi saules parki, Latvenergo jaudām sasniedzot 100 MW. 2024. gada nogalē valsts uzņēmums paziņoja par 230 milj. eiro aizņēmumu jaunu parku būvniecībai. Arī privātie uzņēmumi atvēra lielus saules parkus. Sadales tīkls realizēja ES Stveseļošanas fonda modernizācijas projektu, kas turpinās arī šogad un nākamgad, uzstādot saules paneļus transformatoru tuvumā. Mērķis ir tehnisko zudumu kompensēšana. Kopumā 2024. gadu var dēvēt par pirmo nopietno saules parku uzstādīšanas gadu Latvijā.
