Jaunākais izdevums

Latvijā pieaug ilgstošo bezdarbnieku jeb iedzīvotāju, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, skaits, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Klientu apkalpošanas vadības un attīstības nodaļas vecākais eksperts Andris Maskaļovs.

"Kopsummā šobrīd ir novērojams kāpums, kā arī sagaidāms, ka tas turpināsies," teica Maskaļovs, piebilstot, ka par ilgstošo bezdarbnieku skaita pieaugumu nākotnē liecina šobrīd NVA uzskaitē esošo iedzīvotāju skaits, kuri bez darba ir 10 un 11 mēnešus.

Pēc NVA jaunākajiem datiem, 2021.gada februāra beigās bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, tostarp 37 287 bez darba bija līdz sešiem mēnešiem, bet 18 623 bez darba bija laika periodu no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, kamēr 13 072 bez darba bija no viena gada līdz trim gadiem, savukārt 5512 iedzīvotāji bez darba bija trīs un vairāk gadus.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedza 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16,5%, otro mēnesi pēc kārtas uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem mēneša laikā, - par 0,5 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februārī pieauga par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpa par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,3%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis auga par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis februārī nemainījās, saglabājoties 5,9% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 75 013 bezdarbnieki.

Tostarp visstraujāk reģistrētā bezdarba līmenis septembrī samazinājies Kurzemes reģionā, kamēr lēnākais bezdarba līmeņa kritums bijis Latgalē un Vidzemē.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,4%, kas arī ir samazinājums par 0,4 procentpunktiem.Zemgalē reģistrētā be

zdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,7 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad marta beigās reģistrētā bezdarba līmenis saglabājies 8,2% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada marta beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 232 bezdarbnieki, kas ir par 262 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 74 494 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis marta beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,2%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis joprojām bija Latgales reģionā - 16,5%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Arī Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis martā nav mainījies, mēneša beigās veidojot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,1%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 74 494 bezdarbnieki, kas ir par 1882 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis februāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6,1%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16,5%, otro mēnesi pēc kārtas uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem mēneša laikā, - par 0,5 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis februārī pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,3%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis sasniedzis 8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada janvāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 72 612 bezdarbnieki, kas ir par 3007 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 69 605 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 6%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 16%, mēneša laikā uzrādot straujāko pieaugumu starp reģioniem, - par 0,6 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis janvārī pieaudzis par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis kāpis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8%, kā arī Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis audzis par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 8,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,6% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) informācija.

2021.gada maija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 68 765 bezdarbnieki, kas ir par 2611 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 71 376 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija Rīgas reģionā - 5,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 15,9%, kas arī ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis maijā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kā arī Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,4 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%, bet Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens sākumā bija labvēlīgi darba tirgum.

Iekšzemes kopproduktā pēc rekordliela krituma ceturkšņa ietvaros redzējām rekordlielu kāpumu izaugsmē. Uz šī fona uzlabojums darba tirgū trešajā ceturksnī ir bijis diezgan piezemēts – viennozīmīgi mazāks nekā tas, ko bijām pieraduši redzēt iepriekšējos trīs gados. Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājās līdz 8.4% un bija par 0.2 procentpunktiem mazāks nekā šī gada otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaits atsāka augt, bet piesardzīgi.

Pēc strauja krituma aprīlī Nodarbinātības Valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits tā arī nav uzrādījis atgūšanās pazīmes. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bezdarbnieku skaits ir par vairāk nekā trešo daļu lielāks (38%), bet nodarbināto skaits ir samazinājies par 2.7%. Varam secināt, ka atkopšanās ceļš darba tirgū ir diezgan lēns un nevienmērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

Simsone stāstīja, ka patlaban reģistrētā bezdarba līmenis ir 7,6% jeb ap 69 000 iedzīvotāji patlaban aktīvi meklē darbu.

Arī šīs krīzes radītās izmaiņas, kad lielākais bezdarba pieaugums bija novērojams Rīgā un Pierīgā, nav mainījis kopējo ainu, un Latgales reģions joprojām saglabājas ar visaugstāko reģistrēto bezdarba līmeni, viņa stāstīja.

NVA direktore skaidroja, ka rudenī un ziemā tradicionāli reģistrētā bezdarba līmenis pieaug, arī ne krīzes apstākļos, un arī šogad tas tiek sagaidīts. "Jautājums ir pat to, cik lielā apjomā. Vai šīs krīzes radītās sekas ļoti spēcīgi ietekmēs arī reģistrētā bezdarba līmeni," viņa atzina.

Vaicāta, ar kādu bezdarba līmeni NVA ir gatava tikt galā, operējot ar esošajiem cilvēkresursiem, Simsone teica, ka ir grūti sniegt komentāru šādā griezumā, tomēr īstermiņa prognozes liecina un tam notiek gatavošanās, ka līdz šī gada beigām reģistrētā bezdarba līmenis varētu pieaugt līdz 9%. "Un tas ir arī apjoms, ko mēs spējam akumulēt," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarbs šā gada beigās Latvijā varētu veidot 7,3-8%, prognozēja banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sacīja, ka darba meklētāju īpatsvars 2021.gada beigās jeb ceturtajā ceturksnī varētu būt 7,3% apmērā pretstatā apmēram 8% pagājušā gada nogalē. "Tātad gaidāma situācijas uzlabošanās, bet ne gluži pilna nodarbinātība," viņš teica.

Tostarp Strautiņš prognozēja, ka šogad strauji augs nodarbināto skaits nozarēs, kurās 2020.gadā tas samazinājās.

"Izmaiņu virziens darba tirgū 2021.gadā, protams, būs pretējs 2020.gada dinamikai, samazinoties bezdarbam un augot nodarbinātībai, taču gada vidējie skaitļi daudz neatšķirsies," viņš piebilda.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka spēcīgais Covid-19 otrais vilnis situāciju darba tirgū atkal pasliktinās un tuvākajā laikā bezdarbs pieaugs, tostarp novembrī darba tirgus vēl bija stabilitāte, bet, visticamāk, decembrī situācija mainījās, taču augstākā bezdarba virsotne varētu tikt sasniegta 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, pauda Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Saskaņā ar šonedēļ publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma datiem šā gada trešajā ceturksnī nodarbināto skaits samazinājās par 25 000 jeb 2,7%, salīdzinot ar 2019.gada trešo ceturksni. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbināto skaits faktiski saglabājies nemainīgs - pieaugums par 0,1%.

"Neraugoties uz kopējo ekonomisko aktivitāšu samazināšanos tautsaimniecībā, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū joprojām saglabājās augsts - 70,1% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem šā gada trešajā ceturksnī bija nodarbināti vai attiecīgi bija darba meklējumos," norādīja EM eksperts.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Viņš piebilda, ka jau otro ceturksni pēc kārtas iedzīvotāju līdzdalības līmenis pieturās pie 70,1% robežas, kas ir augstākais iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes rādītājs Latvijā pēdējo 20 gadu laikā.

"Ekonomisko aktivitāšu kritums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija ierobežojumu ieviešana gan pasaulē, gan Latvijā, kopumā atstāj būtisku ietekmi uz darba tirgu, ņemot vērā, ka primāri tiek skartas darbaspēka intensīvās nozares - transporta pakalpojumi un pasažieru pārvadājumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, tirdzniecība nozare, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos," atzina Ozols.

Viņš atsaucās uz Valsts ieņēmuma dienesta datiem, kas liecina, ka tieši skartajās nozarēs šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti vairāk nekā 134 000 darba ņēmēju, kas ir aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem atbilstošajā periodā.

"Jaunākie nodarbinātības un bezdarba rādītāji vēlreiz apliecina, ka līdz šim ieviestie valsts atbalsta pasākumi kopumā ir mīkstinājuši Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu, līdz ar to ļaujot daļēji saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus. Tomēr neraugoties uz to, jāņem vērā, ka valsts intervences pasākumi var kompensēt ekonomisko aktivitāšu kritumu tikai īstermiņā, tādēļ ekonomiskajām aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī ilgstoši, arī krīzes ietekme uz darba tirgu var pieaugt," uzsvēra EM eksperts.

Ozols prognozēja, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits kopumā 2020.gadā varētu samazināties par 1,7%, bet bezdarba līmenis pieaugt līdz vidēji 8,3%.

"Situācija darba tirgū varētu uzlaboties sākot ar 2021.gada pavasara un vasaras sezonas aizsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā. Vienlaikus jāņem vērā, ka nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas atkopšanos joprojām saglabājās augsta, līdz ar to turpmākā situācijas attīstība gan Latvijā, gan pasaulē kopumā lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri būs pieejama jaunā vakcīna, kā arī tās efektivitātes," sacīja EM pārstāvis.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. 2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Vienlaikus šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā šogad otrajā ceturksnī. Nodarbināto iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2019.gada trešo ceturksni samazinājies par 25 tūkstošiem, bet salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni pieaudzis par 0,7 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, prognozēja personālatlases kompānijas "Amrop" vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

"Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā - arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti," pauda Ārste-Avotiņa.

Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Tas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 2,4 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2020.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada.

Valsts spēlē darba tirgus šahu  

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās...

Statistikas pārvaldē norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10,4 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku (nevar atrast darbu ilgāk par gadu) īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Gada laikā tas samazinājies no 37% līdz 26,6%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits sarucis par 0,3 tūkstošiem, un trešajā ceturksnī tas bija 21,5 tūkstoši.

Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs 

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens...

2020.gada trešajā ceturksnī jauniešu (15-24 gadi) bezdarba līmenis bija 14,8%, kas ir par 3,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, bet par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 1,6 tūkstošiem un bija 8,8 tūkstoši.

Šogad trešajā ceturksnī starp visiem bezdarbniekiem 10,8% bija jaunieši. To īpatsvars gada laikā samazinājies par 1,4 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,8 procentpunktiem.

2020.gada trešajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Šogad trešajā ceturksnī 29,9% jeb 414,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar otro ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 0,3 tūkstošiem jeb 0,1%, bet gada laikā - par 6,4 tūkstošiem jeb 1,5%.

Trešajā ceturksnī 10,3 tūkstoši jeb 2,5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam gadu iepriekš tādu bija 3,5%, bet otrajā ceturksnī - 2,4%.

Šogad trešajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika varētu atgūties piecu gadu laikā

Rosita Zvirgzdiņa, Biznesa augstskolas Turība profesore, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī.

Būtiskākās izmaiņas gaidāmas 2021. gadā, kad bezdarba līkne būs augšupejoša. Ziema un pavasaris daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs gana grūts periods, tāpēc varam prognozēt arī pieaugošu likvidēto uzņēmumu skaitu. Viņa norāda, ka vienlaikus būs arī jomas, kas saglabās stabilitāti, piemēram, būvniecība un pārtikas ražotāji.

2021. gadā pieaugs bezdarbs

Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī minimāli samazinājies Rīgā un Rīgas reģionā, kamēr pārējos Latvijas reģionos bezdarba līmenis palielinājies. 2021. gada pirmajā pusgadā tas varētu pieaugt arī Rīgā, jo virkne uzņēmumu pēc ziemas perioda būs spiesti atlaist daļu darbinieku. Latvijā ir 105 000 uzņēmumu, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro, tāpēc nav iespējams pretendēt uz aizdevumu un, ja nav uzkrājumu, nevar arī ilgstoši noturēt komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesais bezdarba līmenis Latvijā būs redzams pēc dīkstāves pabalstu izmaksas perioda, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Kāda būs reālā situācija ar bezdarbu rādīs tikai laiks, kad dīkstāves pabalsts vairs nebūs un daudzi uzņēmumi bankrotēs," teica Šteinbuka.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Viņa atzīmēja, ka būs uzņēmumi, tostarp arī līdz šim veiksmīgas kompānijas, kuras nespēs atgūties pēc krīzes.

Vienlaikus Šteinbuka piebilda, ka atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm apmēram 30% no pagarinātajiem nodokļiem nekad netiks samaksāti. "Tā ir hipotēze. Cik reāli uzņēmumu bankrotēs, mēs nezinām," pauda Šteinbuka, atzīmējot, ka situācija joprojām ir ļoti nenoteikta.

Covid-19 krīzes mazināšanai valsts izmaksājusi 3,69 miljardus eiro 

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro,...

Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā faktiskais bezdarba līmenis pagājušā gada beigās bija 8,3%, vienlaikus Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis 2020.gada beigās bija 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgū šobrīd ir mazāk stresa nekā Covid-19 uzliesmojuma pirmajā vilnī, taču ilgtermiņā ir gaidāmas lielas izmaiņas, jo digitalizācija, kurai grūdienu deva pandēmija, turpināsies, atzina personāla atlases uzņēmuma "Fontes Latvia" direktore Kristīne Āboltiņa.

Viņa uzsvēra, ka ir daudzas nozares, kuras pandēmija tā īsti nav skārusi, taču arī tajās ir jāpārvērtē un jāpārkārto darba metodes.

"Pilnīgi skaidrs, ka nekad vairs nebūs pa vecam. Mēs redzam, kā ir mainījies pieprasījums pēc dažādām profesijām. Ir profesijas, kas kļūst mazāk pieprasītas, un ir profesijas, pēc kurām pieprasījums aug. Mēs ne vienmēr Latvijā varam atrast kompetences, kādas ir nepieciešamas, jo nav bijusi šāda veida pieredze, īpaši digitālos jautājumos. Mēs redzam tendenci pieprasījuma pieaugumam pēc Rietumvalstu pieredzes. Daudzas lietas šobrīd tiek digitalizētas," uzsvēra Āboltiņa.

Viņa stāstīja, ka uzņēmumu pieprasījumos ienāk amati, kas nodrošina automatizācijas procesu, amati, kas spēj veidot mašīnmācīšanās modeļus, amati, kas nodrošina digitālā satura veidošanu un funkcionalitāti un spēj padarīt klientiem pieejamu organizāciju, produktu vai pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību, kā arī sieviešu bezdarbnieču skaits, teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

"Kopumā vidējais statistiskais bezdarbnieka portrets nav mainījies, bet ir pieaudzis bezdarbnieku skaits ar augstāko izglītību," teica Simsone.

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi 

Līdz ar Covid-19 krīzi konkurence darba tirgū ir pieaugusi un jauna darba...

Viņa stāstīja, ka "vidējais statistiskais bezdarbnieks" pārsvarā ir cilvēks, kas ieguvis vidējo profesionālo izglītību, vecumā virs 45 gadiem.

"Dzimumu sadalījumā Covid-19 krīzes ietekmē ir palielinājies bezdarbnieču skaits. Decembra sākumā NVA uzskaitē bija 55,8% sieviešu un 44,2% vīriešu. Vienlaikus 35% bezdarbnieku bija profesionālā izglītība, 25,8% - vispārējā vidējā izglītība, 15% - pamatizglītība, 1,9% bezdarbnieku izglītības līmenis ir zemāks par pamatizglītību. Ar augstāko izglītību decembra sākumā bija 22,3% bezdarbnieku," teica NVA vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdarba kāpums pandēmijas pirmajā vilnī bija zemāks nekā visoptimistiskākajās sākotnējās prognozēs, bet darba tirgus atgūšanās sākās ļoti ātri.

Ar vīrusa ļaunajiem tīkojumiem pret Latvijas iedzīvotājiem tikām galā ļoti labi, savukārt valsts atbalsts palīdzēja uzņēmumiem saglabāt darbavietas. Jau pirms šodienas darbaspēka apsekojuma datu publicēšanas zinājām, ka 3. ceturkšņa ietvaros bezdarbs ir samazinājies pa mēnešiem – no 8,9% jūlijā līdz 8,1% septembrī. Šodien CSP apstiprināja, ka darba meklētāju īpatsvars samazinājās arī 3. ceturksnī kopumā, līdz 8,4%. 2. ceturksnī tas bija par 0,2 procentpunktiem augstāks. Vēl svarīga ziņa – ļoti strauji ir normalizējies nostrādātais darba laiks, viens cilvēks strādājis par 1,5 stundām jeb 4% ilgāk nekā 2. ceturksnī.

Bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,4% 

Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 8,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem....

Taču ne visas darbaspēka apsekojuma ziņas ir iepriecinošas. 3. ceturksnī strādāja par 25 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pērn šajā laikā. Salīdzinājumā ar mīnus 14 tūkstošiem 2. ceturksnī šī rādītāja kritums gada griezumā ir paātrinājies.

Darbaspēka apsekojuma uzrādītais nodarbināto skaits iepriekš ir krasi un ne vienmēr saprotami svārstījies, dažkārt uzrādot kritumu straujas izaugsmes brīžos. Taču arī darbavietu skaita dati, kas parasti atbilst loģikai, rādīja diezgan krasu kritumu 2. ceturksnī, par trešo vēl nav ziņu. Šodienas dati it kā apstiprina, ka jūlijā, augustā un septembrī ekonomika strauji atguvās pēc krasā krituma pavasarī, taču sajūsmu tie nerada. Uzņēmumi darba tirgū 3. ceturksnī bija piesardzīgi, un tam bija pamats, kā apstiprina jaunākās ziņas no medicīnas frontes. Bezdarba līkne pēc pandēmijas beigām varētu izskatīties diezgan līdzīga divkupru kamieļa mugurai.

Otrā viļņa radītais IKP kritums būs mazāks. Taču atkārtota situācijas pasliktināšanās smagi skars uzņēmumus, kuru bilances jau ir novājinājis pirmais vilnis. To spēja noturēt darbiniekus būs mazāka, varbūt arī motivācija, ja zudīs cerības uz situācijas ātru atrisinājumu. Turklāt šoreiz negatīva ietekme būs sezonalitātei, kas pavasarī darbojās pretēji.

Šodien publicētajos datos ir nojaušama atblāzma no procesa, par ko vēstīja gan mediju ziņas, gan daudzās automašīnas ar britu numuriem Latvijas ielās – pandēmija drīzāk labvēlīgi ietekmēja Latvijas iedzīvotāju skaitu. Par spīti joprojām bēdīgai situācijai vairākās nozarēs, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits gada laikā gandrīz nav mainījies – citiem vārdiem, ja cilvēki ir zaudējuši darbu, tad nav zaudējuši cerības to atkal atrast. Salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni ekonomiski aktīvo kopskaits samazinājās par 2,5 tūkstošiem jeb 0,3%, kamēr kopš globālās finanšu krīzes tas vidēji gada laikā samazinājās par 1,2%.

Tāpat kā kaimiņvalstīs, ekonomikas attīstība agri vai vēlu mainīs iedzīvotāju skaita tendences, jautājums tikai, kad. Cilvēku skaits ekonomiski aktīvajā vecumā gada griezumā samazinājās par 0,65%, bet vidēji iepriekšējā desmitgadē tas saruka par 1,8%. Lai gan tie, kuri pandēmijas dēļ zaudējuši ienākumus, gan tie, kuri šajā laikā atgriezušies Latvijā, saglabātu ticību savai nākotnei mūsu zemē, valstij nevajadzētu skopoties ar darba tirgus atbalsta pasākumiem.

Cīnoties pret vīrusa izplatību, bet vienlaikus mīkstinot ietekmi uz ekonomiku, valstij ir jāizspēlē šaha kombinācija, kurā gudri jāupurē kāda figūra, lai uzvarētu spēlē kopumā. Saprātīgs upuris šobrīd ir īslaicīga darbības ierobežošana nozarēs, kas rada lielus infekcijas riskus, bet ne tik lielu daļu kopējās pievienotās vērtības. Taču šīm nozarēm var būt nozīmīga loma darba tirgū, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas daļa nodarbinātībā 2018. gadā bija 2,2 reizes augstāka nekā kopējā pievienotajā vērtībā. Mūsu valsts zemais parāds ļauj kompensēt ienākumus krīzes skartajiem cilvēkiem, kas arī veicinātu noteikumu ievērošanu un lojalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja 2021.gada budžeta projektu, kas paredz budžeta deficītu 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 1,2 miljardu eiro apmērā.

Likumprojekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs 9,579 miljardi eiro, kas ir par 328 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada budžetā. Nākamā gada budžeta izdevumi prognozēti 10,758 miljardu eiro apmērā - par 744 miljoniem eiro vairāk nekā šī gada budžetā.

Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektā paredzēts, ka valsts budžeta izdevumi 2022.gadā būs 9,27 miljardi eiro, bet 2023.gadā - 9,17 miljardi eiro.

Scenārijs paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 7,0%, nākamajos gados ekonomikas izaugsmei pakāpeniski atjaunojoties un IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 5,1%, savukārt 2022. gadā un 2023. gadā 3,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai draud iespēja krist otrā galējībā, atbalstot tos, kas krīzē necieš

Db.lv, 05.03.2021

Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību ļoti uzmanīgi izvērtēt jaunu atbalsta instrumentu ieviešanu un finansiālo atbalstu novirzīt tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas ir cietuši Covid-19 krīzē.

“Finansiālais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir jāsniedz tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču tikai tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kam tas tiešām ir vitāli svarīgs. Šāda precīzi mērķēta pieeja atbalsta sniegšanā palīdzēs mazināt krīzes radīto slogu un noturēt valsts parādu saprātīgā līmenī,” saka Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju padome kopumā pozitīvi vērtē valdības darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu izveidošanas, it sevišķi centienus uzturēt dialogu ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, lai atbalsts būtu mērķtiecīgāks un efektīvāks. Padomes ieskatā ir sasniegts mērķis atbalsta apjoma palielināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un IKT pakalpojumu sniedzējs Bite uzsācis pilotprojektu, kura ietvaros ir nokomplektēta jauna pārdošanas speciālistu komanda, kas strādās tikai attālināti no jebkuras vietas Latvijā.

Interese par vakanci darbam 100% tikai no mājām ir bijusi ievērojami augstāka, nekā tāda paša amata pozīcijai bez šādas iespējas.

Uzņēmumā norāda, ka tas ir ne tikai veids, kā mazināt bezdarba līmeni reģionos, bet arī nodarbināt gados vecākus cilvēkus, un neizslēdz, ka pēc pilotprojekta pirmo mēnešu darbības rezultātu novērtēšanas, šādas komandas tiks ieviestas arī ilgtermiņā.

Kopumā uz vienu no 13 vakantajām vietām pretendēja 22 amata kandidāti. Visi 13 darbinieki, kuri veido jauno komandu, darbu uzsākuši jūlija vidū.

“Aizvadītais pandēmijas laiks ir ieviesis savas korekcijas darba tirgū, tajā skaitā arī sadarbības modeļos starp darba devēju un darba ņēmēju. Ir profesijas, kurās iepriekš attālinātais darbs nebija iedomājams, tomēr šobrīd tā kļuvusi par ikdienas praksi. Tāpat aizvien biežāk darba devēji ievieš vairākus darba attiecību modeļus vienlaicīgi, jo tas, kas der vienai komandai ar saviem darba pienākumiem un uzdevumiem, ļoti iespējams, neder citai. Ideja izveidot komandu, kas strādā tikai no mājām, ļauj uzrunāt jau pieredzējušus pārdošanas jomas speciālistus visā Latvijā, aptvert dažādas vecuma grupas, gan arī nodarbināt cilvēkus tur, kur ir augstāks bezdarba līmenis, vienlaikus saglabājot cilvēkiem iespēju dzīvot savā pilsētā. Kopumā šobrīd darba tirgus piedzīvo vienu no lielākajiem transformācijas procesiem un šīs pārmaiņas piedzīvosim arī turpmāk,” stāsta Endija Kaševska, Bites Klimata kontroles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Motivācija aizbraukt no Latvijas šobrīd ir krietni mazāka nekā iepriekšējā krīzē

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Motivācija iedzīvotājiem braukt prom no Latvijas šobrīd ir krietni mazāka nekā iepriekšējā krīzē, kas bija 2008.gadā, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja Latvijas ekonomika ilgstoši būs vājāka nekā citās valstīs, došanās labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm būs viena no Latvijas iedzīvotāju izvēlēm, taču šobrīd situācija ir radikāli savādāka nekā iepriekšējā krīzē 2008.gadā.

"Situācija ir radikāli savādāka nekā 2008.gadā. Gan ekonomika ir spēcīgāka, gan bezdarbs ir zemāks, gan ienākumu līmenis Latvijā ir jau krietni, krietni augstāks. Līdz ar to plaisa starp ienākumiem, kas ir pieejami Latvijā, un ienākumiem, kas ir pieejami citās valstīs, vairs nav tik liela, un motivācija braukt prom no Latvijas ir krietni mazāka," sacīja Kazāks.

Viņš arī uzsvēra, ka ir kritiski svarīgi "darīt pēc iespējas gudrākas lietas", lai valsts ekonomika būtu spēcīgāka un būtu iespējams sasniegt augstāku ienākumu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba tirgus atslēgas vārdi 2020.gadā un kas sekos tālāk?

Ilona Baumane – Vītoliņa, Amrop konsultante, LU BVEF asociētā profesore, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu kalniņiem līdzīgās virāžas, ko šogad piedzīvojis Latvijas darba tirgus, ir savā ziņā nebijis precedents, jo atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, ar pandēmijas izraisīto stresa testu vienlaikus negaidīti saskārās pilnīgi visi uzņēmumi un nozares.

Ja šī gada tendencēm Latvijas darba tirgū vajadzētu piešķirt atslēgas vārdus, tad tie būtu: atalgojums un darbinieku pieejamība, pārkvalifikācija, digitalizācija un vadības maiņas jautājums. Katru no tiem vēlos iztirzāt nedaudz izvērstāk, kā arī sniegt ieskatu tajā, ko varam gaidīt no nākamā gada.

Atalgojums un darbinieku pieejamība

Šis gads absolūti lielākajā daļā nozaru iezīmēja atalgojuma pieauguma sabremzēšanos. Speciālistu līmenī šobrīd pieejams lielāks skaits cilvēku (īpaši no viesmīlības un aviācijas jomām, kas ir krīzes smagāk skartās un bez darba atstājušas pat spējīgākos darbiniekus), tāpēc algu kāpums ir apstājies. Tomēr vidējā atalgojuma līmeņa samazinājums šobrīd vēl nenotiek. Notikusi uzņēmumu komandu optimizācija, un palikušajiem darba ir pat vairāk, tāpēc arī algu samazinājums vēl neseko. Vadītāju līmenī arvien vērojams augsts pieprasījums, un nav novērojamas arī negatīvas algas līmeņa korekcijas. Redzam, ka vairāk nekā 60% uzņēmumu šobrīd ir iesaldējuši jaunu darbinieku piesaisti, un arī lielākā daļa attīstības projektu uzņēmumos ir "uz pauzes". Un, lai gan pateicoties valsts atbalsta mehānismiem bezdarba rādītāji šogad nav dramatiski auguši, lielākā pandēmijas ietekme gan uz bezdarbu, gan arī atalgojumu vēl tikai gaidāma. Tāpat ir liela iespēja, ka pieaugs nodarbinātības formu dažādība – arvien vairāk redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku vai projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nabadzībā nonākuši vēl 100 miljoni strādājošo

LETA/AFP, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes dēl vairāk nekā 100 miljoni strādājošo pasaulē nonākuši nabadzībā, liecina trešdien publiskots ANO Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) ziņojums.

ILO brīdina, ka pandēmijas radītā krīze darba tirgū vēl nebūt nav pārvarēta, un nodarbinātība līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms šīs krīzes, atgriezīsies, agrākais, 2023.gadā.

"Covid-19 nav bijusi tikai veselības krīze, bet arī nodarbinātības un cilvēces krīze," norāda ILO vadītājs Gajs Raiders.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu vēl 108 miljoni cilvēku pasaulē klasificēti kā nabadzīgi vai ārkārtīgi nabadzīgi, kas nozīmē, ka viņiem un viņu ģimenēm nākas iztikt ar mazāk nekā 3,2 dolāriem uz vienu cilvēku dienā, vēsta ILO.

"Nabadzības līmenis ir dramatisks," saka Raiders, piebilstot, ka piecos gados panāktais progress attiecībā uz strādājošo nabadzības izskaušanu ticis likvidēts.

Komentāri

Pievienot komentāru