Jaunākais izdevums

Māsas Inese Freidenfelde un Dace Skuča pandēmijas laikā uzsākušas biznesu un radījušas "pikniKarbu".

Jau kādu laiku iepriekš I.Freidenfeldei bijusi doma uzsākt savu biznesu, bet neviena no idejām nebija tik ļoti pārliecinoša, lai ar to startētu. "Tomēr šā gada maijā uzgāju sociālajos tīklos informāciju par piknikgroziem ASV. Ideja likās tik interesanta, jo pašas bieži saskārāmies ar problēmu, ka nav pārdošanā kārbas, kur vienuviet ir foršas uzkodas, ko ņemt līdzi uz dārza ballīti, vai izbraucienā ar kuģīti, vai atpūtai pie jūras, nav tādu piedāvājumu, lai garšas kārpiņas varētu baudīt un tas viss būtu vienuviet," stāsta I.Freidenfelde.

Veicot tirgus izpēti, viņa sapratusi, ka Latvijā nav nekas līdzīgs, tāpēc uzrunājusi māsu Daci kopīga biznesa uzsākšanai.

"Tā arī ar nākamo dienu sākām domāt un meklēt produktus, kas varētu būt mūsu "pikniKarbā". Līdz jūlija sākumā tapa mūsu pirmā "Gardēžu pikniKarba", kuras sastāvā ir 12 dažādi produktu veidi un, kura ļoti ātri iekaroja klientu sirdis, kā rezultātā sapratām, ideja ir super, klientiem tas ir interesenti, strādājam tālāk. Pēc nedēļas tapa otra "pikniKarba Veģetārā", vēl pēc nedēļas "Saldā". Uz Tēva dienu "Kungu pikniKarba". Šobrīd aktuāla ir vienas porcijas "pikniKarba". Ņemot vērā šī brīža ierobežojumus un distances ievērošanas nosacījumus, šis produkts ir ieinteresējis mūsu klientus," stāsta I.Freidenfelde.

Viņa norāda, ka "pikniKarbas" saturu cenšas veidot no Latvijas ražotāju produkcijas, piemēram, šobrīd "Saldā pikniKarba" sastāvā ir tikai Latvijas ražotāju veselīgu saldumu produkcija. Plānots, ka šādu konceptu ar laiku varētu ieviest visās "pikniKarbas".

"Protams, sākotnējā ideja bija saistīta ar pikniku, šodien "pikniKarba" 80% ir dāvana/pārsteigums, kam klāt arī pievienojam klienta novēlējumu," atklāj I.Freidenfelde.

Idejas ieviešanai pietika ar saviem līdzekļiem, kas bija nepieciešami iepakojumam – kastes, lentes, uzlīmes, produktu iepirkšanai, PVD atbilstību ieviešanai – licence, medicīniskā grāmatiņa, apmācības (higiēnas prasības), saimniecisko palīglīdzekļu iepirkšanai – cimdi, priekšauti, galva segas, naži, dēlīši, u.c, reklāmām – "Facebook" un "Instagram", kā arī telpai, kur sagatavo "pikniKarbas" – īpašumā esošas telpas. Kopumā sākotnēji tika investēti aptuveni 600 eiro. Jaunās uzņēmējas domā par attīstību, jauniem produktiem un pārdošanas platformām, bet šobrīd tiek galā ar pašu spēkiem.

"pikniKarbas" klienti ir pārsvarā no Rīgas un Jelgavas, bet ir arī pastāvīgi klienti no Bauskas un Dobeles pilsētām, kā arī daži juridiskie klienti. Šobrīd visbiežāk klientes ir dāmas, kas ar "pikniKarbu" un novēlējumu pārsteidz savus kungus. Tuvojas Ziemassvētki un daudzi ārzemēs dzīvojošie ar "pikniKarba palīdzību nosūta sveicienu saviem tuviniekiem Latvijā. Tāpat bieži pasūta "pikniKarbu", kad jāuzcienā kolēģi darbā, vai ir kāds romantisks vakars mājās. Pamatā tā ir dāvana, pārsteigums, tādēļ jaunās uzņēmējas nopietni domā par noformējumu.

"Strādājam piekto mēnesi, pieprasījums pieaug katru mēnesi. Sadarbojamies ar influenceriem, kas ļoti palielina mūsu pieprasījumu, esam ļoti aktīvas sociālajos tīklos, ar mērķi katru mēnesi palielināt pieprasījumu. Priecājamies par katru jaunu klientu, katru jaunu pasūtījumu," pauž I.Freidenfelde.

Arī konkurence lēnām sāk parādīties. "Tas ir labi, jo neļauj atslābināties, bet domāt plašāk, efektīvāk, domāt par jauniem produktiem, jauniem sadarbības partneriem un jaunām iespējām. Tas ir jauks izaicinājums, kam mēs esam gatavas," komentē I.Freidenfelde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru