Finanses

Pilnveidos amatpersonu deklarāciju aizpildīšanas un kontroles nosacījumus

Žanete Hāka, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Ceturtdien, 25.augustā, Valsts sekretāru sanāksmes sēdē tika izsludināti grozījumi likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi likumā paredzēs skaidras naudas uzkrāšanas ierobežojumus, pienākumu amatpersonām deklarācijās norādīt ziņas arī par laulātajam pielīdzinātu personu un pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) salīdzināt deklarācijās pausto ar VID rīcībā esošo informāciju.

Būtiski – grozījumi likumā paredzēs VID pienākumu pēc deklarācijas iesniegšanas veikt deklarācijā iekļauto datu salīdzināšanu ar tā rīcībā esošo informāciju. Ja tiks konstatēta valsts amatpersonas deklarācijā pausto ziņu neatbilstība, VID nosūtīs atbilstošai institūcijai informāciju tālākai rīcībai.

Tāpat grozījumi likumā paredz, ka valsts amatpersonām būs pienākums valsts amatpersonas deklarācijā norādīt arī laulātajam pielīdzinātu personu, kas atbilst šādiem kritērijiem – pastāvīgi dzīvo kopā ne mazāk kā vienu gadu, ir kopīga saimniecība un cieša personiska saikne, bet nav noslēgta laulība. Definīcija uz šo brīdi ir formulēta tādējādi, ka laulātajiem pielīdzinātajām personām likumdošana neliedz iespēju noslēgt laulību, taču tās nav izvēlējušās savas attiecības nostiprināt šādā veidā, savukārt laulības jēdziens izriet no Latvijas Republikas Satversmes. Nereģistrētas attiecības (personas dzīvo kopā un tām ir kopīga (nedalīta) saimniecība) tiek apzīmētas arī citos normatīvajos aktos, kā arī tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par laulātajam pielīdzināmu personu, piemēram, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Ņemot vērā to, ka valsts amatpersonai ir jābūt atklātai sabiedrības priekšā, kā arī, ievērojot nereģistrētajās attiecībās esošo personu ciešo ekonomisko un personisko saikni, ir jāparedz iespēja sabiedrībai (tai skaitā kontrolējošām iestādēm) pārliecināties, ka valsts amatpersona, ja tā atrodas nereģistrētajās attiecībās, sava amata pienākumu izpildē darbojas tikai un vienīgi valsts un sabiedrības interesēs, nevis nereģistrētajās attiecībās esošo partneru personiskajās vai mantiskajās interesēs un līdz ar to pastarpināti arī savās interesēs, jo, uzlabojoties partnera materiālajam stāvoklim, uzlabojas viņu abu kopējā ģimenes labklājība.

Grozījumi paredz arī liegumu amatpersonām uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Nosakot valsts amatpersonai maksimālo iespējamo skaidras naudas uzkrājumu, tika ņemts vērā jau šobrīd likumā noteiktais 20 minimālo mēnešalgu slieksnis, kas ir noteikts attiecībā uz darījumu, parādsaistību, aizdevumu un uzkrājumu deklarēšanu. Konkrētie grozījumi vērsti, lai mazinātu iespēju valsts amatpersonām legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, kā arī novērstu iespēju nākotnē pieņemt kukuli (materiālu vērtību, mantisku vai citāda rakstura labumu), jau iepriekš norādot šādus naudas uzkrājumus deklarācijā.

Ar šiem grozījumiem ir noteikts jauns pienākums valsts amatpersonām iesniegt papildu deklarāciju mēneša laikā no darījuma notikšanas brīža, ja veiktā darījuma (saņemtā dāvinājuma, mantojuma, izsniegta vai saņemta aizdevuma) summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Grozījumi likumā izstrādāti, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kā arī ierobežotu valsts amatpersonu iespējas, pildot dienesta pienākumus, gūt personisku labumu, kā arī, lai, konstatējot šādus gadījumus, būtu iespējams vērsties pret šādām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Parakties amatpersonu kontos un šūplādēs

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melošanu deklarācijās veicina politiskās gribas neesamība beidzot sakārtot atskaitīšanās sistēmu; kliedzošajam Koļegovas gadījumam būtu jāstimulē pārmaiņas

Vasaras sākumā kārtējo reizi uzbangoja un drīz noplaka sašutuma vilnis par ēnu valstību, kas valda ap valsts amatpersonu deklarācijām. To patiesīgumu, kā izskanēja arī pagājušā gada nogalē pēc Valsts kontroles veiktās revīzijas, neviens sevišķi nevētī, jo nepastāv mehānisms, kā, kam un kāpēc to darīt. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību deklarācijas izpelnās tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, meklējot interešu konflikta iespējamās saknes. Pārējās deklarācijas pētīt KNAB neļaujot «instrumentu trūkums». Tādējādi amatpersonas var melot, cik uziet, un par to korupcijas apkarotāji no krēsla neatrausies. Valsts ieņēmumu dienests (VID) arī it kā rosās šajā dārziņā, tomēr abām iestādēm kopīgiem spēkiem neizdodas izvilkt amatpersonu deklarācijas no savdabīgas aizspogulijas. Tas tādēļ, ka neviens normatīvs neuzliek par pienākumu ne vienai, ne otrai iestādei pārbaudīt deklarācijā paustā patiesumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID varētu salīdzināt valsts amatpersonu deklarācijās norādīto ar dienesta rīcībā esošo informāciju

To paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesniegtie priekšlikumi Finanšu ministrijai (FM), kas paredz veikt grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Iecerēts noteikt pienākumu VID pēc amatpersonu deklarāciju iesniegšanas veikt tajās iekļauto datu salīdzināšanu ar VID rīcībā esošo informāciju, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt deklarācijās iekļautās informācijas patiesuma pārbaudi, skaidro VID pārstāve Evita Teice-Mamaja. FM izvērtējuši priekšlikumus un aicina KNAB, VID un Tieslietu ministriju uz tikšanos 9. maijā, lai vienotos par pienākumu sadalījumu deklarāciju patiesuma pārbaudē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 24.maijā bijušo Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu atzina par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā valsts amatpersonas deklarācijā un piesprieda viņai naudas sodu septiņu minimālo mēnešalgu jeb 3010 eiro apmērā.

Tiesa atzina Koļegovu par vainīgu divās viņai inkriminētajās epizodēs, bet vēl vienā bija iestājies noilgums, tādēļ šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Pēc tiesas sēdes gan Koļegovas aizstāvis Aigars Purmalis, gan lietas prokurors Kristaps Bresis aģentūrai LETA norādīja, ka pieprasīs pilno spriedumu. Bresis piebilda, ka nav apmierināts ar Koļegovai piemērotā soda apmēru, taču atzina, ka ir nepieciešams iepazīties ar pilno spriedumu.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas lietā iesaistītajām pusēm ir tiesības pieprasīt pilno spriedumu, kuru pēc tam var pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Koļegova pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus žurnālistiem un devās prom. Pēdējā vārdā Koļegova bija apgalvojusi, ka neizprot lietas būtību un lūdza tiesu nepiemērot viņai naudas sodu, norādot, ka viņai neesot finanšu līdzekļu, lai šādu sodu nomaksātu. Koļegovas pēdējā deklarācija par 2018.gadu pagaidām nav pieejama, bet 2017.gadā viņa bija norādījusi ap 48 000 eiro algu, uzkrājumu viņai nav bijis, bet bija ap 150 000 eiro parādsaistības, lai arī līdzīga summu viņa bija aizdevusi arī pati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Koļegovu apsūdz par 300 000 eiro vērtu darījumu nenorādīšanu amatpersonas deklarācijā

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība.

Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Spītīgi neatzīst valsts amatpersonas statusu

Elīna Pankovska, 15.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar maksātnespējas administratoru pienākumu ik gadu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, iespējamas jaunas tiesvedības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā 111 maksātnespējas administratori, kas nav zvērināti advokāti, vērsušies Tieslietu ministrijā (TM) ar iesniegumiem, kuros apstrīdēts Maksātnespējas administrācijas lēmums par viņu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. Izvērtējot visus faktus, TM secinājusi, ka nav apstākļu, kas varētu atlikt administratoru iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. DB jau vairākkārt rakstījis, ka pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā jautājumu kļuvis vairāk un pieņemtās normas tiek interpretētas dažādi, kā arī administratori vēl turpina cīnīties, lai netiktu iekļauti minētajā sarakstā. Šobrīd TM nostāja ir, ka visiem maksātnespējas administratoriem, kas nav zvērināti advokāti, ir jāiesniedz valsts amatpersonu deklarācijas, pretējā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) viņus sodīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēstule redakcijai: Mieru, tikai mieru!

Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks - Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu–Iecavu–Baldoni 2018. gada maijā, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, šai laikā, kad dienas versmes nogurdināti prāti izverd dažādas sazvērestību teorijas par totālas kontroles laikmeta iestāšanos, vēlos teikt mierinājuma vārdus gan līdzcilvēkiem, gan likumdevējiem un, protams, arī pašiem kontrolētājiem un apkarotājiem.

Neveselīgu ažiotāžu izraisīja ziņa par jaunu kārtību naudas lietu informācijas jomā: kredītiestādēm būs jāziņo VID par visām personām, kuru gada apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro gadā. Pirmajā brīdī varētu šķist, ka tas ir krietns kušķis, vairums nodokļu maksātāju reti kad tur rokās piecciparu skaitļu vērtas naudas paciņas, bet jāziņo būs par gada apgrozījumu, nevis atsevišķu transakciju vien. Mēroga sajūtai: tas iznāk vidēji 1250 mēnesī, kas vairs nav nekāds neuztverams lielums. Statistika stāsta, ka pērn vidējā alga valstī ir pārsniegusi 900 eiro mēnesī, tātad bruto gada ieņēmums vidējam strādājošam jau ir pāri 10 000. Ja klāt nāk kādi citi ieņēmumi – honorāri, mantas pārdošana vai telpu izīrēšana –, klakt, strīpai pāri, un banka sūtīs ziņas uz VID. Ko VID ar to darīs? Ak, šausmu šausmas, mūs cenšas iebiedēt dažādi konspirologi un vienkārši vājnervīgie. Blēņas, cienītie, pilnīgas blēņas. Teikšu prasti: VID ar šiem datiem sistēmiski darīs to pašu, ko parasti. Proti, neko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vislabāk apmaksāto valsts uzņēmumu vadītāju TOP10

Elīna Pankovska, 25.04.2017

10. Vita Andersone
Amats: A/s Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētāja
Alga 2016. gadā (tūkst. eiro) 76.3

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai valsts uzņēmumu vadītāju* atalgojums pērn turpinājis augt, tomēr atsevišķiem vērojams samazinājums; vairāki uzņēmumi tikuši pie jauniem vadītājiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Joprojām lielākā daļa valstij pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumi vadītāji algā saņem līdz simts tūkst. eiro gadā, secināms no Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām. Kopumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijas noteiktajā termiņā līdz šā gada 24. aprīlim bija iesnieguši ap 57,3 tūkst., bet nebija iesniegušas –164 valsts amatpersonas.

Par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktā termiņā, kā arī deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā ir paredzēta administratīvā atbildība saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Proti, var uzlikt naudas sodu līdz 350 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits turpina sarukt, nodokļu administrācijai būs lielākas tiesības izslēgt no PVN maksātāju reģistra vairākos gadījumos

Saeima pirmajā lasījumā vakar akceptēja piedāvātos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz lielākas tiesības Valsts ieņēmumu dienestam. Piedāvāto izmaiņu redakcijas gan vēl tikšot slīpētas Saeimas atbildīgajā komisijā.

Riska zona

Grozījumi paredz, ka nodokļu administrācija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu; ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt pienākumu sadarboties ar VID, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas plūsmas no citām ES dalībvalstīm uz un no Latvijas tiks kontrolētas, deklarācija būs obligāti jāraksta, ievedot un izvedot 10 000 eiro, un šādu prasību varēs piemērot jebkuram cilvēkam, kurš šķērsos robežu

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus likumā Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas.

Atbildīgās institūcijas solīja arī informatīvo kampaņu par jaunajām prasībām, vienlaikus ir jautājums, vai izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paaugstināt atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu līdz 20% no summas, stāsies spēkā tajā pašā datumā kad izmaiņas skaidras naudas deklarēšanā uz valsts robežas. Saeimas Juridiskā biroja speciālisti secinājuši, ka varētu būt kāds laiks, kad šī likuma prasības jau ir jāpilda, bet izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā vēl nebūs spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Novicāns: Maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par peramajiem zēniem

Māris Ķirsons, 27.08.2018

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) un Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu, informēja ministra pārstāve Agnese Vārpiņa.

Koļegova amatu atstās no šodienas, un tuvākajā laikā viņas vietā tiks iecelts pienākumu izpildītājs.

Pēc stāšanās ministra amatā, Pūce medijos pauda, ka «viņam ir jautājumi Koļegovai» par to, kā viņa iedomājas turpināt savus amata pienākumus situācijā, kad pret viņu tiek izskatīts kriminālprocess.

Valsts ieņēmumu dienests 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Kopumā Koļegova deklarācijā nebija norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro, liecina prokuratūras uzrādītā apsūdzība. Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodeva Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kas ir sākusi, bet vēl nav pabeigusi lietas izskatīšanu. Koļegova viņai izvirzītās apsūdzības noliedz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

«Panamas dokumentos» minēti Rīgas domes deputāta un Valsts policijas vecākās inspektores vārdi

LETA, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajos Panamas dokumentos minēti Rīgas domes deputāta Igora Kuzmuka un Valsts policijas vecākās inspektores Tatjanas Kungurovas vārdi, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā par atbildīgo institūciju rīcību saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par «Panamas dokumentiem».

«Panamas dokumenti» tika iegūti no Panamas juridiskās kompānijas Mossack Fonseca datu centra publiskotajiem vairāk nekā 11 miljoniem dokumentu, kuros atklāts, kā šī firma palīdzējusi pasaules politiķiem un slavenībām slēpt savu mantu no nodokļu iestādēm.

FM ziņojumā norāda, ka, izvērtējot 2016.gada 9.maijā internetā publicēto «Panamas dokumentu» datubāzi - vietnē «offshoreleaks.icij.org» -, konstatēts, ka Latvijas vārds ir saistīts ar 2941 ārzonas juridisko personu, ar 162 fiziskajām personām, ar 18 starpniekpersonām un ar 153 adresēm. Starp «Panamas dokumentos» esošajām fiziskajām personām tika identificētas divas amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Koļegova paceļ cepuri

Aļona Zandere, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot izturēt spiedienu, pretrunīgi vērtētā VID ģenerāldirektora amata pretendente atceļ savu kandidatūru

Vēl piektdien no rīta nekas neliecināja, ka I. Koļegova savu kandidatūru atcels. Par spīti neskaidrībām ap viņas amatpersonas deklarācijām, kā arī savdabīgo līdzdalību uzņēmumā Pallogs, valdība savā rītdienas sēdes darba kārtībā bija iekļāvusi rīkojumprojektu par viņas iecelšanu amatā. Pozitīva balsojuma gadījumā viņa no VVD uz VID tiktu pārcelta jau tajā pašā dienā – 16. augustā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr spriedze ap šo jautājumu pagājušās nedēļas laikā tik ļoti samilza, ka šūpoja ne tikai tukšo VID vadītāja krēslu, bet arī pašu valdību. Dažu dienu laikā tika piedzīvots ne mazums notikumu, kas ne tikai nevairoja uzticību kandidātei, bet arī lika uzdot dažādus jautājumus, piemēram, kāpēc finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tik ļoti ieciklējusies uz konkrēto kandidatūru. Sarunā ar DB savu neizpratni par notiekošo pauž arī bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone. «VID jezga aizsākās tieši ar atsevišķu darbinieku amatpersonu deklarācijām. Šī iemesla dēļ tika sniegti priekšlikumi VID likuma grozījumos, kā vienkāršāk atbrīvoties no personām ar rupjiem pārkāpumiem amatpersonu deklarācijās. Finanšu ministrija pati tos virzīja un aizstāvēja, lai varētu atbrīvoties no šādiem cilvēkiem, bet tagad no otras puses tiek stūrēta iekšā ģenerāldirektore. Patlaban ir uzsākta administratīvā lietvedība, un ir divi ceļi, kā tā varētu beigties – vai nu ar administratīvo sodu, vai arī kriminālprocesu. Pēc to nesakritību apjomiem, kas redzami viņas deklarācijās, manuprāt, tas velk uz kriminālprocesu. Ja viņu tagad apstiprinās par ģenerāldirektori un pēc pāris mēnešiem tiks pieņemts lēmums par kriminālprocesa sākšanu par nepatiesu datu sniegšanu, tas ir nonsenss,» pirms I. Koļegova nāca klajā ar savu lēmumu, teica I. Pētersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Inārai Pētersonei šodien uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.

Reizniece-Ozola norādīja, ka patlaban nevar komentēt, vai šī rotācija tiks veikta arī reģionālajās struktūrvienībās, taču pilnīgi noteikti tā ir jāveic svarīgākajās struktūrās, proti, Finanšu policijas pārvaldē, Muitas policijas pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Nodokļu parādu piedziņas pārvaldē. Ja Pētersone redzēs nepieciešamību veikt plašākas rotācijas, viņa tās var īstenot, sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka patlaban padziļināta analīze veikta tikai par Finanšu policijas pārvaldi, bet tāda ir jāveic arī par pārējo VID struktūrvienību darbiniekiem. Arī tas šodien ir uzdots Pētersonei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valsts amatpersonu deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu VID sodījis vairākas personas - Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, bijušo VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāju Vladimiru Vaškeviču un bijušo Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu. No visiem minētajiem V. Vaškevičam piemērots vislielākais sods - 350 eiro par 2015.gada valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadītājs Ervīns Ābele iesniedzis atlūgumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA apliecināja, ka ministrs ir piekritis MNA direktora lūgumam izbeigt civildienesta attiecības. Šodien Rasnačs ir saņēmis MNA direktora iesniegumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu.

Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, ministrs ir piekritis izbeigt civildienesta attiecības. Pēdējā darbdiena Ābelem būs 31.marts.

Pašu Ābeli aģentūrai LETA gan neizdevās sazvanīt.

Kā ziņots, tieslietu ministrs iepriekš bija pieprasījis veikt atkārtotu novērtēšanu Ābelem. Rasnačs paskaidroja, ka MNA vadītāja novērtējums šoreiz ir bijis sliktāks nekā iepriekšējā novērtēšanas reizē, tomēr Rasnačs nenorādīja, kāds bija Ābeles vērtējums. Ministrs uzskata, ka novērtējums nav bijis pilnīgs, tas bijis formāls un komisija neiedziļinājās būtiskos jautājumos, līdz ar to Rasnačs nolēmis mainīt komisijas sastāvu un pieprasīs atkārtotu Ābeles novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID melnajā sarakstā iekļauti 173 iestādes darbinieki

LETA, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības sarakstā ir iekļauti 173 darbinieki, kuru finanšu situācija tiek uzskatīta par aizdomīgu, vēsta LNT ziņu raidījums.

Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) nosūtītajā sarakstā iekļautie VID darbinieki uzmanības lokā nonākuši, pārbaudot pērn iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas. Tās patlaban tiekot pārbaudītas padziļināti.

Finanšu ministre norāda, ka izmeklētājiem atalgojums ir salīdzinoši zems, bet tie ir cilvēki, kuriem ir tiešs kontakts ar noziedzīgo pasauli. Tāpēc, man šķiet, loģiski būtu, ja mēs atbrīvotos no visiem negodprātīgajiem, bet tiem, kam var uzticēties, atalgojums būtu jāpalielina, pauda ministre.

Viņa gan vēlas vispirms sagaidīt pārbaudes rezultātus un tad komentēšot aizdomās turēto skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ne viss likumīgais ir ētisks

Sandra Dieziņa - DB žurnāliste, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekāda interešu konflikta nav. Tā, skatot zemkopības ministra un miestiņa brūvētavas Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava lietu saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamo interešu konfliktu depozītsistēmas ieviešanā, pēc DB rīcībā esošās informācijas, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Te jāvērš uzmanība uz to, ka likumā Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā minētie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Taču vai viss ir tik vienkārši? Kā uzsver politoloģe Iveta Kažoka, Latvija ir maza valsts un pilnībā izvairīties no interešu konfliktiem ir teju vai neiespējami. Tieši tāpēc minētais likums ierobežo gadījumus, kas ir īpaši kaitīgi. Proti, tos gadījumus, kad lēmuma pieņēmējs, izmantojot savu amata stāvokli, var lemt par labu savam biznesam. Taču likums nevar ierobežot visus gadījumus, citādi varam nonākt situācijā, kad nebūs, kas lemj par valstiski svarīgiem jautājumiem. Taču jebkurā gadījumā, ja kāda ministrija izstrādā un virza noteikumus vai grozījumus, kam ir tieša ietekme uz ministra biznesu, tas izskatās aizdomīgi. Tāpēc būtu pareizi, ja konkrētais ministrs nebūtu tas, kurš šo jautājumu virza valdībā, bet tas būtu jādara kādam citam viņa kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID rosina sākt kriminālprocesu pret bijušo amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu

Db.lv, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23. jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde nosūtījusi Ludzas rajona prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret kādu bijušo VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punkta amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Minētā amatpersona jau kopš 2019. gada oktobra nestrādā VID, taču tas neatbrīvo personu no Krimināllikumā paredzētās atbildības.

VID Iekšējā drošības pārvalde 2019.gada 29.oktobrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros atklāja, ka minētā amatpersona, formējot eksporta deklarācijas ārvalstu transportlīdzekļiem, vairākas reizes pieprasīja to īpašniekiem kukuli, lai mākslīgi nepagarinātu muitas kontrolei nepieciešamo laiku. Kukuļa apmērs svārstījās no 10 līdz 20 eiro.

Kā norāda VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks: "Lai arī pieprasītā kukuļa apmērs un ārvalstu pilsoņiem radītais materiālais kaitējums šķietami nav liels, tomēr vēršamies pret to ar visu likumā noteikto bardzību, jo, šādi rīkojoties, amatpersona vieš neuzticību taisnīgai muitas kontrolei."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieku noņemšanai no trases nodokļu administrācijai piešķirs papildu tiesības uzņēmumu izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un šodien Ministru kabinetā izskatīšanai paredzētie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Akceptējot tos, Valsts ieņēmumu dienests jau no šā gada 1. jūlija varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs vismaz iepriekšējos sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi. Vienlaikus, lai mazinātu īpašā PVN režīma atļaujas izmantošanu krāpnieciskos nolūkos, paredzēts noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma preču importa darījumos atļaujas saņemšanai. Pēc FM provizoriskiem aprēķiniem, minētie grozījumi ik gadu ļaus papildus iekasēt PVN 2,1 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Loginova pēdējie deklarētie uzkrājumi veido kopumā 279 820 eiro, bet Pečaka - 352 132 eiro

LETA, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova uzkrājumi aprīļa beigās veidoja kopumā 279 820 eiro, bet viņa vietnieks Aigars Pečaks pērnā gada nogalē bija uzkrājis kopumā 352 132 eiro, liecina pēdējās amatpersonu iesniegtās deklarācijas.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus vairāk nekā 850 000 eiro apmērā

Loginova deklarācija, pārtraucot pildīt Rīgas brīvostas pārvaldes uzņēmuma Rīgas brīvostas flote valdes locekļa pienākumus šogad 24.aprīlī, liecina, ka bezskaidrā naudā viņš bija uzkrājis 243 872 eiro un 17 237 ASV dolārus (14 398 eiro) bankās Latvijā un Spānijā, savukārt skaidrā naudā - 21 550 eiro.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopējie Loginova uzkrājumi izteikti eiro valūtā 24.aprīlī veidoja 279 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien nolēma pret 500 000 eiro drošības naudu no apcietinājuma atbrīvot izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dodot mēnesi šo līdzekļu atrašanai.

Pēc drošības naudas iemaksas Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Komentējot drošības līdzekļa apjomu, Sprūds pēc tiesas sēdes norādīja, ka jāmēģina.

Savukārt Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs teica, ka Sprūda rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonu deklarācijās un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi būs jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amatpersonu deklarācijas atklāj Latvijas Bankas vadības atalgojumu

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru